TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2019. gada 18. septembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Regula (EK) Nr. 987/2009 – 60. pants – Ģimenes pabalsti – Tiesības saņemt starpību starp prioritāri kompetentā dalībvalstī izmaksātu vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, kas paredzēts pakārtoti kompetentajā dalībvalstī
Lietā C‑32/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 20. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 18. janvārī, tiesvedībā
Tiroler Gebietskrankenkasse
pret
Michael Moser,
TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen] (referents), tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský] un K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund],
ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [G. Hogan],
sekretārs: M. Aleksejevs [M. Aleksejev], nodaļas vadītājs,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2019. gada 30. janvārī,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– M. Moser vārdā – E. Suitner un P. Wallnöfer, Rechtsanwälte,
– Austrijas valdības vārdā – G. Hesse, pārstāvis,
– Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek, J. Pavliš un J. Vláčil, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – M. Kellerbauer, D. Martin un B.‑R. Killmann, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 7. marta tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.), 60. panta 1. punkta otro teikumu.
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Tiroler Gebietskrankenkasse (Tiroles apgabala slimokase, Austrija) un Michael Moser saistībā ar viņa lūgumu izmaksāt starpību starp vecāku pabalstu Vācijā un bērna kopšanas pabalstu Austrijā.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula (EK) Nr. 883/2004
3 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp., un labojums – OV 2004, L 200, 1. lpp.) 10. apsvērumu “princips traktēt dažus citas dalībvalsts teritorijā notikušus faktus vai notikumus tā, it kā tie būtu notikuši tās dalībvalsts teritorijā, kuras tiesību akti ir piemērojami, nedrīkstētu traucēt principam, ka apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas periodi, kuri izpildīti atbilstoši citas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek summēti ar tiem, kuri izpildīti atbilstoši kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem. Tālab periodi, kas izpildīti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, jāņem vērā, tikai piemērojot periodu summēšanas principu.”
4 Šīs regulas 5. pantā “Vienlīdzīga attieksme pret pabalstiem, ienākumiem, faktiem vai notikumiem” ir paredzēts:
“Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, ņemot vērā izklāstītos īpašos īstenošanas noteikumus, piemēro šādus noteikumus:
a) ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma pabalstu un citu ienākumu saņemšanai ir zināmas tiesiskās sekas, minēto tiesību aktu attiecīgie noteikumi attiecas arī uz tādu līdzvērtīgu pabalstu saņemšanu, kas iegūti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai uz ienākumiem, kas gūti citā dalībvalstī;
b) ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem tiesiskas sekas saistās ar noteiktu faktu vai notikumu gadījumiem, minētā dalībvalsts ņem vērā līdzīgus faktus vai notikumus, kas notikuši jebkurā no dalībvalstīm, tā, it kā tie būtu notikuši tās teritorijā.”
5 Minētās regulas 67. pantā ir noteikts:
“Personai ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem, tajā skaitā, par savas ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī tā, kā tas būtu bijis, ja viņi dzīvotu pirmajā minētajā dalībvalstī. [..]”
6 Šīs regulas 68. pantā ir noteikti prioritātes noteikumi pārklāšanās gadījumā:
“1. Ja tajā pašā laika posmā par tiem pašiem ģimenes locekļiem pabalstus paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību akti, piemēro šādus prioritātes noteikumus:
a) attiecībā uz pabalstiem, kas jāizmaksā vairāk nekā vienai dalībvalstij ar atšķirīgu pamatojumu, prioritāte ir šāda: pirmkārt, tiesības, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, otrkārt, tiesības, kas pieejamas, pamatojoties uz pensijas saņemšanu, un, visbeidzot, tiesības, kas iegūtas, pamatojoties uz dzīvesvietu;
b) attiecībā uz pabalstiem, kas jāizmaksā vairāk nekā vienai dalībvalstij ar vienādu pamatojumu, prioritāti nosaka, atsaucoties uz šādiem papildu kritērijiem:
i) attiecībā uz tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā: bērnu dzīvesvieta, ja tur tiek veikta šāda darbība, [..]
[..].
2. Gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas, ģimenes pabalstus nodrošina saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir izraudzīti par prioritāriem atbilstoši 1. punktam. Tiesības uz ģimenes pabalstiem, ko nosaka citi pretrunā esošie tiesību akti, tiek atceltas līdz pat summai, ko paredz pirmie tiesību akti, un starpības piemaksu vajadzības gadījumā nodrošina par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa. [..]”
Regula Nr. 987/2009
7 Saskaņā ar Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punktu:
“Ģimenes pabalstu piešķiršanas pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei. Lai piemērotu pamatregulas 67. un 68. pantu, ņem vērā visas ģimenes stāvokli, it kā visas iesaistītās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un tur dzīvotu, jo īpaši attiecībā uz personas tiesībām saņemt šādus pabalstus. Ja persona, kurai ir tiesības pieprasīt pabalstu, neizmanto šīs tiesības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti piemērojami, ņem vērā ģimenes pabalsta piešķiršanas pieteikumu, ko iesniedzis otrs no vecākiem, persona, ko uzskata par vienu no vecākiem, vai persona vai iestāde, kas ir bērna vai bērnu aizbildnis.”
Austrijas tiesības
8 Kinderbetreuungsgeldgesetz (Likums par bērna kopšanas pabalstu) kā viens no ģimenes pabalstiem ir paredzēts bērna kopšanas pabalsts. Šī pabalsta piešķiršana nav atkarīga no tā, vai pirms bērna dzimšanas, kas rada tiesības uz šī pabalsta saņemšanu, iepriekš ir īstenota profesionālā darbība.
9 Sākotnēji šis likums ļāva vecākiem, kas ir pabalsta saņēmēji, izvēlēties no trim iespējām, un pabalsts tika izmaksāts trīs vienreizēju summu veidā atbilstoši trīs dažādiem pabalsta saņemšanas periodiem, ņemot vērā bērna vecumu.
10 Ar minētā likuma grozījumiem tika paredzēta ceturtā iespēja. Bērna kopšanas pabalsts turpmāk varēja tikt piešķirts arī kā pabalsts, kas aizvieto ienākumus no profesionālās darbības, līdz brīdim, kad bērns sasniedz 12 mēnešu vecumu vai maksimums 14 mēnešu vecumu. Izmaksātā pabalsta apmērs šajā variantā ir atkarīgs no iepriekš saņemtajiem ienākumiem no profesionālās darbības.
11 Minētā likuma 6. panta 3. punktā – reakcijā, kas piemērojama faktiem pamatlietā (turpmāk tekstā – “KBGG”), – ir paredzēts:
“Ja ir konstatētas tiesības uz salīdzināmiem ārvalsts ģimenes pabalstiem, tiesības uz bērna kopšanas pabalstu tiek atceltas līdz ārvalstus pabalsta summas apmēram. Starpību starp pielīdzināmo ārvalsts ģimenes pabalstu un bērna kopšanas pabalstu pēc ārvalsts ģimenes pabalsta izmaksas beigām pieskaita pie bērna kopšanas pabalsta.”
12 Atbilstoši KBGG 24. pantam:
“(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem vienam no vecākiem ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par savu bērnu [..], ja:
1. ir izpildīti tiesību piešķiršanas priekšnoteikumi saskaņā ar 2. panta 1. punkta 1., 2., 4. un 5. apakšpunktu,
2. šis vecāks pēdējos sešus mēnešus tieši pirms tā bērna piedzimšanas, par kuru ir jāsaņem šis pabalsts, nepārtraukti ir veicis profesionālo darbību 2. punkta izpratnē, kā arī šajā periodā nav saņēmis bezdarbnieka pabalstus; pārtraukumi, kas kopumā nepārsniedz 14 kalendārās dienas, neietekmē tiesības uz šo pabalstu [..]
[..].
(2) Ar profesionālo darbību šī federālā likuma izpratnē ir jāsaprot sociāli apdrošinātas profesionālās darbības veikšana Austrijā [..].”
13 KBGG 24.a pantā ir noteikts:
“(1) Ģimenes pabalstu apmērs dienā var sasniegt:
1. maternitātes pabalsta saņēmējai – 80 % no maternitātes pabalsta, uz ko tai ir tiesības kalendārajā dienā saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem saistībā ar tā bērna piedzimšanu, par kuru tiek lūgts bērna kopšanas pabalsts, [..]
[..]
3. tēvam [..] – 80 % no fiktīvi aprēķināmā maternitātes pabalsta, kas tiktu piešķirts sievietei saistībā ar tā bērna piedzimšanu, par kuru tiek lūgts bērna kopšanas pabalsts.
[..]
(2) Bērna kopšanas pabalsts 1. punkta izpratnē katrā ziņā ir vismaz vienāds ar saskaņā ar 1. punkta 5 apakšpunktā norādīto dienas likmi, bet nepārsniedz 66 EUR dienā.
[..]”
14 Saskaņā ar KBGG 24.b pantu, “ja bērna kopšanas pabalstu pieprasa tikai viens no vecākiem [..], viņam uz to ir tiesības vēlākais līdz brīdim, kad bērns sasniedz 12 mēnešu vecumu. Ja arī otrs vecāks pieprasa šo pabalstu, tiesību uz pabalstu izmantošanas periods tiek pagarināts [..] par periodu, par kuru pabalsta piešķiršanu lūdz otrais vecāks, taču vēlākais līdz brīdim, kad bērns sasniedz 14 mēnešu vecumu. Par pieprasītajiem periodiem ir uzskatāmi tikai periodi, kad pabalsts ir faktiski saņemts”.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
15 Moser laulātais pāris ar abām meitām dzīvo Vācijā. Kopš 1992. gada M. Moser strādāja algotu darbu Vācijā, savukārt, Moser k-dze kopš 1996. gada 1. jūlija bija nodarbināta Austrijā.
16 Pēc tam, kad 2011. gada 14. jūnijā piedzima viņu pirmā meita, Moser k-dze izmantoja bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2013. gada 31. janvārim. Pēc otrās meitas piedzimšanas 2013. gada 29. augustā viņa vienojās ar savu Austrijas darba devēju par citu bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2015. gada 28. maijam.
17 Līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma perioda beigām Moser k‑dze saņēma Vācijas vecāku pabalstu, kā arī Vācijas pabalstu, kas paredzēts vecākiem, kuru bērni nav ievietoti bērnu aprūpes iestādē.
18 Turklāt Tiroles federālās zemes slimokase par laikposmu no 2013. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 31. maijam izmaksāja Moser k‑dzei kompensāciju saistībā ar Austrijas no ienākumiem atkarīgo bērna kopšanas pabalstu.
19 Pēc tam, kad Moser k-dze bija vērsusies Landesgericht Innsbruck (Insbrukas apgabaltiesa, Austrija) ar prasību piešķirt viņai papildu kompensāciju par laikposmu, kas pārsniedza to, par kuru viņai tika piešķirta pirmā kompensācija, proti, par laikposmiem no 2013. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 28. jūnijam, kā arī no 2014. gada 29. augusta līdz 28. oktobrim, ko tiesa, kurā celta prasība, atzina, Tiroles federālās zeme slimokase viņai izmaksāja prasīto pabalstu.
20 M. Moser savukārt no 2014. gada 29. jūnija līdz 28. augustam – laikā, kurā viņš saņēma Vācijas vecāku pabalstu, – izmantoja bērna kopšanas atvaļinājumu.
21 M. Moser arī iesniedza pieteikumu Landesgericht Innsbruck (Insbrukas apgabaltiesa), lai, ciktāl tas uz viņu attiecas, saņemtu papildu kompensāciju, kas ietvertu starpību starp saņemtā Vācijas vecāku pabalsta apmēru un Austrijas no ienākumiem atkarīgā bērna kopšanas pabalsta apmēru – 66 EUR dienā par laikposmu atbilstoši viņa bērna kopšanas atvaļinājumam no 2014. gada 29. jūnija līdz 28. augustam.
22 Ar 2015. gada 10. novembra spriedumu šī tiesa noraidīja iepriekš minēto pieteikumu.
23 Oberlandesgericht Innsbruck (Apelācijas tiesa Insbrukā), kurā tika iesniegta apelācijas sūdzība, ar 2017. gada 27. aprīļa lēmumu daļēji apmierināja minēto lūgumu un piesprieda Tiroles federālās zemes slimokasei maksāt kompensāciju 29,86 EUR dienā, kas kopā ir 1821,46 EUR.
24 Minētā slimokase par šo lēmumu iesniedza revīzijas sūdzību Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija), apgalvojot, pirmkārt, ka M. Moser neatbilda Austrijas tiesību normās paredzētajiem nosacījumiem, lai saņemtu kompensāciju, un, otrkārt, ka nepastāvot pārrobežu elements Regulas Nr. 883/2004 izpratnē.
25 M. Moser uzskata, ka Austrijas iestādes pienākums maksāt kompensāciju izriet no viņa laulātās esošajām darba attiecībām ar Austrijas darba devēju un ka jebkāda cita KBGG 24. panta 2. punkta interpretācija būtu pretrunā Savienības tiesībām.
26 Iesniedzējtiesa norāda, ka M. Moser atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Austrijas tiesību normās, lai saņemtu pabalstu par minimālo atvaļinājuma laiku, kas ir divi mēneši, kā arī par nepārtrauktu profesionālās darbības veikšanu vismaz 6 mēnešus pirms bērna dzimšanas. Tā precizē, kā tas arī izriet no tās judikatūras, ka ar KBGG 24. panta 1. punkta 2. apakšpunktu noteiktais ierobežojums, skatot to kopsakarā ar šī paša panta 2. punktu, saskaņā ar ko bērna pabalsta saņēmējam ir jāīsteno sociāli apdrošināta profesionālā darbība Austrijā, ir pretrunā Savienības tiesībām.
27 Tādējādi iesniedzējtiesa uzskata, ka tās izskatāmā lieta attiecas tikai uz jautājumu par to, vai Savienības tiesībās, kurās Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta otrajā teikumā ir paredzēts pienākums ņemt vērā visu ģimenes situāciju, tēvam ir piešķirtas tiesības saņemt Austrijas pabalsta par bērna kopšanu, kas saistīts ar ienākumiem, starpību, ja Austrijas Republikai kā mātes nodarbinātības dalībvalstij ir pakārtota kompetence saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu un māte jau ir saņēmusi kompensācijas izmaksu saistībā ar no ienākumiem atkarīgo par bērna kopšanas pabalstu.
28 Atsaucoties uz Tiesas judikatūru, iesniedzējtiesa atgādina, ka stingri nosacījumi attiecībā uz tādu ģimenes pabalstu piešķiršanu vai to apmēru, kas liedz vai attur darba ņēmēju izmantot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ir pretrunā Savienības tiesībām un tāpēc nav jāpiemēro (spriedumi, 1996. gada 10. oktobris, Hoever un Zachow, C‑245/94 un C‑312/94, EU:C:1996:379, 34.–36. punkts, kā arī 2011. gada 15. decembris, Bergström, C‑257/10, EU:C:2011:839, 43. un 44. punkts). Saskaņā ar pieņēmumu, kas paredzēts Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta otrajā teikumā, Tiesa ir lēmusi, ka nav nozīmes tam, kuru no vecākiem atbilstoši valsts tiesību normām uzskata par tiesīgo personu šādu pabalstu saņemšanai (spriedums, 2015. gada 22. oktobris, Trapkowski, C‑378/14, EU:C:2015:720, 49. punkts).
29 Iesniedzējtiesa tomēr precizē, ka lietas, kurās pasludināti minētie spriedumi, attiecās uz vienreizējiem pabalstiem un ka lieta, kura tai jāizskata, ir par ģimenes pabalstu, kas saistīts ar ienākumiem. Turklāt saskaņā ar tās viedokli konkrētajā gadījumā nepastāv neviens drauds vai ierobežojums tēva pārvietošanās brīvībai, kura iemesls būtu atteikums Austrijā maksāt papildu bērna kopšanas pabalstu.
30 Pat ja, piemērojot Savienības tiesības, tēvam būtu tiesības saņemt starpību no Austrijas pabalsta par bērna kopšanu, kas saistīts ar ienākumiem, iesniedzējtiesa jautā, vai šis pabalsts ir jāaprēķina, ņemot vērā nodarbinātības valstī faktiski gūtos ienākumus vai pakārtoti kompetentajā dalībvalstī no līdzīgas profesionālās darbības hipotētiski gūstos ienākumus. Neraugoties uz Tiesas 2011. gada 15. decembra spriedumu lietā Bergström (C‑257/10, EU:C:2011:839, 53. punkts), šī tiesa uzskata, ka Regulas Nr. 883/2004 5. pantā paredzētā pabalstu, faktu vai notikumu pielīdzināšana liecina par labu interpretācijai, saskaņā ar kuru aprēķina bāzi veido Vācijā faktiski gūtajiem ienākumi.
31 Šajos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka pakārtoti kompetentajai dalībvalstij (Austrijas Republika) vienam no vecākiem, kurš dzīvo un strādā saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu primāri kompetentajā dalībvalstī (Vācijas Federatīvajā Republikā), kā ģimenes pabalsts ir jāmaksā starpība starp primāri kompetentajā dalībvalstī izmaksāto vecāku pabalstu [Elterngeld] un no ienākumiem atkarīgo citas dalībvalsts bērna kopšanas pabalstu [Betreuungsgeld], ja abi vecāki un to kopīgie bērni dzīvo primāri kompetentajā dalībvalstī un tikai otrs no vecākiem strādā kā pārrobežu darba ņēmējs pakārtoti kompetentajā dalībvalstī?
2) Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai no ienākumiem atkarīgais bērna kopšanas pabalsts ir jāaprēķina, ņemot vērā nodarbinātības valstī (Vācijas Federatīvajā Republikā) faktiski gūtos ienākumus vai pakārtoti kompetentajā dalībvalstī (Austrijas Republikā) no līdzīgas profesionālās darbības hipotētiski gūstamos ienākumus?”
Par pirmo jautājumu
32 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais pienākums, nosakot personas tiesību uz ģimenes pabalstiem apjomu, ņemt vērā “visu ģimeni [..] tā, it kā visas attiecīgās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem”, ir piemērojams gan tad, ja saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu pabalsti tiek izmaksāti saskaņā ar tiesību aktiem, kas noteikti par prioritāriem, gan tad, ja pabalsti ir izmaksājami saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem tiesību aktiem.
33 Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punktā ir noteikts, ka ģimenes pabalstu piešķiršanas pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei un ka, lai piemērotu Regulas Nr. 883/2004 67. un 68. pantu, ņem vērā visas ģimenes stāvokli, it kā visas iesaistītās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un tur dzīvotu, jo īpaši attiecībā uz personas tiesībām saņemt šādus pabalstus.
34 Kā arī izriet no šī paša 60. panta formulējuma, tā nozīme un apjoms, ņemot vērā atsauci uz Regulas Nr. 883/2004 67. un 68. pantu, ir jāizvērtē, salīdzinot ar šo minēto pantu noteikumiem.
35 Ar Regulas Nr. 883/2004 67. pantu tiek nostiprināts princips, saskaņā ar kuru persona var pretendēt uz ģimenes pabalstiem par savas ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kura ir kompetenta izmaksāt šos pabalstus, kā tas būtu bijis, ja viņi dzīvotu pēdējā minētajā dalībvalstī (spriedums, 2015. gada 22. oktobris, Trapkowski, C‑378/14, EU:C:2015:720, 35. punkts).
36 Tiesa attiecībā uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 118/97 (1996. gada 2. decembris) (OV 1997, L 28, 1. lpp.), 73. pantu, kas tika aizstāts ar Regulas Nr. 883/2004 67. pantu un kura saturs būtībā ir identisks pēdējam minētajam, ir precizējusi, ka šis pants ir paredzēts, lai migrējošiem darba ņēmējiem atvieglotu ģimenes pabalstu saņemšanu to nodarbinātības valstī, ja viņu ģimenes nav pārcēlušās kopā ar viņiem, un it īpaši – novērst to, ka kāda dalībvalsts ģimenes pabalstu piešķiršanai vai to apmēram varētu piemērot nosacījumu par to, ka darbinieka ģimenes locekļiem ir jādzīvo pabalstu maksājošajā dalībvalstī (spriedums, 2010. gada 14. oktobris, Schwemmer, C‑16/09, EU:C:2010:605, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Regulas Nr. 883/2004 67. pants ir piemērojams darbiniekam, kas tāpat kā Moser k-dze pamatlietā strādā vienā dalībvalstī, bet ar savu ģimeni dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kuras tiesību normas viņai ir piemērojamas (šajā nozīmē skat. spriedums, 2002. gada 7. novembris, Maaheimo, C‑333/00, EU:C:2002:641, 32. punkts).
38 Šādā gadījumā šī darba ņēmēja laulātajam arī ir tiesības atsaukties uz minēto pantu (spriedums, 2002. gada 7. novembris, Maaheimo, C‑333/00, EU:C:2002:641, 33. punkts) saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 67. pantā ieviesto pieņēmumu, atbilstoši kuram tiek ņemti vērā visi ģimenes locekļi tā, it kā uz viņiem visiem attiektos attiecīgās dalībvalsts tiesības un viņi tur dzīvotu.
39 Gadījumā, ja ģimenes pabalsta piešķiršana ir pakļauta nosacījumam, ka ieinteresētā persona veic darbu kompetentās dalībvalsts teritorijā, kā tas pamatlietā paredzēts minētā KBGG 24. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, atbilstoši kuram pabalsta saņemšana ir atkarīga no apdrošināšanas laikposmu pabeigšanas Austrijas teritorijā, šis nosacījums ir jāuzskata par izpildītu, ja ieinteresētā persona ir nodarbināta citas dalībvalsts teritorijā.
40 Ir būtiski precizēt, ka Regulas Nr. 883/2004 67. pantā paredzētais pielīdzināšanas princips nav absolūts, tādējādi gadījumā, ja konkrētas tiesības personai ir noteiktas dažādu valstu tiesību aktos, ir jāpiemēro Regulas Nr. 883/2004 68. pantā paredzētie pārklāšanās novēršanas noteikumi (attiecībā uz Regulas Nr. 1408/71 73. pantu skat. spriedumu, 2010. gada 14. oktobris, Schwemmer, C‑16/09, EU:C:2010:605, 42. un 43. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
41 Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tajā pašā laikposmā par tiem pašiem ģimenes locekļiem pabalstus paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību akti, attiecībā uz tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, prioritāte ir tās valsts tiesībām, kurā ir bērnu dzīvesvieta. Minētā panta 2. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas, ģimenes pabalstus nodrošina saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir izraudzīti par prioritāriem, tiesības uz ģimenes pabalstiem atbilstoši citiem tiesību aktiem tiek atceltas līdz pat summai, ko paredz pirmie tiesību akti, un starpības piemaksu vajadzības gadījumā nodrošina par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa.
42 Tiesa ir lēmusi, ka šāda pārklāšanās novēršanas noteikuma mērķis ir nodrošināt vairāku dalībvalstu maksātu pabalstu saņēmējam pabalsta kopējo apmēru, kas ir identisks saskaņā ar vienas no šīm valstīm tiesību aktiem tam maksājamā izdevīgākā pabalsta summai (spriedums, 2014. gada 30. aprīlis, Wagener, C‑250/13, EU:C:2014:278, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Pamatlietā iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka Vācijas Federatīvā Republika atbilstoši šī sprieduma 41. punktā izklāstītajam prioritātes noteikumam tika atzīta par valsti, kuras tiesību akti ir prioritāri, tādējādi ģimenes pabalsti, kas ir jāmaksā saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, proti, Austrijas Republikas, tiek apturēti un konkrētajā gadījumā izmaksāti kā starpības piemaksa.
44 Attiecībā uz Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punktu ir jāsecina, ka tā bērna vecākiem, par kuru tiek pieprasīts piešķirt ģimenes pabalstus, ir piemērojams jēdziens “iesaistītās personas” un tādējādi tām ir tiesības pieprasīt šo pabalstu piešķiršanu. Tiesa ir precizējusi, ka šī panta otrajā teikumā paredzētā pieņēmuma sekas var būt tādas, ka tiesības uz ģimenes pabalstiem atzīst personai, kura neuzturas tās dalībvalsts teritorijā, kurai ir pienākums izmaksāt šos pabalstus, līdz ir izpildīti visi pārējie valsts tiesībās paredzētie nosacījumi šo pabalstu piešķiršanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 22. oktobris, Trapkowski, C‑378/14, EU:C:2015:720, 39. un 41. punkts).
45 Tā kā Regulas Nr. 987/2009 60. pantā ietvertajam terminam “attiecīgās dalībvalsts tiesību akti” netiek piešķirts nekāds ierobežojums attiecībā uz apskatāmo dalībvalsti, šis pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams gan gadījumā, ja pabalsts ir piešķirts saskaņā ar tiesību aktiem, kas atzīti par prioritāriem, gan situācijā, kad tas piešķirts kā starpības piemaksa saskaņā ar pakārtoti kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem.
46 Jebkāda citāda Regulas Nr. 987/2009 60. panta interpretācija, kas ierobežo pieņēmuma piemērošanu tikai attiecībā uz to dalībvalsti, kuras tiesību akti ir piemērojami prioritāri, būtu pretrunā ne tikai Regulas Nr. 883/2004 67. pantā paredzētajam pielīdzināšanas principam, kura īstenošana ir jānodrošina, piemērojot Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punktu, bet arī Regulas Nr. 883/2004 68. pantā paredzētais noteikums par pārklāšanās novēršanu, jo šī interpretācija ir vērsta uz to, lai nodrošinātu tādu pabalstu saņēmējam, ko maksā vairākas dalībvalstis, kopējo summu, kura vienāda ar visizdevīgākā pabalsta summu, kas tam pienākas saskaņā ar vienas no šo valstu tiesību aktiem.
47 Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka uz Regulas Nr. 987/2009 60. panta piemērošanu, kā arī uz no tā izrietošās starpības piemaksas izmaksu nav attiecināma prasība par pārrobežu elementa pastāvēšanu attiecībā uz apskatāmā maksājuma saņēmēju.
48 No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais pienākums, nosakot personas tiesību uz ģimenes pabalstiem apjomu, ņemt vērā “visu ģimeni [..] tā, it kā visas attiecīgās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem”, ir piemērojams gan tad, ja pabalsti ir piešķirti saskaņā ar tiesību aktiem, kas atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktam ir atzīti par prioritāriem, gan tad, ja pabalsti ir izmaksājami saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem tiesību aktiem.
Par otro jautājumu
49 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 883/2004 68. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka papildu starpības piemaksas apmērs ir jāaprēķina, ņemot vērā nodarbinātības valstī faktiski gūtos ienākumus vai līdzvērtīgus ienākumus, kas no salīdzināmas profesionālās darbības gūti pakārtoti kompetentajā dalībvalstī.
50 Saistībā ar šo jautājumu iesniedzējtiesa atsaucas uz Tiesas 2011. gada 15. decembra sprieduma Bergström (C‑257/10, EU:C:2011:839, 53. punkts), pieņemot, ka, pielīdzinot pabalstus, faktus vai notikumus saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 5. pantu, papildu starpības piemaksas aprēķina bāzi var veidot Vācijā faktiski gūtie ienākumi.
51 Ir jākonstatē, ka šī lieta atšķiras no tās, kas bija 2011. gada 15. decembra sprieduma Bergström (C‑257/10, EU:C:2011:839) pamatā tādējādi, ka minētajā spriedumā izmantotā interpretācija, kas ietvēra vecāku pabalsta apmēra aprēķināšanu, ņemot vērā atsauces ienākumus, bez saiknes ar faktiski saņemtajiem ienākumiem, nav attiecināma uz pamatlietā aplūkoto situāciju, kurā M. Moser var pretendēt uz ģimenes pabalsta saņemšanu, piemērojot Regulas Nr. 883/2004 67. un 68. pantu.
52 Saskaņā ar šī sprieduma 42. punktā minēto judikatūru ar 68. pantu ir paredzēts nodrošināt saņēmējam dažādu dalībvalstu identisku pabalstu kopējo apmēru visizdevīgākā pabalsta, kurš tam pienākas saskaņā ar vienas no minēto valstu tiesību aktiem, apmērā.
53 Šādos apstākļos, izņemot praktiskos sarežģījumus, ar kuriem var saskarties iestādes, kuru kompetencē ir pabalstu aprēķināšana, ņemot vērā ieinteresētās personas pamatienākumus, interpretācija, saskaņā ar kuru papildu starpības piemaksas apmēru nosaka, ņemot vērā nodarbinātības valstī faktiski gūtos ienākumus, atbilst gan izskatāmajos valsts tiesību aktos paredzētajam mērķim, gan Savienības tiesību normām par migrējošo darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu.
54 Kā izriet arī no šī sprieduma 10. punkta, Austrijas no ienākumiem atkarīgais bērna kopšanas pabalsts ir pabalsts, kura mērķis ir aizstāt ienākumus no profesionālās darbības, kas ļauj darba ņēmējam saņemt tāda apmēra pabalstu, kas ir samērīgs atalgojuma apmēram, ko viņš saņēma pabalsta piešķiršanas brīdī. Tādējādi, lai sasniegtu šo mērķi, atalgojuma nosacījumi ir jāvērtē nodarbinātības valstī, it īpaši tādēļ, ka pārrobežu situāciju ietvaros, pamatalga parasti ir augstāka darba ņēmēja nodarbinātības valstī.
55 No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 883/2004 68. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmējam saskaņā ar pakārtoti kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem piešķiramās papildu starpības piemaksas apmērs atbilstoši šim pantam ir jāaprēķina, ņemot vērā šī darba ņēmēja nodarbinātības valstī faktiski gūtos ienākumus.
Par tiesāšanās izdevumiem
56 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, 60. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais pienākums, nosakot personas tiesību uz ģimenes pabalstiem apjomu, ņemt vērā “visu ģimeni [..] tā, it kā visas attiecīgās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem”, ir piemērojams gan tad, ja pabalsti ir piešķirti saskaņā ar tiesību aktiem, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktam ir atzīti par prioritāriem, gan tad, ja pabalsti ir izmaksājami saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem tiesību aktiem.
2) Regulas Nr. 883/2004 68. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmējam saskaņā ar pakārtoti kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem piešķiramās papildu starpības piemaksas apmērs atbilstoši šim pantam ir jāaprēķina, ņemot vērā šī darba ņēmēja nodarbinātības valstī faktiski gūtos ienākumus.
[Paraksti]