Lieta C‑216/14

Kriminālprocess

pret

Gavril Covaci

(Amtsgericht Laufen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesiskā sadarbība krimināllietās – Direktīva 2010/64/ES – Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā – Tiesvedības valoda – Rīkojums par sodu, ar ko tiek uzlikts naudas sods – Iespēja iesniegt iebildi citā valodā, nevis tiesvedības valodā – Direktīva 2012/13/ES – Tiesības uz informāciju kriminālprocesā – Tiesības uz informāciju par apsūdzību – Rīkojuma par sodu izsniegšana – Kārtība – Apsūdzētā pienākums norādīt pilnvarotu pārstāvi – Iebildes termiņš, kas sākas no izsniegšanas brīža pilnvarotajam pārstāvim

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 15. oktobra spriedums

1.        Tiesiskā sadarbība krimināllietās – Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā – Direktīva 2010/64 – Piemērošanas joma – Iebildums pret tādu rīkojumu par kriminālsoda piemērošanu, kas nav galīgs un kas izdots vienkāršotā procedūrā – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64 1. pants)

2.        Tiesiskā sadarbība krimināllietās – Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā – Direktīva 2010/64 – Piemērojamība – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru akta par kriminālsoda piemērošanu adresātam ir noteikts pienākums šādu aktu pārsūdzēt attiecīgā akta izcelsmes dalībvalsts tiesvedības valodā – Pieļaujamība – Robežas – Dokuments, ar kuru tiek ierosināta pārsūdzība un kas ir būtisks dokuments

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64 1.–3. pants)

3.        Tiesiskā sadarbība krimināllietās – Tiesības uz informāciju kriminālprocesā – Direktīva 2012/13 – Aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesības tikt informētām par savām tiesībām un izvirzītajām apsūdzībām – Piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/13 1., 3. un 6. pants)

4.        Tiesiskā sadarbība krimināllietās – Tiesības uz informāciju kriminālprocesā – Direktīva 2012/13 – Piemērošanas joma – Iebildums pret tādu rīkojumu par kriminālsoda piemērošanu, kas nav galīgs un kas izdots vienkāršotā procedūrā – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/13 6. pants)

5.        Tiesiskā sadarbība krimināllietās – Tiesības uz informāciju kriminālprocesā – Direktīva 2012/13 – Tiesības uz informāciju par apsūdzību – Piemērojamība – Akta izsniegšana par kriminālsodāmību – Kārtība – Valsts tiesiskais regulējums, kurā personām, kuras nav akta izcelsmes dalībvalsts rezidentes, ir noteikts pienākums norādīt pilnvaroto pārstāvi – Pieļaujamība – Nosacījums – Viss pārsūdzības termiņš adresāta rīcībā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/13 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 6. panta 1. un 3. punkts)

1.        Personas, kas vēlas iesniegt iebildi par rīkojumu par sodu, kurš vēl nav stājies likumīgā spēkā un kurš šai personai ir adresēts, situācija ir Direktīvas 2010/64 par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā piemērošanas jomā, tāpēc šai personai ir jābūt tiesībām uz direktīvā garantēto mutisko un rakstisko tulkojumu.

(sal. ar 26. un 27. punktu)

2.        Direktīvas 2010/64 par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 1.–3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesību akti, ar kuriem kriminālprocesā personai, pret kuru ir izdots rīkojums par sodu, nav atļauts iesniegt par šādu rīkojumu rakstisku iebildi citā valodā, kas nav tiesvedības valoda, lai gan šī persona nepārvalda šo tiesvedības valodu, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 3. punktu neuzskata, ka, ņemot vērā attiecīgo procesu un lietas apstākļus, šāda iebilde ir būtisks dokuments.

Pirmkārt, Direktīvas 2010/64 2. pantā paredzēto tiesību uz mutisko tulkojumu priekšmets ir tulka sniegts mutisks tulkojums mutvārdu saziņai starp aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām un izmeklēšanas dienestiem, tiesu iestādēm vai vajadzības gadījumā advokātu, izslēdzot rakstisku tulkojumu šo aizdomās turēto vai apsūdzēto personu noformētajiem rakstveida dokumentiem. Minētais pants garantē tulka bezmaksas palīdzību, ja persona kompetentās valsts tiesas kancelejā pati iesniedz mutisku iebildi par rīkojumu par sodu, kas izdots pret šo personu, lai kancelejā šo iebildi noformētu protokolā, vai, ja minētā persona iebildi iesniedz rakstiski, paredz tāda advokāta palīdzību, kas uzņemas attiecīgā dokumenta noformēšanu tiesvedības valodā. Savukārt, dalībvalstīm prasīt, lai tās ne tikai atļautu attiecīgajām personām pilnībā un savā valodā būt informētām par faktiem, kas tām tiek inkriminēti, un sniegt savu versiju par šiem faktiem, bet arī sistemātiski nodrošinātu tulkojumu visām pārsūdzībām, ko attiecīgās personas iesniedz par tām adresētu tiesu nolēmumu, pārsniegtu Direktīvā 2010/64 izvirzītos mērķus.

Otrkārt, Direktīvas 2010/64 3. panta 1. un 2. punktā paredzētās tiesības uz atsevišķu būtisku dokumentu tulkojumu principā attiecas tikai uz rakstisku tulkojumu valodā, kuru saprot persona, uz kuru attiecas noteikti kompetento iestāžu tiesvedības valodā noformētie dokumenti. Šādas tiesība principā neietver rakstisku tulkojumu tiesvedības valodā tādam dokumentam kā iebildei, kas ir iesniegta par rīkojumu par sodu.

Taču tā kā minētās direktīvas 3. panta 3. punkts ļauj kompetentajām iestādēm katrā konkrētā gadījumā izlemt, vai kāds dokuments, izņemot minētās direktīvas 3. panta 1. un 2. punktā paredzētos dokumentus, ir būtisks dokuments, iesniedzējtiesai, īpaši ņemot vērā šādam rīkojumam par sodu piemērojamās procedūras un tiesā izskatāmās lietas īpatnības, ir jānosaka, vai rakstiska iebilde par rīkojumu par sodu ir jāuzskata par būtisku dokumentu, kuram nepieciešams tulkojums. Šajā ziņā svarīgi ir apstākļi, ka šī iebilde, ko var iesniegt rakstveidā vai tieši kompetentās tiesas kancelejā, ja tā ir izteikta mutiski, un uz kuru neattiecas pienākums norādīt pamatojumu, ir jāiesniedz īpaši īsā divu nedēļu termiņā no datuma, kad minētais rīkojums tiek paziņots, un tā nav jāiesniedz ar advokāta obligātu piedalīšanos, un ka to attiecīgā persona ir rakstījusi sev zināmā valodā, kas nav tiesvedības valoda.

(sal. ar 38., 40.–44., 47. un 49.–51. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Kā izriet no Direktīvas 2012/13 par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā 3. un 6. panta kopīga lasījuma, aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesības uz informāciju par to tiesībām kriminālprocesā un par tām izvirzīto apsūdzību, kas ir minētas šīs direktīvas 1. pantā, attiecas vismaz uz divām dažādām tiesībām, proti, pirmkārt, aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesībām saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu tikt informētām kā minimums par noteiktām procesuālajām tiesībām, tostarp par tiesībām uz advokāta palīdzību, tiesībām uz bezmaksas juridiskām konsultācijām un nosacījumiem par šādu konsultāciju saņemšanu, tiesībām tikt informētam par apsūdzību, tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu, kā arī tiesībām klusēt, un, otrkārt, tiesībām tikt informētam par apsūdzību, kā definēts šīs direktīvas 6. pantā.

(sal. ar 54.–56. punktu)

4.        Tādas persona situācija, uz kuru attiecas rīkojums par sodu, kas kā pagaidu nolēmums ir izdots pēc prokuratūras pieprasījuma par maznozīmīgiem pārkāpumiem un kas ir izdots bez tiesas sēdes un bez sacīkstes principam atbilstošām debatēm, un kas likumīgā spēkā nestājas, iekams nav beidzies termiņš iebildes iesniegšanai par šādu rīkojumu, ir ietverta Direktīvas 2012/13 par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā piemērošanas jomā, tāpēc ieinteresētajai personai jābūt iespējai izmantot tiesības uz informāciju par tai izvirzīto apsūdzību, turklāt tā tam jābūt visa procesa gaitā.

Lai gan ir pavisam skaidrs, ka attiecīgā procesa lakoniskuma un vienkāršotā rakstura dēļ rīkojuma par sodu izsniegšana notiek tikai tad, kad tiesa ir lēmusi par apsūdzības pamatotību, tomēr ar šādu rīkojumu tiesa lemj tikai provizoriski un šī rīkojuma izsniegšana ir pirmā iespēja, kad apsūdzētā persona var tikt informēta par tai izvirzīto apsūdzību. Līdz ar to rīkojuma par sodu izsniegšana saskaņā ar Direktīvas 2012/13 6. pantu ir jāuzskata par attiecīgajai personai izvirzītās apsūdzības paziņošanas formu, tāpēc tai ir jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(sal. ar 59.–61. punktu)

5.        Direktīvas 2012/13 par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 6. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem kriminālprocesā apsūdzētai personai, kura nedzīvo šajā dalībvalstī, ir noteikts pienākums norādīt pilnvaroto pārstāvi pret šo personu izdota rīkojuma par sodu saņemšanai, ar nosacījumu, ka šīs personas rīcībā faktiski ir viss termiņš, kas ir noteikts iebildes iesniegšanai par šādu rīkojumu.

Gan mērķis nodrošināt apsūdzētajai personai iespēju sagatavot savu aizstāvību, gan nepieciešamība novērst jebkādu diskrimināciju, pirmkārt, starp apsūdzētām personām, kuru dzīvesvieta ir attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma piemērošanas jomā, un, otrkārt, apsūdzētām personām, kuru dzīvesvieta tajā nav un kurām vienīgajām ir pienākums norādīt pilnvarotu personu tiesu nolēmumu izsniegšanai, paredz, lai apsūdzētās personas rīcībā būtu viss šis termiņš, proti, lai tā ilgums netiktu samazināts par laiku, kas pilnvarotajam pārstāvim ir nepieciešams, lai rīkojumu par sodu nodotu tā adresātam.

(sal. ar 65.–68. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)