Language of document : ECLI:EU:F:2015:23

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2015. gada 26. martā

Lieta F‑124/13

CW

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Prasība atcelt tiesību aktu – Civildienesta noteikumu 12.a pants – Iekšējie noteikumi attiecībā uz padomdevēju komiteju, kas izskata jautājumus par vardarbību un tās novēršanu darba vietā – Civildienesta noteikumu 24. pants – Lūgums sniegt palīdzību – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Neesamība – Padomdevēju komitejas, kas izskata jautājumus par vardarbību un tās novēršanu darba vietā, loma un prerogatīvas – Ierēdņa fakultatīva vēršanās komitejā – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru CW būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Parlamenta 2013. gada 8. aprīļa lēmumu, ar ko tika noraidīts viņas lūgums sniegt palīdzību psiholoģiskās vardarbības dēļ, par kuras faktisko upuri viņa sevi uzskata no savu priekšnieku puses, un, otrkārt, piespriest Parlamentam viņai samaksāt zaudējumu atlīdzību

Nolēmums      Prasību noraidīt. Eiropas Parlaments sedz savus un atlīdzina pusi no CW tiesāšanās izdevumiem. CW sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noraidošs lēmums – Tajā ietvertā pamatojuma ņemšana vērā

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma – Apjoms – Robežas

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

3.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Rīcība, kuras mērķis vai sekas ir ieinteresētās personas diskreditēšana vai tās darba apstākļu pasliktināšana – Prasība par rīcības atkārtošanos – Prasība, ka rīcībai jābūt tīšai – Apjoms – Prasības par psiholoģiskās vardarbības izdarītāja ļaunprātīgo nodomu neesamība

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

4.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Lūguma piedalīties valodu mācībās noraidīšana – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

5.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Pienākumu reorganizēšana nodaļā – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

6.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Priekšnieka sarkastiskais tonis ieinteresētajai personai adresētajā paziņojumā – Izslēgšana – Ierēdņa rīcības ņemšana vērā

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

7.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Nodaļas pārstāvja iegūtās informācijas darba grupas sapulcēs pārbaude pirms tās paziņošanas nodaļai – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

8.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Norādes ierēdnim atvainoties savam nodaļas vadītājam elektroniskā vēstulē, kas nosūtīta visai nodaļai – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

9.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Ierēdņa profesionālo spēju novērtējums, ko veic kolēģis, kurš par viņu ir izteicis negatīvus paziņojumus – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

10.    Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Vairāku notikumu kopēja pārbaude

(Civildienesta noteikumu 11., 12.a panta 3. punkts un 24. pants)

11.    Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Īstenošana psiholoģiskas vardarbības jomā – Ieinteresētās personas pienākums pirms lūguma sniegt palīdzību iesniegšanas vērsties padomdevēju komitejā, kas izskata jautājumus par vardarbību – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 12.a pants un 24. pants)

12.    Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Īstenošana psiholoģiskas vardarbības jomā – Administrācijas novērtējuma brīvība – Lēmums noraidīt lūgumu sniegt palīdzību, neveicot administratīvu izmeklēšanu – Lūguma iesniedzēja sniegtās un administrācijai zināmās informācijas ņemšana vērā – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 12.a pants un 24. pants)

1.      Ņemot vērā pirmstiesas procedūras attīstību, pārbaudot sākotnējā nelabvēlīgā akta tiesiskumu, ir jāņem vērā arī lēmuma, ar kuru tiek noraidīta sūdzība, pamatojums, jo ir jāpieņem, ka šis pamatojums sakrīt ar minēto nelabvēlīgo aktu.

(skat. 33. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Mocová/Komisija, F‑41/11, EU:F:2012:82, 21. punkts.

2.      Attiecībā uz veicamajiem pasākumiem situācijā, kad ir piemērojams Civildienesta noteikumu 24. pants, iestāde var piemērot disciplinārsodus ierēdņiem, par kuriem ir iesniegta sūdzība saistībā ar vardarbību, vienalga, vai runa ir par iespējamās cietušās priekšnieku vai nē, vai arī nolemt šo personu pārcelt citā amatā tikai tad, ja noteiktie pierādījumu savākšanas pasākumi skaidri pierāda, ka attiecīgo ierēdņu rīcība ir kaitējusi pienācīgai dienesta darbībai vai cita ierēdņa cieņai vai reputācijai.

(skat. 40. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums Katsoufros/Tiesa, 55/88, EU:C:1989:409, 16. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedumi Dimitriadis/Revīzijas palāta, T‑294/94, EU:T:1996:24, 39. punkts, un Schmit/Komisija, T‑144/03, EU:T:2005:158, 108. punkts.

3.      Psiholoģiska vardarbība ir definēta kā “nepiedienīga rīcība”, kura, pirmkārt, izpaužas kā fiziska rīcība, mutiska vai rakstu valoda, žesti vai cita rīcība, kura ir “pastāvīga, atkārtojas vai ir sistemātiska”, kas nozīmē, ka psiholoģiska vardarbība ir jāsaprot kā process, kas noteikti turpinās laikā un kas saistīts ar atkārtotām vai turpinātām darbībām, kuras ir “tīšas” pretstatījumā “netīšām” darbībām. Otrkārt, lai ietilptu šajā jēdzienā, šai fiziskai rīcībai, mutiskai vai rakstu valodai, žestiem vai citai rīcībai jārada kaitējums personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei.

Tātad nav jākonstatē, ka šī fiziskā rīcība, mutiskā vai rakstu valoda un žesti ir veikti ar nodomu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei. Citiem vārdiem, psiholoģiska vardarbība var pastāvēt, pat ja nav pierādīts, ka vardarbības izdarītājam ar savu rīcību ir bijis nodoms diskreditēt cietušo vai apzināti pasliktināt viņa darba apstākļus.

(skat. 41. un 42. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedumi Cantisani/Komisija, F‑71/10, EU:F:2012:71, 89. punkts, un CQ/Parlaments, F‑12/13, EU:F:2014:214, 76. un 77. punkts un tajos minētā judikatūra.

4.      Psiholoģiska vardarbība nevar būt apstāklis, ka priekšnieks atbalsta lūgumu, ko izteicis viens no padotajiem, par dalību valodu mācībās un vēlāk kompetentais dienests to noraida.

Faktiski lūgumu par dalību valodu mācībās, kuras daļēji vai pilnībā tiek organizētas darba laikā ārpus darba vietas un kuras finansē iestāde, izskatīšanu veic dienests, kura pienākumos ietilpst profesionālās mācības un kurš izskata lietas par šiem pieteikumiem, lai izvēlētos no budžeta apsvērumu viedokļa tās personas, kuras saistībā ar dienesta interesēm atbilst iestādes izvirzītajiem nosacījumiem.

Pat ja saprātīgi no nodaļas vadītāja varētu sagaidīt, ka viņš vispārīgā veidā zina šajā lietā piemērojamās tiesību normas, no viņa nevar pieprasīt, lai viņš noteiktu vai prognozētu to, vai viena no viņa padotajiem lūgums par mācībām atbilst visiem pieņemamības nosacījumiem.

(skat. 51. un 52. punktu)

5.      Nodaļas vadītāja lēmums noņemt kādu uzdevumus viņa padotajam var tikt paziņots nodaļas sapulces laikā, un tas pats par sevi nav akts, ko varētu kvalificēt kā psiholoģisku vardarbību.

Tāpat priekšnieka lēmums uz laiku ierēdnim noņemt konkrētus profesionālus papilduzdevumus pats par sevi nevar būt psiholoģiskas vardarbības pierādījums un nekādā veidā to nevar kvalificēt par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

(skat. 64. un 105. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums K/Parlaments, F‑15/07, EU:F:2008:158, 38. punkts.

6.      Nejaušiem vārdiem un žestiem, pat ja tie var šķist neatbilstoši, nav piemērojams Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts.

Tātad sapulce, kas organizēta starp ierēdni un tā direktoru un kas notikusi tā nodaļas vadītāja klātbūtnē, viegli var izskatīties – no neatkarīga un saprātīga novērotāja viedokļa – kā pēdējais priekšnieka mēģinājums izbeigt sarežģīto situāciju, kāda ir izveidojusies tad, ja no attiecīgā ierēdņa ir saņemtas daudzas elektroniskā pasta vēstules, it īpaši, ja tās būtībā tika nosūtītas laikā, kas parasti tiek uzskatīts par darba stundām, vai ja domstarpības atkārtojas, traucējot nodaļas darbu.

Attiecībā uz šī ierēdņa apgalvojumu, ka direktors tam esot mutiski norādījis, ka nodaļas vadītājam vienmēr ir taisnība un tas ir jāklausa, papildus nepieciešamībai sniegt pierādījumus, kas ļautu izprast patiesību, šī paziņojuma toni vai arī saturu, jebkurā gadījumā administrācijas funkcionēšanā ietilpst tas, ka priekšnieks var izlemt jautājumus saistībā ar protokolu pieņemšanu vai paziņojumu kārtību, ja ir jāizvēlas starp vienas administratīvās vienības locekļiem, it īpaši tādās situācijās, kuras ir acīmredzami pārmērīgas, pārvēršoties personiskā konfliktā.

Turklāt pat gadījumā, kad konkrētu elektronisko vēstuļu tonis, kuras nosūtījis priekšnieks attiecīgajam ierēdnim, var šķist ļoti stingrs, priekšnieka iespējami kaitinošo reakciju konkrētos apstākļos var uzskatīt par atvainojamu, ņemot vērā ierēdņa rīcību.

Turklāt apstāklis, ka nodaļas vadītājs vēršas pie ierēdņa ar elektroniskā pasta vēstuli, kuras saturu šis pēdējais minētais var uztvert kā sarkastisku, nepārsniedz saprātīgas kritikas robežas, it īpaši, ja attiecīgais ierēdnis domstarpībās ar savu priekšnieku ir parādījis savu tieksmi konfliktēt un visu laiku apstrīdēt atbildes.

(skat. 66., 72., 73., 94. un 97. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums Fonzi/Komisija, 27/64 un 30/64, EU:C:1965:73, 640. lpp.

Civildienesta tiesa: spriedumi CW/Parlaments, F‑48/13, EU:F:2014:186, 123. punkts, un CQ/Parlaments, EU:F:2014:214, 95. punkts.

7.      Psiholoģiska vardarbība nav nodaļas vadītāja lēmums iepazīties ar tās informācijas saturu, kuru nodaļas pārstāvis ieguvis darba grupas sapulcēs, pirms tā tiek paziņota visai nodaļai. Faktiski šāds lēmums iekļaujas nodaļas vadītāja prerogatīvās un ir pilnībā saprotams, ņemot vērā risku, ka kļūdainas informācijas izplatīšana var traucēt nodaļas darbam, kas ir jo lielāks risks gadījumā, kad amatā ir iecelta jauna persona un tā tikko sāk pildīt šo uzdevumu.

(skat. 77. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums CQ/Parlaments, EU:F:2014:214, 102.–104. punkts.

8.      Runājot par faktiem, kas saistīti ar sūdzību par psiholoģisko vardarbību, ja ieinteresētā persona ir publiski nodaļas sapulcē nepamatoti apšaubījusi sava tiešā priekšnieka, proti, nodaļas vadītāja, autoritāti un ticamību un ja tā nodaļas vadītājam adresētā elektroniskā pasta vēstulē, kopijā liekot visus nodaļas darbiniekus, nodaļas vadītājam sniedz jaunus aizrādījumus, jāuzskata, ka direktora rīkojums par to, ka šai ieinteresētai personai jāatvainojas tādā pašā publiskā veidā, nepārsniedz viņa novērtējuma brīvības robežas savu dienestu pārvaldībā. It īpaši, ņemot vērā šo nepamatoto nodaļas vadītāja rīcības apšaubīšanu nodaļas iekšienē un vis‑à‑vis ar viņa priekšnieku, proti, direktoru, šis pēdējais minētais var tādā pašā veidā pieprasīt, lai šīs ieinteresētās personas atvainošanās, kas jau ir darīta zināma nodaļas vadītajam, tiek nosūtīta arī nodaļas darbiniekiem.

Ņemot vērā arī to, ka direktors, precīzi iesakot nosūtīt elektronisku vēstuli ar atvainošanos, ļauj ieinteresētajai personai formulēt savu atvainošanos, neatkarīgs un saprātīgs novērotājs, kam ir normāls jūtīgums un kas atrodas tādos pašos apstākļos, tādu direktora soli var neuzskatīt par pārmērīgu un kritizējamu un tajā nesaskatīt psiholoģisku vardarbību veidojošu rīcību, bet drīzāk mēģinājumu sniegt norādes personāla loceklim, kura rīcība ir kaitējusi dienesta pienācīgai darbībai.

(skat. 91. un 93. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Nanopoulos/Komisija, F‑30/08, EU:F:2010:43, 247. punkts.

9.      Par psiholoģiskās vardarbības Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē izpausmi nevar uzskatīt faktu, ka kolēģis, kurš iepriekš ir izteicis negatīvus paziņojumus par attiecīgā ierēdņa rīcību, piedalās atlases komisijā, kuras uzdevums ir izvērtēt attiecīgā ierēdņa valodas prasmi.

(skat. 114. punktu)

10.    Pēc tam, kad norādītie notikumi ir izvērtēti individuāli un secināts, ka tie nevar tikt uzskatīti par psiholoģiskās vardarbības izpausmi Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē, tie vēl ir jāpārbauda kopējā veidā.

Šīs lietas apstākļos, tos aplūkojot kopējā veidā, norādītie notikumi noteikti iekļaujas konfliktējošās attiecībās sarežģītā administratīvā kontekstā, bet tie neliecina par ļaunprātīgu vai patvaļīgu rīcību, dokumentētiem vārdiem un rīcībai drīzāk parādot to, ka priekšnieks neveikli pārvaldījis sarežģītu konfliktsituāciju, nevis izrādījis tiešu vēlmi rīkoties ļaunprātīgi attiecībā pret prasītāju.

It īpaši, tā kā ierēdņa, kas ir iespējamais cietušais, rīcība ir stūrgalvīga, nepiekāpīga un dažreiz pat tuvojas nepakļāvībai, ieinteresētā persona nevar izlikties, ka nesaprot priekšnieku pieņemto lēmumu iemeslus. Šajā ziņā Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pantā esošo psiholoģiskās vardarbības un pienākuma sniegt palīdzību jēdzienu apjoms nevar būt tāds, ka iespējamajam cietušajam tiek atļauts sistemātiski apšaubīt jebkādu priekšnieka autoritāti, proti, uzskatīt sevi par atbrīvotu no pienākumiem, kuri skaidri ir paredzēti Civildienesta noteikumos, piemēram, saistībā ar atvaļinājumu režīmu vai lojālas sadarbības pienākumu ar saviem priekšniekiem.

Tāpat ir jāatgādina, ka lojalitātes pienākums, kas norādīts Civildienesta noteikumu 11. pantā, kā arī visu ierēdņu pienākums atbilstoši Civildienesta noteikumu 12. pantam atturēties no jebkādas rīcības un uzvedības, kas var aizskart cieņu pret viņa amatu, nozīmē, ka jebkuram padotajam ir pienākums atturēties no viņa priekšnieku autoritātes nepamatotas apšaubīšanas un jebkurā gadījumā pienākums ievērot savaldību un piesardzību, sūtot elektroniskā pasta vēstules, kas iekļaujas šādā solī, un izvēloties šo elektronisko vēstuļu adresātus.

Situācijā, kad ierēdnim, kurš ir iespējamais cietušais, nekādā veidā netiek liegts veikt savus pamatuzdevumus, dažu papilduzdevumu noņemšana, pat ja tie šai personai patika, notikumu vispārējā kontekstā, kad ir ticis ziņots par ierēdņa neadekvāto rīcību attiecībā pret savu priekšnieku, objektīvi nekaitē viņa personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei.

(skat. 117., 118., 122. un 123. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Lo Giudice/Komisija, T‑154/05, EU:T:2007:322, 104. un 105. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Tzirani/Komisija, F‑46/11, EU:F:2013:115, 97. punkts, un CQ/Parlaments, EU:F:2014:214, 128. punkts.

11.    Atšķirībā no Civildienesta noteikumu 12.a panta burta un mērķa Civildienesta noteikumu 24. panta konkrētais mērķis nav novērst vai cīnīties pret vardarbību, bet tas vispārīgāk ļauj jebkurai personai, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, lūgt iecēlējinstitūciju iejaukties, veicot pasākumu, lai palīdzētu ierēdnim, jo sevišķi izmeklēšanā pret jebkuru personu, kura izsaka draudus, apvainojumus vai veic apmelojošas darbības vai izteikumus, vai uzbrūk personai vai īpašumam, kuru ierēdnis vai viņa ģimenes loceklis guvis sava amata vai pienākumu dēļ.

Tādējādi lūguma sniegt palīdzību iesniegšana atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. pantam nepieprasa, pat ja runa ir par lūgumu sniegt palīdzību saistībā ar vardarbības gadījumu, lai ieinteresētā persona iepriekš būtu vērsusies iestādes padomdevēju komitejā, kas izskata jautājumus par vardarbību un kas izveidota uz Civildienesta noteikumu 12.a panta pamata, pirms vēršanās iecēlējinstitūcijā, kas ir vienīgā kompetentā izskatīt lūgumu sniegt palīdzību.

(skat. 137. un 138. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Faita/EESK, F‑92/11, EU:F:2013:130, 91. punkts.

12.    Izskatot lūgumu sniegt palīdzību, kas iesniegs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu, iestādei principā ir jāveic atbilstošie pasākumi, it īpaši izmeklēšana, lai sadarbībā ar sūdzības iesniedzēju noskaidrotu sūdzības pamatā esošos faktus.

Tomēr, kas attiecas uz tāda lēmuma likumību, ar kuru ir noraidīts lūgums sniegt palīdzību bez administratīvās izmeklēšanas uzsākšanas, tiesai ir jāpārbauda šī lēmuma pamatotība, ņemot vērā informāciju, ko konkrēti ieinteresētā persona savā lūgumā sniegt palīdzību bija darījusi zināmu administrācijai tās lēmuma pieņemšanas laikā.

Tātad iecēlējinstitūcijai ir tiesības, izskatot lūgumu sniegt palīdzību, ņemt vērā informāciju, kura tai ir jau zināma un uz kuru tieši un/vai netieši atsaucas lūguma sniegt palīdzību iesniedzējs.

Turklāt, ja jaunas izmeklēšanas veikšana nozīmē, ka vēlreiz ir jāuzklausa tie paši galvenie lietas dalībnieki, kas jau tika uzklausīti citā izmeklēšanā par faktiem, no kuriem daži ir identiski un kuri ne vienmēr var sniegt papildu skaidrojumus salīdzinājumā ar jau pietiekami izsmeļošiem pierādījumiem, kurus iecēlējinstitūcijai iesniedzis sūdzības iesniedzējs, iestāde nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izvēloties pasākumus un līdzekļus Civildienesta noteikumu 24. panta piemērošanai, attiecībā uz ko tai ir plaša novērtējuma brīvība, un tādēļ tā nav pārkāpusi šo normu, ja tā atsakās izdot rīkojumus par jaunas visaptverošas izmeklēšanas uzsākšanu. Faktiski iecēlējinstitūcija var likumīgi uzskatīt, ka tai ir zināmi pietiekami fakti, kas tai ļauj noraidīt kā nepamatotu lūgumu sniegt palīdzību, uzskatot, ka nav vajadzības vērsties padomdevēju komitejā, kas izskata jautājumus par vardarbību, vai citā vienībā, kas veic papildu izmeklēšanas.

Tādējādi, noraidot sūdzību par šo lēmumu, ar ko noraida lūgumu sniegt palīdzību, tādēļ, ka tā ir, iespējams, priekšlaicīga, jo prasītājai iepriekš bija jāvēršas padomdevēju komitejā, kas izskata jautājumus par vardarbību, iecēlējinstitūcija pamatojas uz kļūdainu pamatu, kas var maldināt ierēdņus un darbiniekus par attiecīgo padomdevēju komitejas, kura izskata jautājumus par vardarbību, un iecēlējinstitūcijas kompetenci un atbildību psiholoģiskās vardarbības jomā, jo tikai šai pēdējai minētajai ir kompetence izskatīt lūgumus sniegt palīdzību, kuri pamatoti ar Civildienesta noteikumu 24. pantu.

(skat. 142., 143., 145., 147., 150. un 154. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Faita/EESK, EU:F:2013:130, 98. punkts.