CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2009. gada 25. novembrī
Lieta F‑5/09
Ayo Soerensen Ferraresi
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pieņemamība – Sūdzība – Nelabvēlīgs akts
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Soerensen Ferraresi lūdz piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai nodarīto fizisko, morālo un materiālo kaitējumu, kura apmēru var novērtēt ekspertīze vai pamatojoties uz taisnīguma principiem
Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Prasību pieņemamība – Iebildes par nepieņemamību celšana
(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. un 78. pants)
2. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas nodarīti ar rīcību, kurai nav lēmuma rakstura
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Iestādei adresēta prasība par zaudējumu atlīdzību – Saprātīga termiņa ievērošana
(Tiesas Statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)
4. Ierēdņi – Prasība – Prasība atcelt tiesību aktu, kas nav celta paredzētajā termiņā – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzēto termiņu atjaunošana – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
5. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Neatkarība no prasības atcelt tiesību aktu
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
1. Pat ja atbildētājs, pamatojoties uz Civildienesta tiesas Reglamenta 78. pantu, ar atsevišķu dokumentu ir izvirzījis iebildi par nepieņemamību un prasītājs par šo iebildi ir iesniedzis apsvērumus, Civildienesta tiesa var brīvi pieņemt rīkojumu, pamatojoties uz minētā reglamenta 76. pantu, ja prasības nepieņemamība tai šķiet acīmredzama.
(skat. 14. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2008. gada 30. oktobris, F‑48/08 un F‑48/08 AJ Ortega Serrano/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 23. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑583/08 P.
2. Psiholoģiska vardarbība ir rīcība, kurai nav lēmuma rakstura. Tādējādi ierēdnim, kurš vēlas saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas izriet no šīs rīcības, kurai nav lēmuma rakstura, ir jāiesniedz prasība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu. Vienīgi šīs prasības tiešs vai netiešs noraidījums ir nelabvēlīgs lēmums, par kuru var iesniegt sūdzību, un tikai pēc šīs sūdzības tiešas vai netiešas noraidīšanas var celt prasību par zaudējumu atlīdzību Civildienesta tiesā.
(skat. 22., 26. un 27. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 25. septembris, T‑5/90 Marcato/Komisija, Recueil, II‑731. lpp., 49. un 50. punkts; 1996. gada 28. jūnijs, T‑500/93 Y/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑335. un II‑977. lpp., 64. un 66. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 1. februāris, F‑42/05 Rossi Ferreras/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 58.–61. punkts.
3. Prasījumi par kaitējuma, kas izriet no rīcības, kurai nav lēmuma rakstura, atlīdzību ir jāiesniedz saprātīgā termiņā, sākot no brīža, kad prasītājs ir uzzinājis par situāciju, par kuru viņš sūdzas, lai gan Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā nav paredzēts nekāds termiņš prasības par zaudējumu atlīdzību iesniegšanai. Gadījumos, kad tiesību normās nav atbilstoša regulējuma, saprātīgs termiņš ir jāievēro visos gadījumos, kad tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips liedz Kopienas iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām rīkoties bez jebkāda ierobežojuma laikā, tādējādi it īpaši riskējot, ka tiks apdraudēta radītās juridiskās situācijas stabilitāte. Atbildības prasību gadījumā, kuru rezultātā Kopienai var rasties finansiālas saistības, saprātīgus termiņus prasības par zaudējumu atlīdzību celšanai nepieciešams ievērot arī sabiedrisko līdzekļu aizsardzības interesēs, kas ir izteiktas īpaši attiecībā uz prasībām, kuras izriet no ārpuslīgumiskās atbildības, Tiesas Reglamenta 46. pantā noteiktajā piecu gadu noilguma termiņā.
Termiņa ilguma saprātīgums jāvērtē, ievērojot katras atsevišķas lietas apstākļus un lietas iznākuma nozīmi ieinteresētajām personām, lietas sarežģītību un klātesošo lietas dalībnieku uzvedību.
(skat. 35., 37. un 38. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2004. gada 5. oktobris, T‑45/01 Sanders u.c./Komisija, Krājums, II‑3315. lpp., 59. un 67. punkts in fine; 2004. gada 5. oktobris, T‑144/02 Eagle u.c./Komisija, Krājums, II‑3381. lpp., 65. un 66. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 4. novembris, F‑87/07 Marcuccio/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 27. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑16/09 P.
4. Ierēdnis, kurš Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajos termiņos nav cēlis prasību par, iespējams, viņam nelabvēlīga akta atcelšanu, nevar, iesniedzot prasību atlīdzināt zaudējumus, kas ar šo aktu nodarīti, novērst šo bezdarbību un iegūt sev jaunu termiņu prasības celšanai.
(skat. 27. punktu)
5. Ievērojot prasības par zaudējumu atlīdzību autonomiju attiecībā pret prasību atcelt tiesību aktu, ierēdnis atsevišķi var celt prasību par kaitējuma, kas izriet no nelabvēlīga akta, atlīdzību, ja viņš noteiktajā termiņā ir cēlis prasību atcelt šo tiesību aktu. Izvēloties šādu ceļu, ierēdnim tomēr prasība par zaudējumu atlīdzību ir jāiesniedz saprātīgā termiņā.
(skat. 36. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2007. gada 1. februāris, F‑125/05 Tsarnavas/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 76.–78. punkts.