EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 21. novembrī

Lieta F‑122/12

Bruno Arguelles Arias

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Līgumdarbinieks – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums – Līguma izbeigšana – Amata vieta, kurā ir vajadzīga drošības pielaide – Valsts drošības iestādes atteikums piešķirt drošības pielaidi – Lēmums, ko grozījusi pārsūdzības iestāde – Valsts drošības iestādes un pārsūdzības iestādes secinājumi, kas nav saistoši IPDL

Priekšmets:      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru B. Arguelles Arias būtībā lūdz atcelt Eiropas Savienības Padomes institūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “IPDL”), 2012. gada 12. janvāra lēmumu par līgumdarbinieka līguma izbeigšanu, sākot no 2012. gada 31. maija, par kuru viņam tika paziņots 2012. gada 16. janvārī, kā arī atlīdzināt iespējamo materiālo un morālo kaitējumu, kas ir provizoriski lēsts attiecīgi EUR 160 181,85 un EUR 25 000 apmērā.

Nolēmums:      Prasību noraidīt. B. Arguelles Arias sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Amata vieta, kurā ir vajadzīga Savienības personāla drošības pielaide – Savienības personāla drošības pielaides piešķiršanas procedūra – Valsts drošības iestāžu veiktā drošības izmeklēšana – Valsts drošības iestādes un pārsūdzības iestādes secinājumu saistošais raksturs – Neesamība

(Padomes Lēmuma 2011/292 15. panta 2. punkts, I pielikums un A papildinājums)

3.      Ierēdņi – Amata vieta, kurā ir vajadzīga Savienības personāla drošības pielaide – Savienības personāla drošības pielaides piešķiršanas procedūra – Kritēriji piekļuvei Savienības klasificētajai informācijai

(Padomes Lēmuma 2011/292 I pielikums)

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ievērošana administratīvajā procedūrā – Piemērošanas joma

1.      Kad lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus tiesiskos un faktiskos apstākļus, vai kad ar to tiek grozīts vai papildināts sākotnējais lēmums, sūdzības noraidījums ir akts, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā, kura to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā akta tiesiskumu, proti, tas tiek uzskatīts par nelabvēlīgu aktu, ar ko tiek aizstāts pēdējais minētais.

(skat. 38. punktu)

Atsauces:

Vispārējā tiesa: 2011. gada 21. septembris, Adjemian u.c./Komisija, T‑325/09 P, 32. punkts.

2.      Padomes ģenerālsekretārs ir ģenerālsekretariāta drošības iestāde un vienīgais, kas ir pilnvarots lemt par to, vai piešķirt vai atteikt Savienības personāla drošības pielaidi ģenerālsekretariāta darbiniekiem.

Šai ziņā valsts drošības iestādes vai kompetentās valsts iestādes ir atbildīgas par drošības izmeklēšanu veikšanu attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem, jo minētajām iestādēm ir labākas iespējas piekļūt informācijai dažādās dalībvalstīs nekā Padomes ģenerālsekretāram.

Katrā ziņā ģenerālsekretariāta iecēlējinstitūcijai vai attiecībā uz darbiniekiem – institūcijai, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, nav saistoši valsts drošības iestāžu veikto drošības izmeklēšanu secinājumi, pat pārsūdzības iestādes secinājumi, un ka pat tad, ja ieinteresētajai personai rezultāti ir labvēlīgi, tām nav pienākuma piešķirt Savienības personāla drošības pielaidi un tās patur tiesības to nepiešķirt.

(skat. 53.–59. punktu)

3.      Drošības pielaides procedūrā tiek noskaidrots, vai personai, ņemot vērā tās lojalitāti un uzticamību, var tikt piešķirta drošības pielaide Savienības klasificētajai informācijai. Padomes Lēmuma 2011/292 par drošības noteikumiem Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzība I pielikuma III sadaļas 8. punktā minētais kritēriju saraksts, kas jāņem vērā, veicot izmeklēšanu, nav pilnīgs. Turklāt minētā 8. punkta a)–k) apakšpunktā uzskaitītajiem kritērijiem attiecīgi ir pievienojami arī 9. un 10. punktā norādītie kritēriji – personas finanšu un medicīniskā vēsture, laulātā, dzīvesbiedra, kas nav laulātais, vai tuva ģimenes locekļa raksturs, uzvedība un apstākļi –, kas var tikt ņemti vērā.

(skat. 68. punktu)

4.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana jebkurā procedūrā pret personu, kuras rezultātā var tikt pieņemts tai nelabvēlīgs akts, ir Savienības tiesību pamatprincips, un ir jānodrošina tā ievērošana, pat ja nav attiecīgās procedūras tiesiskā regulējuma. Šis princips, kas atbilst labas pārvaldības prasībām, prasa, lai attiecīgajai personai tiktu dota iespēja atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par pierādījumiem, kas pret viņu var tikt izmantoti aktā, kas tiks pieņemts.

Attiecībā uz lēmumu par līgumdarbinieka uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšanu, lai arī administrācija pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas nav noorganizējusi sanāksmi ar institūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, un piedalīšanos, kurā būtu tieši uzklausīti pēdējā minētā apsvērumi par paredzēto viņa darba līguma izbeigšanu, apstākļi, kādos notika minētā lēmuma pieņemšana un tā paziņošana, kā arī administrācijas sūdzības izskatīšanas procedūra, kuras laikā institūcija, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pārskatīja apstrīdēto lēmumu, ņemot vērā jaunos faktiskos un tiesiskos apstākļus, ļauj attiecīgajam darbiniekam lietderīgi paust savu viedokli par pierādījumiem pret viņu.

(skat. 91. un 99. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 8. marts, Vlachaki/Komisija, T‑277/03, 64. punkts.