Language of document : ECLI:EU:F:2007:188

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2007. gada 7. novembrī

Lieta F‑57/06

Jacques Hinderyckx

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2005. gada paaugstināšana amatā – Neiekļaušana amatā paaugstināto ierēdņu sarakstā – Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpums – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Dažādu iestāžu izdoti novērtējuma ziņojumi

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Hinderyckx lūdz, pirmkārt, atcelt Padomes iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt viņu B*8 pakāpē 2005. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, kā arī paaugstināt viņu minētajā pakāpē un, otrkārt, atlīdzināt ciestos zaudējumus

Nolēmums Prasību noraidīt. Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina vienu trešdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem. Prasītājs sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, 45. pants un 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 45. pants; Padomes Regula Nr. 723/2004)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Lai gan iecēlējinstitūcijai lēmumos par paaugstināšanu amatā nav jānorāda pamatojums attiecībā uz ierēdņiem, kas nav paaugstināti amatā, tai savukārt ir jāpamato lēmums noraidīt amatā nepaaugstināta ierēdņa sūdzību, jo šī lēmuma noraidīt sūdzību pamatojums tiek uzskatīts par to pašu, kas ietverts lēmumā, par kuru iesniegta sūdzība.

Tā kā paaugstināšana amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. panta tekstu notiek pēc izvēles, pietiek, ja lēmuma noraidīt sūdzību pamatojums attiecas uz to, vai ir izpildīti juridiskie nosacījumi, kas Civildienesta noteikumos ir paredzēti likumīgai paaugstināšanai.

Turklāt lēmums noraidīt sūdzību, kas iesniegta par lēmumu nepaaugstināt amatā, atbilst prasībai norādīt pamatojumu, ja tas ļauj ieinteresētajai personai novērtēt lēmuma nepaaugstināt amatā pamatotību un sniedz tai iespēju celt prasību Kopienu tiesā, kā arī šai tiesai pārbaudīt lēmuma par paaugstināšanu amatā likumību.

Īpaši tāda ierēdņa situācijā, kas ir pārcelts no vienas iestādes uz otru, pat ja sākotnējā iestādē izdotā pēdējā novērtējuma ziņojuma īpaši augstais līmenis varētu likt vēlēties, lai būtu norādīts pilnīgāks un detalizētāks pamatojums, iecēlējinstitūcija ir izpildījusi prasību norādīt pamatojumu, ja tā precizē, ka salīdzinošā nopelnu izvērtējumā vērā ir ņemti visi ieinteresētās personas ziņojumi, norāda, ka, lai padarītu relatīvākas dažādu novērtētāju pieejas, ir apsvērts analītisks un vispārīgs vērtējums, un paskaidro, kādā veidā vērā ir ņemts darba stāžs.

Katrā ziņā, ja iecēlējinstitūcija ir norādījusi vismaz kaut kādu pamatojumu, papildu precizējumus var iesniegt tiesā.

(skat. 25.–27., 31. un 32. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, Recueil, I‑225. lpp., 13. punkts; 1993. gada 9. decembris, C‑115/92 P Parlaments/Volger, Recueil, I‑6549. lpp., 22. un 23. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 29. maijs, T‑6/96 Contargyris/Padome, Recueil FP, I‑A‑119. un II‑357. lpp., 147. punkts; 1997. gada 18. decembris, T‑142/95 Delvaux/Komisija, Recueil FP, I‑A‑477. un II‑1247. lpp., 84. punkts; 1999. gada 27. aprīlis, T‑283/97 Thinus/Komisija, Recueil FP, I‑A‑69. un II‑353. lpp., 74.–76. punkts; 1999. gada 21. septembris, T‑157/98 Oliveira/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑163. un II‑851. lpp., 50. punkts; 2004. gada 10. jūnijs, T‑330/03 Liakoura/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑191. un II‑859. lpp., 42. punkts; 2005. gada 3. februāris, T‑172/03 Heurtaux/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑15. un II‑63. lpp., 44. punkts; 2006. gada 3. oktobris, T‑171/05 Nijs/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑195. un II‑A‑2‑999. lpp., 42. punkts.

2.      Iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība paaugstināmo ierēdņu salīdzinoša nopelnu izvērtējuma veikšanā, un šis salīdzinošais vērtējums, kas ir pamatots it īpaši ar novērtējuma ziņojumiem, ir jāveic rūpīgi un objektīvi dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam, izmantojot līdzīgus informācijas avotus un ziņas. Šajā sakarā tai ir Civildienesta noteikumos paredzētas tiesības paaugstināmo ierēdņu nopelnus izvērtēt atbilstoši tādai procedūrai un metodei, ko tā uzskata par vispiemērotāko.

Tādējādi Kopienu tiesas pārbaudei ir jāattiecas tikai uz to, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, ar kādiem administrācija ir varējusi nonākt pie sava vērtējuma, tā nav pārkāpusi savas pilnvaras un tās nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini. Tiesa tātad nevar iecēlējinstitūcijas veikto kandidātu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu.

(skat. 43. un 44. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1976. gada 1. jūlijs, 62/75 De Wind/Komisija, Recueil, 1167. lpp., 17. punkts; 1992. gada 17. decembris, C‑68/91 P Moritz/Komisija, Recueil, I‑6849. lpp., 16. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 3. oktobris, T‑187/98 Cubero Vermurie/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑885. lpp., 59. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 52. punkts un tajā minētā judikatūra un 53. un 54. punkts.

3.      Novērtējuma ziņojumi gan Civildienesta noteikumu 45. panta redakcijā, kas bija spēkā pirms Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā, gan tajā, kas ir spēkā kopš šī datuma, iecēlējinstitūcijai ir ļoti svarīgs vērtējuma elements ierēdņu paaugstināšanai amatā. Civildienesta noteikumu 45. panta versijā, kas bija spēkā pirms 2004. gada 1. maija, bija paredzēts, ka bez novērtējuma ziņojumiem salīdzinošajā vērtējumā paaugstināšanas amatā nolūkos vērā bija jāņem arī otrs elements, proti “nopelni”, tomēr konkrēti neprecizējot šī jēdziena saturu, kas tomēr tika izdarīts judikatūrā, kurā tika nospriests, ka attiecīgais jēdziens norāda uz citu informāciju par ierēdņu administratīvo un personīgo situāciju, padarot relatīvāku vērtējumu, kas veikts, pamatojoties tikai uz novērtējuma ziņojumiem.

Šobrīd Civildienesta noteikumu 45. pants ir skaidrāks attiecībā uz elementiem, kas jāņem vērā paaugstināšanas amatā nolūkā, papildus novērtējuma ziņojumiem atsaucoties uz citu valodu lietošanu, nevis tās valodas lietošanu, par kuru attiecīgie ierēdņi ir snieguši pierādījumus, ka viņiem ir labas zināšanas, un, ja nepieciešams, veicamo uzdevumu līmeni; principā tieši šo trīs elementu aspektā iecēlējinstitūcija šobrīd veic paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošu izvērtējumu un Civildienesta noteikumu 45. pantā lietotajam jēdzienam “nopelni” tādējādi ir citāda un būtībā plašāka piemērojamība nekā tādam pašam jēdzienam, kas bija izmantots šī panta versijā, kas bija piemērojama līdz 2004. gada 1. maijam.

Turklāt, tā kā judikatūrā pirms Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā bija atzīts, ka ierēdņu nopelnu vērtējumā iecēlējinstitūcija var pakārtoti ņemt vērā citus elementus, piemēram, kandidātu vecumu un darba stāžu pakāpē vai dienestā, šie pakārtotie elementi varētu izrādīties noderīgi arī šobrīd vai arī gadījumā, ja paaugstināmajiem ierēdņiem pēc visu trīs Civildienesta noteikumu 45. pantā skaidri nosaukto elementu izvērtēšanas ir vienādi nopelni, un varētu pamatoti būt izšķirošais faktors iecēlējinstitūcijas izvēlē.

(skat. 45. un 46. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 25. novembris, T‑89/91, T‑21/92 un T‑89/92 X/Komisija, Recueil, II‑1235. lpp., 49. un 50. punkts; 1996. gada 29. februāris, T‑280/94 Lopes/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑77. un II‑239. lpp., 138. punkts; 1997. gada 21. oktobris, T‑168/96 Patronis/Padome, Recueil FP, I‑A‑299. un II‑833. lpp., 35. punkts; 1998. gada 5. marts, T‑221/96 Manzo‑Tafaro/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑307. lpp., 17. un 18. punkts; 2000. gada 24. februāris, T‑82/98 Jacobs/Komisija, Recueil FP, I‑A‑39. un II‑169. lpp., 36.–39. punkts; 2002. gada 11. jūlijs, T‑163/01 Perez Escanilla/Komisija, Recueil FP, I‑A‑131. un II‑717. lpp., 29. punkts; 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 Tejada Fernández/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 42. punkts.

4.      Lai gan Kopienu iestādēm, no vienas puses, ir jānodrošina, lai pārcelšana no vienas iestādes uz citu nekavētu pārcelto ierēdņu karjeras norisi, un, no otras puses, jāpārbauda no citas iestādes pārceltā ierēdņa situācija, lai pārliecinātos, ka pārceltajiem ierēdņiem paaugstināšanas amatā ietvaros nav kaitēts, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu iestādei nav pienākuma izdot precīzus noteikumus, kas regulētu no citas iestādes pārceltu ierēdņu situāciju.

Iecēlējinstitūcijai ir Civildienesta noteikumos paredzētas pilnvaras paaugstināšanu amatā veikt saskaņā ar tādu procedūru un metodēm, ko tā uzskata par atbilstošu. Tādējādi, ievērojot juridisko pamatu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 45. pantā, un pienākumu, kas ar to ir uzlikts iestādēm, proti, visos gadījumos veikt salīdzinošu nopelnu izvērtējumu, it īpaši ņemot vērā novērtējuma ziņojumus, ierēdnis nevar prasīt, lai iestāde pieņemtu noteikumus, kuros būtu specifiski paredzēta procedūra un metodes, kā salīdzināt tajā novērtētos ierēdņus un ierēdņus, kas ir sākuši strādāt iestādē pēc tam, kad viņus ir novērtējusi cita iestāde. Šajos apstākļos ierēdnis arī nevar attiecīgajai iestādei pārmest, ka tā savas pilnvaras būtu izmantojusi acīmredzami kļūdaini, nepieņemot šādu tiesisko regulējumu, ja viņš nepierāda, ka pastāvēja reāls risks salīdzinošo ierēdņu nopelnu izvērtējumu veikt neobjektīvi, trūkstot šajā sakarā veiktiem pasākumiem. Turklāt pretēji Civildienesta noteikumu 43. pantam, kas attiecas uz novērtējuma ziņojumiem, no Civildienesta noteikumu 45. panta neizriet pienākums pieņemt tiesisko regulējumu par amatā paaugstināšanas procedūru īstenošanu, pat ja atsevišķas iestādes šīs procedūras reglamentē iekšējos lēmumos.

(skat. 55., 59. un 60. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Cubero Vermurie/Komisija, minēts iepriekš, 68. un 69. punkts; 2004. gada 28. septembris, T‑216/03 Tenreiro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑245. un II‑1087. lpp., 92. un 95. punkts.