VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
2018. gada 24. oktobrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā ir attēlota “L” formas grope – Absolūts atteikuma pamats – Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts) – Regula (ES) 2015/2424 – Likuma piemērošana laikā – Preces forma – Apzīmējuma raksturs – Apzīmējuma būtisko iezīmju noteikšanai lietderīgo elementu ņemšana vērā – Vispārējās intereses, kas ir pamatā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam
Lieta T‑447/16
Pirelli Tyre SpA, Milāna (Itālija), ko pārstāv T. M. Müller un F. Togo, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv J. Ivanauskas, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
The Yokohama Rubber Co. Ltd, Tokija (Japāna), ko pārstāv F. Boscariol de Roberto, D. Martucci un I. Gatto, advokāti,
par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. aprīļa lēmumu lietā R 2583/2014‑5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Yokohama Rubber un Pirelli Tyre.
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja V. Tomljenoviča [V. Tomljenović], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva], E. Bieļūns [E. Bieliūnas] (referents), A. Markulli [A. Marcoulli] un A. Kornezovs [A. Kornezov],
sekretāre: J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 4. augustā,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 26. oktobrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 7. novembrī,
pēc 2017. gada 17. novembra tiesas sēdes,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2001. gada 23. jūlijā prasītāja, Pirelli Tyre SpA, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kas pati ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Eiropas Savienības Preču zīme, kura tika pieteikta reģistrācijai, ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 12. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nīcas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “riepas, cietas, puspneimatiskās un pneimatiskās riepas, diski un vāki visu veidu transportlīdzekļu riteņiem, visu veidu transportlīdzekļu riteņi, riepu kameras, riepu diski, piederumi un rezerves daļas visu veidu transportlīdzekļu riteņiem”.
4 Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2002. gada 6. maija Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 36/2002, un šī sprieduma 2. punktā minētais grafiskais apzīmējums tika reģistrēts kā preču zīme 2002. gada 18. oktobrī ar numuru 2319176.
5 2012. gada 27. septembrī persona, kas iestājusies lietā, The Yokohama Rubber Co. Ltd, iesniedza EUIPO pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz šādām precēm: “riepas, cietas, puspneimatiskās un pneimatiskās riepas, diski un vāki visu veidu transportlīdzekļu riteņiem, visu veidu transportlīdzekļu riteņi, riepu kameras, riepu diski, piederumi un rezerves daļas visu veidu transportlīdzekļu riteņiem”. Šis pieteikums tika pamatots ar Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot kopsakarā ar tās pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai ar tās 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu.
6 Ar 2014. gada 28. augusta lēmumu EUIPO Anulēšanas nodaļa atzina apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu attiecībā uz šī sprieduma 5. punktā uzskaitītajām precēm, kā arī attiecībā uz “diskiem un cietiem vākiem visu transportlīdzekļu riteņiem”, tāpēc ka apstrīdēto apzīmējumu veido vienīgi attiecīgo preču forma, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.
7 Prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
8 Ar 2016. gada 28. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas piektā padome daļēji apmierināja apelācijas sūdzību. Apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1. punktā tā atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu, ciktāl pēdējā minētā atzina apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu attiecībā uz “diskiem un cietiem vākiem visu veidu transportlīdzekļu riteņiem”. Apelācijas padome konstatēja, ka šīs preces nebija minētas pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu un ka Anulēšanas nodaļas lēmums par spēkā neesamības atzīšanu pārsniedza šī pieteikuma tvērumu. Apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 2. punktā Apelācijas padome atstāja negrozītu Anulēšanas nodaļas lēmumu pārējā daļā un atzina apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamību attiecībā uz “riepām, cietām, puspneimatiskām un pneimatiskām riepām visu veidu transportlīdzekļu riteņiem”. Šajā ziņā, pirmkārt, Apelācijas padome uzskatīja, ka, ņemot vērā iesniegtos pierādījumus un attiecīgās preces, “ir skaidrs, ka šajā apzīmējumā ir attēlots riepas protektors un līdz ar to (iespējams) svarīgākā apstrīdēto preču daļa, [..] vismaz tehniskajā aspektā”. Otrkārt, Apelācijas padome norādīja, ka attiecīgās preču zīmes galvenā iezīme ir “L” formas grope, kurai ir šādas būtiskās iezīmes: leņķis ap 90°, izliekts segments un divas atšķirīgas daļas no smailās līdz biezai. Treškārt, Apelācijas padome būtībā nolēma, ka no pierādījumiem, kurus bija iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, izriet, ka apstrīdētajam apzīmējumam ir būtiskā loma pneimatisko riepu pienācīgā veiktspējā nolūkā veicināt vilkmi un bremzēšanu un uzlabot ērtību. Apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 3. punktā Apelācijas padome piesprieda prasītājai atlīdzināt personai, kas iestājusies lietā, 1700 EUR, tāpēc ka prasītājai EUIPO lēmums ir nelabvēlīgs.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to:
– tika atstāts spēkā Anulēšanas nodaļas 2014. gada 28. augusta lēmums un apstrīdētā preču zīme tika atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz šādām precēm: “riepas, cietas, puspneimatiskās un pneimatiskās riepas visu veidu transportlīdzekļu riteņiem”;
– tika piespriests prasītājai atlīdzināt 1700 EUR personai, kas iestājusies lietā;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
11 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus. Ar pirmo pamatu prasītāja iebilst, ka Apelācijas padome esot balstījusi savu lēmumu uz 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta versiju, kas nebija piemērojama ratione temporis. Ar savu otro pamatu prasītāja norāda uz procesuālajiem pārkāpumiem un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Ar trešo pamatu tā atsaucas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu.
12 Savos atbildes rakstos EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka prasītājas izvirzītie pamati nav pamatoti. Tie tāpat norāda, ka prasības pieteikuma 5. pielikumā ietvertie pierādījumi, kas ir riepu dažādu protektoru leņķu mērījumi, ir jāatzīst par nepieņemamiem tāpēc, ka tie tika pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā.
13 Ir secīgi jāpārbauda prasītājas izvirzītais pirmais un trešais pamats.
Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta versiju, kas nebija piemērojama “ratione temporis”
14 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome ir piemērojusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu redakcijā, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza Regulu Nr. 207/2009, Komisijas Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV 2015, L 341, 21. lpp.).
15 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2015/2424, 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam nereģistrē apzīmējumus, “kas sastāv tikai no preču formas vai citas iezīmes, kura ir vajadzīga tehniska efekta iegūšanai”.
16 Proti, prasītājas ieskatā, šajā gadījumā absolūtā spēkā neesamības pamata esamība ir jāizvērtē, pamatojoties uz apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā spēkā esošo tiesību normu, proti, uz 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu tā versijā, kas izriet no Regulas Nr. 40/94, ar kuru tika izslēgta tādu apzīmējumu reģistrācija, kas sastāv tikai un vienīgi no “preču formas”, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.
17 Šajā ziņā vispirms ir jānosaka tiesību norma, kas EUIPO procesā bija piemērojama ratione temporis, un, otrkārt, jāizvērtē, vai apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome tiešām piemēroja tiesību normu, kas bija piemērojama ratione temporis.
Par “ratione temporis” piemērojamo tiesību normu
18 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru parasti tiek uzskatīts, ka procesuālās tiesību normas ir piemērojamas dienā, kad tās stājas spēkā (spriedums, 2012. gada 11. decembris, Komisija/Spānija, C‑610/10, EU:C:2012:781, 45. punkts un tajā minētā judikatūra), atšķirībā no materiālām tiesību normām, kas parasti tiek interpretētas kā tādas, kas uz situācijām, kuras ir radušās pirms to stāšanās spēkā, attiecas tikai tiktāl, ciktāl no to noteikumiem, mērķa vai struktūras skaidri izriet, ka tām ir piešķirama šāda iedarbība (spriedumi, 1981. gada 12. novembris, Meridionale Industria Salumi u.c., no 212/80 līdz 217/80, EU:C:1981:270, 9. punkts, un 2008. gada 11. decembris, Komisija/Freistaat Sachsen, C‑334/07 P, EU:C:2008:709, 44. punkts).
19 Šajā lietā, pirmkārt, EUIPO neapstrīd, ka konkrētajā gadījumā bija piemērojams 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts tā versijā, kas izriet no Regulas Nr. 40/94.
20 Otrkārt, ir svarīgi uzsvērt, ka ar Regulu 2015/2424 patiešām tika grozīts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts) formulējums, kas attiecas uz materiālu tiesību normu un, konkrēti, uz vienu no absolūtiem preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatiem vai, lasot kopsakarā ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts), vienu no absolūtiem spēkā neesamības pamatiem, pamatojoties uz ko, preču zīme var tikt atzīta par spēkā neesošu. Tātad Regula 2015/2424 stājās spēkā 2016. gada 23. martā, un no tās formulējuma, mērķa un noteikumu struktūras neizriet, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts tā versijā, kas izriet no Regulas 2015/2424, būtu jāpiemēro attiecībā uz situācijām, kuras radušās pirms tās stāšanās spēkā.
21 Līdz ar to Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts tā redakcijā, kas izriet no Regulas 2015/2424, acīmredzami nav piemērojams šajā gadījumā, ņemot vērā, ka apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta 2002. gada 18. oktobrī pēc 2001. gada 23. jūlijā iesniegtā reģistrācijas pieteikuma.
22 Ņemot vērā iepriekšminēto, Apelācijas padomei šajā gadījumā esot bijis jāizvērtē, vai apstrīdētā preču zīme ir jāatzīst par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu.
Par apstrīdētājā lēmumā piemēroto tiesību normu
23 Apstrīdētā lēmuma 14. punktā Apelācijas padome atgādināja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta formulējumu tā versijā, kas grozīta ar Regulu 2015/2424.
24 Šajā ziņā ir jāuzsver, kā to atzīst arī EUIPO, ka Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini citējusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta formulējumu tā versijā, kas grozīta ar Regulu 2015/2424.
25 Tomēr ir jānorāda – kad Apelācijas padome detalizēti izklāstīja apstrīdētajā lēmumā, kā ir jāinterpretē šī tiesību norma, minētā padome vairākkārt minēja judikatūru, kas ir tikusi izstrādāta Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta spēkā esamības apstākļos, kurā tiek veikta atsauce tikai uz “preču formu”. Turklāt no apstrīdētā lēmuma teksta izriet, ka Apelācijas padome veica faktisko apstākļu vērtējumu, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētajiem nosacījumiem atbilstoši to interpretācijai, kas sniegta konkrētajā judikatūrā.
26 Šādos apstākļos, lai gan tā kļūdaini bija citējusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta formulējumu tā versijā, kas grozīta ar Regulu 2015/2424, Apelācijas padome nav piemērojusi apstrīdētajā lēmumā ar Regulu 2015/2424 izdarīto grozījumu.
27 Līdz ar to ir jāsecina, ka apstrīdētais lēmums ir pamatots ar tiesību normu, kas bija piemērojama laikā, proti, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, kurā bija paredzēts, ka “nereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no [..] preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai”.
28 Tādējādi pirmais prasības pamats ir noraidāms.
Par trešo pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu
29 Ar trešā pamata pirmo daļu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais apzīmējums nesastāv no attiecīgo preču formas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka apstrīdētais apzīmējums esot riepas protektora un tātad arī preču, proti, “riepu, cietu, puspneimatisko un pneimatisko riepu visu veidu transportlīdzekļu riteņiem”, kas ir aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi, neatņemama sastāvdaļa.
30 EUIPO uzsver, pirmkārt, ka Apelācijas padomes secinājums par to, ka strīdīgais apzīmējums attēlo riepas protektoru, kas vismaz tehniskajā aspektā (iespējams) veido apstrīdēto preču svarīgāko daļu, izrietēja, no vienas puses, no grafiskā attēlojuma, kas veido apstrīdēto apzīmējumu, pārbaudes saistībā ar pieteiktajām precēm un, no otras puses, no lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem. Otrkārt, lai uz apzīmējumu būtu attiecināms Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts, esot pietiekami, lai tas sastāvētu no tā specifikācijā iekļautās preces daļas. Citiem vārdiem sakot, tas vien, ka attiecīgā forma varētu tikt piemērota sarežģītākai precei vai ietilpt tajā, nav šķērslis šī atteikuma pamata piemērošanai. Treškārt, EUIPO norāda, ka riepas grope neesot prece, jo tā neveido no riepas atdalāmu elementu. Līdz ar to strīdīgais apzīmējums ticis reģistrēts attiecībā uz riepām, kas ir preces, kuru sastāvā ir attiecīgā “L” formas grope un kurās šī grope pilda tehnisko funkciju. Ceturtkārt, sabiedrības sagaidāmā uztvere attiecībā uz šo apzīmējumu neesot izšķirošs elements Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā atteikuma pamata piemērošanā. Šis pamats ir balstīts uz objektīvu kritēriju, atbilstoši kuram papildus apzīmējuma grafiskajam attēlojumam EUIPO var ņemt vērā visus lietderīgos elementus atbilstošai apzīmējuma identificēšanai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta kontekstā. Piektkārt, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta mērķis esot novērst monopola piešķiršanu attiecībā uz preču lietderīgām īpašībām. Līdz ar to, ja prasītājai tiktu piešķirtas ar preču zīmi saistītās tiesības uz apstrīdēto apzīmējumu (jo tas atspoguļo tikai riepas daļu), tai būtu iespēja nepieļaut citiem uzņēmumiem tirgot riepas, kas ietver tos pašus vai līdzīgus apzīmējumus, proti, gropes.
31 Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, pirmkārt, ka daži lietas materiālos esošie dokumenti pierāda, ka prasītāja ar sava pārstāvja starpniecību jau ir aprakstījusi un tātad atzinusi, ka apstrīdētā preču zīme ir “protektors”. Otrkārt, preču zīme ir jāpārbauda konkrētu apstākļu kontekstā un neviena tiesību norma neliedz EUIPO veikt “reverso inženieriju”, proti, noskaidrot, ko attiecīgā preču zīme patiesi atspoguļo, un elementu, attiecībā uz kuru preču zīmes īpašnieks vēlas nodrošināt sev ekskluzīvas tiesības. Treškārt, esot pareizi apgalvot, ka apstrīdētā preču zīme sastāv no preču formas vai attiecīgo preču svarīgākās daļas, ņemot vērā it īpaši lietas materiālu dokumentus un preces, ko faktiski tirgo prasītāja. Ceturtkārt, piemēriem par to, kā prasītāja izmanto apstrīdēto apzīmējumu, proti, kā izcelsmes norādi, kurai nav tehniskas funkcijas, brošūrās un katalogos, lai attēlotu dažus tās riepu modeļus, nav nozīmes.
Ievada apsvērumi
32 Pirmkārt, ir jāuzsver, ka šajā lietā personas, kas iestājusies lietā, EUIPO procesā iesniegtais pieteikums par daļējas spēkā neesamības atzīšanu tika pamatots ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, kā arī ar tās pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatots ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tātad balstīts uz apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju, prasītāja EUIPO procesā apgalvoja, ka šai preču zīmei piemīt atšķirtspēja vismaz tās faktiskās izmantošanas dēļ saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu.
33 Anulēšanas nodaļa, pēc tam arī Apelācijas padome atzina apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, un nepārbaudīja minētās preču zīmes atšķirtspējas neesamību kā iespējamo spēkā neesamības atzīšanas pamatu.
34 Preču zīmes, kuru reģistrācija var tikt atteikta, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktu, saskaņā ar šīs pašas tiesību normas 3. punktu var iegūt atšķirtspēju ar to izmantošanu. Turpretī apzīmējums, kura reģistrācija tiek atteikta, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu, nekad nevarētu iegūt atšķirtspēju 7. panta 3. punkta izpratnē ar tā izmantošanu. Minētā 7. panta 1. punkta e) apakšpunkts tātad attiecas uz dažiem apzīmējumiem, kuri pēc sava rakstura nevar veidot preču zīmes, un tas ir sākotnējais šķērslis tam, lai ka apzīmējums, kas sastāv tikai un vienīgi no preču formas, varētu tikt reģistrēts (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 75. un 76. punkts).
35 Līdz ar to apzīmējuma pārbaude saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja tajā tiek konstatēts, ka viens no šajā tiesību normā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, atbrīvo no pienākuma veikt šā apzīmējuma pārbaudi saistībā ar tās pašas regulas 7. panta 3. punktu, jo tad ir acīmredzams, ka nav iespējams reģistrēt šo apzīmējumu. Ar šo atbrīvošanu no pienākuma ir izskaidrojama interese vispirms veikt apzīmējuma pārbaudi saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja ir iespējams piemērot vairākus minētajā 1. punktā paredzētos absolūtos atteikuma pamatus; tomēr šāda atbrīvošana no pienākuma nevar tikt interpretēta tādējādi, ka pastāv pienākums vispirms veikt tā paša apzīmējuma pārbaudi saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu (spriedums, 2011. gada 6. oktobris, Bang & Olufsen/ITSB (Skaļruņa atveidojums), T‑508/08, EU:T:2011:575, 44. punkts).
36 Otrkārt, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta pamatā esošās intereses ir nepieļaut, ka preču zīmju tiesību rezultātā uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz preces tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām īpašībām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 78. punkts).
37 Likumdevēja paredzētās normas šajā ziņā atspoguļo divu apsvērumu izvērtēšanu, no kuriem katrs var veicināt veselīgas un godīgas konkurences sistēmas īstenošanu (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 44. punkts).
38 No vienas puses, aizlieguma kā preču zīmi reģistrēt ikvienu apzīmējumu, ko veido preču forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, iekļaušana Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā nodrošina to, ka uzņēmumi nevar izmantot preču zīmju tiesības, lai neierobežotā laika posmā pagarinātu ekskluzīvās tiesības uz tehniskiem risinājumiem (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 45. punkts).
39 No otras puses, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto atteikuma pamatu ierobežojot ar apzīmējumiem, ko veido “tikai un vienīgi” preces forma, kas ir “vajadzīga” tehniska rezultāta iegūšanai, likumdevējs ir pienācīgi ņēmis vērā, ka ikviena preces forma zināmā mērā ir funkcionāla un ka tādējādi nebūtu piemēroti atteikt kā preču zīmi reģistrēt preces formu, pamatojoties tikai uz to, ka tai ir funkcionālas īpašības. Ar vārdiem “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” šajā tiesību normā ir nodrošināts tas, ka reģistrācija tiek atteikta tikai tām preces formām, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu un kuru kā preču zīmju reģistrācija tādējādi faktiski apgrūtinātu šī tehniskā risinājuma izmantošanu citiem uzņēmumiem (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 48. punkts).
40 Treškārt, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pareizai piemērošanai ir nepieciešams, lai iestāde, kas lemj par trīsdimensiju apzīmējuma kā preču zīmes reģistrāciju, pienācīgi identificētu tā būtiskās iezīmes. Vārdi “būtiskās iezīmes” ir jāsaprot kā tādi, kas nozīmē apzīmējuma svarīgākos elementus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 68. un 69. punkts).
41 Minēto būtisko iezīmju identifikācija ir jāveic katrā atsevišķā gadījumā. Faktiski nav nekādas sistemātiskas hierarhijas starp dažādu elementu veidiem, kas var būt iekļauti apzīmējumā. Vispārīgi, pētot būtiskās apzīmējuma īpašības, kompetentā iestāde var vai nu tieši balstīties uz kopējo iespaidu, kas izriet no apzīmējuma, vai vispirms veikt secīgu katra apzīmējumu veidojošā elementa pārbaudi (spriedums, 2010. gada 14. septembris, LegoJuris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 70. punkts).
42 Tādējādi būtisku trīsdimensiju apzīmējuma īpašību identificēšanu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā atteikuma pamatojuma iespējamo piemērošanu atkarībā no konkrētā gadījuma, it īpaši atkarībā no apzīmējuma sarežģītības pakāpes, var veikt, īstenojot vienkāršu minētā apzīmējuma vizuālo analīzi, vai, gluži pretēji, balstīt uz padziļinātu analīzi, tās ietvaros ņemot vērā vērtējumam piemērotus elementus, tādus kā pētījumi vai ekspertīzes, vai arī dati par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras agrāk tikušas piešķirtas saistībā ar attiecīgo preci (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 71. punkts).
43 Kompetentajai iestādei sniegtā iespēja, identificējot apstrīdēta trīsdimensiju apzīmējuma būtiskās iezīmes, ņemt vērā piemērotus elementus, ir attiecināma arī uz divdimensiju apzīmējumu pārbaudi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 55. punkts).
44 Ceturtkārt, ir jānorāda – savā lēmumā Anulēšanas nodaļa uzsvēra, ka ir taisnība, ka grafisks apzīmējums var būt tirdzniecības izcelsmes norāde un atrasties uz riepas, nebūdams riepas protektora attēlojums. Tomēr Anulēšanas nodaļa piebilda, ka šajā lietā esot bijis grūti noliegt, ka apstrīdētā preču zīme ir uz īstām riepām izmantota viena protektora veida reālistisks attēlojums.
45 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā paskaidroja, ka tā pilnībā atbalsta Anulēšanas nodaļas, kas kvalificējusi apstrīdēto apzīmējumu kā “riepas protektora veida attēlojumu”, pieeju. Apelācijas padome precizēja, ka Anulēšanas padomei ne vien bija tiesības ņemt vērā lietas dalībnieku iesniegtos pierādījumus, bet tai arī bija jāņem tie vērā, lai pienācīgā kārtā noteiktu apzīmējuma raksturu un to, ko tas attēlo attiecīgo preču kontekstā. Šajā ziņā Apelācijas padome secināja, ka, “ņemot vērā sniegtos pierādījumus un attiecīgās preces, ir skaidrs, ka šajā apzīmējumā tiek attēlots riepas protektors un līdz ar to (iespējams) svarīgākā 12. klasē ietilpstošo apstrīdēto preču “riepas, cietas, puspneimatiskās un pneimatiskās riepas visu veidu transportlīdzekļu riteņiem” daļa vismaz tehniskajā aspektā.
46 Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāpārbauda prasītājas izvirzītā trešā pamata pirmā daļa par to, ka apstrīdētais apzīmējums neveido preču formu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.
Par apstrīdētā apzīmējuma raksturu
47 No judikatūras izriet, no vienas puses, ka preču zīmes grafiskajam atveidojumam jābūt pilnīgam, viegli pieejamam un skaidram, lai apzīmējums vienmēr būtu precīzi un nemainīgi uztverams, garantējot to, ka minētā preču zīme nodrošina izcelsmes norādes funkciju. No otras puses, prasība par grafisko attēlojumu ir paredzēta tādēļ, lai it īpaši definētu pašu preču zīmi un tādējādi noteiktu, kas tieši ir aizsardzības, ko reģistrēta preču zīme piešķir tās īpašniekam, priekšmets (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Šajā gadījumā, pirmkārt, ir jāuzsver, ka, runājot par apstrīdētās preču zīmes grafisko atveidojumu, tā sastāv no grafiska un divdimensiju apzīmējuma. Ja tas tiek analizēts abstraktā veidā, šis apzīmējums atgādina, piemēram, slīpu hokeja nūjas formu, kā to norāda arī prasītāja, vai arī slīpu “L” formu.
49 Tādējādi, vispirms, ir acīmredzami, ka apstrīdētais apzīmējums – tāds, kāds tas tika reģistrēts, – neatveido nedz riepas formu, nedz arī riepas protektora formu. Turpinot – no grafiskā attēlojuma, kas veido apstrīdēto apzīmējumu, neizriet, ka šis apzīmējums ir domāts tam, lai tas tiktu attēlots uz riepas vai uz riepas protektora. Visbeidzot, no grafiskā attēlojuma arī neizriet, ka ir runa par funkcionālu formu, kas pilda vai ietver tehnisku funkciju. Turklāt reģistrācijas brīdī apstrīdētajam apzīmējumam nebija pievienota nekāda papildu informācija.
50 Otrkārt, no šī sprieduma 40.–43. punktā minētās judikatūras izriet, ka, lai identificētu divdimensiju apzīmējuma, tāda kā apstrīdētais apzīmējums, būtiskās iezīmes, Apelācijas padome var veikt padziļinātu pārbaudi, saistībā ar kuru papildus grafiskajam attēlojumam un iespējamajiem aprakstiem, kas iesniegti kopā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, tiek ņemti vērā lietderīgie elementi, kas ļautu novērtēt, ko konkrēti attiecīgais apzīmējums atveido.
51 Šajā gadījumā grafiskajam attēlojumam, ko veido apstrīdētais apzīmējums, nav nekādas kontūras un kopā ar šo apzīmējumu netiek sniegts nekāds papildu apraksts. Turklāt prasītāja neapstrīd, ka dažiem tās riepu modeļiem uz to protektoru virsmas ir grope tādā formā, kāda ir attēlota apstrīdētajā apzīmējumā.
52 Tādējādi, ņemot vērā šī sprieduma 40.–43. punktā minēto judikatūru, nevar pārmest EUIPO, ka tas apstrīdētā apzīmējuma vērtēšanas ietvaros saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu ir izvērtējis attiecīgā apzīmējuma raksturu kontekstā ar precēm, kas tiek apzīmētas ar apstrīdēto preču zīmi, un uzskatījis, ka šis apzīmējums var attēlot gropi, kas ir līdzīga uz prasītājas tirgotajām riepām esošajām gropēm.
53 Tomēr apstāklis, ka uz dažu prasītājas riepu modeļu protektoru virsmām ir tādas formas gropes, kā attēlots apstrīdētajā apzīmējumā, neļauj secināt, ka apstrīdētais apzīmējums atveido riepu vai riepas protektoru kā vienotu veselumu.
54 Proti, vispirms ir jānorāda, ka riepa ir kompleksa prece, kas sastāv no vairākiem elementiem, proti, tostarp karkasa, stiepļu loksnēm, gumijas, bortiem un protektora. Turklāt, kā tas izriet arī no EUIPO lietas materiāliem, riepas protektors nesastāv tikai un vienīgi no gropes. Riepas protektors sastāv no vairākiem elementiem, proti, tostarp no krokas, apļveida vai šķērsvirziena gropes un centrālām vai pastiprinājuma blokiem (ribām), uz kurām ir loksnes. Visbeidzot, EUIPO procesā iesniegtie pierādījumi rāda, ka grope, ko attēlo apstrīdētais apzīmējums, nav atsevišķi atrodama uz prasītājas riepām. Minētā grope atkārtoti un savstarpēji krustojoties parādās uz protektora, veidojot formu, kur elementi ir savstarpēji saistīti un kas ir atšķirīga no sākotnējās atsevišķās gropes formas.
55 Tādējādi apstrīdētais apzīmējums, tostarp ņemot vērā faktu, ka tas ir divdimensiju attēlojums, kas atspoguļo trīsdimensiju formu tā dziļuma dēļ, ir, kā to arī apgalvo prasītāja, tikai citas daļas – protektora, kurš sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem elementiem, – ļoti ierobežota daļa, proti, atsevišķā grope. Šis protektors pats par sevi ir daļa, kura kopā ar citām, it īpaši bortiem, veido ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās attiecīgās preces, proti, riepas, cietas puspneimatiskās un pneimatiskās riepas visu veidu transportlīdzekļu riteņiem. Apstrīdētais apzīmējums tātad neattēlo nedz attiecīgās preces, kas tiek apzīmētās ar apstrīdēto preču zīmi, nedz arī riepas protektoru.
56 Taisnība, ka no šī sprieduma 40.–43. punktā minētās judikatūras izriet, ka EUIPO var ņemt vērā visu lietderīgu informāciju, kas ļautu novērtēt “dažāda veida elementus, ko var saturēt apzīmējums” vai arī “elementus, kuri veido apzīmējumu”. Tātad EUIPO ir tiesības noteikt, ko konkrēti atveido attiecīgā forma.
57 Tomēr šī judikatūra nevar tikt interpretēta tādējādi, ka EUIPO būtu atļauts nolūkā kvalificēt formu, ko atveido apstrīdētais apzīmējums, pielikt klāt šai formai tādus elementus, kuri neveido šo apzīmējumu un kuri tam būtu pielikti no ārpuses vai būtu sveši. Citiem vārdiem sakot, ekspertīze un visi minētajā judikatūrā norādītie attiecināmie elementi kalpo, lai noteiktu, ko konkrēti attēlo apzīmējums. Turpretī ekspertīze un visi attiecināmie elementi neļauj EUIPO definēt apstrīdēto apzīmējumu, iekļaujot tajā iezīmes, kuras šis apzīmējums nesatur un nesedz.
58 Apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome ir atkāpusies no formas, ko attēlo apstrīdētais apzīmējums, un ir grozījusi minēto formu. Patiešām – pat ja tiktu ņemts vērā tas apstāklis, kuru prasītāja neapstrīd, ka uz dažu tās riepu modeļu protektoru virsmām ir tādas formas grope kā atveidotais apstrīdētais apzīmējums, Apelācijas padomei nebija tiesību atkāpties no apstrīdētā apzīmējuma, lai to kvalificētu kā “riepas protektora attēlojumu”. Citiem vārdiem sakot, Apelācijas padome, pievienojot elementus, kuri neveido apstrīdēto apzīmējumu, proti, uz protektora esošo elementu kopuma pamata ir secinājusi, ka apstrīdētais apzīmējums attēlo attiecīgo preču, saistībā ar kurām tas tika reģistrēts, formu.
59 Šis vērtējums netiek apšaubīts ar personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto argumentu par to, ka daži lietas materiālos esošie dokumenti pierāda, ka prasītāja jau ar sava pārstāvja starpniecību aprakstīja un tātad atzina, ka apstrīdētā preču zīme ir “protektora zīmējums”.
60 Patiešām, no vienas puses, dokumentos, uz kuriem atsaucās persona, kas iestājusies lietā, un kuros prasītāja, iespējams, atzina, ka apstrīdētā preču zīme ir “protektora zīmējums”, tika minēti vai parādīti no attiecīgās preču zīmes atšķirīgi apzīmējumi. Konkrēti ir jāuzsver, ka personas, kas iestājusies lietā, EUIPO procesā 2013. gada 19. decembrī iesniegto apsvērumu 8. pielikumā apstrīdētā preču zīme ir aprakstīta kā nūjas (figura di mazza) attēlojums. Turklāt attiecībā uz to pašu apsvērumu 9. un 10. pielikumu ir jānorāda, ka tajos parādīti no apstrīdētās preču zīmes atšķirīgi apzīmējumi.
61 No otras puses, ir jāuzsver, ka mērķis preču zīmes iekļaušanai Eiropas Savienības preču zīmju reģistrā ir ļaut Apelācijas padomei īstenot savas kompetences un aizsargāt strīda pušu intereses, kā arī informēt trešās personas par reģistrēto tiesību precīzo raksturu un tātad noteikt piešķirtās aizsardzības priekšmetu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 21. jūnijs, M/S. Indeutsch International/EUIPO – Crafts Americana Group (Vairāku izliektu līniju starp divām paralēlām līnijām attēlojums), T‑20/16, EU:T:2017:410, 46. punkts). Tātad ir jāatzīmē, ka, objektīvi un konkrēti analizējot, apstrīdētā preču zīme neattēlo protektora zīmējumu. Tā attēlo augstākais protektora gropi atsevišķi.
62 Treškārt, judikatūra, uz kuru atsaucās lietas dalībnieki, it īpaši EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, nav jāinterpretē tādējādi, ka ar to Apelācijas padomei ir ļauts kvalificēt apstrīdēto apzīmējumu kā riepu vai “protektora attēlojumu”.
63 Lietā, kurā tika pasludināts 2016. gada 10. novembra spriedums Simba Toys/EUIPO (C‑30/15 P, EU:C:2016:849), Savienības tiesai bija jālemj saistībā ar apzīmējumu, kas sastāvēja no to preču trīsdimensiju attēla, kuras aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi, proti, no trīsdimensiju mozaīkas. Turklāt lietā, kurā tika pasludināts 2010. gada 14. septembra spriedums Lego Juris/ITSB (C‑48/09 P, EU:C:2010:516), Savienības tiesai bija jālemj saistībā ar apzīmējumu, kas sastāvēja no preču, kuras aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi – proti, konstruktora – klucīša trīsdimensiju attēlojuma. Turklāt lieta, kurā tika pasludināts 2002. gada 18. jūnija spriedums Philips (C‑299/99, EU:C:2002:377), attiecas uz apzīmējumu, kas sastāvēja no preču, kuras aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi, proti, elektrisko skuvekļu, skūšanas galviņas trīsdimensiju attēlojuma. Visbeidzot – lieta, kurā tika pasludināts 2014. gada 6. marta spriedums Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry (no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129) un 2017. gada 11. maija spriedums Yoshida Metal Industry/EUIPO (C‑421/15 P, EU:C:2017:360) ir saistīta ar objekta, kas ir definēts ar tā kontūrām, tas ir, preču kopuma (virtuves piederumi, piemēram, nazis), kuru aptver apstrīdētā preču zīme, roktura divdimensiju attēlojumu.
64 Līdz ar to šī sprieduma 63. punktā minētās lietas attiecas uz apzīmējumiem, kuriem nebija to pašu iezīmju kā apstrīdētajam apzīmējumam. Tātad secinājums, pie kura nonāca Savienības tiesa šajās lietās, nav attiecināms uz tādu apzīmējumu kā tas, kas tiek apstrīdēts šajā lietā, kurš nenorāda uz to preču kontūrām, kas apzīmētas ar apstrīdēto preču zīmi, un kurš atveido tikai ļoti nelielu daļu no minēto preču daļas.
65 Turklāt ir jānorāda, ka šī sprieduma 63. punktā minētājās lietās ar attiecīgo preču zīmi konkrēti attēlotā forma tika Savienības tiesas definēta uz attiecīgām apzīmējumam “piemītošo” vai to “veidojošo” redzamo un neredzamo iezīmju pamata, nevis uz tādu elementu pamata, kurus apzīmējums nesatur.
66 No tā izriet, ka ar lietas dalībnieku norādīto judikatūru netiek apšaubīts iepriekš 58. punktā veiktais vērtējums.
67 Ceturtkārt, ir jākonstatē, ka vērtējums par to, ko konkrēti atspoguļo apstrīdētais apzīmējums, ir pieeja, kas ļauj vispirms identificēt šīs būtiskās iezīmes un pēc tam – identificēt minēto būtisko iezīmju iespējamo funkcionalitāti. Jau tas fakts, ka Apelācijas padome ir iekļāvusi savā vērtējumā elementus, kuri neveido ar attiecīgo apstrīdēto apzīmējumu konkrēti attēloto formu, var padarīt par spēkā neesošu secinājumu par to, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā izvirzītie nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi vispārējās intereses, kas ir pamatā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam un kas ir norādītas šī sprieduma 36. punktā, neļauj Apelācijas padomei, piemērojot šo tiesību normu, atkāpties no formas, kas attēlota ar apstrīdēto apzīmējumu, un ņemt vērā elementus, kuri neveido konkrēti ar šo apzīmējumu attēloto formu.
68 Piektkārt, EUIPO norāda, ka grope neesot prece, jo tā neveido no riepas atdalāmo elementu. No tā tas secina, ka apstrīdētais apzīmējums tika reģistrēts attiecībā uz riepām, kas ir preces, kuras ietver attiecīgo “L” formas gropi un attiecībā uz kurām tā pilda tehnisko funkciju.
69 Šajā ziņā ir pareizi teikt, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā absolūtā atteikuma pamata piemērošanas joma neattiecas tikai uz apzīmējumiem, kas sastāv vienīgi no “preces formas” kā tādas. Patiesībā, kā to būtībā apgalvo EUIPO, vispārējās intereses, kas ir šīs tiesību normas pamatā, var prasīt, lai tāpat tiktu atteikta tādu apzīmējumu reģistrācija, kuri sastāv no preču daļas formas, kas ir nepieciešama tehniskā rezultāta iegūšanai. Tā tas būtu gadījumā, ja šī forma attēlotu nozīmīgu šīs preces daļu kvalitatīvā un kvantitatīvā aspektā.
70 Tomēr ir svarīgi konstatēt, ka šajā gadījumā apstrīdētais apzīmējums attēlo riepas protektora atsevišķu gropi. Tātad attiecīgo preču kontekstā apstrīdētais apzīmējums neattēlo protektoru, ņemot vērā to, ka tajā nav ietverti citi protektora elementi, ar kuriem šis apzīmējums veido daudzas sarežģītas formas, kas ir atšķirīgas no katras gropes un katra elementa formas, aplūkojot tos atsevišķi.
71 Līdz ar to apstrīdētais apzīmējums nesastāv tikai un vienīgi no attiecīgo preču formas, nedz arī no tādas formas, kas pati par sevi attēlo nozīmīgu šīs preces daļu kvalitatīvā un kvantitatīvā aspektā.
72 Turklāt personas, kas iestājusies lietā, iesniegtie un Apelācijas padomes pārbaudītie pierādījumi neapliecina, ka ar atsevišķo gropi, kuras forma ir identiska tai, ko atspoguļo apstrīdētais apzīmējums, varētu sasniegt apstrīdētajā lēmumā minēto tehnisko rezultātu. Šie pierādījumi liecina, ka dažādu tādu elementu kombinācija, kuri veido protektoru un kuri atkārtoti parādās uz šī protektora kopuma tiktāl, līdz tie veido formu, kas ir atšķirīga no šo elementu formas, aplūkojot tos atsevišķi, un savstarpējā mijiedarbība ir tas, ar ko, iespējams, var sasniegt apstrīdētajā lēmumā minēto tehnisko rezultātu.
73 Līdz ar to ar apstrīdētā apzīmējuma, kura aizsardzība ir ierobežota ar tā attēloto formu, reģistrācija nevar liegt prasītāja konkurentiem ražot un tirgot riepas, kuras iekļauj minētā apzīmējuma attēlojumam identisku vai līdzīgu formu, ja šī identiskā vai līdzīgā forma ir saistīta ar citiem protektora elementiem un veido ar šiem citiem elementiem formu, kas ir atšķirīga no katra atsevišķā elementa formas. Proti, ar apstrīdēto apzīmējumu attēlotā forma kā tāda ne vienmēr parādās uz riepas protektora tādā veidā, lai būtu iespējams identificēt minēto apzīmējumu.
74 Tātad ir kļūdains Apelācijas padomes uzskats, ka ar apstrīdēto apzīmējumu tika attēlots riepas protektors un ka minētais apzīmējums sastāv no “preces formas” Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē. Tātad šo tiesību normu nevar piemērot attiecībā uz apstrīdēto preču zīmi, un ar apstrīdēto lēmumu atzītā šīs preču zīmes spēkā neesamība ir balstīta uz kļūdainu juridisko pamatu.
75 Līdz ar to prasītājas izvirzītā trešā pamata pirmā daļa ir jāapmierina bez nepieciešamības ņemt vērā šī sprieduma 12. punktā minētos pierādījumus un bez nepieciešamības lemt par šī sprieduma 11. punktā norādīto otro pamatu, kā arī par prasītājas izvirzīto trešā pamata otro daļu attiecībā uz to, ka ne visām apstrīdētā apzīmējuma būtiskajām iezīmēm esot ekskluzīva funkcionalitāte.
76 Ņemot vērā iepriekš minēto, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā šī lēmuma rezolutīvās daļas 2. punktā Apelācijas padome daļēji atstāja spēkā šī sprieduma 6. punktā minēto Anulēšanas nodaļas lēmumu un atzina apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas spēkā neesamību attiecībā uz “riepām, cietām, puspneimatiskām un pneimatiskām riepām visu veidu transportlīdzekļu riteņiem”, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu. Turklāt un pamatojoties uz minēto, apstrīdētais lēmums ir arī jāatceļ daļā, kurā šī lēmuma rezolutīvās daļas 3. punktā Apelācijas padome piesprieda prasītājai, kurai tās lēmums lietā pret EUIPO bija nelabvēlīgs, atlīdzināt personai, kas iestājusies lietā, 1700 EUR.
Par tiesāšanās izdevumiem
77 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
78 Tā kā EUIPO spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar šīs pēdējās prasījumiem.
79 Tā kā prasītāja nav lūgusi, lai persona, kas iestājusies lietā, atlīdzinātu tās tiesāšanās izdevumus, ir pietiekami nospriest, ka pēdējā minētā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. aprīļa lēmuma rezolutīvās daļas 2. un 3. punktu lietā R 2583/2014-5.
2) EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Pirelli Tyre SpA. tiesāšanās izdevumus.
3) The Yokohama RubberCo. Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Tomljenović | Kancheva | Bieliūnas |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 24. oktobrī.
[Paraksti]