EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2013. gada 13. decembrī

Lieta F‑2/13

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Termiņš prasības celšanai – Sūdzības noraidījuma valoda ‑ Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts – Paredzētajā prasības celšanas termiņā pa faksu nosūtīta parakstīta prasības pieteikuma kopija – Identiskuma starp šo kopiju un vēlāk iesniegto parakstīto oriģinālu neesamība – Novēlota prasība – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio lūdz, pirmkārt, atcelt netiešo Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru noraidīts viņa lūgums piemērot Angolai paredzēto korekcijas koeficientu viņa atalgojumam un to izmaksāt eiro saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) X pielikuma 12. un 13. pantu, kā arī atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru noraidīta viņa 2012. gada 21. maija sūdzība, un, otrkārt, atlīdzināt viņam zaudējumus, kas radušies šo lēmumu rezultātā.

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Advokāta pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta pa pastu nosūtītajā prasības pieteikuma oriģinālā – Sekas – Faksa saņemšanas datuma neņemšana vērā, lai novērtētu, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš

(Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts; Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)

Saistībā ar Savienības civildienesta strīdu, lai jebkāda procesuālā akta oriģinālu varētu uzskatīt par iesniegtu tam noteiktajā termiņā, Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pants, it īpaši tā 1. un 6. punkts, kas reglamentē iespēju uzskatīt par prasības celšanas termiņu to datumu, kurā parakstīta oriģināla kopija ir nosūtīta pa faksu, lietas dalībnieka pārstāvim nosaka pienākumu pašrocīgi parakstīt dokumenta oriģinālu, pirms tas tiek nosūtīts pa faksu, un iesniegt šo pašu oriģinālu Civildienesta tiesas kancelejā vēlākais desmit dienu termiņā pēc tam.

Šajos apstākļos, ja vēlāk izrādās, ka uz dokumenta oriģināla, kas faktiski ir iesniegts Civildienesta tiesas kancelejā desmit dienu laikā pēc nosūtīšanas pa faksu, nav tāda paša paraksta kā uz dokumenta, kurš nosūtīts pa faksu, tad tas ir pietiekami, lai konstatētu, ka ir saņemti divi dažādi dokumenti, pat ja tos parakstījusi tā pati persona.

Faktiski, tā kā Civildienesta tiesai nav jāpārbauda, vai abi teksti sakrīt vārds vārdā, ir skaidrs, ka, ja paraksts uz viena dokumenta nav tāds pats kā paraksts uz otra, tad pa faksu nosūtītā kopija nav oriģinālā parakstītā dokumenta, kurš nosūtīts pa pastu, kopija.

Turklāt, ja pa faksu nosūtītais teksts neatbilst tiesiskās noteiktības prasībām, ka noteiktas Reglamenta 34. pantā, tad pa faksu nosūtītā dokumenta iesniegšanas datumu nevar ņemt vērā, lai noteiktu, vai ievērots prasības celšanas termiņš.

(skat. 40.–43. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 13. novembris, T‑138/01 R F/Revīzijas palāta, 8. un 9. punkts.

Vispārējā tiesa: 2013. gada 14. novembris, T‑283/13 P Marcuccio/Komisija, 14. punkts.

Civildienesta tiesa: 2013. gada 11. marts, F‑131/12 Marcuccio/Komisija, 22. punkts; 2013. gada 28. jūnijs, F‑44/11 Marcuccio/Komisija, 37. punkts; spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑504/13 P; 2013. gada 17. oktobris, F‑127/12 Marcuccio/Komisija, 21. punkts.