Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. decembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 18. oktobra spriedumu lietā T-640/16 GEA Group AG/Komisija

(Lieta C-823/18 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Christoforou, P. Rossi, V. Bottka)

Otrs lietas dalībnieks: Gea Srl

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

piespriest GEA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā un pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija pamato savu apelācijas sūdzību ar šādiem diviem apelācijas sūdzības pamatiem.

Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi divas kļūdas tiesību piemērošanā. Pirmkārt, tā esot kļūdaini piemērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu, neesot ņēmusi vērā judikatūru par uzņēmuma jēdzienu un solidāro atbildību, kā arī esot pieļāvusi kļūdu saistībā ar to, kādas sekas ir soda samazinājumam, kurš var tikt piešķirts tikai pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma bijušajam meitasuzņēmumam. Konkrētāk, Komisija uzskata, ka ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa ir atkāpusies no Tiesas judikatūras, saskaņā ar kuru solidāras atbildības par naudas soda daļu, kas ir kopēja visām attiecīgajām juridiskajām personām, jēdziens ir uzņēmuma jēdziena izpausme LESD 101. panta mērķiem (skat. spriedumu C-231/11 P, Siemens Österreich, 57. punkts). Līdz ar to visas juridiskās personas, kuras pārkāpuma izdarīšanas laikā ir piederējušas vienam un tam pašam uzņēmumam, pēc definīcijas ir solidāri atbildīgas par tā naudas soda samaksu, kas atbilst uzņēmuma dalībai pārkāpumā (nepārsniedzot maksimālo apmēru, par kuru katra juridiskā persona ir individuāli atbildīga). Sprieduma loģika ir balstīta uz teorijas par solidāras atbildības iekšējo sadalījumu piemērošanu pēc analoģijas, kuras mērķis arī bija izslēgt kopparādnieku atbildību par solidāri piemērotā naudas soda daļas samaksu. Tomēr Tiesa spriedumā C-231/11 P, Siemens Österreich un apvienotajās lietās C-247/11 P un C-253/11 P, Areva šo teoriju ir noraidījusi. Turklāt spriedumā neesot ņemta vērā judikatūra, atbilstoši kurai uz mātesuzņēmumu nevar tikt attiecināta tās bijušajam meitasuzņēmumam piemērotā augšējā robežvērtība 10 % apmērā (C-50/12 P, Kendrion, 58., 68. un 70. punkts). Līdz ar to spriedumā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot Tiesas pastāvīgo judikatūru, ar to ir radīta tiesiskā nenoteiktība un tas ietekmē Komisijas rīcības brīvību, piemērojot uzņēmumiem naudas sodus par LESD 101. panta pārkāpumu.

Otrkārt, Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka visām solidāri atbildīgajām juridiskajām personām uzņēmumā (tostarp sabiedrībai GEA) noteiktais termiņš naudas soda samaksai sākas no jauna brīdī, kad tiek paziņots lēmums par grozījumu izdarīšanu, ar kuru tiek samazināts naudas sods tikai vienai no šīm juridiskajām personām (ACW, kas ir bijušais GEA meitasuzņēmums). Tā ir kļūda tiesību piemērošanā, jo Komisija, pastāvot saturiskai kļūdai, kas ietekmē tikai vienu no solidāri atbildīgajām juridiskajām personām, ir tiesīga ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu samazināt naudas sodu šai vienai juridiskajai personai, negrozot citās lēmuma daļās pārējām juridiskajām vienībām noteiktos naudas sodus. Tāpat Komisija šādos apstākļos ir tiesīga (bet tai nav pienākuma) vienai vai vairākām juridiskajām personām noteikt jaunu samaksas termiņu, kas var būt agrāks par pēdējā lēmuma par grozījumu izdarīšanu paziņošanas datumu. Tas ir tādēļ, ka naudas soda grozīšana nenozīmē tā aizstāšanu. Līdzīgi, ja Tiesa samazina juridiskai personai piemēroto naudas sodu, tas nenozīmē jauna naudas soda noteikšanu ar jaunu samaksas datumu (lieta C-523/15 P, WDI, 29.–48. un 63.–68. punkts, un lieta T-275/94, Groupement des cartes bancaires, 60. un 65. punkts). Ja pārsūdzētais spriedums tiktu atstāts spēkā, tā pamatā esošās kļūdas varētu ietekmēt Komisijas piemērojamo naudas sodu atturošo iedarbību, jo tas nozīmētu, ka vienam no adresātiem uzliktā naudas soda grozīšana radītu to procentu zaudējumu, kas uzkrājušies par spēkā atstāto naudas soda daļu visam uzņēmumam.

Visbeidzot spriedums ir neskaidrs un nepietiekami pamatots saistībā ar abiem aspektiem, kas aptverti ar apelācijas sūdzību.

____________