Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 3. jūlijā iesniedza Verwaltungsgericht Wiesbaden (Vācija) – WS/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-505/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wiesbaden

Pamatlietas puses

Prasītājs: WS

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Prejudiciālie jautājumi

Vai KĪŠN 1 54. pants, skatot to kopsakarā ar Pamattiesību hartas 50. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pat kriminālprocesa uzsākšana par to pašu noziedzīgu nodarījumu visās Nolīguma (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas acquis saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) 1. panta 2. punktu, OV L 239, 22.09.2000., 13. lpp., turpmāk tekstā – “KĪŠN”) līgumslēdzējās valstīs ir aizliegta, ja Vācijas prokuratūra izbeidz uzsāktu kriminālprocesu pēc tam, kad apsūdzētais ir izpildījis noteiktas prasības un tostarp samaksājis konkrētu, prokuratūras noteiktu naudas summu?

Vai no Līguma par Eiropas Savienības darbību (2016. gada 7. jūnija rediģētajā redakcijā, OV C 202, 1., 47. lpp.; turpmāk tekstā – “LESD”) 21. panta 1. punkta izriet aizliegums dalībvalstīm īstenot trešo valstu aizturēšanas lūgumus tādas starptautiskas organizācijas kā Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas – Interpola – ietvaros, ja attiecīgā persona, uz kuru attiecas aizturēšanas lūgums, ir Savienības pilsonis un viņa valstspiederības dalībvalsts ir paziņojusi starptautiskajai organizācijai un tādējādi arī pārējām dalībvalstīm par šaubām attiecībā uz aizturēšanas lūguma saderību ar dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu?

Vai ar LESD 21. panta 1. punktu netiek pieļauta pat kriminālprocesa uzsākšana un pagaidu aizturēšana tajās dalībvalstīs, kuru valstspiederīgais attiecīgā persona nav, ja tā ir pretrunā dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam?

Vai Direktīvas (ES) 2016/680 2 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkts, skatot tos kopsakarā ar KĪŠN 54. pantu un Pamattiesību hartas 50. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka tiesvedības gadījumā, kuras rezultātā tiek izbeigts publiskās apsūdzības process, visās Nolīguma (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 22.09.2000., 13. lpp.) līgumslēdzējās valstīs ir aizliegta Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas – Interpola – Red Notices tālāka apstrāde, kuras mērķis ir vēl viens kriminālprocess?

Vai tādai starptautiskai organizācijai kā Starptautiskajai kriminālpolicijas organizācijai – Interpolam – ir atbilstīgs datu aizsardzības līmenis, ja nepastāv lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu un /vai atbilstošas garantijas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 37. pantu?

Vai dalībvalstis datus, ko trešās valstis ir iekļāvušas Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas – Interpola – meklēšanas cirkulārā (“Red Notice”), drīkst tālāk apstrādāt tikai tad, ja trešā valsts ar meklēšanas cirkulāru izplata aizturēšanas un izdošanas lūgumu un ir lūgusi veikt aizturēšanu, ar ko netiek pārkāptas Eiropas tiesības, it īpaši dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips?

____________

1 Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV 2000, L 239, 19. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV 2016, L 119, 89. lpp.).