Language of document : ECLI:EU:F:2008:84

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta)

2008. gada 26. jūnijā

Lieta F‑5/07

Bart Nijs

pret

Eiropas Kopienu Revīzijas palātu

Civildienests – Ierēdņi – Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Kopsavilkums par prasības pieteikumā izvirzītajiem pamatiem – Sūdzības iesniegšanas termiņš – Jauns fakts – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru B. Nijss [B. Nijs] lūdz atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru nolemts iecelt par prasītāju augstākstāvošo amatpersonu tās pašreiz ieņemamajā amatā, atcelt konkursa CC/LA/1/99 rezultātus tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un ar to saistītos un/vai sekojošos lēmumus, atcelt Revīzijas palātas balsošanas biroja 2006. gada 17. maija lēmumu, ar kuru nolemts noraidīt prasītāja veikto 2006. gada 2., 3. un 4. maija balsojuma apstrīdēšanu, atcelt Revīzijas palātas Personāla komitejas 2006. gada 2., 3. un 4. maija vēlēšanu rezultātus un ar tām saistītos un sekojošos lēmumus, atcelt lēmumus, ar kuriem nolemts 2006. gadā nepaaugstināt amatā prasītāju, bet paaugstināt amatā personu G, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājam nodarītos materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu.

Nolēmums: Prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami nepamatotu. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Prasības pieņemamība – Novērtējums, ņemot vērā prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošos noteikumus

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības

(Tiesas Statūtu 19. panta trešā daļa un I pielikuma 7. panta 1. un 3. punkts; Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

3.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Pirms prasītāja stāšanās amatā pieņemti lēmumi – Negatīvas ietekmes uz prasītāja interesēm nekonstatēšana – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Prasība – Personāla komitejas vēlēšanu apstrīdēšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

5.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Lai arī Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru Civildienesta tiesa drīkst ar rīkojumu noraidīt prasību, kas ir acīmredzami noraidāma, ir procesuāls noteikums, kuru kā tādu kopš tā spēkā stāšanās dienas piemēro visos Civildienesta tiesā izskatīšanā esošajos strīdos, tā tas nav ar noteikumiem, pamatojoties uz kuriem Civildienesta tiesa drīkst saskaņā ar minēto pantu kādu prasību uzskatīt par acīmredzami nepieņemamu un kuri var būt tikai tie, kuri ir piemērojami prasības iesniegšanas dienā.

(skat. 22. punktu)

Atsauce:

Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. decembris, F‑60/07 Martin Bermejo/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 25. punkts.

2.      Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu prasības pieteikumā cita starpā ir jānorāda strīda priekšmets un jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šai informācijai ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavoties aizstāvībai un lai Civildienesta tiesa varētu izlemt lietu – attiecīgā gadījumā – bez papildu informācijas. Lai garantētu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību un lai prasība būtu pieņemama, būtiskiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem tā ir pamatota, vismaz kopsavilkuma veidā, taču saskanīgi un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta.

Tas tā vēl jo vairāk ir tādēļ, ka saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punktu tiesvedības Civildienesta tiesā rakstiskā daļa principā sastāv tikai no vienas procesuālo rakstu apmaiņas reizes, ja vien Civildienesta tiesa nepieņem citādu lēmumu. Turklāt saskaņā ar Tiesas Statūtu 19. panta trešo daļu, kas atbilstoši šo statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktam ir piemērojama arī tiesvedībai Civildienesta tiesā, ierēdni ir jāpārstāv advokātam. Tieši advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas uzdevums ir nodrošināt, lai prasības pieteikumā ietverto prasījumu pamatā būtu pietiekami skaidra un saskanīga juridiskā argumentācija, ņemot vērā, ka tiesvedības Civildienesta tiesā rakstiskā daļa principā sastāv tikai no vienas procesuālo rakstu apmaiņas reizes.

Tāds prasības pieteikums, kurā attiecīgie fakti ir izklāstīti neskaidri un nekoordinēti, neļaujot lasītājam tos atbilstoši sasaistīt ar prasības pieteikumā ietverto prasījumu vai tā pamatojumam izvirzīto pamatu, neatbilst paredzētajām skaidrības un precizitātes prasībām.

Tāpat acīmredzami nepieņemama ir tāda ierēdņa celta prasība, kurā precīzi nav identificēti apstrīdētie lēmumi un kas tādējādi neatbilst Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajām prasībām.

(skat. 25.–28., 40., 45. un 50. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 24. marts, T‑72/92 Benzler/Komisija, Recueil, II‑347. lpp., 16., 18. un 19. punkts; 1993. gada 28. aprīlis, T‑85/92 De Hoe/Komisija, Recueil, II‑523. lpp., 20. punkts; 1999. gada 21. maijs, T‑154/98 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑1703. lpp., 42. punkts; 1999. gada 15. jūnijs, T‑277/97 Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, II‑1825. lpp., 29. punkts.

3.      Nelabvēlīgi akti Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 1. punkta izpratnē ir tikai tādi pasākumi, kam ir juridiski saistoša iedarbība, kas var ietekmēt prasītāja intereses, konkrēti mainot viņa tiesisko stāvokli, un kas pauž iestādes galīgo nostāju.

Tas neattiecas nedz uz cita ierēdņa paaugstināšanu amatā tās pašas iestādes ietvaros, ja tā ir notikusi pirms prasītāja stāšanās amatā, nedz uz lēmumu, ar kuru novērtējuma laika posmā noteikts pārsūdzības komisiju sastāvs, nedz arī uz lēmumu par kāda trešā ierēdņa paaugstināšanu amatā, ja prasītājs nevar pierādīt, ka lēmums par tā nepaaugstināšanu amatā ir izrietējis tieši no šī lēmuma vai tas katrā ziņā varēja kaut kādā veidā pasliktināt tā karjeras izaugsmi.

(skat. 35., 36., 44. un 47. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑329. un II‑1465. lpp., 26. punkts; 2006. gada 3. oktobris, T‑171/05 Nijs/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑195. un II‑A‑2‑999. lpp., 86. un 96. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. aprīlis, F‑78/07 Boudova u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 31. punkts; 2008. gada 5. jūnijs, F‑123/06 Timmer/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 42. punkts.

4.      Iecēlējinstitūcijai nav jānosaka Personāla komitejas sastāvs. Līdz ar to, kaut arī katrs vēlētājs ir ieinteresēts, lai viņa organizācijas pārstāvji tiktu ievēlēti atbilstīgi apstākļiem un vēlēšanu sistēmai, kura atbilst Civildienesta noteikumu tiesību normām, kurām ir pakļauta attiecīgā vēlēšanu procedūra, tāda prasība, kas celta par iepriekš minētās institūcijas lēmumu, ar kuru šķietami noteikts šis sastāvs, ir noraidāma kā acīmredzami nepieņemama priekšmeta trūkuma dēļ.

(skat. 43. punktu)

Atsauce:

Civildienesta tiesa: 2007. gada 25. oktobris, F‑71/05 Milella un Campanella/Komisija, Krājumā nav publicēts, 47. punkts un tajā minētā judikatūra.

5.      Lai izvērtētu nopelnus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu par paaugstināšanu amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu, iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, un Kopienu tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, kurus administrācija ir varējusi ievērot savā vērtējumā, tā nav pārkāpusi savas pilnvaras un nav tās izmantojusi acīmredzami kļūdaini. Tiesa tātad nevar iecēlējinstitūcijas veikto kandidātu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu.

Tomēr šādi administrācijai atzītā plašā rīcības brīvība, ņemot vērā nepieciešamību kandidātu salīdzinošo pārbaudi veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam, ir ierobežota. Praksē šī pārbaude ir jāveic uz vienlīdzīga pamata un ņemot vērā līdzīgus informācijas avotus un norādes.

Šajā sakarā iecēlējinstitūcijai ir tiesības veikt Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzēto salīdzinošo nopelnu izvērtējumu atbilstoši tādai procedūrai un metodei, ko tā uzskata par vispiemērotāko.

(skat. 52.–54. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1976. gada 1. jūlijs, 62/75 De Wind/Komisija, Recueil, 1167. lpp., 17. punkts; 1983. gada 21. aprīlis, 282/81 Ragusa/Komisija, Recueil, 1245. lpp., 9. un 13. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. novembris, T‑76/92 Tsirimokos/Parlaments, Recueil, II‑1281. lpp., 21. punkts; 1995. gada 13. jūlijs, T‑557/93 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑603. lpp., 20. punkts; 1999. gada 21. septembris, T‑157/98 Oliveira/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑163. un II‑851. lpp., 35. punkts; 2000. gada 3. oktobris, T‑187/98 Cubero Vermurie/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑885. lpp., 59. punkts; 2003. gada 19. marts, no T‑188/01 līdz T‑190/01 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑95. un II‑495. lpp., 97. punkts; 2003. gada 18. septembris, T‑241/02 Callebaut/Komisija, Recueil FP, I‑A‑215. un II‑1061. lpp., 22. punkts; 2004. gada 10. jūnijs, T‑330/03 Liakoura/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑191. un II‑859. lpp., 45. punkts; 2004. gada 28. septembris, T‑216/03 Tenreiro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑245. un II‑1087. lpp., 50. punkts.