CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2008. gada 4. novembrī

Lieta F‑87/07

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Komisijas medicīnas dienesta iespējami prettiesiska rīcība – Nepieņemamība – Saprātīga termiņa neievērošana, lai iesniegtu prasību par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru L. Markučo [L. Marcuccio] galvenokārt lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas viņam, iespējams, nodarīts Komisijas medicīnas dienesta prettiesiskas rīcības rezultātā, izskatot trīs medicīnas atzinumus, kurus prasītājs iesniedzis 2001. gada vasarā.

Nolēmums: Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Iestādei iesniegts lūgums atlīdzināt zaudējumus – Saprātīga termiņa ievērošana

(Tiesas Statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Mērķis – Juridiska konstatācija – Acīmredzama nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Ar ikvienu lūgumu no Kopienas saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuros tā ir vainojama, ierēdņiem vai darbiniekiem iestādē ir jāvēršas saprātīgā termiņā, sākot no brīža, kad viņiem ir kļuvusi zināma situācija, par kuru viņi sūdzas. Termiņa saprātīgais raksturs ir jāvērtē atkarībā no katrai lietai raksturīgajiem apstākļiem un īpaši no tā, kāda nozīme strīdam ir ieinteresētajai personai, no lietas sarežģītības un no attiecīgās lietas dalībnieku rīcības.

Šajā ziņā salīdzinājumam jāņem vērā arī piecu gadu noilguma termiņš, kas attiecībā uz prasību sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību ir paredzēts Tiesas Statūtu 46. pantā. Tomēr piecu gadu termiņš nevar būt strikta un nepārkāpjama robeža, kuru nepārsniedzot ikviens lūgums ir pieņemams neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks prasītājam bija vajadzīgs, lai vērstos pie administrācijas ar savu lūgumu, un neatkarīgi no lietas apstākļiem.

(skat. 27.–30. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1975. gada 22. oktobris, 9/75 Meyer‑Burckhardt/Komisija, Recueil, 1171. lpp., 7., 10. un 11. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 5. oktobris, T‑144/02 Eagle u.c./Komisija, Krājums, II‑3381. lpp., 65., 66. un 71. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 1. februāris, F‑125/05 Tsarnavas/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 71., 76. un 77. punkts.

2.      Ierēdņa prasībā par zaudējumu atlīdzību izteiktie prasījumi, kuru patiesais mērķis ir panākt, ka Kopienu tiesa atzīst atsevišķu tādu argumentu pamatotību, kas minēti, lai pamatotu prasījumus par zaudējumu atlīdzību, ir acīmredzami nepieņemami, jo tiesa nevar izdarīt juridiska rakstura konstatācijas. Tas attiecas uz prasījumiem, kuru mērķis ir panākt, ka Kopienu tiesa atzīst attiecīgu aktu, faktu un rīcības esamību, kā arī to prettiesiskumu.

(skat. 36. punktu)

Atsauce:

Tiesa: 1989. gada 13. jūlijs, 108/88 JaenickeCendoya/Komisija, Recueil, 2711. lpp., 8. un 9. punkts.