EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2013. gada 16. septembrī
Apvienotās lietas F‑23/12 un F‑30/12
Jérôme Glantenay un Marco Cecchetto
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Atklāts konkurss – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/204/10 – Atlase, pamatojoties uz kvalifikāciju – Kandidātu izslēgšana, konkrēti nepārbaudot viņu diplomus un darba pieredzi
Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar ko prasītāji lūdz atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/204/10 atlases komisijas lēmumus par viņu attiecīgo kandidatūru noraidīšanu.
Nolēmums Atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/204/10 atlases komisijas lēmumus par D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska kandidatūru noraidīšanu saistībā ar konkursa procedūru, tās neizvērtējot konkursa paziņojumā paredzētās atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā. Prasības lietās F‑23/12 un F‑30/12 pārējā daļā noraidīt. Eiropas Komisija sedz deviņas desmitās daļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska tiesāšanās izdevumus. I. Cruceru sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina vienu desmito daļu no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Prasījumi – Tiesvedības laikā izdarīts grozījums – Nosacījums
(Civildienesta tiesas reglamenta 35. pants)
2. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Izveides datums – Pirmreizēja visu locekļu iecelšana – Noteiktu locekļu atkāpšanās dēļ notikušo sastāva izmaiņu ietekme – Neesamība
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)
3. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Pienākums publicēt sastāvu pirms pārbaudījumu sākuma – Neesamība
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)
4. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs – Kandidātu viendabīga novērtējuma nodrošināšanai pietiekama stabilitāte – Piemērojamība – Locekļu pienākums būt klāt rakstveida pārbaudījumu laikā – Neesamība
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)
5. Ierēdņu celta prasība – Prasība, kas vērsta pret lēmumu nepielaist pie konkursa pārbaudījumiem – Iespēja izvirzīt konkursa paziņojuma prettiesiskumu
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
6. Ierēdņi – Konkurss – Organizācija – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība – Robežas
(Civildienesta noteikumu 27. pants un III pielikuma 1., 4. un 5. pants)
7. Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Kandidātu nopelnu vērtējums – Kandidātu izslēgšana, ņemot vērā atbildes, kurām piemērots reizinātājs, uz priekšatlases kārtā uzdotajiem jautājumiem – Apstāklis, ka atlases komisija nav veikusi kandidātu diplomu un darba pieredzes konkrētu pārbaudi – Nepieļaujamība
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta pirmā un trešā daļa)
1. Atbilstoši Civildienesta tiesas reglamenta 35. pantam vienīgi prasījumi, kas izklāstīti pieteikumā par lietas ierosināšanu, var tikt ņemti vērā un tādējādi tiesvedības laikā lietas dalībnieks principā nevar iesniegt jaunus prasījumus vai paplašināt esošo prasījumu priekšmetu, izņemot, ja tiek grozīts strīda priekšmets. Tikai tad, ja pastāv jauns apstāklis, kas var ietekmēt prasības priekšmetu, piemēram, tiesību akta, ar kuru atceļ un aizstāj apstrīdēto tiesību aktu, pieņemšana tiesvedības laikā, prasītājam var tikt atļauts pielāgot savus prasījumus.
(skat. 34. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1965. gada 8. jūlijs, 83/63 Krawczynski/Komisija; 1982. gada 3. marts, 14/81 Alpha Steel/Komisija, 8. punkts.
2. Lai arī atlases komisija, kurai ir pienākums izvērtēt konkursa kandidātus, obligāti ir jāizveido pirms kandidātu atlases sākuma, atlases komisija ir jāuzskata par izveidotu brīdī, kad iecēlējinstitūcija ir pirmo reizi iecēlusi visus tās locekļus. Proti, ja dažu tās locekļu atkāpšanās dēļ šis atlases komisijas sastāvs var mainīties, šis apstāklis ar atpakaļejošu spēku nevar ietekmēt datumu, kurā minētā atlases komisija ir jāuzskata par izveidotu.
(skat. 43. punktu)
3. Pat ja tiktu pieņemts, ka iecēlējinstitūcijai būtu pienākums publicēt katras konkursa atlases komisijas sastāvu pirms pārbaudījumu sākuma, šī pienākuma ievērošana nebūtu būtiska formalitāte, kuras neievērošana varētu izraisīt atlases komisijas pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, jo tā nav tāda, kas var ietekmēt minētos lēmumus vai liegt kandidātiem kādu garantiju. Pirmām kārtām, konkursa atlases komisijas locekļu identitātes zināšana nevar ietekmēt kandidāta izredzes gūt panākumus, jo kandidātu atlase tiek veikta, ņemot vērā konkursa paziņojumā noteiktos kritērijus, nevis atkarībā no minētās atlases komisijas locekļu identitātes. Otrām kārtām, kaut arī konkursa atlases komisijas locekļu saraksta publicēšanas mērķis ir ļaut kandidātiem pārliecināties, ka nepastāv interešu konflikts saistībā ar vienu vai otru atlases komisijas locekli, kura priekšā viņiem jāstājas, ar konkursa atlases komisijas locekļu saraksta novēlotu publicēšanu kandidātiem nevar tikt liegta kāda garantija, jo viņiem joprojām ir iespēja atsaukties uz iespējamu interešu konfliktu vēlākā prasībā par minētās atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņus rezerves sarakstā.
(skat. 46. punktu)
4. Lai mutvārdu pārbaudījuma laikā kandidātiem nodrošinātu vērtējumu konsekvenci un objektivitāti, ņemot vērā konkursa salīdzinošo raksturu, ir vajadzīga visu atlases komisijas locekļu klātesamība vai vismaz zināmas stabilitātes atlases komisijas sastāvā saglabāšana. Tomēr šādas stabilitātes saglabāšana, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu, nav vajadzīga attiecībā uz rakstveida pārbaudījumiem. Proti, atlases komisijas loceklis, kurš ir prombūtnē, kad citi atlases komisijas locekļi izvērtē kandidāta darba kopiju, ja viņš uzskata par vajadzīgu, var a posteriori pārbaudīt minēto kopiju, lai to salīdzinātu ar citām, un tādējādi aktīvi piedalīties tās vērtēšanā.
(skat. 49. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 26. janvāris, T‑267/03 Roccato/Komisija, 38. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 29. septembris, F‑5/08 Brune/Komisija, 41. punkts; 2010. gada 29. septembris, F‑41/08 Honnefelder/Komisija, 36. punkts.
5. Prasītājam tādas prasības ietvaros, kas vērsta pret konkursa atlases komisijas lēmumu, ir tiesības atsaukties uz ikvienu pārkāpumu, kurš noticis konkursa norises gaitā, tostarp tādu, kura avots var būt pats konkursa paziņojuma teksts. Proti, kamēr atlases komisija nav noraidījusi prasītāja kandidatūru, viņa interese apstrīdēt konkursa paziņojumu vēl ir neskaidra, tādējādi prasītājam nevar pārmest to, ka viņš nav apstrīdējis minēto paziņojumu Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajos termiņos.
(skat. 65. punktu)
Atsauce:
Tiesa: 1995. gada 11. augusts, C‑448/93 P Komisija/Noonan, 17. punkts
6. Konkursa organizēšanas mērķis ir aizpildīt vakantos amatus iestādēs, un attiecīgi, kā it īpaši izriet no Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta pirmās daļas un 4. panta, iecēlējinstitūcijai ir jāsagatavo konkursa paziņojums un šajā ziņā jānolemj par vispiemērotāko kandidātu atlases metodi, kas nosakāma atbilstoši prasībām saistībā ar vakantajiem amatiem un, vispārīgāk, atbilstoši dienesta interesēm.
Tomēr šīs rīcības brīvības īstenošanu, ko veic iecēlējinstitūcija, neatkarīgi no to personu skaita, kuras var iesniegt pieteikumus attiecīgajā konkursā, noteikti ierobežo spēkā esošo noteikumu un vispārējo tiesību principu ievērošana. No tā izriet, ka iecēlējinstitūcijas izraudzītajai metodei ir jābūt tādai, kas, pirmkārt, ir virzīta uz to, lai ieceltu amatā visspējīgākās un visefektīvākās personas atbilstoši Civildienestu noteikumu 27. pantam, otrkārt, kas atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantam nosaka neatkarīgai atlases komisijai uzdevumu katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt, vai katra kandidāta iesniegtie diplomi vai darba pieredze atbilst līmenim, kāds prasīts Civildienesta noteikumos un konkursa paziņojumā, un, treškārt, kas noslēdzas ar kandidātu konsekventu un objektīvu atlasi.
(skat. 69. un 70. punktu)
Atsauce:
Pirmās instances tiesa: 2006. gada 27. septembris, T‑420/04 Blackler/Parlaments, 23. un 45. punkts.
7. Atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, metode, saskaņā ar kuru pirmajā posmā kandidātiem, izmantojot anketu, tiek uzdots jautājums, vai viņi uzskata, ka atbilst visiem nosacījumiem saistībā ar viņu izglītību un darba pieredzi, un pēc tam, izvērtējot visu kandidātu sniegtās atbildes, tiek noteikts punktu slieksnis, zem kura kandidāti, kas pēc reizināšanas neieguva pietiekamu pozitīvo atbilžu skaitu, kuras apkopotas punktu veidā, tiek izslēgti, ir pretrunā Civildienesta noteikumu normām un vispārējiem principiem, kas reglamentē konkursus.
Proti, no Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta pirmās un trešās daļas izriet, ka atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, gadījumā atlases komisija ir tā, kam ir jāpārbauda, vai kandidātu diplomi un pieredze atbilst konkursa paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem. Minētā atlases metode neparedz nekādu atlases komisijas pārbaudi attiecībā uz kandidātu diplomu un profesionālās kvalifikācijas atbilstību un nepārprotami nozīmē to, ka minētie kandidāti tiek izraudzīti nevis atkarībā no viņu diplomu vai viņu darba pieredzes atbilstības, bet gan vienīgi atkarībā no minēto kandidātu priekšstata par to, un tas nav pietiekami objektīvs elements, lai tiktu nodrošināta gan labāko kandidātu atlase, gan arī veiktās atlases konsekvence.
Turklāt, ja punktu skaits, kas kandidātam būtu jāiegūst, lai viņa pieteikums tiktu izvērtēts otrajā posmā, ir atkarīgs no citu kandidātu iegūtā punktu skaita, šis kandidāts var tikt izslēgts tikai tāpēc, ka citi kandidāti ir atbildējuši apstiprinoši uz atsevišķiem jautājumiem, ņemot vērā viņiem pārlieku labvēlīgu norādīto kritēriju interpretāciju, nepareizu jautājumu izpratni vai nepareizu viņu diplomu vai darba pieredzes vērtības vērtējumu, jo katrs uzdotais jautājums no kandidāta puses attiecībā uz viņa diplomu un darba pieredzes atbilstību var tikt novērtēts ļoti subjektīvi. Šajā ziņā šī atlases metode nenodrošina pietiekamu vērtējuma objektivitāti un konsekvenci.
Tādēļ, paredzot atsevišķu kandidātu izslēgšanu tāpēc, ka viņu diplomi un darba pieredze nav pietiekami atbilstoši, un atlases komisijai neveicot šīs atbilstības konkrētu pārbaudi, konkursa paziņojuma noteikumi par atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, pirmo posmu pārmērīgi ierobežo minētās atlases komisijas prerogatīvas un līdz ar to tie ir jāuzskata par prettiesiskiem.
(skat. 71.–74. un 76. punktu)
Atsauces:
Vispārējā tiesa: 2011. gada 14. decembris, T‑361/10 P Komisija/Pachtitis, 43. punkts; 2011. gada 14. decembris, T‑6/11 P Komisija/Vicente Carbajosa u.c., 58. punkts.
Civildienesta tiesa: 2013. gada 24. aprīlis, F‑73/11 CB/Komisija, 50.–52. punkts.