Language of document : ECLI:EU:F:2008:95

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 8. jūlijā

Lieta F‑76/07

Gerhard Birkhoff

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Medicīnisko izdevumu samaksāšana – Ratiņkrēsla aizstāšana – Civildienesta tiesas veiktās kontroles apmērs

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko G. Birkhofs [G. Birkhoff], bijušais Komisijas ierēdnis, lūdz atcelt norēķinu biroja 2006. gada 8. novembra lēmumu, ar kuru viņam ir atteikta tiesiskajā regulējumā prasīta iepriekšēja atļauja, lai saņemtu ratiņkrēsla iegādes izdevumu atmaksu.

Nolēmums: Norēķinu biroja 2006. gada 8. novembra lēmumu atcelt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Izdevumi, kas radušies saistībā ar slimību – Atmaksa

(Civildienesta noteikumu 59. pants un 72. panta 1. punkts; II pielikuma 7. pants; Noteikumu par Eiropas Kopienas ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 20. un 27. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Prasība, kas vērsta pret lēmumu, kas ir pieņemts, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, bet kuram var tikt sniegts cits pamatojums – Apstāklis, kas nav šķērslis atcelšanai – Izņēmums – Administrācijas kompetence

1.      Lai gan Kopienu tiesai ir grūtības pārbaudīt norēķinu biroju ārstu konsultantu medicīnisko atzinumu pamatotību, tomēr šie atzinumi, pat ja tie ir izdarīti atbilstošos apstākļos, nav ne galīgi, ne no tās kontroles izņemti, pretēji medicīniskajiem atzinumiem, ko sniegusi invaliditātes medicīniskā komiteja, kas paredzēta Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. pantā, vai Civildienesta noteikumu 59. pantā paredzēts neatkarīgs ārsts. Medicīniski atzinumi, ko vienpusēji sniedz iestādei piederošs ārsts, nesniedz tādas pašas pušu līdzsvarošanas un objektivitātes garantijas kā invaliditātes medicīniskās komitejas sniegtais atzinums, ņemot vērā tās sastāvu, vai ārsta šķīrējtiesneša atzinums, ievērojot tā iecelšanas noteikumus. Turklāt ne Civildienesta noteikumos, ne vispārējā tiesiskajā regulējumā nav paredzēts, ka norēķinu biroju ārsta konsultanta medicīniskais atzinums par lūgumu atlīdzināt medicīniskos izdevumus var tikt apstrīdēts medicīnas iestādē, kas sniedz tādas pašas līdzsvarošanas un objektivitātes garantijas kā invaliditātes komiteja vai neatkarīgs ārsts.

Tādēļ Kopienu tiesa veic gan norēķinu biroja atteikuma atļaut samaksāt medicīniskos izdevumus, kas norādīti Noteikumos par Eiropas Kopienas ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem, gan norēķinu biroja ārsta konsultanta atzinuma, kas vajadzības gadījumā pamato šo lēmumu, pārbaudi, protams – ierobežotu, bet tā attiecas uz kļūdu faktos, kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

(skat. 50.–52. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1981. gada 21. maijs, 156/80 Morbelli/Komisija, Recueil, 1357. lpp., 15.–20. punkts; 1988. gada 19. janvāris, 2/87 Biedermann/Revīzijas palāta, Recueil, 143. lpp., 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 23. marts, T‑43/89 Gill/Komisija, Recueil, II‑303. lpp., 36. punkts; 2000. gada 11. maijs, T‑34/99 Pipeaux/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑337. lpp., 29. un 30. punkts; 2004. gada 12. maijs, T‑191/01 Hecq/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑147. un II‑659. lpp., 64.–78. punkts; 2004. gada 23. novembris, T‑376/02 O/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑349. un II‑1595. lpp., 29. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 22. maijs, F‑99/06 López Teruel/ITSB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 74.–76. punkts; 2007. gada 18. septembris, F‑10/07 Botos/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 40.–50. punkts.

2.      Apstāklis, ka administrācijas lēmumam, kurā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, var likumīgi sniegt citu pamatojumu, nevar būt šķērslis tā atcelšanai ierēdņu prasības ietvaros. Tas būtu citādāk, ja administrācijai nebūtu nekādas rīcības brīvības un ja līdz ar to strīdīgā lēmuma atcelšanas vienīgās sekas būtu tādas, ka administrācijai būtu pienākums no jauna pieņemt lēmumu, kas pēc būtības būtu identisks atceltajam lēmumam. Cits pamatojums, uz kuru administrācija nav pamatojusies, pieņemot strīdīgo lēmumu, var tikt izvirzīts tiesvedības laikā tikai tad, ja administrācijai bija kompetence pieņemt minēto lēmumu.

(skat. 64. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 12. decembris, T‑99/95 Stott/Komisija, Recueil, II‑2227. lpp., 32. punkts.