Language of document : ECLI:EU:F:2011:42

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2011. gada 13. aprīlī


Lieta F‑32/10


Christian Wilk

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Izdevumu atlīdzināšana – Iekārtošanās pabalsts – Iekārtošanās ar ģimeni dienesta vietā – Nepamatotu maksājumu atgūšana – Acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota prasība


Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru C. Wilk pēc tam, kad ir saņēmis Eiropas Savienības Civildienesta VII pielikuma 5. pantā paredzēto iekārtošanās pabalstu divkāršā apmērā viņa laulātās iekārtošanās dēļ dienesta vietā, būtībā lūdz atcelt Komisijas lēmumu par līdzekļu, kas pārskaitīti, piemērojot minēto dubulto likmi, atgūšanu, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus par apgalvoto radušos kaitējumu

Nolēmums      Prasītāja prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu un kā daļēji acīmredzami juridiski nepamatotu. Prasītājs sedz visus tiesāšanās izdevumus pats.


Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Iekārtošanās pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Ierēdņi, kuru apgādībā ir ģimenes

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. pants)

2.      Ierēdņi – Nepamatotu maksājumu atgūšana – Nosacījumi – Acīmredzami nepamatots maksājums – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 85. pants un VII pielikuma 5. pants)

3.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma

(Civildienesta noteikumu 25. pants)

4.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas celta ārpus pirmstiesas procedūras atbilstoši Civildienesta noteikumiem – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Piemērots brīdis ierēdņa laulātā dzīvesvietas noteikšanai, lai piešķirtu iekārtošanās pabalstu divkāršā apmērā un it īpaši, vai minētais laulātais faktiski ir iekārtojies kopā ar ierēdni tā dienesta vietā, kā to pieprasa Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. pants, ir nākamā diena pēc ierēdņa pārbaudes laika beigām, kas atbilst apstiprināšanas amatā dienai minētās tiesību normas izpratnē.

Tostarp vieta, kuru ierēdņa laulātais ir noteicis par savu interešu centru, ir atkarīga no personiskās izvēles un nevar vienīgi un automātiski būt atkarīga no ierēdņa dienesta vietas. Tas, ka ierēdnis ir veicis pasākumus, lai viņa laulātais saņemtu uzturēšanās atļauju, pierāda vienīgi viņa paša vēlmi, lai viņa laulātais saņemtu šādu atļauju.

(skat. 26. un 28. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 29. septembris, T‑195/03 Thommes/Komisija, 73. punkts.

2.      Civildienesta 85. panta izpratnē visas nepamatoti samaksātās summas jāatmaksā, it īpaši gadījumos, kad tas, ka maksājums veikts nepamatoti, bija tik acīmredzams, ka saņēmējs to nevarēja nezināt.

Šāds pārkāpums ir iekārtošanās pabalsta nepamatota izmaksāšana divkāršā apmērā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. panta izpratnē ierēdnim, kura laulātais pēc viņa pārbaudes laika beigām nav faktiski iekārtojies ar viņu dienesta vietā vai netālu no tās. Šī nepamatotība patiesībā ir tik acīmredzama, ka to nevar nepamanīt neviens parasti rūpīgs ierēdnis, kurš pienācīgi zina sava atalgojumu regulējošās normas.

(skat. 29. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1989. gada 17. janvāris, 310/87 Stempels/Komisija, 10. punkts.

3.      Saistībā ar tiesvedību attiecībā uz Civildienesta noteikumu tiesību normas konkrētu piemērošanu prasītājam labi zināmā kontekstā lēmums par viņa prasības noraidīšanu atbilst Civildienesta noteikumu 25. pantā paredzētajai prasībai norādīt pamatojumu, ciktāl tas ļauj ieinteresētajai personai pilnībā saprast konkrētā lēmuma pamatus, kā arī novērtēt iespēju celt prasību un Civildienesta tiesai izvērtēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

(skat. 36. un 37. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 18. septembris, T‑221/02 Lebedef u.c./Komisija, 61. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 7. novembris, F‑57/06 Hinderyckx/Padome, 27. punkts; 2008. gada 8. aprīlis, F‑134/06 Bordini/Komisija, 62. punkts.

4.      Gadījumā, ja ierēdnis pārmet iestādei prettiesiskumu, kura avots ir nevis nelabvēlīgs lēmums, bet gan rīcība, tam pirms prasības celšanas ir jālūdz administrācijai atlīdzināt šīs konkrētās rīcības radīto zaudējumu un jāiesniedz sūdzība, ar kuru tas apstrīd šī lūguma tieša vai netieša atteikuma pamatotību, pretējā gadījumā prasījumi par atlīdzību, kas vērsti pret šo rīcību, ir jānoraida kā acīmredzami nepamatoti.

(skat. 44. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 15. jūlijs, T‑17/90, T‑28/91 un T‑17/92 Camara Alloisio u.c./Komisija, 47. punkts.