Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. decembrī iesniedza Judecătoria Rădăuţi (Rumānija) – OF/PG
(Lieta C-759/18)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Judecătoria Rădăuţi
Pamatlietas puses
Prasītājs: OF
Atbildētāja: PG
Prejudiciālie jautājumi
1) Vai Regulas (EK) Nr. 2201/2003 1 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka atbildētāja nav izvirzījusi iebildi par Rumānijas tiesu starptautiskās jurisdikcijas spriest par lietu, kuras priekšmets ir “šķiršanās, kur iesaistīts nepilngadīgs bērns”, neesamību, ir līdzvērtīgs klusējot izteiktai piekrišanai tam, ka lietu izskata tiesa, kurā prasību cēlis prasītājs, ja pušu pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā citā [Eiropas Savienības] dalībvalstī (konkrētajā gadījumā Itālijā) un prasība par laulības šķiršanu ir iesniegta tās valsts tiesā, kuras pilsoņi ir šīs puses?
2) Vai Regulas (EK) Nr. 2201/2003 3. panta 1. punkts un 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesai ir pēc savas ierosmes jāizvirza iebilde par Rumānijas tiesu iestāžu starptautiskās jurisdikcijas spriest par “šķiršanos, kur iesaistīts nepilngadīgs bērns” neesamību, vai varbūt tā var to darīt, ja puses, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā citā [Eiropas Savienības] dalībvalstī (konkrētajā gadījumā Itālijā), nav vienojušās par kompetento tiesu (kā rezultātā prasība tiek noraidīta, jo tā nav piekritīga Rumānijas tiesām), prioritāri attiecībā pret Codul de procedură civilă (Civilprocesa kodekss) 915. panta 2. punkta noteikumiem, saskaņā ar kuriem var tikt celta iebilde par Judecătoria Rădăuţi (Redeuci pirmās instances tiesa) ekskluzīvas teritoriālās jurisdikcijas neesamību [kā rezultātā attiecīgā tiesa atsakās no piekritības, nododot to Judecătoria Sectorului 5 al municipiului Bucureşti (Bukarestes pašvaldības 5. iecirkņa pirmās instances tiesa, Rumānija), un lieta tiek skatīta pēc būtības], it īpaši tāpēc, ka minētie panti ir mazāk labvēlīgi salīdzinājumā ar valsts tiesiskās regulējuma tiesību normu [Codul de procedură civilă (Civilprocesa kodeksa 915. panta 2. punkts)]?
3) Vai Regulas (EK) Nr. 2201/2003 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā vārdkopa, proti, ka “lietu piekritību tiesām ir [..] citādi nepārprotami pieņēmuši laulātie un personas, kurām ir vecāku atbildība, kad tiesā ir iesniegta prasība”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja puses, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā citā [Eiropas Savienības] dalībvalstī (konkrētajā gadījumā Itālijā), izvēlas uzticēt savas prasības par laulības šķiršanu skatīšanu tās valsts tiesai, kuras pilsoņi viņi ir [Judecătoria Rădăuţi (Redeuci pirmās instances tiesa)], šai tiesai automātiski kļūst piekritīgas arī tās prasības daļas, kas saistītas “ar aizgādības tiesību īstenošanu, ar bērna domicilu un ar vecāku ieguldījuma izdevumos par bērna audzināšanu un izglītošanu noteikšanu”?
4) Vai Regulas (EK) Nr. 2201/2003 2. panta 7. punktā un 12. pantā minētais “vecāku atbildības” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver arī šādus jēdzienus: “aizgādības tiesības”, kas paredzēts Codul civil (Civilkodekss) 483. pantā, “bērna domicils”, ko regulē Codul civil (Civilkodekss) 400. pants, un “vecāku ieguldījums izdevumos par nepilngadīgo bērnu audzināšanu un izglītošanu”, ko regulē Codul civil (Civilkodekss) 402. pants?
____________
1 Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV 2003, L388, 1. lpp.).