Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. decembrī Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-79/16, Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters u.a./Komisija

(Lieta C-817/18 P)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland, Stichting Het Groninger Landschap, It Fryske Gea, Stichting Het Drentse Landschap, Stichting Het Overijssels Landschap, Stichting Het Geldersch Landschap, Stichting Flevo-Landschap, Stichting Het Utrechts Landschap, Stichting Landschap Noord-Holland, Stichting Het Zuid-Hollands Landschap, Stichting Het Zeeuwse Landschap, Stichting Het Noordbrabants Landschap, Stichting Het Limburgs Landschap (pārstāvji: P. Kuypers un M. de Wit, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters, Exploitatiemaatschappij De Berghaaf BV, Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe, BV Landgoed Den Alerdinck II, Landgoed Ampsen BV, Pallandt van Keppel Stichting, Landgoed Kasteel Keppel BV, Baron van Lynden, Stichting het Lijndensche Fonds voor Kerk en Zending, Landgoed Welna BV, Landgoed “Huis te Maarn” BV, Vicariestichting De Vijf Capellarijen/Ambachtsheerlijkheid Kloetinge, Maatschappij tot Exploitatie van het Landgoed Tongeren onder Epe BV, Landgoed Anderstein NV, Landgoed Bekspring BV, Landgoed Nijenhuis en Westerflier BV, Landgoed Caprera BV, Landgoed Schapenduinen BV, Stichting Schapenduinen, Landgoed de Noetselenberg BV

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu (kas pasludināts lietā T-79/16);

piespriest VGG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus kā pirmajā instancē, tā arī apelācijas tiesvedībā;

pakārtoti, ja lieta tiktu nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā pieņemšanu.

Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, esot atzinusi VGG prasību par pieņemamu

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas pārbaudē, kuras prasībām VGG ir jāatbilst, lai to atzītu par attiecīgo skarto personu – runa ir par konkurences attiecībām starp VGG un apelācijas sūdzības iesniedzējiem; piešķirtais atbalsts varot konkrēti ietekmēt VGG situāciju un sagraujot attiecīgās konkurences attiecības.

Vispārējā tiesa VGG un tās biedru tiesības celt prasību esot tiešā veidā piesaistījusi Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe tiesībām celt prasību, kura ir vienīgā apelācijas sūdzības iesniedzēja vēl kopš 2008. gada.

Turklāt Vispārējā tiesa tomēr neesot vai neesot pietiekami konstatējusi, attiecībā uz kādām darbībām konkrēti apelācijas sūdzības iesniedzēji un Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe atrodas konkurences attiecībās. Tādējādi Vispārējā tiesa esot kļūdaini pamatojusies uz to, ka starp minētajiem un Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe pastāv konkurences attiecības.

Līdz ar to Vispārējā tiesa, pamatojoties uz savu pieņēmumu par konkurences attiecību pastāvēšanu, esot izdarījusi nepareizu secinājumu, ka atbalsts ir konkrēti ietekmējis VGG biedru konkurētspēju un to iznīcinājis.

Vispārējai tiesai, pamatojoties uz Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe tiesībām celt prasību, neesot bijis jāsecina, ka VGG prasība ir pieņemama.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot kļūdaini pamatojusies uz “nopietnām grūtībām”

Vispārējā tiesa esot nepamatoti konstatējusi LESD 108. panta otrajā daļā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi. Vispārējās tiesas pieņēmums, ka Komisijai, izvērtējot regulējuma par maksājumiem noteiktām platības apsaimniekojošām dabas aizsardzības organizācijām (PNB regulējums) atbilstību valsts atbalsta tiesiskajam regulējumam, esot radušās “nopietnas grūtības”, esot kļūda tiesību piemērošanā.

Lēmumā izmantotā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu kvalifikācija par “netipiskiem” un “visaptverošiem” nenorādot uz nopietnām grūtībām, jo nošķirtas grāmatvedības neesamība nav nopietnu grūtību avots un arī ir bijis izveidots pārmērīgu kompensāciju novēršanas mehānisms.

____________