Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. februārī Der Grüne Punkt – Duales System Deutschland GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-253/17 Der Grüne Punkt – Duales System Deutschland GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
(Lieta C-143/19 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Der Grüne Punkt – Duales System Deutschland GmbH (pārstāve: P. Goldenbaum, advokāte)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt ar apelācijas sūdzību pārsūdzēto Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-253/17;
apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un pieņemt galīgo nolēmumu lietā; pakārtoti – nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzība ir pamatota ar Savienības tiesību – Regulas Nr. 207/2009 1 15. panta 1. punkta, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 66. panta 1. punkta – pārkāpumu. Vispārējā tiesa esot tiesiski kļūdaini apstiprinājusi Savienības kolektīvās preču zīmes “” tiesības saglabājošo izmantošanu tikai attiecībā uz iepakojumu, bet ne attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 1.–34. klasē un kuru preču iepakojums ir apzīmēts ar preču zīmi. Šajā ziņā tā esot veikusi pareizus konstatējumus attiecībā uz to, kā sabiedrība uztver preču zīmes izmantošanu, tomēr esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neuzskatot to par izmantošanu attiecībā uz pašām precēm.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka esot ticis veikts kļūdains tiesisks vērtējums. Ciktāl Vispārējā tiesa noliedz kolektīvas preču zīmes izmantošanas saistību ar precēm un esot atzinusi Savienības preču zīmes tiesību saglabājošu izmantošanu, izmantojot to kā preču zīmi, tikai attiecībā uz iepakojumu, šis tiesiskais vērtējums esot kļūdains.
Izmantošanai attiecībā uz precēm nozīmīgi esot tas, ka apzīmējums norāda uz preču ražotāja piederību apvienībai, nevis iepakojuma ražotāja piederību apvienībai. Prece un preces iepakojums tiekot laisti tirgū kā pārdošanas vienība.
Apzīmējuma norādes funkcija esot tā, ka atbrīvošanās [no atkritumiem] un otrreizēja izmantošana, pamatojoties uz preces ražotāja piederību prasītājas licences līgumu sistēmai, tiek veikta, izmantojot tās attiecīgo duālo sistēmu.
Pret attiecināmību uz precēm it īpaši nevarot liecināt tas, ka uz attiecīgajiem preces iepakojumiem tiek vienlaikus papildus norādītas dažādu uzņēmumu preču zīmes, jo šajā gadījumā runa ir par kolektīvu preču zīmju tipisku līdzāspastāvēšanu.
Kolektīvas preču zīmes funkcijai neesot vajadzīgs, lai tā pastāvīgi apzīmētu noteiktas preču kvalitātes. Tieši pretēji, pietiekot ar to, ka kolektīva preču zīme norāda uz piederību kādai apvienībai.
Vispārējās tiesas nolēmumā neesot tikusi pietiekami ņemta vērā prasītājas statūtos noteiktā atšķirība starp dažādiem apzīmējuma lietotājiem.
Izmantošana tiekot veikta arī tam, lai apgūtu jaunu noieta tirgu, proti – atbilstoši kolektīvas preču zīmes raksturam – ar mērķi saglabāt un/vai uzlabot kolektīva tirgus stāvokli attiecībā pret konkurējošiem kolektīviem, it īpaši konkurējošām duālām sistēmām un/vai uzņēmumu, kas nav apvienības dalībnieki, segmentu.
____________
1 Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija) (OV 2009, L 78, 1. lpp.).