CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(Tiesas plēnums)
2010. gada 1. jūlijā
Lieta F‑45/07
Wolfgang Mandt
pret
Eiropas Parlamentu
Civildienests – Ierēdņi – Apgādnieka zaudējuma pensija – Civildienesta noteikumu 79. pants – Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. pants – Pārdzīvojušais laulātais – Divu personu atzīšana par pārdzīvojušo laulāto – Samazināšana par 50 % – Tiesiskā paļāvība – Savstarpējas atbilstības prasība
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko V. Mants [V. Mandt] būtībā lūdz atcelt Parlamenta iecēlējinstitūcijas 2007. gada 8. februāra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par Parlamenta 2006. gada 8. septembra lēmumu, kurā nolemts no 2006. gada 1. aprīļa par 50 % samazināt apgādnieka zaudējuma pensiju, kuru viņš saņēma kā bijušās Parlamenta ierēdnes, nelaiķes Mantes [Mandt], dzimusi Neimane [Neumann], pārdzīvojušais laulātais, jo ar 2006. gada 8. septembra lēmumu pēc nelaiķa Brauna-Neimaņa [Braun-Neumann] lūguma piešķirt arī viņam apgādnieka zaudējuma pensiju kā nelaiķes Neimanes pārdzīvojušajam laulātajam Parlaments šādu pensiju 50 % apmērā viņam nolēma piešķirt no 2006. gada 1. aprīļa
Nolēmums Nelemt par prasījumiem, kuri vērsti uz to, lai Parlaments izmaksātu V. Mantam visu apgādnieka zaudējuma pensijas summu, tiktāl, ciktāl šie prasījumi attiecas uz laika posmu pēc 2009. gada 31. oktobra. Pārējā daļā prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks, to skaitā persona, kas iestājusies lietā Parlamenta prasījumu atbalstam, proti, nelaiķis Brauns-Neimanis, sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pensijas – Apgādnieka zaudējuma pensija – Pārdzīvojušā laulātā statuss – Novērtējums atbilstoši valsts tiesībām
(Civildienesta noteikumu 79. pants un VIII pielikuma 18. pants)
2. Ierēdņi – Pensijas – Apgādnieka zaudējuma pensija – Piešķiršanas nosacījumi vienlaicīgas vairāku pārdzīvojušo laulāto esamības gadījumā
Civildienesta noteikumu 79. pants un VIII pielikuma 18. un 28. pants)
3. Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
1. No Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasībām un no vienlīdzības principa izriet, ka Savienības tiesību normas noteikumi, kuros nav nekādas tiešas atsauces uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu to nozīmi un piemērojamību, parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi, ņemot vērā noteikuma kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi. Tomēr ir arī atzīts, ka, pat ja nav skaidras atsauces [uz dalībvalstu tiesībām], Savienības tiesību piemērošana vajadzības gadījumā var nozīmēt, ka ir jāatsaucas uz dalībvalstu tiesībām, it īpaši, ja Savienības tiesa Savienības tiesībās vai Savienības tiesību vispārējos principos nevar konstatēt elementus, kas tai ļauj precizēt to nozīmi un piemērojamību, izmantojot autonomu interpretāciju. Tādi it īpaši ir gadījumi, kad runa ir par jēdzieniem attiecībā uz personu statusu un ģimenes tiesībām, ja Savienības tiesību sistēmā nav rakstveida normu šajā jomā.
Ņemot vērā to, ka Savienības tiesību ietvaros nepastāv starptautisko privāttiesību normu kopums, un atšķirības starp valstu starptautisko privāttiesību sistēmām, Savienības administratīvajai iestādei, lai piemērotu tādu atvasinātu tiesību normu, kāds ir Civildienesta noteikumu 79. pants vai to VIII pielikuma 18. pants, būtu jānosaka tā piemērojamā valsts tiesību sistēma, kura vienīgā būs “kompetenta” noteikt personas civilstāvokli, kas varētu izrādīties īpaši sarežģīts un ļoti riskants uzdevums no juridiskā viedokļa.
Nedz tiesnesim, nedz Savienības iestādēm, piemērojot Civildienesta noteikumus, nav jāpārbauda, vai valsts tiesu pieņemtie nolēmumi ir pienācīgi pamatoti.
Apstāklis, ka Savienības iestāde divām personām atzīst viena un tā paša mirušā bijušā ierēdņa pārdzīvojušā laulātā statusu, lai tām piešķirtu finanšu priekšrocību, nekādā veidā nav pat ne netieša daudzsievības vai daudzvīrības akceptēšana Savienības līmenī, jo šāda akceptēšana izraisītu šaubas par tās atbilstību augstākajiem tiesību principiem un normām, it īpaši, ja katra attiecīgā persona saņemtu visas finanšu priekšrocības, kas ir paredzētas vienīgajam pārdzīvojušajam laulātajam. Katrā ziņā attiecīgā iestāde šajā lietā ir tikai izdarījusi secinājumus par valsts ģimenes tiesību piemērošanas sekām.
(skat. 62., 63., 68., 84. un 87. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1981. gada 5. februāris, 40/79 P./Komisija, Recueil, 361. lpp., ģenerāladvokāta Vornera [Warner] secinājumi, 382. un 383. punkts; 1984. gada 18. janvāris, 327/82 Ekro, Recueil, 107. lpp., 11. punkts; 1986. gada 17. aprīlis, 59/85 Reed, Recueil, 1283. lpp., 15. punkts; 2001. gada 31. maijs, C‑122/99 P un C‑125/99 P D un Zviedrija/Padome, Recueil, I‑4319. lpp., 34.–38. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 18. decembris, T‑43/90 Díaz García/Parlaments, Recueil, II‑2619. lpp., 36. punkts; 2006. gada 22. februāris, T‑342/04 Adam/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑23. un II‑A‑2‑107. lpp., 32. punkts.
2. Tā kā Civildienesta noteikumos nav normas par apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanu vienlaicīgas vairāku pārdzīvojušo laulāto esamības gadījumā, iestādei ir pienākums noteikt piešķiršanas metodi.
Iestādes izmantotās sadales metode, proti, [pensijas summas] sadalīšana vienādās daļās starp pārdzīvojušajiem laulātajiem, nav pretrunā nedz Civildienesta noteikumu 79. panta un to VIII pielikuma 18. panta, nedz arī šī pielikuma visas sadaļas par apgādnieka zaudējuma pensiju tekstam, saturam un mērķim, jo laulības ilguma kritērijs, kāds tas noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 28. pantā, būtu grūti piemērojams vienlaicīgas vairāku pārdzīvojušo laulāto esamības gadījumā un tas būtu pretrunā Civildienesta noteikumu 79. panta mērķim.
(skat. 97. un 104. punktu)
3. Savstarpējas atbilstības prasība starp iepriekšējo administratīvo sūdzību un prasību pieprasa savstarpējo atbilstību starp prasības un sūdzības priekšmetu un pamatiem. Šo prasību pamato pats pirmstiesas procedūras mērķis, proti, ļaut administrācijai pārskatīt savu lēmumu un domstarpības atrisināt ārpustiesas ceļā, kas tiek dēvēts par “izlīgumu”.
Tā kā pirmstiesas procedūrai ir neformāls raksturs un ieinteresētās personas šajā stadijā var rīkoties bez advokāta palīdzības, ir ticis nospriests, ka administrācijai sūdzības jāinterpretē nevis šauri, bet gan plaši. Lai gan Savienības tiesā iesniegtiem prasījumiem var būt tikai tāds pats priekšmets kā sūdzībā izklāstītajiem prasījumiem un tie drīkst ietvert tikai tos “apstrīdēšanas pamatus”, kuri balstīti uz tādu pašu iemeslu, kāds ir norādīts sūdzībā iekļautajam apstrīdēšanas pamatam, šos apstrīdēšanas pamatus Savienības tiesā tomēr var paplašināt, norādot tādus pamatus un argumentus, kas ne vienmēr ir sūdzībā, bet ir ar to cieši saistīti.
Savstarpējas atbilstības prasību var piemērot tikai tajos gadījumos, kad prasība tiesā groza sūdzības priekšmetu vai tās pamatu, šo pēdējo jēdzienu “pamats” interpretējot plaši. Līdz ar to, ievērojot iebildes par prettiesiskumu, kā arī sabiedriskās kārtības pamatus, prāvas pamats un tātad arī [prasības pieteikuma] nepieņemamība parasti nemainās tādēļ, ka netiek ievērota prasība par savstarpējo atbilstību, izņemot gadījumu, ja prasītājs, kas savā sūdzībā apstrīd tikai tam nelabvēlīga akta formālo spēkā esamību, ieskaitot tā procesuālos aspektus, prasības pieteikumā norāda pamatus pēc būtības, vai – pretējā gadījumā, ja prasītājs savā sūdzībā apstrīd tikai tam nelabvēlīgā akta tiesiskumu pēc būtības un vēlāk iesniedz prasības pieteikumu, kurā ir norādīti pamati, kas attiecas uz šī akta formālo spēkā esamību, ieskaitot tā procesuālos aspektus.
Turklāt, tā kā iebildei par prettiesiskumu ir ievērojams juridisks raksturs, kā arī tādēļ, ka argumentācija, kas liek ieinteresētajai personai meklēt un norādīt šādu iebildi, no ierēdņa vai darbinieka, kurš iesniedz sūdzību un kuram ne vienmēr ir atbilstoša juridiska kompetence, nevar pieprasīt, lai tas noformulētu šādu iebildi pirmstiesas procedūras stadijā un to izdarītu tā, lai to vēlāk neatzītu par nepieņemamu.
(skat. 109.–111. un 119.–121. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1976. gada 1. jūlijs, 58/75 Sergy/Komisija, Recueil, 1139. lpp., 31.–33. punkts; 1984. gada 20. marts, 75/82 un 117/82 Razzouk un Beydoun/Komisija, Recueil, 1509. lpp., 9. punkts; 1986. gada 7. maijs, 52/85 Rihoux u.c./Komisija, Recueil, 1555. lpp., 12. un 14. punkts; 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 10. punkts; 1989. gada 14. marts, 133/88 Del Amo Martinez/Parlaments, Recueil, 689. lpp., 10. un 11. punkts; 1998. gada 2. aprīlis, C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 67. punkts; 1998. gada 19. novembris, C‑316/97 P Parlaments/Gaspari, Recueil, I‑7597. lpp., 17. un 18. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1995. gada 8. jūnijs, T‑496/93 Allo/Komisija, Recueil FP, I‑A‑127. un II‑405. lpp., 26. punkts; 2005. gada 13. aprīlis, T‑353/03 Nielsen/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑95. un II‑443. lpp., 23. punkts; 2005. gada 31. maijs, T‑284/02 Dionyssopoulou/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑131. un II‑597. lpp., 62. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑31/07 Putterie-De-Beukelaer/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑53. un II‑A‑1‑261. lpp., 57. un nākamie punkti, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑160/08 P ; 2008. gada 11. septembris, F‑135/07 Smadja/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑299. un II‑A‑1‑1585. lpp., 40. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑513/08 P ; 2009. gada 18. maijs, F‑138/06 un F‑37/08 Meister/ITSB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑131. un II‑A‑1‑727. lpp., 145. punkts.