Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. martā iesniedza Verwaltungsgericht Wien (Austrija) – S.A.D. Maler und Anstreicher OG

(Lieta C-256/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītāja: S.A.D. Maler und Anstreicher OG

Atbildētājs: Magistrat der Stadt Wien

Piedaloties: Bauarbeiter Urlaubs- und Abfertigungskasse

Prejudiciālie jautājumi

1)    Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī efektivitātes princips vismaz tādā valsts tiesību sistēmā, kas tiesu neatkarības un objektivitātes nodrošināšanas nolūkā savā konstitūcijā nosaka pamattiesības tiesnešiem piešķirt lietas saskaņā ar vispārējos noteikumos iepriekš paredzētu stingru lietu sadales kārtību, interpretējami tādējādi, ka likumdevējam jānodrošina, ka šī pamattiesībās noteiktā garantija ir efektīva un nevis vienīgi teorētiska?

1a)    Papildjautājums. Ja atbilde uz jautājumu 1) ir noliedzoša:

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī efektivitātes princips valsts tiesību sistēmā, kuras konstitūcijā ir nostiprinātas pamattiesības uz stingru lietu sadales kārtību, likumdevējam uzliek kādas garantijas saistības, un ja tā, tad kādas?

1b)    Papildjautājumi. Ja atbilde uz jautājumu 1) ir apstiprinoša:

1b- 1)    Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī efektivitātes princips vismaz tādā valsts tiesību sistēmā, kuras konstitūcijā ir nostiprinātas pamattiesības uz stingru lietu sadales kārtību, pieprasa, ka netiek ņemti vērā tādi ar lietas materiālu piešķiršanu tiesnesim saistīti rīkojumi, vai attiecīgi darbības, kuras veikusi institūcija, kas saskaņā ar likumu nav kompetenta sniegt šādus rīkojumus, resp., veikt šādas darbības?

1b- 2)    Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī efektivitātes princips vismaz tādā valsts tiesību sistēmā, kuras konstitūcijā ir nostiprinātas pamattiesības uz stingru lietu sadales kārtību, pieprasa, ka tiesas iekšējās kārtības reglaments institūcijai, kas nodarbojas ar lietas materiālu sadali, drīkst paredzēt, ja vispār, tad tikai jau iepriekš definētu ierobežotu rīcības brīvību saistībā ar lēmumu par lietu piešķiršanu?

2)    Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī efektivitātes princips vismaz tādā valsts tiesību sistēmā, kas tiesu neatkarības un objektivitātes nodrošināšanas nolūkā savā konstitūcijā nosaka pamattiesības tiesnešiem piešķirt lietas saskaņā ar vispārējos noteikumos iepriekš paredzētu stingru lietu sadales kārtību, interpretējami tādējādi, ka tiesnesim, kuram ir šaubas 1) par tiesas iekšējās lietu sadales kārtības likumību vai attiecīgi 2) par tiesas iekšējo lietu sadali nosakoša šī tiesneša darbību tieši skaroša iekšēja tiesas lēmuma (it īpaši lēmuma par tiesā izskatāmo lietu piešķiršanu) likumību, šādu šaubu gadījumā ir jānodrošina iespēja iesniegt (it īpaši, šim tiesnesim neradot finansiālus izdevumus) apelāciju citā tiesā, kurai ir visaptveroša kompetence pārbaudīt par prettiesisku atzīta tiesību akta likumību?

Ja atbilde ir noliedzoša: Vai pastāv jebkādas citas prasības, kas jānodrošina likumdevējam, kas garantē, ka tiesnesim tiek dota iespēja, ka tiek ievērots tiesiskums uz viņu attiecināmu likuma prasību izpildē par likumā noteikto prasību (it īpaši tiesas iekšējo normatīvu) izpildi attiecībā uz lietu piešķiršanu?

3)    Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī efektivitātes princips vismaz tādā valsts tiesību sistēmā, kas tiesu neatkarības un objektivitātes nodrošināšanas nolūkā savā konstitūcijā nosaka pamattiesības tiesnešiem piešķirt lietas saskaņā ar vispārējos noteikumos iepriekš paredzētu stingru lietu sadales kārtību, interpretējami tādējādi, ka tiesvedības dalībniekam, kuram ir šaubas 1) par tiesas procesa iztiesāšanai prejudiciāli nozīmīga noteikuma par iekšējo lietu sadali tiesiskumu vai attiecīgi 2) par šīs tiesvedības piešķīruma konkrētajam tiesnesim likumību, vēl pirms tiesas nolēmuma pieņemšanas šo šaubu sakarā (šim [tiesvedības] dalībniekam neradot pārmērīgus finansiālus izdevumus), ir jānodrošina iespēja iesniegt apelāciju citā tiesā, kurai ir visaptveroša kompetence pārbaudīt par prettiesisku atzīta tiesību akta likumību?

Ja atbilde ir noliedzoša: Vai pastāv jebkādas citas prasības, kas jānodrošina likumdevējam, kas garantē, ka [tiesvedības] dalībniekam vēl pirms tiesas nolēmuma pieņemšanas tiek dota iespēja, ka tiek panākta viņa pamattiesību uz “likumā paredzētu tiesnesi” likumības ievērošana?

4)    Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī efektivitātes princips vismaz tādā valsts tiesību sistēmā, kas tiesu neatkarības un objektivitātes nodrošināšanas nolūkā savā konstitūcijā nosaka pamattiesības tiesnešiem piešķirt lietas saskaņā ar vispārējos noteikumos iepriekš paredzētu stingru lietu sadales kārtību, interpretējami tādējādi, ka tiesas iekšējā lietu sadale un tiesas iekšējā dokumentu aprite ir organizēta tik pārskatāmi un saprotami, ka tiesnesim vai attiecīgi [tiesvedības] dalībniekam tiek dota iespēja, neradot viņiem lieku apgrūtinājumu, pārbaudīt konkrētas lietas materiālu iedalīšanas tiesnesim vai attiecīgi noteiktam tiesnešu senātam atbilstību iekšējās lietu sadales kārtības prasībām?

Ja atbilde ir noliedzoša: Vai pastāv jebkādas citas prasības, kas jānodrošina likumdevējam, kas garantē, ka tiesnesim vai attiecīgi [tiesvedības] dalībniekam, tiek dota iespēja noskaidrot noteiktas tiesā izskatāmo lietu sadales tiesiskumu?

5)    Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, kā arī efektivitātes princips vismaz tādā valsts tiesību sistēmā, kas tiesu neatkarības un objektivitātes nodrošināšanas nolūkā savā konstitūcijā nosaka pamattiesības tiesnešiem piešķirt lietas saskaņā ar vispārējos noteikumos iepriekš paredzētu stingru lietu sadales kārtību, interpretējami tādējādi, ka tiesvedības dalībniekiem un tiesvedības tiesnesim, neprasot papildus rīcību no viņu puses, ir jādod iespēja izprast lietu sadales kārtības noteikumu saturu, kā arī, ka tiesvedības dalībniekiem un tiesnesim šādā veidā ir jābūt iespējai pārbaudīt, vai lieta tiesnesim vai attiecīgi noteiktam tiesas senātam iedalīta likumīgi?

Ja atbilde ir noliedzoša: Vai pastāv jebkādas citas prasības, kas jānodrošina likumdevējam, kas garantē, ka tiesnesim vai attiecīgi [tiesvedības] dalībniekam, tiek dota iespēja noskaidrot noteiktas tiesā izskatāmo lietu sadales tiesiskumu?

6)    Kādi pienākumi rīkoties ir tiesnesim, kuram saskaņā ar (tiesas iekšējo vai ārpustiesas) tiesību aktu, kuru viņš nav tiesīgs apstrīdēt, ir jārīkojas, pārkāpjot Savienības tiesības un [tiesvedības] dalībnieka tiesības, ņemot vērā viņa Savienības tiesībās noteiktās saistības ievērot Savienības tiesībās paredzētās procesuālās prasības?

____________