EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2013. gada 25. jūnijā

Lieta F‑28/12

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Lūgums no medicīniskā ziņojuma svītrot vienu teikumu – Nelaimes gadījums vai arodslimība – Lūguma netiešs noraidījums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio lūdz atcelt lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir atteikusies grozīt saturu medicīniskajam ziņojumam, kas sagatavots saistībā ar procedūru par nelaimes gadījuma rakstura atzīšanu notikumam

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. Piespriest L. Marcuccio samaksāt Eiropas Savienības Civildienesta tiesai summu EUR 2000 apmērā.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs tiesību akts – Medicīniskais ziņojums, kas sagatavots izmeklēšanā, kura sākta, pamatojoties uz Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām 20. pantu – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām 20. pants)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Nepamatoti vai lieki radīti izdevumi, kurus Civildienesta tiesa piespriež par ierēdņa prasību, kurai ir ļaunprātīgs nolūks

(Civildienesta tiesas Reglamenta 94. pants)

1.      Tiesību akti vai lēmumi, par kuriem var iesniegt prasību atcelt tiesību aktu, ir vienīgi tie pasākumi, kas rada tādas saistošas tiesiskās sekas, kuras pēc sava rakstura tieši un tūlītēji varētu ietekmēt prasītāja intereses, būtiski grozot tā tiesisko stāvokli.

Tādējādi attiecībā uz tiesību aktiem vai lēmumiem, kuru izstrāde notiek vairākos posmos, it īpaši iekšējās procedūras beigās, apstrīdami akti ir tikai tādi pasākumi, ar kuriem tiek galīgi noteikta iestādes nostāja šīs procedūras beigās, izņemot starppasākumus, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu.

Šajā ziņā medicīniskais ziņojums, kas sagatavots izmeklēšanā, kura sākta, pamatojoties uz Kopīgo noteikumu par ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām 20. pantu, ir jāuzskata tikai par sagatavojošu tiesību aktu galīgajam lēmumam, un, aplūkojot atsevišķi, nav nelabvēlīgs akts. Šajos apstākļos lūgums grozīt šādu ziņojumu nevar tikt uzskatīts par lūgumu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē, par kura netiešu noraidījumu varētu tikt iesniegta sūdzība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, par ko pēc tam varētu tikt celta prasība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. pantu.

(sal. ar 20., 21., 24. un 25. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 21. janvāris, 204/85 Stroghili/Revīzijas palāta, 6. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 13. decembris, F‑47/06 Aimi u.c./Komisija, 58. punkts; 2007. gada 29. novembris, F‑52/06 Pimlott/Europol, 48. punkts; 2012. gada 29. februāris, F‑3/11 Marcuccio/Komisija, 39. punkts.

2.      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 94. pantam, ja šai tiesai ir radīti izdevumi, no kuriem būtu bijis iespējams izvairīties, tostarp, ja prasība ir ar acīmredzami ļaunprātīgu nolūku, Civildienesta tiesa var piespriest šim lietas dalībniekam, kurš minētos izdevumus ir radījis, tos pilnībā vai daļēji segt tā, lai šīs atlīdzības apmērs nepārsniegtu EUR 2000.

Šī tiesību norma ir jāpiemēro tad, ja Eiropas Savienības tiesas jau vairākkārt ir konstatējušas, ka prasītājs bez jebkāda pienācīga pamatojuma ir izvēlējies tiesāties, un ir acīmredzams, ka attiecīgā lieta ir šīs tiesāšanās turpinājums.

(sal. ar 30. un 31. punktu)