CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2011. gada 14. aprīlī
Lieta F‑82/08
Nicole Clarke u.c.
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Civildienests – Pagaidu darbinieki – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants – Noteikums, ar kuru tiek izbeigts līgums gadījumā, ja darbinieks nav iekļauts konkursa rezultātā izveidotajā rezerves sarakstā – Atklātie konkursi OHIM/AD/02/07 un OHIM/AST/02/07 – Nelabvēlīgs akts – Līgumu labticīgas izpildes princips – Pienākums ņemt vērā darbinieku intereses – Labas pārvaldības princips – Valodu prasības – EPSO kompetences neesamība – Direktīva 1999/70/EK – Darbs uz noteiktu laiku
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru ITSB [Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)] pagaidu darbinieki Nicole Clarke, Papathanasiou un Periañez‑González lūdz, pirmkārt, atcelt ITSB 2008. gada 7. marta lēmumus, ar kuriem noraidīti viņu lūgumi, ar ko būtībā tiek prasīts svītrot viņu darba līgumā esošo klauzulu par līguma izbeigšanu, ja netiek izpildīta prasība veiksmīgi piedalīties atklātā konkursā un saņemt ITSB apstiprinājumu, kurā tiek norādīts, ka to darba līgums tiks saglabāts uz nenoteiktu laiku, un, otrkārt, lūdz piespriest ITSB samaksāt zaudējumu atlīdzību
Nolēmums Atcelt ITSB personāldaļas direktora 2007. gada 19. decembra lēmumu un 2008. gada 7. marta lēmumus, ciktāl ar šiem pēdējiem lēmumiem noraidīti prasītāju lūgumi viņu pagaidu darbinieku līgumos ietverto klauzulu par līguma izbeigšanu nepiemērot attiecībā uz konkursiem OHIM/AD/02/07 un OHIM/AST/0107. ITSB izmaksā katrai no prasītājām EUR 2000 kā zaudējumu atlīdzību. Prasību pārējā daļā noraidīt. ITSB sedz pats savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Prasība, kas iesniegta pret lēmumu par nepielaišanu pie konkursa pārbaudījumiem – Iespēja izvirzīt konkursa paziņojuma prettiesiskumu
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. pants)
2. Ierēdņi – Prasība – Pieņemamības nosacījumi – Pārbaude saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajiem nosacījumiem
(EKL 230. panta ceturtā daļa; LESD 263. panta ceturtā daļa; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Pagaidu darbinieka darba līguma klauzula, saskaņā ar kuru darba attiecību turpināšana ir atkarīga no darbinieka iekļaušanas atklātā konkursa rezerves sarakstā – Iekļaušana
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
4. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Vienādu uzdevumu noteikšana pagaidu darbiniekiem un pastāvīgajiem darbiniekiem – Pieļaujamība
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) un b) punkts)
5. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, grozīšana uz līgumu uz nenoteiktu laiku un tādas klauzulas pievienošana, kas paredz līguma izbeigšanu, ja netiek izpildīta prasība par darbinieka iekļaušana atklātā konkursa rezerves sarakstā – Grozījums, ar kuru paredz uz noteiktu laiku noslēgta līguma pagarināšanu
(Direktīva 1999/70, Pielikuma 3. panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts un 8. panta pirmā daļa)
6. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgti līgumi ar ietvertu klauzulu par līguma izbeigšanu, kura piemērojama tikai tad, ja netiek izpildīta prasība par darbinieka iekļaušana atklātā konkursa rezerves sarakstā – Konkursa paziņojums, kas paredz kopējo nodrošināmo darba vietu skaitu, kurš ir mazāks nekā minēto līgumu skaits – Noteikuma nepiemērojamība
7. Ierēdņi – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Vienlīdzīga attieksme – Īpašu valodu zināšanu prasības – Pieļaujamība
8. Ierēdņi – Konkurss – Organizācija – Pielaišanas nosacījumi un kārtība – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(Civildienesta noteikumu 27. panta pirmā daļa)
9. Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) – Konkursu ierēdņu iecelšanai amatā norise – EPSO loma – Palīdzība atlases komisijai – Pakārtota loma, salīdzinot ar atlases komisijas lomu – Personāla atlases uzdevumi – Neesamība
1. Gan iepriekšējai administratīvai sūdzībai, gan prasībai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu ir jābūt vērstai pret nelabvēlīgu aktu ar juridiski saistošu iedarbību, kas var tieši un tūlītēji ietekmēt prasītāja intereses, konkrēti mainot viņa tiesisko stāvokli.
Attiecībā uz paziņojumu par konkursu, ņemot vērā darbā pieņemšanas procedūras īpašo raksturu, kas ir sarežģīta administratīva darbība un kuru veido virkne cieši saistītu lēmumu, prasītājs ir tiesīgs atsaukties uz pārkāpumiem, kas notikuši konkursa norises gaitā, ieskaitot pārkāpumus, kuru avots var būt paziņojuma par konkursu teksts, tādas prasības ietvaros, kas celta pret vēlāku individuālu lēmumu, piemēram, lēmumu par nepielaišanu pārbaudījumiem. Izņēmuma gadījumā konkursa paziņojums var būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets, ja, paredzot nosacījumus, kas izslēdz prasītāja iespēju kandidēt, tas ir tam nelabvēlīgs lēmums Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izpratnē.
(skat. 74. un 79. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1988. gada 8. marts, 64/86, no 71/86 līdz 73/86 un 78/86 Sergio u.c./Komisija, 15. punkts; 1995. gada 11. augusts, C‑448/93 P Komisija/Noonan, 17.–19. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 16. septembris, T‑60/92 Noonan/Komisija, 21. punkts; 2000. gada 13. jūlijs, T‑87/99 Hendrickx/Cedefop, 37. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 2. jūlijs, F‑19/08 Bennett u.c./ITSB, 65. punkts un tajā minētā judikatūra un 66. punkts.
2. Lai izvērtētu ierēdņa prasības pieņemamību, tiesa nevar piemērot vai ņemt vērā EKL 230. panta ceturtajā daļā izklāstītos nosacījumus (kas pēc grozījumiem kļuva par LESD 263. panta ceturto daļu) un it īpaši prasību par to, lai personu attiecīgais akts skartu individuāli, jo šie nosacījumi galvenokārt attiecas uz fizisku vai juridisku personu tiesībām celt prasību pret vispārpiemērojamiem tiesību aktiem, ņemot vērā dažādus apstākļus, kas prasītāju izceļ individuāli. Atbilstoši autonomas tiesvedības [principam] Savienības civildienesta jomā attiecībā uz tiesību aktu atcelšanas un zaudējumu atlīdzināšanas tiesvedību Kopienu tiesībās ir jāpiemēro Civildienesta noteikumos paredzētie pieņemamības nosacījumi.
(skat. 75. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1975. gada 22. oktobris, 9/75 Burckhardt/Komisija, 7. punkts; 1977. gada 17. februāris, 48/76 Reinarz/Komisija un Padome, 10. punkts; 1987. gada 7. oktobris, 401/85 Schina/Komisija, 9. punkts.
3. Klauzulas par līguma izbeigšanu, kura darba attiecību turpināšanu pakārto attiecīgā pagaidu darbinieka iekļaušanai Eiropas Personāla atlases biroja rīkota atklātā konkursa rezerves sarakstā, iekļaušana pagaidu darbinieka līgumā ir šim darbiniekam nelabvēlīga, ņemot vērā vismaz nenoteiktību attiecībā uz viņa iekļaušanu šī konkursa rezultātā izveidotajā rezerves sarakstā. Šādos apstākļos iestādes lēmums, ar kuru tiek noraidīts konkrētā pagaidu darbinieka lūgums atzīt viņa līgumā ietverto klauzulu par līguma izbeigšanu par spēkā neesošu vai vismaz to, ka šis noteikums viņam nav piemērojams saistībā ar konkrēto konkursu tādējādi, ka viņam nav tajā jāpiedalās, ir nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē.
(skat. 76. punktu)
4. Principā nekas neliedz administrācijai noteikt vienādus uzdevumus pastāvīgam darbiniekam vai štatu sarakstā iekļautam pagaidu darbiniekam.
Tādējādi administrācijai nevar pārmest, ka tā ir noslēgusi pagaidu darbinieka līgumu atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta b) punktam, tad, savstarpēji vienojoties, to izbeigusi un aizvietojusi ar līgumu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkta izpratnē, lai konkrētajai personai ļautu ieņemt štatu sarakstā esošu amatu, ko budžeta iestādes ir klasificējušas kā pagaidu amatu.
(skat. 113. un 115. punktu)
5. Iestāde nav pārkāpusi Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmo daļu, grozot pagaidu darbinieka līgumu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkta izpratnē, lai atceltu tā noslēgšanu uz noteiktu laiku un to aizstātu ar tādu, kas ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, kā arī tam pievienojot klauzulu par līguma izbeigšanu, ja netiek izpildīta prasība par darbinieka iekļaušana atklātā konkursa rezerves sarakstā. Tādējādi, tā kā minētās klauzulas ietveršana neļauj kvalificēt minēto līgumu kā līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, lai kādi arī būtu līguma nosacījumi, šāds grozījums ir jāinterpretē kā pirmais uz noteiktu laiku noslēgta pagaidu darbinieka līguma pagarinājums uz noteiktu laiku Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkta izpratnē.
Turklāt līguma ilgumu, kā tas izriet arī no 3. klauzulas 1. punkta, Pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kas pievienots Direktīvai 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK [noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku], var noteikt ne tikai līdz noteiktam datumam, bet arī līdz brīdim, kad tiks izpildīts noteikts uzdevums vai būs iestājies konkrēts gadījums, proti, līdz brīdim, kad tiks izveidots attiecīgo konkursu sekmīgi nokārtojušu dalībnieku rezerves saraksts.
(skat. 113., 116., 117. un 126. punktu)
6. Piedāvājot vairākiem darbiniekiem, kas sekmīgi piedalījušies iekšējās atlases procedūrās, noslēgt pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku, kurā ietverta klauzula par līguma izbeigšanu, kas piemērojama tikai tad, ja attiecīgās personas netiek iekļautas atklātā konkursa rezerves sarakstā, tiek skaidri uzņemta saistība paturēt šīs personas pastāvīgi iestādē ar nosacījumu, ka tās tiks iekļautas attiecīgajā rezerves sarakstā, turklāt ierobežojot to laureātu skaitu, kuri ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā pēc abu konkursu nokārtošanas – atklātajam konkursam esot papildu konkursam – līdz aizpildāmo amata vietu skaitam, iestāde būtiski un objektīvi samazina visu attiecīgo personu iespējas izvairīties no līguma izbeigšanas klauzulas piemērošanas un līdz ar ko daļēji zūd [šīs iestādes] līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā pret saviem pagaidu darbiniekiem, jēga.
Tādējādi līguma izbeigšanas klauzula nav piemērojama situācijā, kad tiek rīkots atklāts konkurss, kurā piedalīties var visu dalībvalstu pilsoņi, pastāvot ierobežotam piemēroto kandidātu sarakstam, jo attiecīgo darbinieku izredzes izvairīties no [attiecīgās klauzulas] piemērošanas ir nesamērīgi mazas, ņemot vērā līgumsaistības, ko iestāde uzņēmusies pret saviem pagaidu darbiniekiem. Citiem vārdiem, izņemot gadījumus, kad tiek sagrozītas administrācijas līgumsaistības, šāds kandidātu saraksts nav iekļauts klauzulas par līguma izbeigšanu nosacījumos.
(skat. 161. un 162. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesBennett u.c./ITSB, minēts iepriekš, 116. punkts.
7. Dienesta intereses var pamatot prasību, lai konkursa kandidātiem būtu īpašas konkrētu Savienības valodu zināšanas, pieprasot darbā pieņemšanas procedūras laikā tādu valodu zināšanu līmeni, kāds ir samērīgs ar dienesta faktiskajām vajadzībām.
Šajā ziņā iestāžu iekšējā darbībā visaptveroša valodu daudzveidības sistēma sagādātu nopietnas grūtības pārvaldībā un būtu ekonomiski nepanesama. Savienības iestāžu un struktūru darbības laba funkcionēšana, it īpaši, kad attiecīgajai struktūrai ir ierobežoti līdzekļi, var objektīvi attaisnot to, ka iekšējā saziņā tiek izmantots ierobežots skaits valodu.
(skat. 172. un 173. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1975. gada 19. jūnijs, 79/74 Küster/Parlaments, 16. un 20. punkts; 1975. gada 29. oktobris, 22/75 Küster/Parlaments, 13. un 17. punkts; ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] 2005. gada 15. marta secinājumi lietā C‑160/03 Spānija/Eurojust, 47. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 5. aprīlis, T‑495/03 Hendrickx/Padome, 26. punkts.
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 13. septembris, T‑156/07 un T‑232/07 Spānija/Komisija, 75. punkts.
Civildienesta tiesa: Bennett u.c./ITSB, minēts iepriekš, 137. punkts.
8. Iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu kritērijus attiecībā uz attiecīgā darba veikšanai vajadzīgajām prasmēm un lai noteiktu, izmantojot šos kritērijus un, vispārīgāk, ievērojot dienesta intereses, konkursa vai atlases procedūras nosacījumus un organizācijas kārtību, un to darītu, ņemot vērā jebkura Savienībā organizēta konkursa mērķi, kas ir – kā tas izriet arī no Civildienesta noteikumu 27. panta pirmās daļas – nodrošināt, lai iestāde kā jebkura struktūra saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi. Šādos apstākļos Savienības tiesas kontrole attiecas tikai uz pārbaudi, vai pārbaudījumu organizēšana nenotiek acīmredzami nepiemēroti vai nesamērīgi, ņemot vērā izvirzīto mērķi un to, vai nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un pilnvaru nepareiza izmantošana.
Tāpat konkursa atlases komisijai iekšējas procedūras ietvaros piemīt plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu kārtību un to detalizētu saturu. Savienības tiesai nav jāpārskata šis saturs, ja vien tas nepārsniedz paziņojuma par konkursu ietvarus vai tas nav saistīts ar konkursa pārbaudījuma un atlases procedūras mērķiem.
(skat. 181. un 182. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 5. februāris, T‑211/95 Petit‑Laurent/Komisija, 54. punkts; 1997. gada 12. jūnijs, T‑237/95 Carbajo Ferrero/Parlaments, 47. un 48. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 15. aprīlis, F‑2/07 Matos Martins/Komisija, 161. punkts un tajā minētā judikatūra.
9. Kaut arī Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) uzticētie uzdevumi ir tādi, kas padara šo starpiestāžu biroju par svarīgu figūru Savienības politikas personāla atlases jomā noteikšanā un īstenošanā, tomēr saistībā ar konkursu ierēdņu pieņemšanai darbā norisi tā loma – lai arī nozīmīga, ciktāl šī iestāde palīdz atlases komisijai, – katrā ziņā ir pakārtota salīdzinājumā ar atlases komisijas lomu, kuru EPSO turklāt nevar aizstāt.
Līdz ar to tāds konkurss, kura iepriekšējās izskatīšanas stadija ir notikusi tikai EPSO uzraudzībā, ir prettiesisks.
(skat. 199. un 204. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 15. jūnijs, F‑35/08 Pachtitis/Komisija, 58. punkts, spriedums pārsūdzēts Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑361/10 P.