Language of document : ECLI:EU:F:2016:73

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2016. gada 11. aprīlī

Lieta F‑94/15

Oren Wolff

pret

Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)

Civildienests – EĀDD personāls – Personāla komiteja – Personāla komitejas locekļu ievēlēšana – Spēkā esamība – Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta piektā daļa – EĀDD vēlēšanu nolikums – Pirmā vēlēšanu kārta – Kvoruma neesamība – Balsošanas laikposma pagarināšana – Balsošanas laikposma papildu pagarināšana – Otrās vēlēšanu kārtas neorganizēšana – Prettiesiskums

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru Oren Wolff lūdz atcelt 2015. gada 23. aprīļa lēmumu, ar ko Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) noraidīja viņa lūgumu apstrīdēt Personāla komitejas locekļu vēlēšanu rezultātu spēkā esamību

Nolēmums      2015. gada 23. aprīļa lēmumu, ar ko Eiropas Ārējās darbības dienests noraidīja Oren Wolff lūgumu par spēkā neesošiem atzīt Personāla komitejas locekļu vēlēšanu rezultātus, atcelt. Eiropas Ārējās darbības dienests sedz savus un atlīdzina O. Wolff tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla komiteja – Vēlēšanas – Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) – Pirmās kārtas beigās prasītā kvoruma neesamība – Pienākums organizēt otro vēlēšanu kārtu – Pirmās vēlēšanu kārtas balsošanas laikposma papildu pagarināšana, neorganizējot otro kārtu – Prettiesiskums

(Civildienesta noteikumu 9. pants un II pielikuma 1. panta piektā daļa)

Ne Civildienesta noteikumu 9. pantā, ne Civildienesta noteikumu II pielikumā nav paredzēta personāla komitejas ievēlēšanas kārtība. Tādējādi ierēdņu kopsapulcēm ir plaša autonomija, lai noteiktu personāla komiteju ievēlēšanas kārtību, ar nosacījumu, ka izvēlētā kārtība nav pretrunā demokrātijas vai taisnīguma principiem. Tādējādi Eiropas Ārējās darbības dienestam (ĒĀDD) ir savs vēlēšanu nolikums, kas tika pieņemts pēc apspriešanās ar personālu un kurā ir ietverti precīzi noteikumi par vēlēšanu kārtu norisi un balsošanas laikposmu ilgumu.

Šajā ziņā no vēlēšanu nolikuma 17. panta izriet, ka vēlēšanu birojam ir pienākums organizēt otro vēlēšanu kārtu gadījumā, ja pirmās vēlēšanu kārtas beigās nav sasniegts prasītais divu trešdaļu vēlētāju kvorums.

No vēlēšanu nolikuma 14. un 17. panta arī izriet, ka, tiklīdz ir sācies pirmās vēlēšanu kārtas balsošanas laikposms, ko ir noteicis vēlēšanu birojs, tam vairs nav nekādas rīcības brīvības, lai noteiktu šī laikposma ilgumu un tā iespējamos pagarinājumus. Vēlēšanu nolikuma 14. pantā ir paredzēts tikai viens, turklāt automātisks sākotnējā balsošanas laikposma pagarinājums par desmit dienām pirmajā vēlēšanu kārtā. Vēlēšanu nolikuma 17. pantā savukārt ir skaidri noteikts bez kavēšanās organizēt otro vēlēšanu kārtu, ja pirmajā vēlēšanu kārtā nav bijis iespējams sasniegt divu trešdaļu vēlētāju kvorumu un tādējādi šī iemesla dēļ to nevar atzīt par spēkā esošu.

Tātad vēlēšanu birojs pretēji Vēlēšanu nolikuma 14. pantam nevar paredzēt otru balsošanas laikposma pagarinājumu pirmās vēlēšanu kārtas ietvaros, jo pretējā gadījumā Vēlēšanu nolikuma 17. pants zaudē jebkādu jēgu.

Šāds pirmās vēlēšanu kārtas pagarinājums, pārsniedzot vēlēšanu nolikumā paredzētos laikposmus, ir pretrunā arī Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta piektajai daļai, kurā ir paredzēts, ka tad, ja pirmās vēlēšanu kārtas beigās divu trešdaļu vēlētāju kvorums nav sasniegts, tiek organizēta otrā vēlēšanu kārta, kurai ir piemērojams samazināts kvorums, proti, vienkāršais vēlētāju vairākums.

Runājot par to, ka pirmais balsošanas laikposma pagarinājums sakrita ar brīvdienu laikposmu, vēlēšanu birojs, nosakot pirmās vēlēšanu kārtas sākuma datumu, nevarēja nezināt, ka šis automātiskas pagarināšanas par desmit kalendārajām dienām laikposms ietver brīvdienu nedēļu, kas var ietekmēt vēlētāju dalības līmeni.

(skat. 30.–34. un 36. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedumi, 1998. gada 14. jūlijs, Lebedef/Komisija, T‑192/96, EU:T:1998:162, 70. punkts, un 2004. gada 22. aprīlis, Schintgen/Komisija, T‑343/02, EU:T:2004:111, 39. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2013. gada 1. oktobris, Loukakis u.c./Parlaments, F‑82/11, EU:F:2013:139, 63. punkts.