Language of document : ECLI:EU:F:2009:45

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2009. gada 6. maijā (*)

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana amatā – Nodaļas vadītāja amats – Prasītāja kandidatūras noraidīšana – Paziņojumā par vakanci izvirzītie nosacījumi – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Lieta F‑39/07

par prasību, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam,

Manuel Campos Valls, Eiropas Savienības Padomes ierēdnis, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv S. Orlandi [S. Orlandi], A. Kūlens [A. Coolen], Ž. N. Luī [J.‑N. Louis] un E. Maršals [É. Marchal], avocats,

prasītājs,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv M. Arpio Santakrusa [M. Arpio Santacruz] un I. Šulce, pārstāves,

atbildētāja.

CIVILDIENESTA TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: tiesneši P. Mahonijs [P. Mahoney] (priekšsēdētājs), H. Kanninens [H. Kanninen] (referents) un S. Žervazonī [S. Gervasoni],

sekretārs R. Skjano [R. Schiano], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 5. jūnija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā pa telefaksu saņemts 2007. gada 23. aprīlī (oriģinālam tiekot iesniegtam tā paša gada 25. aprīlī), Kamposs Vaļjs [Campos Valls] cēla šo prasību atcelt, pirmkārt, iecēlējinstitūcijas (turpmāk tekstā – “IIN”) lēmumu par G. iecelšanu Eiropas Savienības Padomes A ģenerāldirektorāta (ĢD) “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” spāņu valodas nodaļas vadītāja amatā (turpmāk tekstā – “strīdīgais amats”) un, otrkārt, lēmumu, ar kuru noraidīta viņa kandidatūra strīdīgajam amatam.

 Atbilstošās tiesību normas

2        Atbilstoši Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 4. pantam:

“Amatā neieceļ un nepaaugstina cita iemesla dēļ, kā tikai, lai ieņemtu vakantu amatu [amata vietu], kā paredzēts šajos Civildienesta noteikumos.

Par vakantajiem amatiem iestādē paziņo šīs iestādes personālam tad, ja [IIN] nolemj, ka vakance ir jāaizpilda.

Ja vakanci nevar aizpildīt, pārceļot citā amatā, norīkojot amatā saskaņā ar 45.a pantu vai paaugstinot amatā, par to paziņo citu iestāžu personālam un/vai rīko iekšēju konkursu.”

3        Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“[IIN], vienpusīgi pieņemot lēmumu [rīkojoties tikai un vienīgi] dienesta interesēs, [un] neņemot vērā valsts piederību, katru ierēdni norīko, ieceļot vai pārceļot amatā savā kategorijā vai dienestā, kas atbilst ierēdņa pakāpei.”

4        Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā ir noteikts:

“Pirms iecelšanas vakantajā amatā iestādē [IIN] vispirms ņem vērā:

a)      vai amatu [amata vietu] var aizpildīt:

i)      pārceļot citā amatā vai

ii)      ieceļot amatā saskaņā ar 45.a pantu vai

iii)      paaugstinot amatā

iestādē;

[..]

un pēc tam ievēro konkursu kārtību, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudījumiem. [..]”

5        Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā ir noteikts:

“Lēmumu par paaugstinājumu amatā pieņem [IIN] atbilstoši 6. panta 2. punktam. To īsteno, norīkojot ierēdni nākamajā augstākā pakāpē viņam atbilstošajā funkciju grupā. Paaugstināšanu amatā veic, izvēloties tikai no to ierēdņu vidus, kuri ir nostrādājuši ne mazāk kā divus gadus savā pakāpē, ņemot vērā uz paaugstinājumu pretendējošo ierēdņu salīdzinošās īpašības [veicot uz paaugstinājumu pretendējošo ierēdņu nopelnu salīdzinošo vērtējumu]. Aplūkojot salīdzinošās īpašības [veicot nopelnu salīdzinošo vērtējumu], [IIN] jo īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem, citu valodu lietošanu savu pienākumu izpildē, nevis tās valodas lietošanu, par kuru ierēdnis ir sniedzis pierādījumus, ka viņam ir labas zināšanas saskaņā ar 28. panta f) daļu, un, ja nepieciešams, veicamo uzdevumu līmeni.”

 Prāvas rašanās fakti

6        2006. gada 15. martā Padomes ģenerālsekretariāts Paziņojumā darbiniekiem Nr. 46/06 izsludināja paziņojumu par vakanci Nr. 60/06, lai aizpildītu Eiropas Savienības Padomes A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” Spāņu valodas nodaļas vadītāja amata vietu (A kategorijas 14., 13. vai 12. pakāpe) (turpmāk tekstā – “paziņojums par vakanci”).

7        Paziņojuma par vakanci sadaļas “Pienākumu apraksts” redakcija bija šāda:

“–      valodu dienesta vadītāju koordinācijā jāuzņemas atbildība par Spāņu valodas nodaļas vadīšanu gan cilvēkresursu (tulkotāji, sekretāri un palīgpersonāls), gan vispārējā veikuma (dokumentu sagatavošana, tulkošana, pārskatīšana un galējā noformēšana, termiņu, kā arī kvalitātes prasību ievērošana) ziņā;

–        jādod ieguldījums [Padomes ģenerālsekretariāta] pamatnostādņu valodu jautājumā, it īpaši attiecībā uz spāņu valodu, noteikšanā un īstenošanā;

–        jānodrošina individuāla saskare un regulāri jārīko tikšanās ar visu nodaļu vai noteiktiem tās locekļiem un

–        saistībā ar spāņu valodu jābūt saskarē un jānodrošina sadarbība ar saviem līdzīgā amatā esošiem kolēģiem citās iestādēs;

–        jāvada saistībā ar jaunākās paplašināšanās rezultātā īstenojamo [A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana”] reorganizāciju nolemtās strukturālās pārmaiņas.”

8        Sadaļa “Vajadzīgās kvalifikācijas” bija formulēta šādi:

“–      jābūt Padomes ierēdnim;

–        jābūt A* kategorijas 14., 13. vai 12. pakāpē;

–        jābūt vadīšanas prasmēm un jāapzinās valodu nodaļas vadīšanai vajadzīgā atbildība;

–        jāspēj vadīt organizatoriskās pārmaiņas;

–        labi jāpārzina ģenerālsekretariāta darbība un tā procedūras; jāzina rakstiskās tulkošanas un organizācijas metodes, kā arī Padomes ģenerālsekretariāta darba metodes;

–        jābūt koordinēšanas un organizēšanas prasmēm, kā arī personiskās saskarsmes un komunikatīvajām spējām (komandas darbs, konfliktu pārvaldība, elastīgums, darbinieku motivēšana,…);

–        jābūt ļoti labām spāņu valodas zināšanām un pietiekamām angļu valodas un/vai franču valodas zināšanām, lai spētu rakstīt kādā no šīm abām valodām.”

9        Prasītājs, kurš 1994. gada 22. decembrī tika paaugstināts LA3 pakāpē (kura kopš 2006. gada 1. maija pārtapa AD14 pakāpē) un bija nodarbināts Spāņu valodas nodaļā valodniecības padomnieka amatā, pieteica savu kandidatūru strīdīgajam amatam.

10      Savā 2006. gada 30. maija ziņojumā atlases komiteja, pēc pārrunu veikšanas ar četriem kandidātiem, kuru starpā bija G. un prasītājs, uzskatīja, ka G. bija vienīgais no kandidātiem, kurš atbilda strīdīgās amata vietas ieņemšanai izvirzītajiem nosacījumiem, un tādēļ ieteica pieņemt viņa kandidatūru.

11      2006. gada 7. jūnija novērtējuma rakstā prasītājam tika darīts zināms, ka viņa kandidatūra nav pieņemta. Šajā rakstā norādīts, ka izvēlēta “cita kandidatūra, kura pilnīgāk atbilst [strīdīgā amata] vajadzībām.”

12      2006. gada 9. jūnijā, Padomes ģenerālsekretariāta darbiniekiem tika darīts zināms par IIN lēmumu strīdīgajā amatā sākot ar 2006. gada 1. jūliju iecelt G.

13      2006. gada 6. septembrī prasītājs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par lēmumu iecelt G. amatā un lēmumu noraidīt viņa kandidatūru.

14      Ar 2007. gada 8. janvāra lēmumu, kurš 2007. gada 11. janvārī pa telefaksu tika nosūtīts prasītāja advokātam, IIN sūdzību noraidīja.

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

15      Procesa organizatoriskajos pasākumos Civildienesta tiesa aicināja Padomi saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 55. panta 2. punkta d) apakšpunktu iesniegt pilnu paziņojuma par vakanci norakstu un kandidātu atlases procedūrā piemēroto iekšējo priekšrakstu norakstu.

16      Ar Civildienesta tiesas kancelejā 2008. gada 30. aprīlī pa telefaksu saņemto vēstuli (oriģinālam tiekot iesniegtam tā paša gada 8. maijā) Padome iesniedza:

–        paziņojuma par vakanci pilnu norakstu;

–        Padomes ģenerālsekretariāta 2004. gada 16. jūlija paziņojuma personālam Nr. 113/04 par ģenerālsekretāra vietnieka lēmumu Nr. 111/2004, ar kuru izpildīts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 4. punkts un kurā ietverta Padomes ģenerālsekretariāta vadošo amatu organizācijas shēma, kā arī 2004. gada 30. aprīlī tos ieņemošo ierēdņu uzskaitījums, norakstu;

–        2005. gada 17. jūnija A* kategorijas ierēdņiem paredzētā dienesta ziņojuma par nodaļas vadītāju amata vietu aizpildīšanas procedūru norakstu;

–        Padomes ģenerālsekretariāta 2004. gada 9. novembra paziņojuma personālam Nr. 188/04 par nodaļas vadītāju atlases procedūru norakstu.

17      Savā atbildes vēstulē par procesa organizatoriskajiem pasākumiem Padome paskaidroja, ka tā bija paredzējusi noteikt jaunu kārtību nodaļas vadītāju amata vietu aizpildīšanai. Padome apgalvo, ka ar minēto procedūru paredzēts nodaļas vadītāju atlasē piemērot direktoru amata vietu aizpildīšanā pieņemto praksi, to nedaudz pielāgojot. Padome piebilda, ka līdz šīs procedūras oficiālai apstiprināšanai praksē esot mutatis mutandis jāievēro direktoru amata vietu aizpildīšanai paredzētā kārtība. Tādējādi nodaļas vadītāju amata vietu aizpildīšanā IIN palīdzot atlases komiteja, kuras sastāvā darbojas priekšsēdētājs (“pieprasošā” dienesta ģenerāldirektors/direktors), divi IIN iecelti locekļi un viens personāla komitejas iecelts loceklis.

18      Tiesas sēdē Civildienesta tiesa aicināja Padomi iesniegt G. kandidatūras lietu, kā arī visus atlases komitejas sagatavotos dokumentus par paziņojumā par vakanci kandidātiem prasīto kvalifikāciju vērtējumu, tostarp, vajadzības gadījumā, atlasē piedalījušos kandidātu nopelnu salīdzinājuma tabulu.

19      Ar Civildienesta tiesas kancelejā 2008. gada 17. jūnijā pa telefaksu saņemto vēstuli (oriģinālam tiekot iesniegtam tā paša gada 20. jūnijā) Padome izpildīja Civildienesta tiesas lūgumu. Ar Civildienesta tiesas kancelejā 2008. gada 7. jūlijā pa telefaksu saņemto vēstuli (oriģinālam tiekot iesniegtam tā paša gada 12. jūlijā), prasītājs sniedza savus apsvērumus par Padomes iesniegtajiem dokumentiem.

20      Ar 2008. gada 12. jūlija lēmumu Civildienesta tiesa noslēdza mutvārdu procesu un nodeva lietu apspriešanai.

21      Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

–        atcelt IIN lēmumus par viņa kandidatūras noraidīšanu un G. iecelšanu strīdīgajā amatā;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22      Padomes prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

23      Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus, atsaucoties uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, paziņojuma par vakanci neievērošanu un Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu.

24      Visi prasītāja izvirzītie pamati jāizvērtē kopumā, jo tie ir balstīti uz vienu argumentāciju.

 Lietas dalībnieku argumenti

25      Prasītājs atgādina, pirmkārt, ka, paziņojumā par vakanci prasīto kvalifikāciju starpā kandidātiem tika prasīts labi pārzināt Padomes ģenerālsekretariāta darbību, tās procedūras un tās darba metodes, kā arī zināt rakstiskās tulkošanas un organizācijas metodes.

26      Prasītājs apgalvo, ka pēc diploma iegūšanas tiesību zinātnēs un Eiropas tiesībās, G. uzsācis darbību Eiropas Kopienu Komisijas Patērētāju aizsardzības dienestā, pēc tam viņš esot strādājis Padomes ģenerālsekretariāta “E ĢD 6 (Balkāni)”, “H ĢD 1 (Patvērums)” un, visbeidzot, vispārējo pārvaldes jautājumu dienesta nodaļā “Pārvaldes modernizācija, revīzijas papildpasākumi, iespēju vienlīdzība”. Tādēļ G. neesot “nekādas izglītības un darba pieredzes attiecībā uz rakstisko tulkošanu un, konkrēti, specifiskām rakstiskās tulkošanas metodēm, kā arī [Padomes ģenerālsekretariāta] jaunajām rakstiskās tulkošanas darba metodēm (Trados un Euramis)”.

27      Savā replikas rakstā prasītājs apgalvo, ka, lai arī rakstiskās tulkošanas un kvalitātes pārbaudes uzdevumus veic nevis A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” nodaļas vadītāji, bet gan tulkotāji un kvalitātes pārbaudītājs, saskaņā ar paziņojumā par vakanci noteikto strīdīgajā amatā ieceļamajai personai bija jāuzņemas atbildība par Spāņu valodas nodaļas vadīšanu gan cilvēkresursu, gan vispārējā veikuma (dokumentu sagatavošana, tulkošana, pārskatīšana un galējā noformēšana, termiņu, kā arī kvalitātes prasību ievērošana) ziņā. Prasītājs šaubās, vai nodaļas vadītājs spēj uzņemties kādu šādu atbildību visā rakstiskās tulkošanas procesā, neapliecinot rakstiskās tulkošanas metožu pamatīgas un pierādītas zināšanas. Nodaļas vadītājam it īpaši būtu jāspēj pārbaudīt kvalitātes pārbaudītāja un tulkotāju darbu, lai pārvaldītu cilvēkresursus un vispārējo veikumu.

28      Lai arī minēdama G. četru gadu stāžu administratīvajā pārvaldībā, Padome nevarot konstatēt, ka šis kandidāts pārzina tulkošanas metodes. Pieņemot, ka G. ir noteiktas zināšanas rakstiskās tulkošanas jomā, tās tik un tā nevarot būt salīdzināmas ar tulkošanas metožu zināšanām, kādas ir prasītājam un kuras viņš apliecina pārvaldām jau ilgus gadus.

29      Savos šā sprieduma 19. punktā minētajos apsvērumos prasītājs apgalvo, ka atlases komiteja esot konstatējusi, ka G. nav ne izglītības, ne praktiskās pieredzes darbam lingvista amatā un ka viņa darba stils varētu būt tehnokrātisks. Šajā ziņā prasītājs pamatojas uz atlases komitejas vērtējuma tabulu, kuras sadaļā “Ar amatu saistītie aspekti” norādīts, ka G. “nav ne praktiskās pieredzes, ne izglītības darbam lingvista amatā” un sadaļā “Ar vadību un komandas darbu saistītie aspekti” noteikts, ka G. “savā darba stilā varētu būt tehnokrātisks”.

30      Turklāt prasītājs pārmet, ka atlases komiteja un IIN nav ņēmušas vērā trīs jaunākos kandidātu novērtējuma ziņojumus. Viņš apgalvo, ka viņa novērtējuma ziņojumos esot pietiekami apliecināts, ka viņam ir visas vajadzīgās kvalifikācijas, tostarp vadīšanas prasmes un valodu nodaļas vadīšanai vajadzīgās atbildības izpratne, kā arī koordinēšanas un organizēšanas prasmes.

31      Visbeidzot, tajos pašos šā sprieduma 19. punktā minētajos apsvērumos prasītājs turklāt uzskata, ka atlases komiteja pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ne visai pārliecinošās angļu valodas zināšanas uzskatīdama par viņa kandidatūras negatīvo aspektu, taču viņa franču valodas zināšanas neatzīmēdama kā pozitīvo aspektu. Šajā ziņā prasītājs norāda, ka paziņojumā par vakanci prasītajām kvalifikācijām vienīgi bija vajadzīgas ļoti labas spāņu valodas zināšanas un pietiekamas angļu valodas un/vai franču valodas zināšanas, lai spētu rakstīt kādā no šīm abām valodām.

32      Padome atbild vispirms, ka G. atbilda visiem paziņojumā par vakanci izvirzītajiem nosacījumiem un ka tādēļ, nolemjot viņu iecelt strīdīgajā amatā, savu rīcības brīvību IIN nav izmantojusi acīmredzami nepareizi.

33      Turklāt Padome uzsver, ka paziņojumā par vakanci izvirzītie nosacījumi jālasa, ņemot vērā paziņojumā par vakanci ietverto pienākumu aprakstu. Paziņojumā par vakanci nodaļas vadītāja darbs aprakstīts kā A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” Spāņu valodas nodaļas darba vadība, nevis tulkotāja uzdevumu veikšana, uzraugot nodaļas darbinieku tulkojumus.

34      Jautājumā, konkrēti, par paziņojumā par vakanci prasītajām tulkošanas metožu zināšanām Padome apgalvo, ka no šī nosacījuma skaidri izriet, ka tajā tiek prasīta nevis darba pieredze tulkošanas jomā, bet vienīgi tulkošanas metožu zināšanas. Šajā ziņā Padome norāda, ka zināšanas tulkošanas jomā prasītājs šķiet jaucam ar pieredzi attiecīgajā jomā.

35      Padome turklāt norāda, ka G. sava agrākā darba gaitā ir ieguvis zināšanas par specifiskām rakstiskās tulkošanas metodēm un darba metodēm šajā jomā, it īpaši par metodēm, kas ļauj pilnveidot vispārējo veikumu. Savukārt prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas pamatotu viņa apgalvojumu, ka pretēji atlases komitejas viedoklim, ka G. bija vienīgais, kurš atbilst paziņojumā par vakanci izvirzītajiem nosacījumiem, viņš būtu atbildis visiem minētajiem nosacījumiem.

36      Visbeidzot, Padome apgalvo, ka pamats saistībā ar Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu ir nepieņemams tāpēc, ka prasītājs nav paskaidrojis, kā šo tiesību normu IIN esot pārkāpusi.

37      Šajā jautājumā Padome pakārtoti norāda, ka Civildienesta noteikumu 45. pants attiecas uz lēmumiem par paaugstināšanu amatā. Šajā gadījumā strīdīgā amata vieta esot aizpildīta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 4. pantu, 7. panta 1. punktu un 29. panta 1. punktu, jo gan prasītājam, gan G. bija paziņojumā par vakanci paredzēto pakāpju (12.–14. pakāpe) diapazonā ietilpstoša pakāpe.

38      Padome norāda, ka no tā izrietot, ka prasītāja šajā ziņā izvirzītā argumentācija var tikt uzskatīta tikai par attiecošos uz strīdīgā amata kandidatūru salīdzinošo vērtējumu. Šāds vērtējums esot veikts ar atlases komitejas palīdzību. Tādēļ argumentācija par to nosacījumu neievērošanu, kas izvirzīti Civildienesta noteikumu 45. pantā saistībā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā noteikto, neesot pamatota.

39      Savā atbildē uz repliku Padome precizē, ka rakstiskās tulkošanas metožu zināšanas ir tikai viens no paziņojumā par vakanci izvirzītajiem nosacījumiem. Nodaļas vadītāja uzdevums esot vadīt nodaļas darbu. Šajā ziņā un atšķirībā no prasītāja G. esot atbildis paziņojuma par vakanci nosacījumiem.

 Civildienesta tiesas vērtējums

40      Prasītājs apgalvo, ka strīdīgās amata vietas ieņemšanai izraudzītajam G. neesot visu paziņojumā par vakanci prasīto kvalifikāciju. G. neesot ne izglītības, ne darba pieredzes rakstiskajā tulkošanā un konkrētāk attiecībā uz tulkošanas metodēm. Tiesas sēdē prasītājs precizēja, ka lēmums par viņa kandidatūras nepieņemšanu turklāt esot nelikumīgs tādēļ, ka tajā tika uzskatīts, ka viņš neesot atbildis paziņojumā par vakanci prasītajiem nosacījumiem. Tādējādi strīds ir par prasītāja un G. kvalifikāciju vērtējumu, ņemot vērā to, kā interpretējami paziņojumā par vakanci izvirzītie nosacījumi.

41      Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, īstenojot plašo rīcības brīvību, kas IIN piešķirta iecelšanas amatā jomā, tai ir rūpīgi un objektīvi jāpārbauda kandidātu lietas un apzinīgi jāievēro paziņojumā par vakanci izvirzītās prasības, kā rezultātā tai ir jānoraida ikviens kandidāts, kas neatbilst šīm prasībām. Paziņojums par vakanci patiesībā ir oficiāls ietvardokuments, ko IIN pati sev ir padarījusi saistošu un kas tai precīzi jāievēro (Tiesas 1989. gada 28. februāra spriedums apvienotajās lietās 341/85, 251/86, 258/86, 259/86, 262/86, 266/86, 222/87 un 232/87 van der Stijl un Cullington/Komisija, Recueil, 511. lpp., 51. punkts, un 1993. gada 18. marta spriedums lietā C‑35/92 P Parlaments/Frederiksen, Recueil, I‑991. lpp., 15. un 16. punkts; Pirmās instances tiesas 1998. gada 12. maija spriedums lietā T‑159/96 Wenk/Komisija, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑593. lpp., 63. punkts; 2005. gada 3. februāra spriedums lietā T‑137/03 Mancini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑7. un II‑27. lpp., 85. punkts; 2005. gada 4. maija spriedums lietā T‑30/04 Sena/EADA, Krājums‑CDL, I‑A‑113. un II‑519. lpp., 80. punkts; 2005. gada 5. jūlija spriedums lietā T‑370/03 Wunenburger/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑189. un II‑853. lpp., 51. punkts, un 2006. gada 4. jūlija spriedums lietā T‑45/04 Tzirani/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑145. un II‑A‑2‑681. lpp., 46. punkts).

42      Lai pārbaudītu, vai IIN nav pārsniegusi oficiālā ietvardokumenta robežas, Civildienesta tiesai ir vispirms jāpārbauda, kādi nosacījumi bija izvirzīti paziņojumā par vakanci, pēc tam jāpārbauda, vai kandidāts, ko IIN izvēlējusies vakantās amata vietas ieņemšanai, faktiski atbilst šiem nosacījumiem (Pirmās instances tiesas 1997. gada 19. marta spriedums lietā T‑21/96 Giannini/Komisija, Recueil FP, I‑A‑69. un II‑211. lpp., 20. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Wenk/Komisija, 64. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Tzirani/Komisija, 48. punkts). Visbeidzot, Civildienesta tiesai jāpārbauda, vai jautājumā par prasītāja spējām IIN nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, dodot priekšroku citam kandidātam, nevis prasītājam (iepriekš minētais spriedums lietā Wenk/Komisija, 72. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Mancini/Komisija, 92. punkts).

43      Šādā pārbaudē ir jānoskaidro tikai tas, vai, ņemot vērā apsvērumus, pamatojoties uz kuriem administrācija būtu varējusi veikt savu vērtējumu, tā ir rīkojusies saprāta robežās un savas pilnvaras nav izmantojusi acīmredzami nepareizi. Tādējādi Civildienesta tiesa nevar ar savu kandidātu kvalifikāciju vērtējumu aizstāt IIN vērtējumu (iepriekš minētais spriedums lietā Wenk/Komisija, 64. punkts; Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedums lietā T‑152/00 E/Komisija, Recueil FP, I‑A‑179. un II‑813. lpp., 29. punkts; 2003. gada 14. oktobra spriedums lietā T‑174/02 Wieme/Komisija, Recueil FP, I‑A‑241. un II‑1165. lpp., 38. punkts; 2003. gada 11. novembra spriedums lietā T‑248/02 Faita/EESK, Recueil FP, I‑A‑281. un II‑1365. lpp., 71. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Tzirani/Komisija, 49. punkts).

44      Ņemot vērā iepriekš minētos principus, pirmkārt, jānoskaidro, kuru no paziņojumā par vakanci prasītajām kvalifikācijām atbilstoši prasītāja apgalvotajam G. neesot bijis.

45      Paziņojuma par vakanci sadaļā “Pienākumu apraksts” bija piecas iedaļas, kas citētas šā sprieduma 7. punktā. Turklāt paziņojuma par vakanci sadaļā “Vajadzīgās kvalifikācijas” septiņās iedaļās tika izklāstītas šā sprieduma 8. punktā citētās prasības. Pirmajās divās no šīm septiņām iedaļām, kuras ir vispārīgas, kandidātiem tika prasīts būt Padomes ierēdņiem un A* kategorijas 14., 13. vai 12. pakāpē. Pēdējā iedaļa attiecās uz valodu zināšanām. Trešajā, ceturtajā un sestajā iedaļā tika prasītas it īpaši vadīšanas prasmes, koordinēšanas un organizēšanas prasmes. Visbeidzot, piektajā iedaļā bija noteikts, ka kandidātiem “labi jāpārzina ģenerālsekretariāta darbība un tā procedūras” un jāzina “rakstiskās tulkošanas un organizācijas metodes, kā arī Padomes ģenerālsekretariāta darba metodes”.

46      Tā kā prasītājs apstrīd G. zināšanas tulkošanas jomā, jāuzskata, ka šajā lietā strīds ir par paziņojuma par vakanci sadaļas “Vajadzīgā kvalifikācija” piektajā iedaļā paredzēto prasību attiecībā uz rakstiskās tulkošanas metodēm. Turklāt savos procesuālajos dokumentos pats prasītājs atsaucas konkrēti uz šo paziņojuma par vakanci nosacījumu.

47      Otrkārt, jānorāda, ka prasītājs neapgalvo, ka Spāņu valodas nodaļas vadītājam būtu jāpilda rakstiskās tulkošanas vai tulkojumu kvalitātes pārbaudes uzdevumi. Tomēr prasītājs apgalvo, ka, lai uzņemtos savas vadības funkcijas un organizatorisko atbildību, minētās nodaļas vadītājam labi jāpārzina rakstiskās tulkošanas metodes.

48      Šajā ziņā jākonstatē, ka no pašas paziņojuma par vakanci redakcijas izriet, ka ar to, ka kandidātiem ir zināšanas vadības un organizācijas jomā, kā arī jautājumā par Padomes ģenerālsekretariāta darbību, nav pietiekami. Kandidātiem jābūt arī specifiskām zināšanām par rakstisko tulkošanu, jo bija prasītas rakstiskās tulkošanas metožu zināšanas.

49      Tādēļ, treškārt, jānoskaidro prasības par rakstiskās tulkošanas metožu zināšanām nozīme un apjoms.

50      Kā uzsver Padome, vajadzīgās kvalifikācijas nav interpretējamas neatkarīgi no pienākumu apraksta (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Tzirani/Komisija, 53. punkts). Šā sprieduma 7. punktā uzskaitītās [kvalifikācijas] uzskatāmi atklāj strīdīgās amata vietas ieņemošajai personai piekrītošo vadītāja un organizatora lomu. Tādēļ prasību par rakstiskās tulkošanas metožu zināšanām jāsaprot, ņemot vērā šo strīdīgās amata vietas ieņēmēja specifisko lomu.

51      Šajā ziņā jākonstatē, ka, tā kā strīdīgā amata uzdevumi ietver nevis tieši rakstiskās tulkošanas vai tulkojumu kvalitātes pārbaudes uzdevumus, bet gan būtībā vadības un organizācijas uzdevumus, nav uzskatāms, ka ar tulkošanas metožu zināšanu nosacījumu tiek prasītas tādas pašas kvalifikācijas, kādas vajadzīgas, lai ieņemtu tulkotāja vai tulkojumu [kvalitātes] pārbaudītāja amata vietu. Turklāt jānorāda, ka paziņojumā par vakanci nav paredzēts nosacījums par izglītību vai pieredzi rakstiskās tulkošanas jomā.

52      Šo nodaļas vadītāja lomas izpratni apstiprina Padomes iesniegtie dokumenti, kuros aprakstīta valodu dienestu un tādējādi arī Spāņu valodas nodaļu ietverošā A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” jaunā struktūra. Konkrēti no dokumenta “[Padomes ģenerālsekretariāta] pārvaldes modernizācija, ziņojums par A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” optimālu struktūru, jaunu pārvaldes struktūru” tā 2004. gada 8. jūlija redakcijā izriet, ka nodaļas vadītājs ir “valodu dienesta vadītāju pakļautībā” un viņam “jāuzņemas atbildība par nodaļas vadīšanu un vispārējo veikumu”. Tajā pašā dokumentā ir noteikts, ka katrā valodu nodaļā viena par darba kvalitāti atbildīga persona uzņemas atbildību par dokumentu kvalitāti kopumā.

53      Tādējādi ir skaidri redzams, ka viens no A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” reorganizācijas mērķiem bija nodaļas vadītājam uzticēt vadības lomu, savukārt atbildību par dokumentu kopumā un it īpaši to tulkojumu kvalitāti uzņemoties nodaļā par darba kvalitāti atbildīgajai personai.

54      No šī nodaļas vadītāja uzdevumu izvērtējuma izriet, ka IIN nav pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas jautājumā par to, kā interpretējams paziņojumā par vakanci izvirzītais rakstiskās tulkošanas metožu zināšanu nosacījums.

55      Pēc tam jāpārbauda, vai G. atbilda šim nosacījumam.

56      No dokumentiem, ko pēc Civildienesta tiesas lūguma iesniegusi Padome, izriet, ka 2006. gada 7. aprīlī Padome izveidoja atlases komiteju sešu personu sastāvā. Atlases komiteja nolēma izmantot vērtējuma tabulu, pēc kuras vadoties pārrunās ar kandidātiem tā veiktu savu vērtējumu. Šajā tabulā bija trīs iedaļas ar maksimālo punktu skaitu katrā no tām, proti, 30 punkti iedaļā “Personiskie aspekti”, 30 punkti iedaļā “Ar amatu saistītie aspekti” un 40 punkti iedaļā “Ar vadību un komandas darbu saistītie aspekti”. Atlases komiteja turklāt nolēma, ka strīdīgās amata vietas ieņemšanai varēs ieteikt tikai tos kandidātus, kuri būs ieguvuši vismaz 50 punktus no 100.

57      Atlases komiteja rīkoja pārrunas ar četriem kandidātiem, tostarp prasītāju un G. Pēc šīm pārrunām attiecībā uz katru kandidātu tika sagatavota vērtējuma tabulas konsolidēta redakcija, kurā atspoguļots visu atlases komitejas locekļu viedoklis. Šajā redakcijā ir norādīts arī katram kandidātam par katru no trijām tabulas iedaļām piešķirtais punktu skaits, kā arī iegūto punktu kopskaits. No šīm vērtējuma tabulām izriet, ka G. ieguva kopumā 70 punktus, kuru sadalījums ir šāds: 24 punkti iedaļā “Personiskie aspekti”, 18 punkti iedaļā “Ar amatu saistītie aspekti” un 28 punkti iedaļā “[Ar] vadību un komandas darbu [saistītie] aspekti”.

58      G. vērtējuma tabulas iedaļā “Ar amatu saistītie aspekti” norādīti šādi pozitīvie aspekti: “Ļoti labi pārzina [Padomes ģenerālsekretariāta] darbību (gan politikas, gan pārvaldes jautājumu ziņā) – Piedalījās [A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana”] reorganizācijas piedāvājuma sagatavošanā – Aktīvi piedalījās [think-tank] par valodu dienesta optimālo struktūru”. Minētās iedaļas negatīvais aspekts ir formulēts šādi: “nav ne praktiskās pieredzes, ne izglītības darbam lingvista amatā”.

59      No Padomes iesniegtajiem dokumentiem, konkrēti G. dienesta vietas maiņas pieteikuma un curriculum vitae, turklāt izriet, ka viņš ir aktīvi piedalījies valodu nodaļas ietverošā A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” reformā un vairākus gadus bijis “atbildīgs par pārvaldes modernizācijas projektiem, konkrēti tiem, kas attiecās uz amata aprakstiem, organizācijas shēmu (tostarp nodaļas vadītāja jēdziena ieviešanu [Padomes ģenerālsekretariātā]), finanšu organizāciju, pārvaldes decentralizēšanu, A ĢD [“Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana”] reformu un labu pārvaldības praksi”.

60      Savā iebildumu rakstā Padome, prasītājam to neapstrīdot, turklāt norāda, ka kopš iecelšanas amatā 2002. gada janvārī vispārējo pārvaldes jautājumu dienesta nodaļā “Pārvaldes modernizācija, revīzijas papildpasākumi, iespēju vienlīdzība” G. tika uzticēts vadīt projektu Nr. 11 attiecībā uz rīcības plānu pārvaldes modernizācijai (PAMA) saistībā ar A ĢD “Personāls un administrācija” reformu. Padome norāda, ka “minētais projekts bija sadalīts [piecos] apakšprojektos saistībā attiecīgi ar centrālo koordinēšanu, valodu un sekretariāta dienestiem, dokumentāro un terminoloģijas atbalstu, sekretariāta un dalītā atbalsta darba pienācīgu organizāciju un tehniskajiem darba dienestiem”. Padome piebilst, ka, būdams projekta vadītājs, G. kā loceklis darbojās “[Padomes ģenerālsekretariāta] pārvaldes modernizācijai paredzētā rīcības plāna [A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana”] izpētes grupā”, kura laikā no 2002. līdz 2004. gadam A ĢD “Personāls un administrācija” III direktorāta “Rakstiskā tulkošana un dokumentu sagatavošana” vadībai, kā arī par pārvaldes modernizāciju atbildīgajam ģenerāldirektoram sagatavoja ziņojumus par dokumentāro atbalstu rakstiskajai tulkošanai un terminoloģijai, par kvalitātes nodrošināšanai paredzētajiem pasākumiem, par rakstiskās tulkošanas un pārskatīšanas uzdevumiem, būtiskās informācijas apmaiņu, pienācīga datora un programmatūru izmantošanu tulkotāju darbā.

61      Šajos apstākļos un ņemot vērā rakstiskās tulkošanas metožu zināšanu prasības interpretāciju, prasītājs nevar apgalvot, ka IIN nav ievērojusi paziņojumā par vakanci izvirzītos nosacījumus, uzskatot G. par minētajiem nosacījumiem atbilstošu. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā rakstiskās tulkošanas metožu zināšanu nosacījuma interpretāciju, nav atbilstošs prasītāja arguments, ka G. vērtējuma tabulas iedaļā “Ar amatu saistītie aspekti” kā negatīvais aspekts ir norādīts “nav ne praktiskās pieredzes, ne izglītības darbam lingvista amatā”, jo šīs pieredzes vai izglītības nav paziņojumā par vakanci izvirzīto nosacījumu starpā.

62      Visbeidzot, jāpārbauda, vai, noraidot prasītāja kandidatūru, IIN nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

63      Šajā ziņā jākonstatē, ka, lēmumā par prasītāja kandidatūras noraidīšanu IIN prasītājam darīja zināmu, ka tā izvēlējusies citu kandidatūru, “kura pilnīgāk atbilst” strīdīgā amata vajadzībām.

64      Tiesas sēdē Padomes pārstāve paskaidroja, ka, pēc IIN domām, prasītājs strīdīgā amata vajadzībām esot atbildis ne tik pilnīgi kā G.

65      Kā jau norādīts šā sprieduma 56. punktā, atlases komiteja nolēma, ka strīdīgās amata vietas ieņemšanai varēs ieteikt tikai tos kandidātus, kuri vērtējuma tabulā būs ieguvuši vismaz 50 punktus no 100. Turklāt jākonstatē, ka nevienu no četru uz pārrunām aicināto kandidātu pieteiktajām kandidatūrām atlases komiteja nav noraidījusi dēļ kāda no paziņojumā par vakanci izvirzītajiem nosacījumiem neievērošanas un kandidatūru salīdzinošo vērtējumu atlases komiteja veica tikai pēc minēto pārrunu rīkošanas.

66      Tādējādi jānorāda, ka prasītāja kandidatūra ir noraidīta nevis tāpēc, ka viņš neatbilda kādai no paziņojumā par vakanci prasītajām kvalifikācijām, bet gan pēc kandidātu nopelnu salīdzinošā vērtējuma. Fakts, ka ierēdnim ir acīmredzami un atzīti nopelni, neizslēdz, ka kandidātu nopelnu salīdzinošā vērtējumā citiem ierēdņiem ir lielāki nopelni (iepriekš minētais spriedums lietā Wunenburger/Komisija, 74. punkts; Civildienesta tiesas 2008. gada 22. oktobra spriedums lietā F‑46/07 Tzirani/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, 119. punkts).

67      Tādēļ, lai izspriestu šo lietu, ir jāpārbauda, vai G. un prasītāja nopelnu salīdzinājumā IIN ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

68      Šajā ziņā jānorāda, ka prasītāja argumentācija balstīta galvenokārt uz premisu, ka par pareizu ir atzīta viņa izpratne par nosacījumu attiecībā uz rakstiskās tulkošanas metožu zināšanām. Taču, ievērojot, ka šī interpretācija, kā norādīts šā sprieduma 49.–54. punktā, ir jānoraida, prasītājs nevar apgalvot, ka IIN ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

69      Pirmkārt, jākonstatē, ka atlases komiteja G. un prasītāju ir novērtējusi ar ļoti atšķirīgām atzīmēm. Kā jau norādīts šā sprieduma 57. punktā, G. ieguva kopumā 70 punktus, kuru sadalījums ir šāds: 24 punkti iedaļā “Personiskie aspekti”, 18 punkti iedaļā “Ar amatu saistītie aspekti” un 28 punkti iedaļā “[Ar] vadību un komandas darbu [saistītie] aspekti”. Savukārt prasītājs kopumā ieguvis tikai 42 punktus, kuru sadalījums ir šāds: 10 punkti iedaļā “Personiskie aspekti”, 20 punkti iedaļā “Ar amatu saistītie aspekti” un 12 punkti iedaļā “[Ar] vadību un komandas darbu [saistītie] aspekti”.

70      Otrkārt, jākonstatē, ka, ņemot vērā, kā jāinterpretē paziņojumā par vakanci izvirzītais nosacījums par rakstiskās tulkošanas metožu zināšanām, ar prasītāja argumentāciju netiek apšaubīta atlases komitejas izmantotās vērtējuma tabulas struktūra, it īpaši attiecībā uz paziņojuma par vakanci nosacījumam par vadības prasmēm piešķirto nozīmi.

71      Treškārt, prasītājs nepierāda, ka paziņojuma par vakanci nosacījumiem, ievērojot to, kā tie izprotami it īpaši jautājumā par nosacījumu par rakstiskās tulkošanas metožu zināšanām, viņš esot atbildis pilnīgāk nekā G.

72      No tā izriet, ka IIN nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā uzskatīdama, ka strīdīgā amata prasībām G. kandidatūra bija atbilstošāka par prasītāja kandidatūru.

73      Šo secinājumu nevar atspēkot ar iebildumu, ka pretēji Civildienesta noteikumu 45. pantā noteiktajam atlases komiteja savā darbā neesot ņēmusi vērā trīs jaunākos novērtējuma ziņojumus. Pirmkārt, savā iebildumu rakstā Padome apgalvo, ka trīs jaunākie novērtējuma ziņojumi ir tikuši ņemti vērā. Savos šā sprieduma 19. punktā minētajos apsvērumos prasītājs patiešām konstatē, ka Padomes Civildienesta tiesai iesniegtajos dokumentos nav norādes uz minēto ziņojumu vērtējumu. Tomēr no tā vien, ka kandidātu vērtējuma tabulās nav norādes uz minētajiem novērtējuma ziņojumiem, nevar secināt, ka atlases komiteja nav šos ziņojumus izvērtējusi (šajā ziņā skat. Civildienesta tiesas 2008. gada 25. septembra spriedumu lietā F‑44/05 Strack/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, 165. punkts). Turklāt jānorāda, ka, lai arī prasītāja novērtējuma ziņojumos ir minētas viņa vadīšanas un organizatoriskās prasmes, viņš nav pierādījis, ka minētie ziņojumi uzskatāmi apliecinātu, ka IIN pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka strīdīgā amata vajadzībām G. kandidatūra atbilda pilnīgāk nekā viņa kandidatūra. Šajā ziņā jāņem vērā atlases komitejas veiktajā prasītāja un G. nopelnu salīdzinošajā vērtējumā rodamā ievērojamā starpība.

74      Visbeidzot, pat pieņemot, ka atlases komiteja būtu rīkojies nelikumīgi, savā vērtējumā izdarot konstatējumu par prasītāja angļu valodas zināšanām, ar to vien nepietiek, lai pierādītu, ka IIN pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Arī šajā ziņā jāņem vērā atlases komitejas veiktajā prasītāja un G. nopelnu salīdzinošajā vērtējumā norādītā starpība. Turklāt jākonstatē, ka savā curriculum vitae prasītājs ir norādījis ne tikai savas franču valodas zināšanas, bet arī angļu valodas zināšanas, kuras viņš vērtē kā izcilas. Turklāt jānorāda, ka arī apstāklis, ka jautājumā par prasītāja franču valodas zināšanu līmeni atlases komiteja tās nav minējusi vērtējuma tabulā ne kā pozitīvu aspektu, ne kā negatīvu aspektu, nepierāda acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

75      No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka pamati, atsaucoties uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, paziņojuma par vakanci neievērošanu un Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu, ir jānoraida bez vajadzības spriest par Padomes celto iebildi par pamata, kas balstīts uz Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu, nepieņemamību. Tādēļ prasība pilnībā jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

76      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 122. pantam šī reglamenta II sadaļas 8. nodaļas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem un Civildienesta tiesai radītajiem izdevumiem ir piemērojami vienīgi lietām, kuras Civildienesta tiesā ir ierosinātas, sākot no šī reglamenta spēkā stāšanās dienas, proti, 2007. gada 1. novembra. Attiecīgie Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas Reglamenta noteikumi šajā jomā ir piemērojami mutatis mutandis lietām, kuras tiek izskatītas Civildienesta tiesā pirms šī datuma.

77      Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr saskaņā ar tā paša reglamenta 88. pantu tiesvedībās, kurās puses ir Kopienas un to darbinieki, iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, jānospriež, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Ar šādu pamatojumu

CIVILDIENESTA TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Mahoney

Kanninen

Gervasoni

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 6. maijā.

Sekretārs

 

      Priekšsēdētājs

W. Hakenberg

 

      P. Mahoney

Šī nolēmuma teksts, kā arī tajā minēto un Krājumā vēl nepublicēto Kopienu tiesu nolēmumu teksti ir pieejami Tiesas interneta vietnē www.curia.europa.eu


* Tiesvedības valoda – franču.