Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2. augustā iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) – Ordre des barreaux francophones et germanophone, Académie Fiscale ASBL, UA, Liga voor Mensenrechten ASBL, Ligue des Droits de l’Homme ASBL, VZ, WY, XX/Conseil des ministres

(Lieta C-520/18)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Pamatlietas puses

Prasītāji: Ordre des barreaux francophones et germanophone, Académie Fiscale ASBL, UA, Liga voor Mensenrechten ASBL, Ligue des Droits de l’Homme ASBL, VZ, WY, XX

Atbildētāja: Conseil des ministres

Piedaloties: Child Focus

Prejudiciālie jautājumi

1.    Vai Direktīvas 2002/58/EK 1 15. panta 1. punkts, to aplūkojot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. pantā garantētajām tiesībām uz drošību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. pantā un 52. panta 1. punktā garantētajām tiesībām uz personas datu aizsardzību, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un operatoriem ir noteikts vispārīgs pienākums saglabāt informācijas plūsmas datus un atrašanās vietas datus Direktīvas 2002/58/EK izpratnē, kurus tie ģenerējuši vai apstrādājuši saistībā ar šo pakalpojumu sniegšanu, ja valsts tiesiskā regulējuma mērķis ir ne tikai nodrošināt smagu noziegumu izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu, bet arī sniegt valsts drošības, teritorijas aizsardzības un sabiedrības drošības garantijas, nodrošināt citu nodarījumu, kuri nav smagi noziegumi, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu, novērst elektronisko komunikāciju sistēmu neatļautu izmantošanu vai sasniegt kādu citu mērķi, kas noteikts Regulas (ES) 2016/679 2 23. panta 1. punktā, turklāt to pakļaujot šajā pašā tiesiskajā regulējumā paredzētajām garantijām datu saglabāšanas ziņā un piekļuves šiem datiem ziņā?

2.    Vai Direktīvas 2002/58/EK 15. panta 1. punkts, to aplūkojot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4., 7., 8., 11. pantu un 52. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un operatoriem ir noteikts vispārīgs pienākums saglabāt informācijas plūsmas datus un atrašanās vietas datus Direktīvas 2002/58/EK izpratnē, kurus tie ģenerējuši vai apstrādājuši saistībā ar šo pakalpojumu sniegšanu, ja šī regulējuma mērķis tostarp ir izpildīt pozitīvos pienākumus, kas attiecīgajai iestādei izriet no Hartas 4. un 8. panta un kas liek izveidot tiesisko regulējumu, kurš ļautu veikt efektīvu kriminālizmeklēšanu un efektīvu sodīšanu par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu un ļautu efektīvi identificēt nozieguma izdarītāju, pat tad, ja viņš ir izmantojis elektronisko sakaru līdzekļus?

3.    Ja, pamatojoties uz atbildēm uz pirmo vai otro prejudiciālo jautājumu, Konstitucionālajai tiesai būtu jāsecina, ka ar apstrīdēto likumu ir pārkāpts viens vai vairāki pienākumi, kas izriet no šajos jautājumos minētajām tiesību normām, vai tā varētu uz laiku saglabāt 2016. gada 29. maija Likuma par datu savākšanu un saglabāšanu elektronisko komunikāciju nozarē sekas, lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības un ļautu iepriekš savāktos un saglabātos datus joprojām izmantot likumā paredzētajiem mērķiem?

____________

1     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 37. lpp.).

2     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 1. lpp.).