Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 15. maijā Ralph Pethke iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 5. marta spriedumu lietā T-169/17 Ralph Pethke/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
(Lieta C-382/19 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ralph Pethke (pārstāvis: H. Tettenborn, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 5. marta spriedumu lietā T-169/17;
atzīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) izpilddirektora lēmumu PERS-AFFECT-16–134 par pārcelšanu amatā par spēkā neesošu un atlīdzināt mantisko un nemantisko kaitējumu, kas radies prettiesiskas pārcelšanas amatā dēļ;
pakārtoti – atcelt spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Šī apelācijas sūdzība ir par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru ir noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja izpilddirektora lēmumu PERS-AFFECT-16–134 par pārcelšanu amatā.
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza šādus trīs pamatus:
Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “CN”) 1 7. panta un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. panta pārkāpums
Apelācijas sūdzības iesniedzējs iebilst, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu CN 7. panta piemērošanā. Pazemināšana amatā no operatīvās nodaļas direktora amata uz administratora amatu bez karjeras iespējām un bez apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības ievērojošas novērtēšanas procedūras vai disciplinārlietas esot nevis leģitīma pārcelšana amatā, bet gan nelikumīga pazemināšana pakāpē. Ar 2014. gada Civildienesta noteikumu grozījumiem nodaļas direktoru paaugstināšanas amatā iespējas augstāk par AD 12 pakāpi ir pārtapušas par izredzēm civildienesta noteikumu izpratnē. Iecēlējinstitūcija nevar vienpusēji atņemt šīs izredzes bez pienācīgas novērtēšanas procedūras vai disciplinārlietas. Kopš 2014. gada de lege vairs nevar pieņemt, ka pastāv līdzvērtība starp nodaļas direktora un administratora amatu bez karjeras iespējām.
Vispārējā tiesa citējot arī judikatūru par CN 7. panta piemērošanu un amatu līdzvērtības jēdzienu, bet no tā izdarot nepareizus secinājumus.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un procesuālu kļūdu, pilnībā nepieņemot lēmumu par otro pamatu, kas saistīts ar apelācijas sūdzības iesniedzēja prettiesisku pazemināšanu pakāpē 2016. gada 10. oktobrī, vienlaikus nepiešķirot jaunu funkciju, kas notika tikai 2016. gada 17. oktobrī. Šeit runa tieši neesot par pārcelšanu amatā CN 7. panta izpratnē ([Vispārējās tiesas] sprieduma 49.–106. punkts).
Faktu sagrozīšana
Vispārējā tiesa pārsūdzēto spriedumu ne tikai pamatoja ar faktiem, kas neizriet no lietas materiāliem, bet arī savu spriedumu pamatoja ar citiem faktiem kā tie, kas izriet no lietas materiāliem.
Izskatāmajā lietā Vispārējā tiesa nav veikusi pierādījumu novērtējumu. Ja Vispārējā tiesa būtu veikusi pierādījumu novērtējumu, tai būtu bijusi jānovērtē atbildētāja apelācijas tiesvedībā izteikumu ticamība.
Turklāt Vispārējās tiesas vērtējums par apelācijas sūdzības iesniedzēja rīcību saistībā ar viņa pienākumu ziņot par acīmredzami prettiesiskiem pasākumiem atņemot jebkādu lietderīgo iedarbību CN 21.a panta 1. punktam un 22.a pantam.
Prettiesisks pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses un apgalvojumu par psiholoģisko vardarbību, kā arī Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. panta novērtējums
Vispārējā tiesa esot noraidījusi apgalvojumu par psiholoģisko vardarbību saistībā ar izpilddirektora veiktajiem pasākumiem no 2016. gada 10. oktobra līdz 2016. gada 17. oktobrim, pārkāpjot spēkā esošās tiesību normas. Pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpumam un apgalvojumam par psiholoģisko vardarbību ir nesaraujama saikne ar no 2016. gada 10. oktobra līdz 2016. gada 17. oktobrim pieņemto amatā pazemināšanas un iecelšanas amatā lēmumu. Pretēji Vispārējās tiesas apsvērumiem atbilstoši CN 12.a panta 3. punktam psiholoģiskās vardarbības priekšnosacījums nav “uzvedības kopums”. Vispārējā tiesa turklāt nav lēmusi par pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpumu, kurš ir saskatāms publiskā apelācijas sūdzības iesniedzēja profesionālā snieguma nomelnošanā, pārceļot viņu amatā.
____________
1 Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi tika pieņemti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV 1968, L 56, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlaments un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris) (OV 2008, L 287, 15. lpp.).