Language of document :

Prasība, kas celta 2020. gada 24. aprīlī – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-180/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Kellerbauer, T. Ramopoulos)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja lūdz Tiesu:

atcelt Padomes Lēmumu (ES) 2020/245 1 (2020. gada 17. februāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Partnerības padomē, kura izveidota ar Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (turpmāk tekstā – “CEPA”), attiecībā uz Partnerības padomes reglamenta un Partnerības komitejas, apakškomiteju un citu Partnerības padomes izveidotu struktūru reglamentu pieņemšanu un apakškomiteju saraksta izveidošanu, lai piemērotu minēto nolīgumu, izņemot tā II sadaļu (turpmāk tekstā – “Padomes Lēmums 2020/245”), un Padomes Lēmumu (ES) 2020/246 2 (2020. gada 17. februāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Partnerības padomē, kura izveidota ar CEPA attiecībā uz Partnerības padomes reglamenta un Partnerības komitejas, apakškomiteju un citu Partnerības padomes izveidotu struktūru reglamentu pieņemšanu un apakškomiteju saraksta izveidošanu, lai piemērotu minētā nolīguma II sadaļu (turpmāk tekstā – Padomes Lēmums 2020/246”);

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka, pirmkārt, izslēgdama CEPA II sadaļu no Padomes Lēmuma 2020/245; otrkārt, pieņemdama atsevišķu Padomes Lēmumu 2020/246 attiecībā tikai uz CEPA II sadaļu, kura materiālais juridiskais pamats ir LES 37. pants, un, treškārt, papildinādama to ar LESD 218. panta 8. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru Padome pieņem lēmumus vienprātīgi, ja nolīgums attiecas uz jomu, kurā ir nepieciešama vienprātība, esot pārkāpts Līgums, kā tas ir interpretēts Tiesas judikatūrā.

Šis pamats ir balstīts uz šādiem argumentiem.

Pirmkārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru, materiālais juridiskais pamats tādam Padomes lēmumam, kurš ir balstīts uz LESD 218. panta 9. punktu par nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ir jānosaka atbilstoši nolēmuma “gravitātes centram”, šo nolēmumu aplūkojot kopumā. CEPA pārsvarā attiecas uz tirdzniecības un attīstības sadarbību, kā arī uz tirdzniecību transporta pakalpojumu jomā, savukārt saistība starp CEPA un KĀDP nav pietiekoša, lai uz nolīgumu kopumā varētu attiecināt KĀDP materiālo juridisko pamatu. Līdz ar to Padome esot kļūdījusies, norādīdama LES 37. pantu kā Lēmuma 2020/246 materiālo juridisko pamatu, un šis lēmums esot ticis nepareizi pieņemts saskaņā ar vienprātīgas balsošanas kārtību.

Otrkārt, Savienības iestādēm neesot tiesību mākslīgi sadalīt vienotu dokumentu, radot daļas ar atšķirīgiem gravitātes centriem; pretējā gadījumā tās varētu apiet LES 13. panta noteikumu, atbilstoši kuram katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu Padomei pieņemot nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā attiecībā uz šīs struktūras darbību reglamentējošiem noteikumiem viscaur nolīgumā, Padomes lēmuma sadalīšana divos atsevišķos lēmumos neesot pieļaujama. Ņemot vērā, ka CEPA nav nodalītas situācijas, kad reglaments attiecas uz struktūru darbību II sadaļas kontekstā un kad šādas struktūras darbojas saskaņā ar pārējām CEPA sadaļām, Padome esot pieļāvusi kļūdu, pieņemdama divus dažādus Padomes lēmumus, no kuriem viens attiecas tikai uz CEPA II sadaļu.

____________

1 OV 2020, L 52, 3. lpp.

2 OV 2020, L 52, 5. lpp.