TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2019. gada 26. martā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības pilsonība – Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38/EK – Savienības pilsoņa ģimenes locekļi – 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts – “Tiešā pēcnācēja” jēdziens – Saskaņā ar Alžīrijas kafala (aprūpes nodrošināšana) sistēmu pastāvīgā likumiskā aizbildnībā esošs bērns – 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts – Pārējie ģimenes locekļi – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants un 24. panta 2. punkts – Ģimenes dzīve – Bērna interešu prioritāte
Lietā C‑129/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 14. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 19. februārī, tiesvedībā
SM
pret
Entry Clearance Officer, UK Visa Section,
piedaloties:
Coram Children’s Legal Centre (CCLC),
AIRE Centre,
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], palātu priekšsēdētāji A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], A. Prehala [A. Prechal], M Vilars [M. Vilaras] un K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente), tiesneši A. Ross [A. Rosas], E. Juhāss [E. Juhász], M. Ilešičs [M. Ilešič], D. Švābi [D. Šváby], K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund], N. Pisarra [N. Piçarra] un L. S. Rosi [L. S. Rossi],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretāre: L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 4. decembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– SM vārdā – T. Muman un R. de Mello, barristers, kā arī L. Tang, solicitor,
– Coram Children’s Legal Centre (CCLC) vārdā – M. S. Gill, QC, kā arī N. Acharya un S. Freeman, solicitors,
– AIRE Centre vārdā – A. O’Neill, QC, D. Chirico un C. Robinson, barristers, A. Lidbetter, M. Evans, L. Nassif, C. Hall, C. Iacono, A. Thornton, M. Papadouli un A. Tidona, solicitors, L. Van den Hende, advocaat, kā arī N. Mole, SC,
– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – F. Shibli un R. Fadoju, pārstāvji, kuriem palīdz B. Kennelly, QC,
– Beļģijas valdības vārdā – M. Jacobs un L. Van den Broeck, pārstāves, kurām palīdz E. Derriks, avocate,
– Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Vācijas valdības vārdā – T. Henze un R. Kanitz, pārstāvji,
– Nīderlandes valdības vārdā – J. M. Hoogveld, kā arī M. K. Bulterman, pārstāvji,
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,
– Eiropas Komisijas vārdā – E. Montaguti, kā arī M. Wilderspin, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 26. februāra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kā arī 27. un 35. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp., un labojums – OV 2004, L 229, 35. lpp.).
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp SM, Alžīrijas pilsoni, un Entry Clearance Officer, UK Visa Section (ierēdnis, kas atbild par ieceļošanas atļaujas pieteikumu izskatīšanu, vīzu daļa, Apvienotā Karaliste) (turpmāk tekstā – “par ieceļošanas atļaujām atbildīgais ierēdnis”) par šī pēdējā atteikumu piešķirt SM ieceļošanas atļauju Apvienotajā Karalistē kā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) pilsoņa adoptētajam bērnam.
Atbilstošās tiesību normas
Starptautiskās tiesības
1993. gada Hāgas konvencija
3 1993. gada 29. maijā Hāgā noslēgto Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (turpmāk tekstā – “1993. gada Hāgas konvencija”) ir ratificējušas vai tai pievienojušās visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
4 Saskaņā ar šīs konvencijas 1. panta a) un b) punktu tās mērķi ir it īpaši paredzēt garantijas, lai nodrošinātu, ka starpvalstu adopcija tiek veikta atbilstoši bērna interesēm un ievērojot viņa starptautiskajās tiesībās atzītās pamattiesības, kā arī līgumslēdzēju valstu starpā izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu šo garantiju ievērošanu un tādējādi novērstu bērnu nolaupīšanu, tirdzniecību vai nelikumīgu pārvietošanu.
5 Atbilstoši šīs konvencijas 2. panta 2. punktam tā “attiecas tikai uz adopciju, kas rada pastāvīgas vecāku un bērnu attiecības”.
1996. gada Hāgas konvencija
6 1996. gada 19. oktobrī Hāgā noslēgto Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (turpmāk tekstā – “1996. gada Hāgas konvencija”) ir ratificējušas vai tai pievienojušās visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
7 Šajā konvencijā ir paredzēti noteikumi, kas domāti, lai uzlabotu bērnu aizsardzību pārrobežu situācijās un lai izvairītos no konfliktiem starp līgumslēdzēju valstu tiesību sistēmām par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu un izpildi attiecībā uz bērnu aizsardzības pasākumiem.
8 Saskaņā ar šīs konvencijas 3. panta e) punktu bērnu aizsardzības pasākumi var jo īpaši atteikties uz “bērna ievietošanu audžuģimenē vai aprūpes iestādē, vai uz aprūpi, ko nodrošina kafala vai līdzīga iestāde”.
9 Šīs pašas konvencijas 4. panta b) punktā no šīs konvencijas jomas ir izslēgti “lēmumi par adopciju, adopcijas sagatavošanas pasākumiem vai adopcijas atcelšanu”.
10 1996. gada Hāgas konvencijas 33. pantā ir paredzēta procedūra, kas ir jāievēro gan bērna izcelsmes valstī, gan uzņemošajā valstī, lai viņu nodotu starptautiskā aprūpē, tostarp gadījumu, kad “aprūpi nodrošina kafala”.
Savienības tiesības
11 Direktīvas 2004/38 5., 6. un 31. apsvērums ir izteikti šādi:
“(5) Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā būtu jāpiešķir arī viņu ģimenes locekļiem neatkarīgi no to valstiskās piederības, ja šīs tiesības īsteno, ievērojot objektīvus brīvības un cieņas nosacījumus. [..]
(6) Lai saglabātu ģimenes vienotību plašākā izpratnē un ievērotu aizliegumu diskriminēt personu tās valstiskās piederības dēļ, to personu stāvoklis, uz kurām neattiecas šajā direktīvā ietvertā ģimenes locekļu definīcija un kurām tādēļ nav automātisku tiesību ieceļot un uzturēties uzņēmējā dalībvalstī, būtu jāpārbauda uzņēmējai dalībvalstij, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, lai izlemtu, vai šādas personas drīkst tajā ieceļot un uzturēties, ņemot vērā viņu attiecības ar Savienības pilsoni vai citus apstākļus, piemēram, finansiālo vai fizisko atkarību no Savienības pilsoņa.
[..]
(31) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un brīvības, un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.”
12 Šīs direktīvas 2. panta “Definīcijas” 2. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts:
“Šajā direktīvā:
[..]
2) “ģimenes loceklis” ir:
[..]
c) Savienības pilsoņa, kā arī viņa laulātā vai b) apakšpunktā definētā partnera tiešie pēcnācēji vecumā līdz 21 gadam, kuri ir tā apgādībā.”
13 Šīs direktīvas 3. pantā “Saņēmēji” ir noteikts:
“1. Šo direktīvu piemēro visiem Savienības pilsoņiem, kas pārceļas uz dzīvi vai uzturas dalībvalstī, kurai tie nav valstiski piederīgi, un uz viņu ģimenes locekļiem atbilstīgi 2. panta 2. punkta definīcijai, kuri tos pavada vai pārceļas kopā ar tiem.
2. Neskarot attiecīgo personu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, kas tām var būt katrai atsevišķi, uzņēmēja dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem veicina šādu personu ieceļošanu un uzturēšanos:
a) visi pārējie ģimenes locekļi neatkarīgi no to valstiskās piederības, uz kuriem neattiecas 2. panta 2. punktā minētā definīcija un kuri ceļojuma sākuma valstī ir tā Savienības pilsoņa apgādībā vai dzīvo ar viņu vienā mājsaimniecībā, kam ir sākotnējās uzturēšanās tiesības, vai arī gadījumā, kad nopietnu veselības apsvērumu dēļ ir noteikti vajadzīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa personiska kopšana;
[..]
Uzņēmēja dalībvalsts sīki pārbauda personiskos apstākļus un pamato aizliegumu šīm personām iebraukt vai uzturēties.”
14 Šīs pašas direktīvas 7. panta 2. punktā ir noteikts:
“Uzturēšanās tiesības, kas noteiktas 1. punktā, tiek attiecinātas arī uz ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts pilsoņi, bet pavada Savienības pilsoni uzņēmējā dalībvalstī vai ieceļo kopā ar viņu, ja šis Savienības pilsonis atbilst 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.”
15 Direktīvas 2004/38 27. pantā ir noteikti vispārējie principi par ieceļošanas tiesību un uzturēšanās tiesību ierobežojumiem sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.
16 Šīs direktīvas 35. pantā “Tiesību ļaunprātīga izmantošana” ir noteikts:
“Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai liegtu, izbeigtu vai atsauktu ar šo direktīvu piešķirtās tiesības, ja notiek to ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana, piemēram, fiktīvas laulības. Visiem šādiem pasākumiem jābūt samērīgiem, un uz tiem jāattiecina procesuālās garantijas, kas paredzētas 30. un 31. pantā.”
Apvienotās Karalistes tiesības
Noteikumi imigrācijas jomā
17 Ar Immigration (European Economic Area) Regulations 2006 (2006. gada Noteikumi par imigrāciju (Eiropas Ekonomikas zona)) redakcijā, kas piemērojama pamatlietai (turpmāk tekstā – “2006. gada noteikumi”), Direktīva 2004/38 tika transponēta Apvienotās Karalistes tiesībās.
18 2006. gada noteikumu 7. pantā noteikts:
“(1) Neskarot šī panta 2. punktu, šajos noteikumos turpmāk minētās personas ir uzskatāmas par citas personas ģimenes locekļiem:
[..]
(b) tās vai tās laulātā vai civilpartnera tiešie pēcnācēji, kuri ir:
(i) jaunāki par 21 gadu vai
(ii) tās apgādībā vai tās laulātā vai civilpartnera apgādībā [..]”
19 2006. gada noteikumu 8. pantā “paplašinātās ģimenes locekļi” ir definēti šādi:
“(1) Šajos noteikumos “paplašinātās ģimenes loceklis” ir persona, kas nav EEZ valstspiederīgā ģimenes loceklis saskaņā ar 7. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu un kas atbilst 2., 3., 4. vai 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
(2) Persona atbilst šā punkta nosacījumam, ja tā ir EEZ valstspiederīgā radinieks, laulātais vai civilpartneris un:
(a) ja persona dzīvo [valstī, kas nav Apvienotā Karaliste], kurā dzīvo arī EEZ valstspiederīgais, un ir EEZ valstspiederīgā apgādībā vai ir tā mājsaimniecības loceklis;
(b) ja persona atbilst a) apakšpunkta nosacījumiem un ir kopā ar EEZ valstspiederīgo Apvienotajā Karalistē vai vēlas tam tur pievienoties, vai
(c) ja persona atbilst a) apakšpunkta nosacījumiem, ir pievienojusies EEZ valstspiederīgajam Apvienotajā Karalistē un joprojām ir tā apgādībā vai ir tā mājsaimniecības loceklis.
[..]
(6) Šajos noteikumos “attiecīgais EEZ valstspiederīgais” attiecībā uz paplašinātās ģimenes locekli ir EEZ valstspiederīgais, kurš vai kura laulātais vai civilpartneris ir paplašinātās ģimenes locekļa 2., 3. vai 4. punkta nozīmē radinieks, vai EEZ valstspiederīgais, kurš ir paplašinātās ģimenes locekļa 5. punkta nozīmē partneris.”
20 Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm atbilstoši 2006. gada noteikumu 12. panta 1. punktam par ieceļošanas atļaujām atbildīgajam ierēdnim ir “ģimenes loceklim” jāizsniedz “EEZ valstspiederīgā ģimenes atļauja”, ja ir izpildīti zināmi nosacījumi. Saskaņā ar šo noteikumu 12. panta 2. punktu šis pats ierēdnis var izsniegt EEZ valstspiederīgā ģimenes atļauju “paplašinātās ģimenes loceklim”, ja ir izpildīti zināmi nosacījumi vai, katrā ziņā, ja viņam šādas atļaujas izsniegšana šķiet atbilstoša.
Noteikumi adopcijas jomā
21 Saskaņā ar Adoption and Children Act 2002 (2002. gada Adopcijas un bērnu tiesību likums) 83. pantu bērna atvešana uz Apvienoto Karalisti nolūkā viņu adoptēt vai citā valstī jau adoptēta bērna atvešana uz Apvienoto Karalisti ir sodāma, izņemot, ja ir ievēroti Adoption with a Foreign Element Regulations 2005 (2005. gada Noteikumi par adopciju ar ārvalstu elementu). Šajos noteikumos tostarp ir noteikts, ka Apvienotās Karalistes adopcijas iestādei ir jāizvērtē adoptētāju piemērotība adopcijai. Taču šī prasība nav piemērojama adopcijas gadījumiem, uz kuriem attiecas 1993. gada Hāgas konvencija, kas Apvienotās Karalistes tiesībās ir īstenota ar Adoption (Intercountry Aspects) Act 1999 (1999. gada Likums par adopciju (starpvalstu aspekti)).
22 2002. gada Adopcijas un bērnu tiesību likuma 66. panta 1. punktā ir uzskaitīti tie Anglijas un Velsas tiesību aktos atzītie adopcijas gadījumi, kad bērnam tiek piešķirts adoptētā bērna statuss. Kafala (aprūpes nodrošināšana) šajā sarakstā nav minēta.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
23 M. kungs un M. kundze ir Francijas pilsoņi, kuri 2001. gadā stājas laulībā Apvienotajā Karalistē. 2009. gadā viņi devās uz Alžīriju, lai tiktu novērtēta viņu piemērotība kļūt par bērna aizbildņiem saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu. Pēc šīs novērtēšanas viņi tika atzīti par “piemērotiem”, lai pieņemtu bērnu aizbildnībā saskaņā ar šo sistēmu.
24 SM ir dzimusi Alžīrijā 2010. gada 27. jūnijā, un viņas bioloģiskie vecāki, viņai piedzimstot, no viņas atteicās.
25 Laulātie M pieteicās kļūt par SM aizbildņiem saskaņā ar kafala sistēmu.
26 Pēc šī pieteikuma iesniegšanas sākās trīs mēnešus ilgs gaidīšanas periods, kurā SM bioloģiskajiem vecākiem bija tiesības mainīt savu lēmumu par atteikšanos no viņas, bet viņi to neizdarīja.
27 Ar Bufarikas [Boufarik] (Alžīrija) tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 22. marta aktu SM tika nodota laulāto M aizbildnībā, un saskaņā ar Alžīrijas tiesību aktiem viņiem tika deleģēta aizgādība. Saskaņā ar šo dokumentu laulātie M apņēmās “sniegt viņu aizgādībā nodotajam bērnam audzināšanu atbilstīgi islāma tradīcijām [..], uzturēt viņa fizisko un morālo veselību, apmierināt viņa vajadzības, rūpēties par viņa izglītību, izturēties pret viņu kā īstajiem vecākiem, aizsargāt viņu, pārstāvēt viņa intereses tiesu iestādēs, uzņemties civiltiesisko atbildību par darbībām, kas rada kaitējumu”. Saskaņā ar šo dokumentu laulātajiem M ir atļauts arī saņemt ģimenes pabalstus, subsīdijas un atlīdzības, parakstīt visus administratīvos un ceļošanas dokumentus un ceļot kopā ar SM ārpus Alžīrijas.
28 Ar 2011. gada 3. maija Tizi Uzu [Tizi Ouzou] (Alžīrija) tiesas rīkojumu SM dzimšanas apliecībā norādītais uzvārds tika nomainīts uz laulāto M uzvārdu.
29 2011. gada oktobrī M kungs profesionālu iemeslu dēļ atgriezās Apvienotajā Karalistē, kur viņam ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības. M kundze kopā ar SM palika Alžīrijā.
30 2012. gada maijā SM pieprasīja atļauju ieceļošanai Apvienotajā Karalistē EEZ valstspiederīgā adoptēta bērna statusā. Par ieceļošanas atļaujām atbildīgais ierēdnis noraidīja viņas pieteikumu ar pamatojumu, ka atbilstoši Alžīrijas kafala sistēmai piešķirtā aizbildnība Apvienotās Karalistes tiesību aktos netiek atzīta par adopciju un nav iesniegts pieteikums par starpvalstu adopciju.
31 SM šo lēmumu pārsūdzēja First‑tier Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) (Administratīvā pirmās instances tiesa (Imigrācijas un patvēruma lietu palāta), Apvienotā Karaliste). Šī prasība tika noraidīta ar 2013. gada 7. oktobra spriedumu. Šī tiesa uzskatīja, ka SM neatbilst nosacījumiem, lai viņu varētu uzskatīt par adoptētu bērnu atbilstoši Apvienotās Karalistes tiesiskajam regulējumam imigrācijas jomā vai par ģimenes locekli, paplašinātās ģimenes locekli vai EEZ valstspiederīgā adoptētu bērnu 2006. gada noteikumu nozīmē.
32 Minētā tiesa turklāt uzskatīja, ka laulātie M Alžīrijā bija spēruši soļus, lai iegūtu aizgādību pār bērnu atbilstoši kafala sistēmai, pēc tam, kad viņi bija uzzinājuši, ka šajā valstī aizgādību pār bērnu iegūt ir vieglāk nekā Apvienotajā Karalistē. Šī pati tiesa arī norādīja, ka process viņu piemērotības, lai kļūtu par aizbildņiem, novērtēšanai, kura rezultātā viņi tika atzīti par “piemērotiem”, lai uzņemtu bērnu saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, bija bijis “ierobežots”.
33 SM šo spriedumu pārsūdzēja Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) (Administratīvā virstiesa (Imigrācijas un patvēruma lietu palāta), Apvienotā Karaliste). Ar 2014. gada 14. maija spriedumu šī pēdējā tiesa apmierināja viņas sūdzību, uzskatīdama, ka, lai gan viņa nevar tikt atzīta par Savienības pilsoņa “ģimenes locekli” 2006. gada noteikumu 7. panta nozīmē, viņa ir šāda pilsoņa “paplašinātās ģimenes loceklis” šo noteikumu 8. panta nozīmē.
34 Par ieceļošanas atļaujām atbildīgais ierēdnis par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste). Ar 2015. gada 4. novembra spriedumu tā apmierināja apelācijas sūdzību, it īpaši uzskatot, ka SM nav Savienības pilsoņa “tiešais pēcnācējs” Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo viņa nebija adoptēta Apvienotās Karalistes tiesību aktos atzītā veidā. Šī tiesa turklāt uzskatīja, ka uz SM neattiecas arī šīs direktīvas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas joma kā uz vienu no Savienības pilsoņa “pārējiem ģimenes locekļiem”.
35 SM tika atļauts vērsties iesniedzējtiesā – Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa).
36 Iesniedzējtiesas ieskatā, SM ir uzskatāma vismaz par vienu no Savienības pilsoņa “pārējiem ģimenes locekļiem” Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē. Šis jēdziens ir pietiekami plašs, lai ietvertu bērnu, attiecībā uz kuru Savienības pilsonim ir piešķirta aizgādība saskaņā ar bērna izcelsmes valsts tiesību aktiem, un tas tā ir pat tad, ja starp bērnu un šo pilsoni nepastāv nekādas bioloģiskas vai adopcijas radītas saites. SM Alžīrijā ir apgādībā mājsaimniecībā, kuru veido laulātie M., un ir šīs mājsaimniecības locekle.
37 Tomēr šī tiesa uzskata, ka šīs direktīvas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts ir piemērojams tikai tad, ja SM nav tiesību ieceļot Apvienotajā Karalistē kā Savienības pilsoņa “tiešajam pēcnācējam” šīs direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
38 Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai uz bērnu, kas ir nodots aizbildnībā saskaņā ar tādu sistēmu kā Alžīrijas kafala, attiecas “tiešā pēcnācēja” jēdziens Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
39 Iesniedzējtiesas ieskatā, apstiprinoša atbilde uz šo jautājumu varētu izrietēt no Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei par norādījumiem, kā labāk transponēt un piemērot Direktīvu 2004/38 (COM(2009) 313, galīgā redakcija), 2.1.2. punkta, kurā “tiešu radinieku lejupējā līnijā” jēdzienā ir ietverti “nepilngadīgie, kuri ir pastāvīga likumīgā aizbildņa aizbildniecībā”.
40 Šāda atbilde varētu tikt balstīta arī uz to, ka, tā kā Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā trūkst jebkādas atsauces uz dalībvalstu tiesību aktiem, jēdziens “tiešais pēcnācējs” visā Eiropas Savienībā būtu jāinterpretē autonomi, vienveidīgi un atbilstoši šīs direktīvas mērķiem. Taču Savienības pilsoņu brīva pārvietošanās varētu tikt traucēta, ja dalībvalstīm būtu tiesības bērnus, kas ir nodoti aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, atzīt par tiešajiem pēcnācējiem.
41 Iesniedzējtiesa tomēr norāda arī, ka šī jēdziena autonomai interpretācijai nav katrā ziņā jābūt plašai un ka interpretācija, saskaņā ar kuru bērns, kas ir nodots aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, tiktu uzskatīts par “tiešo pēcnācēju”, varētu izraisīt bērnu ievietošanu mājsaimniecībās, kuras saskaņā ar uzņemošās dalībvalsts tiesību aktiem netiktu uzskatītas par piemērotām bērnu uzņemšanai. Šāda interpretācija radītu arī bērnu ekspluatācijas, ļaunprātīgas izmantošanas un bērnu tirdzniecības risku, ko ar 1993. gada Hāgas konvenciju tiek mēģināts novērst un aizkavēt.
42 Iesniedzējtiesai tādējādi ir šaubas par to, vai bērna, kas ir nodots aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, tiesības ieceļot Savienības pilsoņa uzņemošajā dalībvalstī var tikt ierobežotas saskaņā ar Direktīvas 2004/38 27. un 35. pantu, ja bērns ir cietis no ekspluatācijas, ļaunprātīgas izmantošanas vai cilvēku tirdzniecības vai ja pastāv risks, ka viņš var no tās ciest. Tā turklāt nav pārliecināta par to, vai šīs direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalsts var pārliecināties, vai, nododot bērnu aizbildnībā, ir ievērotas bērna intereses.
43 Šādos apstākļos Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai bērns, kurš ir nodots Savienības pilsoņa vai pilsoņu pastāvīgā likumiskā aizbildnībā saskaņā ar kafala vai līdzvērtīgu regulējumu, kas paredzēts viņa vai viņas izcelsmes valsts tiesībās, ir “tiešais pēcnācējs” Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē?
2) Vai šīs direktīvas citus noteikumus, īpaši 27. un 35. pantu, var interpretēt kā tādus, uz kuru pamata var liegt ieceļošanu šādiem bērniem, ja viņi ir cietuši no ekspluatācijas, ļaunprātīgas izmantošanas vai cilvēku tirdzniecības vai ja pastāv risks, ka viņi var no tās ciest?
3) Vai dalībvalsts, pirms tā atzīst bērnu, kas nav [Savienības pilsoņa] pēcnācējs‑asinsradinieks, par tiešo pēcnācēju 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ir tiesīga pārliecināties, vai procedūras bērna nodošanai šī [Savienības pilsoņa] aizbildnībā vai aizgādībā ir bijušas tādas, kurās vislabāk ņemtas vērā šī bērna intereses?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
44 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā izmantotais Savienības pilsoņa “tiešā pēcnācēja” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver bērnu, kas ir nodots Savienības pilsoņa vai pilsoņu pastāvīgā likumiskā aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu.
45 Iesākumam – no Tiesai nodotajiem lietas materiāliem izriet, kā to secinājumu 36.–38. punktā norādījis ģenerāladvokāts, ka saskaņā ar Alžīrijas tiesībām kafala ir pieauguša cilvēka apņemšanās, pirmkārt, uzņemties atbildību par bērna aprūpi, izglītību un aizsardzību, kādu nodrošinātu vecāks savam bērnam, un, otrkārt, īstenot likumisko aizbildnību pār šo bērnu. Atšķirībā no adopcijas, kura Alžīrijas tiesībās ir aizliegta, bērna nodošana aizbildnībā saskaņā ar kafala sistēmu viņam nepiešķir aizbildņa mantinieka statusu. Turklāt kafala izbeidzas, bērnam sasniedzot pilngadību, un ir atsaucama pēc bioloģisko vecāku vai aizbildņa pieprasījuma.
46 Visas apsvērumus iesniegušās valdības uzsver, ka “tiešā pēcnācēja” jēdziens Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē prasa vai nu bioloģiskas, vai adopcijas ceļā radušās izcelšanās saiknes pastāvēšanu starp bērnu un Savienības pilsoni. Šo valdību ieskatā, šis jēdziens tāpēc nevar ietvert bērnu, kas nodots aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, jo šī aizbildnības sistēma nerada šādu saikni starp bērnu un viņa aizbildni.
47 Savukārt SM, Coram Children’s Legal Centre (CCLC), AIRE Centre un Eiropas Komisija uzskata, ka “tiešā pēcnācēja” jēdziens var ietvert bērnu, attiecībā uz kuru Savienības pilsonis īsteno pastāvīgu likumisko aizbildnību, kāda ir Alžīrijas kafala. Viņuprāt, šī interpretācija ir nepieciešama, lai bērna interesēs saglabātu ģimenes dzīvi, kas viņam ir ar viņa aizbildni.
48 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punktu šī direktīva ir piemērojama visiem Savienības pilsoņiem, kas pārceļas uz dzīvi vai uzturas dalībvalstī, kurai tie nav valstiski piederīgi, kā arī viņu ģimenes locekļiem – atbilstoši definīcijai šīs direktīvas 2. panta 2. punktā – kuri viņus pavada vai pārceļas kopā ar viņiem.
49 Starp šiem Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem saskaņā ar Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu ir viņa “tiešie pēcnācēji” vecumā līdz 21 gadam, kuri ir tā apgādībā.
50 Šī tiesību norma neietver nekādu skaidru norādi uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu jēdziena “tiešais pēcnācējs” nozīmi un tvērumu. Šādos apstākļos gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasībām, gan no vienlīdzības principa izriet, ka šīs jēdziens parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 21. decembris, Ziolkowski un Szeja, C‑424/10 un C‑425/10, EU:C:2011:866, 32. punkts).
51 Turklāt Direktīva 2004/38 neietver nekādu “tiešā pēcnācēja” jēdziena definīciju tās 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šādos apstākļos saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2010. gada 7. oktobris, Lassal, C‑162/09, EU:C:2010:592, 49. punkts).
52 Šajā ziņā jānorāda, ka “tiešā pēcnācēja” jēdziens parasti norāda uz izcelšanās saiknes pastāvēšanu tiešā līnijā, kura attiecīgo personu vieno ar citu personu. Nepastāvot jebkādai izcelšanās saiknei starp Savienības pilsoni un attiecīgo bērnu, šis pēdējais nevar tikt kvalificēts par šī pilsoņa “tiešo pēcnācēju” Direktīvas 2004/38 nozīmē.
53 Lai gan šis jēdziens pirmām kārtām paredz bioloģiskās izcelšanās saikni, tomēr jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Direktīvas 2004/38 mērķis ir veicināt pamata un individuālās tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, kuras Savienības pilsoņiem tieši piešķir LESD 21. panta 1. punkts, un ka viens no tās mērķiem ir pastiprināt šīs tiesības (spriedumi, 2014. gada 12. marts, O. un B., C‑456/12, EU:C:2014:135, 35. punkts, kā arī 2018. gada 5. jūnijs, Coman u.c., C‑673/16, EU:C:2018:385, 18. punkts). Ņemot vērā šos mērķus, Direktīvas 2004/38 tiesību normas, tostarp tās 2. panta 2. punkts, ir jāinterpretē plaši (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 16. janvāris, Reyes, C‑423/12, EU:C:2014:16, 23. punkts, un 2014. gada 10. jūlijs, Ogieriakhi, C‑244/13, EU:C:2014:2068, 40. punkts).
54 Līdz ar to ir jāuzskata, ka šā sprieduma 52. punktā minētā “izcelšanās saikne” – neatkarīgi no tā, vai tā ir bioloģiska vai juridiska rakstura – ir jāinterpretē plaši. No tā izriet, ka Savienības pilsoņa “tiešā pēcnācēja” jēdziens Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē ir jāsaprot kā tāds, kas aptver gan bioloģisko, gan adoptēto šāda pilsoņa bērnu, jo ir konstatēts, ka adopcija rada juridisku izcelšanās saikni starp attiecīgo bērnu un Savienības pilsoni.
55 Savukārt šī pati prasība par plašu interpretāciju nevar pamatot tādu interpretāciju, kāda izriet no Paziņojuma COM(2009) 313, galīgā redakcija, 2.1.2. punkta, atbilstoši kuram bērns, kas ir Savienības pilsoņa likumiskā aizbildnībā, ietilpst “tiešā pēcnācēja” jēdzienā Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
56 Tā kā bērna nodošana aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu bērnam nerada izcelšanās saikni starp bērnu un viņa aizbildni, tāds bērns kā SM, kas ir Savienības pilsoņu likumiskā aizbildnībā, nevar tikt uzskatīts par Savienības pilsoņa “tiešo pēcnācēju” Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
57 Taču, kā uzsvērusi iesniedzējtiesa, šāds bērns ietilpst “pārējo ģimenes locekļu” jēdzienā, kas paredzēts Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
58 Atbilstoši šai tiesību normai dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem veicina “visu pārējo ģimenes locekļu [..], kuri ceļojuma sākuma valstī ir tā Savienības pilsoņa apgādībā vai dzīvo ar viņu vienā mājsaimniecībā, kam ir sākotnējās uzturēšanās tiesības”, ieceļošanu un uzturēšanos.
59 Tādējādi šajā tiesību normā izmantotais formulējums var attiekties uz tāda bērna situāciju, kurš ir nodots Savienības pilsoņu aizbildnībā saskaņā ar tādu likumiskās aizbildnības sistēmu kā Alžīrijas kafala un par kura aprūpi, izglītību un aizsardzību šie pilsoņi uzņemas atbildību atbilstoši saistībām, ko tie uzņēmušies saskaņā ar bērna izcelsmes valsts tiesību aktiem.
60 Kā izriet no Direktīvas 2004/38 6. apsvēruma, tās 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta mērķis ir “saglabāt ģimenes vienotību plašākā izpratnē”, veicinot tādu personu ieceļošanu un uzturēšanos, kuras nav ietvertas Savienības pilsoņa “ģimenes locekļa” definīcijā atbilstoši šīs direktīvas 2. panta 2. punktam, taču kurām tomēr ar Savienības pilsoni ir ciešas un stabilas ģimeniskās saiknes īpašu faktisko apstākļu dēļ, tādu kā ekonomiskā atkarība, kopēja mājsaimniecība vai smags veselības stāvoklis (spriedums, 2012. gada 5. septembris, Rahman u.c., C‑83/11, EU:C:2012:519, 32. punkts).
61 Saskaņā ar Tiesas judikatūru Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punkts rada dalībvalstīm pienākumu piešķirt zināmas priekšrocības pieteikumiem, ko iesnieguši šajā pantā minētie trešo valstu pilsoņi, salīdzinājumā ar citu trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanas atļaujas piešķiršanas pieteikumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 5. septembris, Rahman u.c., C‑83/11, EU:C:2012:519, 21. punkts, un 2018. gada 12. jūlijs, Banger, C‑89/17, EU:C:2018:570, 31. punkts).
62 Tādējādi saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstīm ir jāparedz iespēja šajā tiesību normā minētajām personām panākt, ka lēmums par viņa pieteikumu ir balstīts uz personisko apstākļu padziļinātu pārbaudi, ņemot vērā dažādus atbilstīgus apstākļus, un, ja pieteikums tiek noraidīts, atteikums ir pamatots (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 5. septembris, Rahman u.c., C‑83/11, EU:C:2012:519, 22. un 23. punkts, kā arī 2018. gada 12. jūlijs, Banger, C‑89/17, EU:C:2018:570, 38. un 39. punkts).
63 Protams, katrai dalībvalstij ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz vērā ņemamo apstākļu izvēli, taču ar nosacījumu, ka tās tiesību akti ietver kritērijus, kas ir atbilstoši Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punktā ietvertā vārda “veicina” ierastajai nozīmei un kas šai tiesību normai neliedz tās lietderīgo iedarbību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 5. septembris, Rahman u.c., C‑83/11, EU:C:2012:519, 24. punkts, un 2018. gada 12. jūlijs, Banger, C‑89/17, EU:C:2018:570, 40. punkts).
64 Tomēr, ņemot vērā Direktīvas 2004/38 31. apsvērumu, šī rīcības brīvība ir jāīsteno Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) noteikumu gaismā un ievērojot tos (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 6. decembris, O u.c., C‑356/11 un C‑357/11, EU:C:2012:776, 79. un 80. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
65 Šajā ziņā Hartas 7. pantā ir atzītas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Kā izriet no paskaidrojumiem attiecībā uz Pamattiesību hartu (OV 2007, C 303, 17. lpp.), saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu tās 7. pantā garantēto tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā garantētajām tiesībām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 5. oktobris, McB, C‑400/10 PPU, EU:C:2010:582, 53. punkts, un 2018. gada 5. jūnijs, Coman u.c., C‑673/16, EU:C:2018:385, 49. punkts).
66 No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka faktiskās attiecības, kādas bērnam, kurš ir nodots aizbildnībā saskaņā ar kafala sistēmu, ir ar viņa aizbildni, var ietilpt ģimenes dzīves jēdzienā, ņemot vērā viņu kopā pavadīto laiku, attiecību kvalitāti un lomu, kādu pieaugušais ir uzņēmies attiecībā pret bērnu (šajā nozīmē skat. ECT, 2014. gada 16. decembris, Chbihi Loudoudi u.c. pret Beļģiju, CE:ECHR:2014:1216JUD 005226510, 78. punkts). Saskaņā ar šo judikatūru Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants indivīdu aizsargā pret patvaļīgu valsts iestāžu iejaukšanos un uzliek šīm iestādēm pienākumu, ja ir konstatēta ģimenes saiknes pastāvēšana, ļaut šai saiknei attīstīties un nodrošināt juridisko aizsardzību, kas padara iespējamu bērna integrāciju viņa ģimenē (šajā nozīmē skat. ECT, 2012. gada 4. oktobris, Harroudj pret Franciju, CE:ECHR:2012:1004JUD 004363109, 40. un 41. punkts, kā arī 2014. gada 16. decembris, Chbihi Loudoudi u.c. pret Beļģiju, CE:ECHR:2014:1216JUD 005226510, 88. un 89. punkts).
67 Hartas 7. pants turklāt ir jāinterpretē kopā ar pienākumu ņemt vērā bērna prioritārās intereses, kas ir atzītas Hartas 24. panta 2. punktā (šajā nozīmē skat spriedumus, 2006. gada 27. jūnijs, Parlaments/Padome, C‑540/03, EU:C:2006:429, 58. punkts; 2009. gada 23. decembris, Detiček, C‑403/09 PPU, EU:C:2009:810, 54. punkts, kā arī 2017. gada 10. maijs, Chavez‑Vilchez u.c., C‑133/15, EU:C:2017:354, 70. punkts).
68 Lai, īstenojot savu rīcības brīvību, ievērotu šīs tiesību normas, kompetentajām valsts iestādēm sava Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā pienākuma veicināt pārējo ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos īstenošanas gaitā ir jāveic visu lietā pastāvošo un atbilstīgo apstākļu līdzsvarota un saprātīga novērtēšana, ņemot vērā visas iesaistītās intereses un it īpaši – attiecīgā bērna intereses (pēc analoģijas skat spriedumus, 2012. gada 6. decembris, O u.c., C‑356/11 un C‑357/11, EU:C:2012:776, 81. punkts; 2016. gada 13. septembris, Rendón Marín, C‑165/14, EU:C:2016:675, 85. punkts, kā arī 2016. gada 13. septembris, CS, C‑304/14, EU:C:2016:674, 41. punkts).
69 Šajā novērtējumā ir jāņem vērā tostarp vecums, kādā bērns tika nodots aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, tas, vai kopš nodošanas šajā aizbildnībā bērns dzīvo kopā ar saviem aizbildņiem, starp bērnu un viņa aizbildņiem pastāvošo emocionālo saišu intensitāte, kā arī tas, cik lielā mērā bērns ir atkarīgs no saviem aizbildņiem, ciktāl viņi uzņemas aizgādību un likumisko un finansiālo atbildību par bērnu.
70 Šī novērtējuma ietvaros jāņem vērā arī iespējamie konkrētie un individualizētie riski, ka attiecīgais bērns var kļūt par ļaunprātīgas izmantošanas, ekspluatācijas vai cilvēku tirdzniecības upuri. Tomēr šādu risku pastāvēšanu nevar prezumēt, balstoties uz to, ka procedūra nodošanai aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu ir balstīta uz pieaugušā piemērotības un bērna interešu novērtēšanu, kura nav tik padziļināta kā procedūra, kas tiek īstenota uzņemošajā dalībvalstī bērna adopcijas vai nodošanas aizbildnībā vajadzībām, vai tāpēc, ka 1996. gada Hāgas konvencijā paredzētā procedūra nav tikusi izmantota tāpēc, ka attiecīgā trešā valsts šo konvenciju nav ratificējusi. Gluži pretēji – šādi apstākļi ir jāizsver līdz ar citiem atbilstošiem faktiskiem apstākļiem, tādiem kā iepriekšējā punktā izklāstītie.
71 Gadījumā, ja pēc šā sprieduma 69. un 70. punktā minēto faktoru novērtēšanas ir konstatēts, ka bērns, kas ir nodots aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, un viņa aizbildņi, kas ir Savienības pilsoņi, bauda patiesu ģimenes dzīvi un šis bērns ir atkarīgs no saviem aizbildņiem, ar pamattiesībām uz ģimenes dzīves neaizskaramību saistītās prasības, tās skatot kopā ar pienākumu ņemt vērā bērna intereses, principā nozīmē, ka šim bērnam jāpiešķir tiesības ieceļot un uzturēties kā vienam no pārējiem Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, to skatot Hartas 7. panta un 24. panta 2. punkta gaismā, lai ļautu šim bērnam dzīvot kopā ar saviem aizbildņiem šo aizbildņu uzņemošajā dalībvalstī.
72 Šāds secinājums a fortiori ir neizbēgams tad, ja tā iemesla dēļ, ka bērnam, kurš ir nodots aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, tiek atteiktas ieceļošanas un uzturēšanās tiesības dalībvalstī, kas ir viņa aizbildņu – Savienības pilsoņu – uzņemošā dalībvalsts, un šie aizbildņi faktiski nevar dzīvot kopā šajā dalībvalstī, jo viens no viņiem ir spiests kopā ar bērnu palikt trešajā valstī, kas ir bērna izcelsmes valsts, lai par viņu rūpētos.
73 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild šādi:
– Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā izmantotais Savienības pilsoņa “tiešā pēcnācēja” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, kas tas neietver bērnu, kas ir nodots Savienības pilsoņa pastāvīgā likumiskā aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, jo šī nodošana aizbildnībā starp viņiem nerada nekādu izcelšanās saikni;
– tomēr attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm ir jāveicina šāda bērna kā viena no Savienības pilsoņa pārējiem ģimenes locekļiem ieceļošana un uzturēšanās saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, to skatot Hartas 7. panta un 24. panta 2. punkta gaismā, veicot visu lietā pastāvošo un atbilstīgo apstākļu līdzsvarotu un saprātīgu novērtēšanu, ņemot vērā visas iesaistītās intereses un it īpaši – attiecīgā bērna intereses. Gadījumā, ja šī novērtējuma noslēgumā tiek konstatēts, ka bērns un viņa aizbildnis, kas ir Savienības pilsonis, bauda patiesu ģimenes dzīvi un šis bērns ir atkarīgs no sava aizbildņa, ar pamattiesībām uz ģimenes dzīves neaizskaramību saistītās prasības, tās skatot kopā ar pienākumu ņemt vērā bērna intereses, principā nozīmē, ka šim bērnam ir jāpiešķir ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, lai tam ļautu dzīvot kopā ar savu aizbildni šī aizbildņa uzņemošajā dalībvalstī.
Par otro jautājumu
74 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2004/38 27. un 35. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja pastāv risks, ka bērns, kas ir nodots aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, var tikt ļaunprātīgi izmantots, ekspluatēts vai kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri, viņam var tikt atteiktas tiesības ieceļot un uzturēties kā Savienības pilsoņa ģimenes loceklim šī pilsoņa uzņemošajā dalībvalstī.
75 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu šajā lietā izriet, ka šis jautājums ir uzdots gadījumā, ja uz tādu bērnu kā SM, kas ir nodots aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, attiektos šī pilsoņa “tiešā pēcnācēja” jēdziens Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, kas saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 2. punktu principā viņam piešķir automātiskas tiesības ieceļot un uzturēties šī pilsoņa uzņemošajā dalībvalstī. Taču no atbildes uz pirmo jautājumu izriet, ka uz šādu bērnu šis jēdziens neattiecas.
76 Šādos apstākļos nav jāatbild uz otro iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu.
Par trešo jautājumu
77 Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz trešo jautājumu nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
78 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā izmantotais Savienības pilsoņa “tiešā pēcnācēja” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, kas tas neietver bērnu, kas ir nodots Savienības pilsoņa pastāvīgā likumiskā aizbildnībā saskaņā ar Alžīrijas kafala sistēmu, jo šī nodošana aizbildnībā starp viņiem nerada nekādu izcelšanās saikni.
Tomēr attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm ir jāveicina šāda bērna kā viena no Savienības pilsoņa pārējiem ģimenes locekļiem ieceļošana un uzturēšanās saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, to skatot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. panta un 24. panta 2. punkta gaismā, veicot visu lietā pastāvošo un atbilstīgo apstākļu līdzsvarotu un saprātīgu novērtēšanu, ņemot vērā visas iesaistītās intereses un it īpaši – attiecīgā bērna intereses. Gadījumā, ja šī novērtējuma noslēgumā tiek konstatēts, ka bērns un viņa aizbildnis, kas ir Savienības pilsonis, bauda patiesu ģimenes dzīvi un šis bērns ir atkarīgs no sava aizbildņa, ar pamattiesībām uz ģimenes dzīves neaizskaramību saistītās prasības, tās skatot kopā ar pienākumu ņemt vērā bērna intereses, principā nozīmē, ka šim bērnam ir jāpiešķir ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, lai tam ļautu dzīvot kopā ar savu aizbildni šī aizbildņa uzņemošajā dalībvalstī.
[Paraksti]