TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2019. gada 11. aprīlī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Enerģija – Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) nozare – Patērētāju tiesību aizsardzība – Pienākums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Gāzes balona maksimālā cena – Pienākums veikt piegādi mājās – LESD 106. pants – Direktīvas 2003/55/EK, 2009/73/EK un 2006/123/EK – 2010. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205) interpretācija – Samērīguma princips
Apvienotajās lietās C‑473/17 un C‑546/17
par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2017. gada 29. jūnijā (C‑473/17) un 2017. gada 19. jūlijā (C‑546/17) un kas Tiesā reģistrēti 2017. gada 2. augustā (C‑473/17) un 2017. gada 18. septembrī (C‑546/17), tiesvedībās
Repsol Butano SA (C‑473/17),
DISA Gas SAU (C‑546/17)
pret
Administración del Estado,
piedaloties:
Redexis Gas SL,
Repsol Butano SA (C‑546/17),
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta, [R. Silva de Lapuerta], kas pilda pirmās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot] (referents), A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], E. Regans [E. Regan] un K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund],
ģenerāladvokāts: E. Tančevs [E. Tanchev],
sekretāre: L. Karasko Marko [L. Carrasco Marco], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 26. septembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Repsol Butano SA un DISA Gas SAU vārdā – F. Castedo Bartolomé, F. Castedo Álvarez, L. Moliner Oliva un A. Rueda García, abogados,
– Spānijas valdības vārdā – A. Rubio González un A. Gavela Llopis, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – O. Beynet un S. Pardo Quintillán, pārstāves,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 5. decembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV 2003, L 176, 57. lpp.) un samērīguma principa interpretāciju, kā to ir interpretējusi Tiesa 2010. gada 20. aprīļa spriedumā lietā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205).
2 Šie lūgumi ir iesniegti divās tiesvedībās starp Repsol Butano SA un DISA Gas SAU un Administración del Estado (Valsts pārvalde, Spānija) par 2015. gada 5. marta Orden IET/389/2015 por la que se actualiza el sistema de determinación automática de precios máximos de venta, antes de impuestos, de los gases licuados del petróleo envasados y se modifica el sistema de determinación automática de las tarifas de venta, antes de impuestos, de los gases licuados del petróleo por canalización (Rīkojums IET/389/2015, ar kuru tiek aktualizēta balonos iepildītas sašķidrinātās naftas gāzes maksimālo pārdošanas cenu pirms nodokļu nomaksas automātiskās noteikšanas sistēma un grozīta cauruļvadu sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanas tarifu pirms nodokļu nomaksas automātiskās noteikšanas sistēma) (BOE Nr. 58, 2015. gada 9. marts, 20850. lpp.; turpmāk tekstā – “Rīkojums IET/389/2015”) tiesiskumu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 2003/55
3 Direktīvas 2003/55, kas tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV 2009, L 211, 94. lpp.), 1. pantā bija paredzēts:
“1. Šī direktīva nosaka kopīgus dabasgāzes pārvades, sadales, piegādes un uzglabāšanas noteikumus. Tā paredz noteikumus, kas attiecas uz dabasgāzes nozares organizāciju un darbību, pieeju tirgum, kritērijiem un procedūrām, kas piemērojamas, lai piešķirtu atļaujas dabasgāzes pārvadei, sadalei, piegādei un uzglabāšanai un sistēmu ekspluatācijai.
2. Šajā direktīvā paredzētos noteikumus attiecībā uz dabasgāzi, tostarp sašķidrinātu dabasgāzi (SDG), piemēro arī biogāzei un gāzei no biomasas vai citiem gāzes veidiem, ciktāl šādas gāzes var tehniski un droši ievadīt dabasgāzes sistēmā un transportēt šajā sistēmā.”
4 Šīs direktīvas 3. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Pilnībā ievērojot attiecīgos Līguma noteikumus, īpaši 86. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas gāzes nozarē, var vispārīgās ekonomiskās interesēs uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kuras var attiekties uz drošību, tostarp uz piegāžu drošību, regularitāti, kvalitāti un cenu un vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti un klimata aizsardzību. Šādām saistībām ir jābūt skaidri definētām, pārredzamām, nediskriminējošām, pārbaudāmām un tām jāgarantē, ka visiem [Eiropas Savienības] gāzes uzņēmumiem ir vienlīdzīgi pieejami valstu patērētāji. Attiecībā uz piegāžu drošību, energoefektivitāti/pieprasījuma vadību un vides aizsardzības mērķu izpildi, kā minēts šajā punktā, dalībvalstis var ieviest ilgtermiņa plānošanu, ņemot vērā iespēju, ka sistēmai vēlēsies piekļūt trešās personas.”
Direktīva 2009/73
5 Direktīvas 2009/73 1. pantā ir noteikts:
“1. Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus dabasgāzes pārvadei, sadalei, piegādei un uzglabāšanai. Ar to nosaka normas, kas attiecas uz dabasgāzes nozares organizāciju un darbību, piekļuvi tirgum, kritērijiem un procedūrām, ko piemēro, piešķirot atļaujas dabasgāzes pārvadei, sadalei, piegādei un uzglabāšanai, kā arī uz sistēmu vadīšanu.
2. Šajā direktīvā paredzētos noteikumus par dabasgāzi, tostarp šķidrinātu dabasgāzi (SDG), piemēro nediskriminējošā veidā arī biogāzei un no biomasas iegūtai gāzei vai citu tipu gāzei, ciktāl tādas gāzes var tehniski un droši ievadīt un transportēt dabasgāzes sistēmā.”
6 Šīs direktīvas 3. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Pilnībā ievērojot attiecīgos [EK] Līguma noteikumus, jo īpaši 86. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas gāzes nozarē, var vispārējās ekonomikas interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošumu, tostarp piegādes drošumu, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, enerģiju no atjaunīgiem avotiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārredzamas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Kopienas dabasgāzes uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem. Attiecībā uz piegādes drošumu, energoefektivitātes/pieprasījuma pārvaldību un vides aizsardzības un ar enerģiju no atjaunīgiem avotiem saistīto mērķu sasniegšanu, kā minēts šajā punktā, dalībvalstis var ieviest ilgtermiņa plānošanu, ņemot vērā iespēju, ka sistēmai varētu vēlēties piekļūt trešās personas.”
Direktīva 2006/123/EK
7 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.) 5., 8., 17., 70.–73. apsvērumā ir noteikts:
“(5) [..] ir jālikvidē šķēršļi pakalpojumu sniedzēju brīvībai veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs un šķēršļi pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm, kā arī jāgarantē pakalpojumu saņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem tiesiskā drošība, kas vajadzīga šo divu Līgumā paredzēto pamatbrīvību īstenošanai praksē. Tā kā šķēršļi pakalpojumu iekšējā tirgū skar uzņēmējus, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kā arī tos uzņēmējus, kuri sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, neveikdami tajā uzņēmējdarbību, ir jāļauj pakalpojumu sniedzējiem izvērst savas pakalpojumu darbības iekšējā tirgū, vai nu sākot veikt uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai arī izmantojot pakalpojumu brīvu apriti. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāvar izvēlēties vienu no šīm brīvībām atkarībā no savas izaugsmes stratēģijas katrā dalībvalstī.
(8) Ir lietderīgi tos šīs direktīvas noteikumus, kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti, piemērot tikai tiktāl, ciktāl attiecīgās darbības ir atvērtas konkurencei, lai tie neliktu dalībvalstīm vai nu liberalizēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus vai privatizēt publiskās struktūras, kas sniedz šādus pakalpojumus, vai atcelt pastāvošos monopolus attiecībā uz citām darbībām vai noteiktiem izplatīšanas pakalpojumiem.
(17) Šī direktīva aptver vienīgi pakalpojumus, ko sniedz par atlīdzību. [..] Vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi ir pakalpojumi, ko sniedz par atlīdzību, un tādēļ tie ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Tomēr uz dažiem vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, piemēram tādiem, kas varētu pastāvēt transporta jomā, neattiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, un uz dažiem citiem vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, piemēram tādiem, kas varētu pastāvēt pasta pakalpojumu jomā, attiecas atkāpe no šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību. [..]
(70) Šīs direktīvas nolūkos un neskarot Līguma 16. pantu, pakalpojumus var uzskatīt par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem vienīgi tad, ja tos sniedz, izpildot īpašu uzdevumu sabiedrības interesēs, kuru pakalpojumu sniedzējam uzticējusi attiecīgā dalībvalsts. Šāda uzticēšana būtu jāveic ar vienu vai vairākiem aktiem, kuru veidu nosaka attiecīgā dalībvalsts, un tajā būtu jānorāda konkrētā uzdevuma precīzs apraksts.
(71) Šajā direktīvā paredzētais savstarpējas izvērtēšanas process nedrīkstētu ietekmēt dalībvalstu brīvību savos tiesību aktos noteikt sabiedrības interešu aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši saistībā ar sociālās politikas mērķiem. Turklāt ir nepieciešams, lai savstarpējas izvērtēšanas procesā tiktu pilnībā ievērota vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu specifika un tiem izvirzītie konkrētie uzdevumi. Tas var attaisnot zināmus ierobežojumus saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību, īpaši tad, ja to nolūks ir veselības aizsardzība un sociālās politikas mērķu sasniegšana un ja tie atbilst 15. panta 3. punkta a) līdz c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. [..]
(72) Pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi uztic svarīgus uzdevumus, kas saistīti ar sociālo un teritoriālo kohēziju. Šo uzdevumu veikšanu nevajadzētu kavēt ar šajā direktīvā noteikto izvērtēšanas procesu. Šim procesam nevajadzētu ietekmēt prasības, kas vajadzīgas šādu uzdevumu veikšanai, tomēr vienlaikus vajadzētu izskatīt nepamatotus ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību.
(73) [..] Izvērtējums par noteikto minimālo un/vai maksimālo tarifu atbilstību brīvībai veikt uzņēmējdarbību attiecas tikai uz tarifiem, kurus kompetentās iestādes ir noteikušas īpaši konkrētu pakalpojumu sniegšanai un nevis, piemēram, uz vispārīgiem cenu noteikšanas noteikumiem, piemēram, māju īrei.”
8 Atbilstoši Direktīvas 2006/123 1. panta 1. un 2. punktam:
“1. Šajā direktīvā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, lai atvieglinātu to, kā pakalpojumu sniedzēji īsteno brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti, vienlaikus saglabājot augstu pakalpojumu kvalitātes līmeni.
2. Šī direktīva neattiecas ne uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiskas vai privātas struktūras, nedz arī uz tādu publisko struktūru privatizāciju, kuras sniedz pakalpojumus.”
9 Šīs direktīvas 2. pantā ir paredzēts:
“1. Šo direktīvu piemēro pakalpojumiem, ko sniedz pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī.
2. Šo direktīvu nepiemēro šādām darbībām:
a) vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas nav saimnieciski pakalpojumi;
[..].”
10 Minētās direktīvas 15. pantā “Novērtējamas prasības”, kas ietilpst tās III nodaļā “Pakalpojumu sniedzēju brīvība veikt uzņēmējdarbību”, ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis pārbauda, vai saskaņā ar to tiesību sistēmu tiek piemērota kāda no 2. punktā minētajām prasībām, un nodrošina, ka visas šādas prasības atbilst 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstis pielāgo savus normatīvos vai administratīvos aktus tā, lai tie atbilstu šiem nosacījumiem.
2. Dalībvalstis pārbauda, vai to tiesību sistēmā kā nosacījums, lai atļautu piekļuvi pakalpojumu darbībai vai tās veikšanu, ir paredzēta atbilstība jebkurai no šādām nediskriminējošām prasībām:
[..]
g) fiksēti minimālie un/vai maksimālie tarifi, kas ir jāievēro pakalpojumu sniedzējam;
h) pakalpojumu sniedzēja pienākums sniegt citus konkrētus pakalpojumus kopā ar tā sniegtajiem pakalpojumiem.
3. Dalībvalstis pārbauda, vai 2. punktā minētās prasības atbilst šādiem nosacījumiem:
a) nediskriminēšana: prasības nedrīkst ne tieši, ne netieši būt diskriminējošas saistībā ar valstspiederību vai uzņēmumu gadījumā – saistībā ar juridiskās adreses atrašanās vietu;
b) nepieciešamība: prasībām ir jābūt pamatotām ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm;
c) samērīgums: prasībām ir jābūt piemērotām, lai sasniegtu noteikto mērķi; tās nedrīkst būt augstākas, nekā ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai, un nedrīkst pastāvēt iespēja šīs prasības aizstāt ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem, ar kuriem sasniedz to pašu rezultātu.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts attiecas uz tiesību aktiem vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu jomā vienīgi tiktāl, ciktāl šo punktu piemērošana juridiski vai faktiski nekavē veikt tiem uzticēto uzdevumu.
[..]
6. No 2006. gada 28. decembra dalībvalstis neievieš nevienu tāda veida jaunu prasību, kas minēta 2. punktā, izņemot gadījumus, kad šī prasība atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem.
[..]”
Spānijas tiesības
11 Saskaņā ar 1998. gada 7. oktobra Ley 34/1998 del sector de hidrocarburos (Likums 34/1998 par ogļūdeņražu nozari) (BOE Nr. 241, 1998. gada 8. oktobris, 33517. lpp.) 1. panta 3. punktā ir paredzēts:
“Šķidru un gāzveida ogļūdeņražu piegādes darbības ir jāveic saskaņā ar objektivitātes, pārskatāmības un brīvas konkurences principiem.”
12 Šī likuma 37. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Jēlnaftas pārstrādes un naftas produktu pārvadāšanas, uzglabāšanas, izplatīšanas tostarp sašķidrinātās naftas gāzes, tirdzniecības darbības ir brīvi veicamas saskaņā ar šajā Likumā paredzēto, neskarot pienākumus, kuri var izrietēt no citām tiesību normām un konkrētās nozares tiesību aktiem, tostarp nodokļu tiesību aktiem, kas saistīti ar teritorijas aprīkošanu un vidi un patērētāju un lietotāju aizsardzību.”
13 Minētā likuma 38. pantā ir noteikts:
“Naftas produktu cenas ir brīvi nosakāmas.”
14 Likuma Nr. 34/1998 ceturtajā pārejas noteikumā bija paredzēts:
“Valdība ar regulējumā noteiktās formulas palīdzību var paredzēt maksimālās mazumtirdzniecības cenas sašķidrinātās naftas gāzes baloniem, ja nepietiekami tiek ievēroti konkurences un konkurētspējas nosacījumi. Maksimālajā cenā tiks ietvertas izmaksas par piegādi mājās.”
15 1999. gada 1. oktobra Real Decreto‑ley 15/1999 por el que se aprueban medidas de liberalización, reforma estructural e incremento de la competencia en el sector de hidrocarburos (Karaļa dekrētlikums 15/1999, ar kuru apstiprina liberalizācijas pasākumus, strukturālo reformu un konkurences pastiprināšanu ogļūdeņražu nozarē) (BOE Nr. 236, 1999. gada 2. oktobris, 35442. lpp.) 5. pantā bija paredzēts:
“1. Maksimālās mazumtirdzniecības cena sašķidrinātās naftas gāzes, kas ir pildīta balonos un kas sver 8 kilogramus [kg] vai vairāk, ir noteikta 83,4 pesetas/kg, ieskaitot piegādi mājās. Šī cena ir piemērojama 12 mēnešu laikposmā, sakot no šī dekrētlikuma stāšanās spēkā.
2. Rūpniecības un enerģētikas ministrs pēc vienošanās ar valdības Ekonomikas lietu komisijas pārstāvi ar ministra lēmumu iepriekšējā punktā paredzētā divpadsmit mēnešu laikā ievieš balonos pildītās sašķidrinātās naftas gāzes cenu noteikšanas sistēmu, ņemot vērā tirgu sezonālo raksturu.
3. Ja šie konkurences un konkurētspējas šajā tirgū nosacījumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, rūpniecības un enerģētikas ministrs pēc vienošanās ar valdības Ekonomikas lietu komisijas pārstāvi ar ministra lēmumu var ieviest citas balonos pildītās sašķidrinātās naftas gāzes maksimālo mazumtirdzniecības cenu noteikšanas sistēmas. Maksimālajā cenā tiks ietvertas izmaksas par piegādi mājās.”
16 Ar 2014. gada 4. jūlija Real Decreto‑ley 8/2014 de aprobación de medidas urgentes para el crecimiento, la competitividad y la eficiencia (Karaļa dekrētlikums 8/2014 par steidzamu izaugsmes, konkurētspējas un efektivitātes pasākumu pieņemšanu) (BOE Nr. 163, 2014. gada 5. jūlijs, 52544. lpp.) tika atcelts Likuma 34/1998 ceturtais pārejas noteikums, kā arī Karaļa dekrētlikuma 15/1999 5. pants.
17 Likuma 34/1998, kas grozīts ar Karaļa dekrētlikumu 8/2014, trīsdesmit trešajā papildu noteikumā ir paredzēts:
“1. Lietotājiem, ar ko ir noslēgts līgums par sašķidrinātās naftas gāzes piegādi balonos, kuru svars ir 8 kg vai vairāk un mazāks par 20 kg, izņemot balonus sašķidrinātās naftas gāzes maisījumiem, ko izmanto kā kurināmo, ir tiesības saņemt piegādi mājās.
Pussalā un visās salās un ārpus salu teritorijām sašķidrinātās naftas gāzes vairumtirgotājam, kam ir lielākā tirgus daļa sašķidrinātās naftas gāzes nozarē, pārdodot to balonos, kuru svars ir 8 kg vai vairāk un mazāks par 20 kg, izņemot balonus sašķidrinātās naftas gāzes maisījumiem, ko izmanto kā kurināmo, attiecīgajā teritoriālajā darbības jomā ir pienākums veikt sašķidrinātās naftas gāzes piegādi mājās visiem, kuri to pieprasa.
2. Sašķidrinātās naftas gāzes vairumtirgotāju, kuriem ir pienākums veikt piegādi [mājās], sarakstu nosaka ar enerģētikas politikas un raktuvju ģenerāldirektora rezolūciju reizi trijos gados. Šo rezolūciju publicē Valsts Oficiālajā Vēstnesī.
Kad to liek nozares tirgus un uzņēmējdarbības struktūras attīstība, un katrā ziņā reizi piecos gados, valdība pārskata nosacījumus, lai īstenotu šajā noteikumā paredzēto pienākumu vai lemtu par tā atcelšanu.
3. Neraugoties uz šā likuma 38. panta noteikumiem, kamēr piekļuves tirgum un konkurences apstākļi šajā tirgū nav uzskatāmi par pietiekamiem, rūpniecības, enerģētikas un tūrisma ministrs pēc vienošanās ar valdības Ekonomikas lietu komisijas pārstāvis nosaka maksimālās mazumtirdzniecības cenas sašķidrinātās naftas gāzes baloniem, kuru svars ir 8 kg vai vairāk un mazāks par 20 kg un kuru taras svars pārsniedz 9 kg, izņemot balonus sašķidrinātās naftas gāzes maisījumiem, ko izmanto kā kurināmo, nosakot konkrētas minēto cenu vērtības vai izveidojot sistēmu šo cenu noteikšanai un automātiskai atjaunošanai. Maksimālajā cenā tiks ietvertas izmaksas par piegādi mājās.
4. Neskarot iepriekšējo punktu noteikumus, gadījumā, ja sašķidrinātās naftas gāzes vairumtirgotājam, kuram ir pienākums veikt piegādi mājās, nav balonu, kuru svars ir 8 kg vai vairāk un mazāks par 20 kg un kuru taras svars pārsniedz 9 kg, pienākums piegādāt mājās par maksimālo cenu, kas minēta 3. punktā, tiek attiecināts uz šo tirgus dalībnieku arī attiecībā uz baloniem ar taras svaru mazāk par 9 kg attiecīgajā teritorijā.
5. Sašķidrinātās naftas gāzes vairumtirgotājiem ir jāsniedz Enerģētikas politikas un raktuvju ģenerāldirektorātam informācija, kas nepieciešama to pienākumu izpildei, īpaši pienākuma piegādāt mājās sašķidrināto naftas gāzi, kā arī iepriekšējos punktos norādīto maksimālo cenu piemērošanas, analīzes un uzraudzības nolūkos.”
Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi
18 No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka Repsol Butano un DISA Gas par Rīkojumu IET/389/2015 ir cēlušas administratīvas prasības Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija).
19 Savas prasības pamatojumam Repsol Butano norāda, ka balonos pildītās sašķidrinātās naftas gāzes (turpmāk tekstā – “SNG”) maksimālo cenu noteikšanas sistēma, kas īstenota ar Rīkojumu IET/389/2015, neatbilstot attiecīgās nozares liberalizācijai un esot diskriminējoša. DISA Gas apgalvo, ka pienākums veikt SNG balonu piegādi mājās par reglamentētu cenu ir diskriminējošs, jo tas katrā Spānijas tiesību aktos definētajā teritoriālajā reģionā ir uzlikts tikai vienam pakalpojumu sniedzējam. Turklāt šī sistēma neatbilstot nozares liberalizācijai un samērīguma principam. Tas veicinot arī konkurences izkropļojumus.
20 Iesniedzējtiesas ieskatā, Rīkojums IET/389/2015, kura uzdevums ir tostarp balonos pildītas SNG tirdzniecības cenu automātiskas noteikšanas sistēmas atjaunināšana, tika pieņemts, pamatojoties uz Spānijas tiesību aktiem par ogļūdeņražu nozari, proti, Likuma 34/1998 trīsdesmit trešo papildu noteikumu, kas ieviests ar Karaļa dekrētlikumu 8/2014.
21 Šajā tiesību normā esot paredzēts, pirmkārt, ka Ministro de Industria, Energía y Turismo (rūpniecības, enerģētikas un tūrisma ministrs, Spānija), “kamēr konkurences un konkurētspējas tirgū nosacījumi nav uzskatāmi par pietiekamiem”, ievieš maksimālās tirdzniecības cenas SNG, kas pildīta balonos, kuru svars ir no 8 kg līdz 20 kg un kuru taras svars pārsniedz 9 kg. Šo balonu nepieejamības gadījumā maksimālās tirdzniecības cenas ir piemērojamas arī citiem baloniem.
22 Otrkārt, šajā tiesību aktā esot paredzēts arī pienākums veikt to gāzes balonu, kuriem ir piemērojamas reglamentētās cenas, piegādi mājās. Piegādes izmaksas esot iekļautas maksimālajā cenā. Šis pienākums esot noteikts saimnieciskās darbības subjektiem, kuriem pieder lielākā tirgus daļa balonos pildītās SNG, kuras svars ir no 8 kg līdz 20 kg, nozarē dažādās Spānijas Karalistes teritorijās, proti, pussalā, Baleāru salās un Kanāriju salās, kā arī Seutā un Meliljā. Tirgus dalībnieku, kuriem ir pienākums veikt piegādi, sarakstu nosaka ar enerģētikas politikas un raktuvju ģenerāldirektora rezolūciju reizi trijos gados. Atbilstoši Likuma 34/1998 trīsdesmit trešajam papildu noteikumam valdība šī pienākuma izpildes nosacījumus pārskata, “kad to liek nozares tirgus un uzņēmējdarbības struktūras attīstība, un katrā ziņā reizi piecos gados”.
23 Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka pirms Karaļa dekrētlikuma 8/2014 pieņemšanas jau citas Likuma 34/1998 tiesību normas paredzēja iespēju noteikt maksimālo balonos pildītās SNG tirdzniecības cenu, kā arī pienākumu veikt piegādi mājās. Šīs tiesas ieskatā, šie pasākumi tika nepārtraukti īstenoti un pagarināti kopš 1998. gada, un tas tā bija, lai gan attiecīgajā tiesiskajā regulējumā šiem pasākumiem noteikti bija pārejas raksturs. Šo pasākumu pagarināšana tik ilgā laikposmā varētu radīt šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai attiecīgajā tirgū. Tie atrodoties situācijā, kurā tirgus dalībnieks, kuram pieder lielākā tirgus daļa kādā konkrētā teritorijā, piedāvā SNG par administratīvi noteikto maksimālo cenu, kurā turklāt ir ietverta piegāde mājās.
24 Iesniedzējtiesa uzskata, ka tas, ka ir paredzēta maksimālā cena, kurā ir iekļauta piegāde mājās, var radīt šķērsli jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū. Protams, ciktāl tie izmanto mazāk smagus balonus, uz kuriem nav piemērojamas reglamentētās cenas, tie var brīvi noteikt cenas. Tomēr praksē no šīs cenas atkāpties nevarot, jo nav pieprasījuma, kas attaisnotu veicamos ieguldījumus. Tātad esot iemels domāt, ka šiem pasākumiem faktiski ir tirgus iesaldēšanas iedarbība, kas ir pretrunā brīvai konkurencei.
25 Runājot par pamatlietā aplūkoto pasākumu atbilstību Savienības tiesībām Tiesa 2010. gada 20. aprīļa spriedumā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205) esot nospriedusi, ka Direktīvā 2003/55, kurā ir reglamentēts dabasgāzes tirgus, ir pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā vispārējās tautsaimnieciskās interesēs tiek mēģināts saglabāt dabasgāzes piegādes cenas saprātīgā līmenī, nosakot references cenas, ar nosacījumu, ka šajā tiesiskajā regulējumā tiek ņemti vērā liberalizācijas un galapatērētāju aizsardzības mērķi, ka tas ir nepieciešams un tas pastāv ierobežotu laikposmu.
26 Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) esot nospriedusi, ka šajā spriedumā norādītie kritēriji esot piemērojami arī balonos pildītas sašķidrinātas gāzes tirgū, ar nosacījumu, ka šis tirgus ir Kopienas mēroga pat tad, ja nav konkrēti šo tirgu reglamentējoša Savienības tiesiskā regulējuma.
27 Iesniedzējtiesa norāda, ka šajās lietās balonos pildītas sašķidrinātas gāzes maksimālās tirdzniecības cenas pasākums var tikt kvalificēts kā sociāli neaizsargāto patērētāju aizsardzības pasākums, jo tā mērķis ir nodrošināt, ka piegādes galapatērētājam cena tiek saglabāta saprātīgā līmenī. Tas pats attiecoties uz pienākumu veikt piegādi mājās. Līdz ar to šiem pasākumiem esot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes mērķis LESD 106. panta izpratnē.
28 Tomēr šiem pasākumiem esot vispārīgs un nediferencējošs raksturs, jo to adresāti ir visi patērētāji. Turklāt, lai gan no konkrētā tiesiskā regulējuma izrietot, ka šiem pasākumiem ir pārejas noteikuma raksturs, jo tie tiek atjaunināti, “kamēr konkurences un konkurētspējas šajā tirgū nosacījumi netiek uzskatīti par pietiekamiem”, tas esot spēkā 18 gadus.
29 Līdz ar to ir jāšaubās par šo pasākumu atbilstību Savienības tiesībām, ņemot vērā 2010. gada 20. aprīļa spriedumā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205) norādītos kritērijus un samērīguma principu.
30 Šādos apstākļos Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Ņemot vērā [2010. gada 20. aprīļa spriedumā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205)] iedibināto judikatūru, vai pasākums, ar kuru, lai aizsargātu sociāli neaizsargātos patērētājus, tiek noteikta sašķidrinātās gāzes balona maksimālā cena, ir saderīgs ar minēto judikatūru vai atbilst samērīguma principam, ja atsevišķi vai kopā ar citiem iestājas kāds no šādiem apstākļiem:
– pasākums vispārēji attiecas uz visiem patērētājiem un ir pieņemts uz nenoteiktu laiku, “[kamēr konkurences un konkurētspējas] šajā tirgū nosacījumi netiek uzskatīti par pietiekamiem”;
– pasākums jau ir bijis spēkā vairāk nekā 18 gadus;
– pasākums var sekmēt vājas konkurences stāvokļa iesaldēšanu, radot šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai.
2) Ņemot vērā [2010. gada 20. aprīļa spriedumā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205)] iedibināto judikatūru, vai pasākums, kurā, lai aizsargātu sociāli neaizsargātos patērētājus vai grūti sasniedzamu apgabalu iedzīvotājus, ir noteikta obligāta sašķidrinātās gāzes balonu piegāde mājās, ir saderīgs ar minēto judikatūru vai atbilst samērīguma principam, ja atsevišķi vai kopā ar citiem iestājas kāds no iepriekšējā jautājumā uzskaitītajiem trim apstākļiem?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
31 Ar saviem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai samērīguma princips ir interpretējams tādējādi, ka ar to netiek pieļauti tādi pasākumi kā pamatlietās aplūkotie, ar kuriem ir noteiktas maksimālās cenas SNG, kas pildīta balonos, kuru svars ir no 8 kg līdz 20 kg un kuru taras svars pārsniedz 9 kg, un nosaka tirgus dalībniekiem, kuriem pieder lielākā daļa attiecīgās nozares tirgus, konkrētā ģeogrāfiska tirgū pienākumu veikt šīs gāzes piegādi mājās. Šajā kontekstā tā atsaucas uz kritērijiem, kas izriet no 2010. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205).
32 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šajā spriedumā Tiesa ir lēmusi par Direktīvas 2003/55, tostarp tās 3. panta 2. punkta, kurā ir reglamentēta dalībvalstu iejaukšanās, kas notiek vispārējās tautsaimnieciskās interesēs, dabasgāzes nozarē, uz kuru attiecas šī direktīva, interpretāciju. Šajā kontekstā Tiesa ir lēmusi par kritērijiem, kuri ļauj novērtēt pasākuma, kuru veido dabasgāzes piegādes galapatērētājiem references cenu noteikšana, samērīgumu.
33 Direktīva 2003/55 tika atcelta ar Direktīvu 2009/73, kuras 3. panta 2. punkts būtībā ir identisks Direktīvas 2003/55 3. panta 2. punktam un kuru Tiesa ir interpretējusi 2016. gada 7. septembra spriedumā ANODE (C‑121/15, EU:C:2016:637).
34 Šo divu direktīvu piemērošanas joma ir definēta attiecīgi katras tās 1. pantā. Saskaņā ar šīm tiesību normām šīs direktīvas piemēro dabasgāzei, kā arī biogāzei un no biomasas iegūtai gāzei vai citu tipu gāzei, ciktāl tādas gāzes var tehniski un droši ievadīt un transportēt dabasgāzes sistēmā.
35 Kā savos Tiesai iemiegtajos apsvērumos ir norādījusi Spānijas valdība un Eiropas Komisija, tehniski un droši nav iespējams ievadīt un transportēt SNG dabasgāzes sistēmā. Tātad, kā iesniedzējtiesa pamatoti ir norādījusi, ir jāsecina, ka valsts tiesību akti, kuros ir reglamentēta vienīgi SNG tirdzniecība, neietilpst nedz Direktīvas 2003/55, nedz Direktīvas 2009/73 piemērošanas jomā.
36 No tā izriet, ka Direktīvas 2003/55 3. panta 2. punktam un Direktīvas 2009/73 3. panta 2. punktam, kā tos Tiesa ir interpretējusi 2010. gada 20. aprīļa spriedumā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205), un 2016. gada 7. septembra spriedumā ANODE (C‑121/15, EU:C:2016:637), nav nozīmes strīdu pamatlietās atrisināšanai.
37 Tomēr iesniedzējtiesa šaubās par to, kā tai attiecīgajiem pasākumiem lietās, kuras tā izskata, ir jāpiemēro samērīguma principa ievērošanas novērtējuma kritēriji, kas minēti 2010. gada 20. aprīļa spriedumā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205).
38 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā, kas ieviesta ar LESD 267. pantu, Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas tai ļautu izlemt tajā izskatāmo lietu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi. Turklāt Tiesai var nākties ņemt vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies (spriedums, 2018. gada 29. novembrī, baumgarten sports & more, C‑548/17, EU:C:2018:970, 22. punkts).
39 No tiesas judikatūras izriet, ka samērīguma princips ir viens no Savienības vispārējiem tiesību principiem, kurš ir jāievēro tādā valsts tiesiskajā regulējumā, kas ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā vai ar ko šīs tiesības tiek piemērotas (spriedums, 2014. gada 6. marts, Siragusa, C‑206/13, EU:C:2014:126, 34. punkts).
40 Šajās lietās ir skaidrs, ka pamatlietās aplūkotie pasākumi var radīt šķērsli jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, kuram ir raksturīgs zems konkurences līmenis. Iesniedzējtiesa uzskata, ka šie pasākumi varētu ietekmēt LESD paredzētās pamatbrīvības. Tomēr tā uzskata, ka šiem pasākumiem ir vispārēja tautsaimnieciska nozīme, proti, enerģijas piegāde aizsargājamiem patērētajiem par saprātīgu cenu. Šajā kontekstā tā šaubās par to, vai, ņemot vērā to ierobežojošo iedarbību uz iekšējo tirgu, kā arī sasniedzamo mērķi, pamatlietā aplūkotie pasākumi ir samērīgi.
41 Ir jākonstatē, ka tādi pasākumi kā pamatlietā aplūkotie, ar kuriem ir noteikta maksimālā cena SNG, kas pildīta noteiktos gāzes balonos, un tirgus dalībniekiem, kuriem pieder lielākā daļa attiecīgās nozares tirgus, uzlikts pienākums noteiktā ģeogrāfiska tirgū veikt šo balonu piegādi mājās, ir pakalpojumu sniedzēju brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums Direktīvas 2006/123 izpratnē un tie ietilpst šīs pēdējās minētās direktīvas piemērošanas jomā.
42 Proti, pirmkārt, Direktīvas 2006/123 15. panta 2. punkta g) apakšpunktā skaidri ir kvalificēti “fiksēti [..] maksimālie tarifi, kas ir jāievēro pakalpojumu sniedzējam”, kā “prasības” šīs direktīvas 4. panta 7. punkta izpratnē, kas ir nosacījumi, kuri ietekmē pakalpojumu sniedzēju brīvību veikt uzņēmējdarbību (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2015. gada 23. decembris, C‑293/14, EU:C:2015:843, 51. punkts). Otrkārt, pienākums veikt piegādi mājās, kurš ir noteikts dažiem tirgus dalībniekiem atkarībā no tiem piederošās tirgus daļas balonos pildītas SNG nozarē, ir “citi konkrēti pakalpojumi” Direktīvas 2006/123 15. panta 2. punkta h) apakšpunkta izpratnē, kuri saskaņā ar piemērojamām tiesību normām ir jāsniedz kopā ar galveno pakalpojumu, kas ir šīs gāzes tirdzniecība.
43 Turklāt no Direktīvas 2006/123 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar tās 17., 70. un 72. apsvērumu, tieši izriet, ka šajā direktīvā paredzētie noteikumi principā ir piemērojami visiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, jo no šo tiesību normu piemērošanas jomas ir izslēgti tikai vispārējas nozīmes pakalpojumi, kas nav tautsaimnieciski pakalpojumi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 23. decembris, Hiebler, C‑293/14, EU:C:2015:843, 43. un 44. punkts).
44 Direktīvas 2006/123 15. panta 2. punktā paredzētajā sarakstā uzskaitītās prasības ir jāizvērtē dalībvalstīm. Saskaņā ar šī 15. panta 1. punktu dalībvalstis tomēr ir tiesīgas saglabāt vai attiecīgajā gadījumā ieviest to tiesību sistēmās prasības, tomēr ar nosacījumu, ka tās atbilst minētā 15. panta 3. punktā paredzētajiem nediskriminācijas, nepieciešamības un samērīguma nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 23. decembris, Hiebler, C‑293/14, EU:C:2015:843, 54. punkts).
45 Tādējādi Direktīvas 2006/123 15. panta 3. punktā ir paredzēts, ka tāds brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums kā maksimālās SNG cenas noteikšana un pienākums veikt piegādi mājās var tikt pamatots. Šajā ziņā ir nepieciešams, lai tiktu ievēroti nosacījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šis ierobežojums vispirms nebūtu diskriminējošs saistībā ar valstspiederību, pēc tam – lai tas būtu pamatots ar primāru vispārējo interešu apsvērumu, un visbeidzot – lai tas būtu piemērots noteiktā mērķa sasniegšanai, nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, un lai to nebūtu iespējams aizstāt ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem, ar kuriem būtu iespējams sasniegt tādu pašu rezultātu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 23. decembris, Hiebler, C‑293/14, EU:C:2015:843, 55. punkts).
46 Runājot par uzņēmumiem, kam uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana, no Direktīvas 2006/123 15. panta 4. punkta izriet, ka šī 15. panta 1.–3. punkts ir piemērojams konkrētajam valsts tiesiskajam regulējumam vienīgi tad, ja to piemērošana tiesiski un faktiski nekavē šiem uzņēmumiem uzticētā īpašā uzdevuma izpildi.
47 Tomēr, kā tas izriet, no paša Direktīvas 2006/123 15. panta 4. punkta formulējuma, ir jāievēro šī 15. panta 3. punktā minētie nediskriminācijas, nepieciešamības un samērīguma nosacījumi, ciktāl tie nekavē kompetentās iestādes vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniedzējam uzticētā īpašā uzdevuma izpildi.
48 Ņemot vērā iepriekš minēto un lai sniegtu iesniedzējtiesai noderīgu atbildi, ir jāuzskata, ka šī jautājuma mērķis ir noskaidrot, vai samērīguma nosacījums, kas paredzēts Direktīvas 2006/123 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus pasākumus kā pamatā aplūkotie, ar kuriem ir noteikta maksimālā cena SNG, kas pildīta balonos, kuru svars ir no 8 kg līdz 20 kg un kuru taras svars pārsniedz 9 kg, un nosaka tirgus dalībniekiem, kuriem pieder lielākā daļa attiecīgās nozares tirgus, konkrētā ģeogrāfiskā tirgū pienākumu veikt šīs gāzes piegādi mājās.
49 Lai gan valsts tiesas ziņā ir izvērtēt valsts pasākumu saderību ar Savienības tiesībām, Tiesa tomēr var tai sniegt visas norādes, kas ir derīgas tās izskatīšanā esošās lietas atrisināšanai (spriedums, 2019. gada 14. februāris, Nestrade, C‑562/17, EU:C:2019:115, 36. punkts).
50 No šī sprieduma 31. punkta izriet, ka iesniedzējtiesa šajā kontekstā šaubās it īpaši par to kritēriju piemērojamību un interpretāciju, kas izklāstīti 2010. gada 20. aprīļa spriedumā lietā Federutility u.c. (C‑265/08, EU:C:2010:205) par valsts iejaukšanās dabasgāzes nozarē samērīgumu.
51 Kā tas tika norādīts šajā spriedumā, dabasgāzes nozare ir reglamentēta Direktīvā 2009/73. Tās mērķis ir izveidot dabasgāzes iekšējo tirgu, kurš būtu pilnībā un tiešām atvērts un balstīts uz konkurenci, kurā visi patērētāji var brīvi izvēlēties savus piegādātājus un kurā visi piegādātāji var brīvi veikt savu produktu piegādes klientiem, kas nozīmē, ka dabasgāzes piegādes cena ir jānosaka, vienīgi pamatojoties uz tirgus pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 7. septembris, ANODE, C‑121/15, EU:C:2016:637, 26. punkts).
52 Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka ietekmei, kura izriet no valsts iejaukšanās saistībā ar dabasgāzes tirdzniecības cenu pasākuma, lai tā atbilstu samērīguma principam, noteikti ir jābūt ierobežotai laikā, kas nepārsniedz vispārējo interešu mērķa sasniegšanai nepieciešamo (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 20. aprīlis, Federutility u.c., C‑265/08, EU:C:2010:205, 33. un 35. punkts).
53 Šie apsvērumi ir piemērojami arī samērīguma nosacījumam, kas minēts Direktīvas 2006/123 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā.
54 Protams, dalībvalstīm ir ļauts saglabāt vai attiecīgā gadījumā ieviest tāda veida prasības, kādas ir minētas Direktīvas 2006/123 15. panta 2. punktā, ar nosacījumu, ka tās atbilst šī 15. panta 3. punktā paredzētajiem nediskriminēšanas, nepieciešamības un samērīguma nosacījumiem (spriedums, 2015. gada 16. jūnijs, Rina Services u.c., C‑593/13, EU:C:2015:399, 33. punkts).
55 Tomēr šādas prasības atbilstības samērīguma principam vērtējums laika gaitā var būt mainīgs atkarībā no attiecīgā tirgus un tā attīstības. Turklāt ir jāizvairās no tā, ka kādas no Direktīvas 2006/123 15. panta 2. punktā minētajām prasībām saglābšana nozīmētu, ka ietekme uz iekšējā tirgus izveidi būtu pastāvīga.
56 Šajā kontekstā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai un kādā mērā kompetentajām iestādēm saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām ir pienākums periodiski, ik pēc neilga laikposma pārskatīt tās iejaukšanās nepieciešamību un kārtību atbilstoši izmaiņām attiecīgajā tirgū (spriedums, 2010. gada 20. aprīlis, Federutility u.c., C‑265/08, EU:C:2010:205, 35. punkts).
57 Šajā ziņā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Likuma 34/1998, kas grozīts ar Karaļa dekrētlikumu 8/2014, trīsdesmit trešajā papildu noteikumā ir paredzēts, ka rūpniecības, enerģētikas un tūrisma ministrs, “kamēr konkurences un konkurētspējas tirgū nosacījumi nav uzskatāmi par pietiekamiem”, ievieš maksimālās tirdzniecības cenas SNG. Turklāt no šīs tiesību normas izriet, ka pienākums veikt piegādi mājās tiek pārskatīts, “kad to liek nozares tirgus un uzņēmējdarbības struktūras attīstība, un katrā ziņā reizi piecos gados”.
58 Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šī valsts tiesību norma atbilst šī sprieduma 56. punktā minētajai periodiskas pārskatīšanas veikšanas prasībai.
59 Turklāt no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka piemērojamās valsts tiesībās ir paredzēts SNG tirdzniecības maksimālās cenas regulāra pielāgošana, lai ņemtu vērā izmaksu attīstību, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Kā Tiesa ir nospriedusi, šāds mehānisms, kurā ir paredzēts tikai šo tarifu līmeni periodiski pārskatīt un kurš neattiecas uz valsts iejaukšanās attiecībā uz cenām nepieciešamību un tās kārtību, nevar tikt pielīdzināts attiecīgā pasākuma ilguma ierobežošanai (spriedums, 2016. gada 7. septembris, ANODE, C‑121/15, EU:C:2016:637, 62. punkts).
60 Turklāt ir jānorāda, ka fakts, kas ir minēts iesniedzējtiesas nolēmumos, ka tādi pasākumi kā pamatlietā aplūkotie Spānijā ir spēkā kopš 1998. gada un tas tā ir, neraugoties uz to pārejas noteikuma raksturu, pats par sevi neļauj secināt, ka šie pasākumi nav adekvāti. Proti, no Tiesai iesniegtajiem Spānijas valdības apsvērumiem izriet, ka Spānijas balonos pildītās SNG tirgus piedzīvojot lejupslīdi dabasgāzes tirgus paplašināšanās dēļ. No tā izrietošā tirdzniecības samazināšanās palielinot izmaksas tiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas šajā tirgū, un padarot grūtāku jaunu konkurentu ienākšanu tirgū, kuri varētu izdarīt spiedienu uz cenām. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda šie elementi un jāņem tie vērā, veicot pamatlietā aplūkoto pasākumu samērīguma izvērtēšanu.
61 Turklāt reglamentētā cena un pienākums veikt attiecīgās piegādes atbilstoši Tiesas rīcībā esošās informācijai ir piemērojams vienīgi SNG, kas pildīta balonos, kuru svars ir no 8 kg līdz 20 kg un kuru taras svars pārsniedz 9 kg. Šīs gāzes tirdzniecībai citās tvertnēs šie pienākumi nav piemērojami. Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkoto pasākumu rezultātā tiek samazināta vai pat iznīcināta nereglamentētas SNG tirdzniecības rentabilitāte. Tas tā varētu būt tostarp gadījumā, ja maksimālā cena, kā noteikts, piemērojot Spānijas attiecīgos tiesību aktus, bija ievērojami zemāka par tirgus cenu, kā to apgalvo prasītājas pamatlietās.
62 Visbeidzot samērīguma prasība ir jāizvērtē arī saistībā ar pasākuma piemērojamību noteiktam personu lokam, konkrētāk, personām, kas gūst labumu no šā pasākuma (spriedums, 2010. gada 20. aprīlis, Federutility u.c., C‑265/08, EU:C:2010:205, 39. punkts).
63 Šajā ziņā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka strīdus pasākumu adresāti ir mājsaimniecību patērētāji, nevis uzņēmumi, kas atbilst šo pasākumu mērķim, proti, nodrošināt energoapgādi aizsargājamiem patērētajiem par saprātīgu cenu.
64 Turklāt ir skaidrs, ka mājsaimniecības patērētāji gūst labumu no pamatlietā aplūkotajiem pasākumiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir sociāli aizsargājami vai arī tie dzīvo grūti pieejamās zonās vai tālu no SNG izplatīšanas vietām. Lai gan šis apstāklis principā var būt norāde uz to, pasākumi pārsniedz to, kas varētu būt nepieciešams, lai sasniegtu to mērķi, tomēr samērīguma princips nerada noteikti šķērsli tam, ka strīdus pasākumi attiecas uz visiem mājsaimniecības patērētajiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 20. aprīlis, Federutility u.c., C‑265/08, EU:C:2010:205, 40. punkts). Šajā kontekstā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda iespēja, kā arī lietderīgums veikt pasākumus attiecībā uz mazāk aizsargātiem patērētājiem. Šajā ziņā atbilstošie apstākļi ir prasītāju pamatlietā un Spānijas valdības argumenti saistībā ar aizstājošu pasākumu īstenojamību un šādu pasākumu iespējami ekonomisko iedarbību.
65 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Direktīvas 2006/123 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais samērīguma nosacījums ir interpretējams tādējādi, ka ar to tiek pieļauti tādi pasākumi kā pamatlietā aplūkotie, ar kuriem tiek noteikta balonos pildītas SNG maksimālā cena un noteikts dažiem tirgus dalībniekiem pienākums veikt piegādi mājās, ar nosacījumu, ka šie pasākumi tiek saglabāti tikai noteiktu laiku un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu iecerēto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes mērķi.
Par tiesāšanās izdevumiem
66 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais samērīguma nosacījums ir interpretējams tādējādi, ka ar to tiek pieļauti tādi pasākumi kā pamatlietā aplūkotie, ar kuriem tiek noteikta balonos pildītas SNG maksimālā cena un noteikts dažiem tirgus dalībniekiem pienākums veikt piegādi mājās, ar nosacījumu, ka šie pasākumi tiek saglabāti tikai noteiktu laiku un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu iecerēto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes mērķi.
[Paraksti]