Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. martā iesniedza High Court (Īrija) – Friends of the Irish Environment Limited/An Bord Pleanála

(Lieta C-254/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Friends of the Irish Environment Limited

Atbildētāja: An Bord Pleanála

Prejudiciālie jautājumi

Vai lēmums pagarināt attīstības piekrišanas termiņu ir vienošanās par projektu, kā rezultātā tiek piemērots Padomes Direktīvas 92/43/EEK 1 (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk tekstā – “Dzīvotņu direktīva”) 6. panta 3. punkts?

Vai atbildi uz 1. jautājumu ietekmē kāds no turpmāk minētajiem apsvērumiem?

Attīstības piekrišana (kuras termiņu ir lūgts pagarināt) ir sniegta saskaņā ar valsts tiesību normu, ar kuru Dzīvotņu direktīva nebija atbilstoši īstenota, kā rezultātā Dzīvotņu direktīvā minētais atbilstošais novērtējums tiesību aktos tika nepareizi pielīdzināts IVN direktīvā (Direktīvā 2011/92/ES 2 ) minētajam ietekmes uz vidi novērtējumam.

Sākotnēji sniegtajā attīstības piekrišanā nav norādīts, vai pieteikums sniegt piekrišanas izskatīts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta 1. vai 2. posmā, un tas neietver “pilnīgus, precīzus un galīgus konstatējumus un secinājumus, kas varētu kliedēt jebkuras zinātniski pamatotas šaubas par šo projektu ietekmi uz attiecīgo teritoriju”, kā norādīts lietā C-404/09 Komisija/Spānija 3 .

Attīstības piekrišanas sākotnējais termiņš ir beidzies, un tā rezultātā attīstības piekrišana ir zaudējusi spēku attiecībā uz visu attīstību. Neviens ar attīstību saistītais darbs nedrīkst tikt veikts saskaņā ar attīstības piekrišanu, par kuras termiņa iespējamo pagarināšanu nav pieņemts lēmums.

Saskaņā ar attīstības piekrišanu nekad nav veikti nekādi ar attīstību saistīti darbi.

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, kādi apsvērumi kompetentajai iestādei ir jāņem vērā, īstenojot 1. posma pārbaudi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu? Piemēram, vai kompetentajai iestādei ir jāņem vērā kāds no turpmāk minētajiem apsvērumiem vai visi turpmāk minētie apsvērumi, proti, i) vai ir kādas izmaiņas ierosinātajos darbos un zemes izmantošanā; ii) vai pēc dienas, kad ir pieņemts lēmums sniegt attīstības piekrišanu, ir bijušas kādas vides apstākļu izmaiņas, piemēram, saistībā ar Eiropas teritoriju noteikšanu; iii) vai ir bijušas kādas attiecīgas izmaiņas zinātniskajās atziņās, piemēram, vairāk aktualizēti pētījumi saistībā ar noteiktām interesēm, kas skar Eiropa teritorijas? Vai kompetentajai iestādei ir jāveic visas attīstības ietekmes uz vidi novērtējums?

Vai ir jānošķir i) attīstības piekrišana, ar ko nosaka termiņu ekspluatācijas laikposmam (ekspluatācijas posmam), un ii) attīstības piekrišana, ar ko nosaka vienīgi termiņu laikposmam, kurā var veikt būvdarbus (būvniecības posmam), taču, pieņemot, ka būvdarbi ir pabeigti paredzētajā termiņā, nenosaka nekādu termiņu darbībai vai ekspluatācijai?

Cik lielā mērā – ja vispār tāds ir –valsts tiesai ir pienākums interpretēt tiesību aktus, ciktāl tas ir iespējams saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas un Orhūsas konvencijas noteikumiem, ievērojot prasību, ka lietas dalībnieki ir skaidri izvirzījuši šos ar interpretāciju saistītos jautājumus? Precīzāk, ja valsts tiesībās ir paredzētas divas lēmumu pieņemšanas procedūras, no kurām tikai viena nodrošina atbilstību Dzīvotņu direktīvai, – vai valsts tiesai ir pienākums interpretēt valsts tiesību aktus tādējādi, ka var tikt izmantota vienīgi tā lēmumu pieņemšanas procedūra, kas nodrošina minēto atbilstību, lai gan lietas dalībnieki tiesā iesniegtajā lietā nav skaidri prasījuši precīzu interpretāciju?

Ja atbilde uz iepriekšminēto 2. jautājuma A) daļu ir tāda, ka ir būtiski ņemt vērā, vai attīstības piekrišana (kuras termiņu ir lūgts pagarināt) ir sniegta saskaņā ar valsts tiesību normu, ar kuru Dzīvotņu direktīva nav atbilstoši īstenota, – vai valsts tiesai ir pienākums nepiemērot valsts procesuālo tiesību normas, kas liedz iebildumu iesniedzējam apstrīdēt iepriekš sniegtās attīstības piekrišanas spēkā esamību (kuras termiņš ir beidzies), ņemot vērā vēlāku pieteikumu attīstības piekrišanas sniegšanai? Vai šāda valsts procesuālo tiesību norma ir pretrunā pienākumam īstenot korektīvos pasākumus, kā nesen atkārtoti tika uzsvērts lietā C-348/15 Stadt Wiener 4 ?

____________

1 OV 1992, L 206, 7. lpp.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 2012, L 26, 1. lpp.).

3 EU:C:2011:768.

4 EU:C:2016:882.