Language of document : ECLI:EU:F:2012:152

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2012. gada 14. novembrī

Lieta F‑75/11

Vincent Bouillez

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2007. gada paaugstināšana amatā – Atteikums paaugstināt amatā – Atcelšana – Īstenošanas pasākumi – Jauns salīdzinošs nopelnu izvērtējums – AST funkciju grupas ierēdņu nopelnu salīdzinošs izvērtējums atkarībā no viņu karjeras gaitas

Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru V. Bouillez būtībā lūdz atcelt lēmumu viņu nepaaugstināt AST 7 pakāpē 2007. gada paaugstināšanā amatā, ko Padome pieņēmusi 2010. gada 1. oktobrī pēc tam, kad tā bija veikusi jaunu nopelnu salīdzinošo izvērtējumu, izpildot Civildienesta tiesas 2010. gada 5. maija spriedumu lietā F‑53/08 Bouillez u.c./Padome (turpmāk tekstā – “2010. gada 5. maija spriedums”)

Nolēmums Prasību noraidīt. Padome sedz savus, kā arī atlīdzina vienu ceturtdaļu no V. Bouillez tiesāšanās izdevumiem. Prasītājs pats sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Administrācijas novērtējuma brīvība – Ierobežojumi – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana – Nepieciešamība, lai iecēlējinstitūcija izvērtētu visus amatā paaugstināmos ierēdņus

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – AST funkciju grupas ierēdņi – Izvērtējums, kas atšķiras atkarībā no karjeras gaitas

(Civildienesta noteikumu 45. pants; XIII pielikuma 10. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas novērtējuma brīvība – Elementi, ko var ņemt vērā

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojums

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Civildienesta noteikumu 45. pantā, kurā ir noteikts, ka iecēlējinstitūcijai ir jāveic amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošs izvērtējums, ir paredzēts, ka šāds izvērtējums attiecas uz visiem paaugstināmajiem ierēdņiem neatkarīgi no to veicamajām funkcijām. Būtībā ar šādu prasību vienlaicīgi tiek izteikts vienlīdzīgas attieksmes princips starp ierēdņiem un viņu karjeras veidošanas iespēju princips.

Taču, ja likumdevējs ir paredzējis apvienot vienā funkciju grupā visus administratorus, kuri veic lingvistiskās vai citas funkcijas, minētajai iestādei ir jāveic vienots salīdzinošs nopelnu izvērtējums par visiem administratoriem, kas paaugstināmi vienā un tajā pašā pakāpē.

(skat. 33. un 34. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 15. decembris, F‑14/09 Almeida Campos u.c./Padome, 31. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Runājot par AST funkciju grupas ierēdņiem, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. pantā, lai noteiktu katrai pakāpei noteikto vakanto amata vietu skaitu, ir paredzētas reizināšanas likmes, kas atšķiras atkarībā no karjeras gaitas.

Tā kā iestādei ir jāņem vērā šīs likmes, ir pareizi, ka iecēlējinstitūcija veic atšķirīgu AST funkciju grupas ierēdņu salīdzinošu nopelnu izvērtējumu atkarībā no karjeras gaitas.

Šajā ziņā AST funkciju grupas ierēdņu nopelnu salīdzināšana paaugstināšanas amatā nolūkos pēc karjeras gaitas nav pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam, jo Civildienesta XIII pielikuma 10. pants kā speciāla tiesību norma paredz atkāpi no vispārējām Civildienesta noteikumu tiesību normām.

(skat. 35.–37. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 10. novembris, F‑20/09 Juvyns/Padome, 42. un 43. punkts.

3.      Salīdzinoši izvērtējot nopelnus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu par paaugstināšanu amatā atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam, iecēlējinstitūcijai ir plaša novērtējuma brīvība.

Šajā ziņā Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā iestādēm ir sniegta noteikta brīvība attiecībā uz faktiem, kas ir jāņem vērā, veicot amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošo izvērtējumu, jo šajā jautājumā tajā nav ietverts izsmeļošs uzskaitījums. Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā, izmantojot vārdkopu “jo īpaši”, ir precizēti trīs galvenie fakti, kas noteikti ir jāņem vērā, veicot salīdzinošu nopelnu izvērtējumu. Tomēr tas neizslēdz iespēju ņemt vērā citus faktus, kas arī varētu norādīt uz amatā paaugstināmo ierēdņu nopelniem. Šādu secinājumu neatspēko fakts, ka paaugstināšanas jomā iecēlējinstitūcija kandidātu vecumu un viņu stāžu attiecīgajā pakāpē vai dienestā var ņemt vērā tikai pakārtoti, proti, tad, ja paaugstināmajiem ierēdņiem ir vienādi nopelni it īpaši attiecībā uz Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā skaidri paredzētajiem trīs elementiem. Tādējādi ne vecums, ne stāžs pats par sevi nevar liecināt par amatā paaugstināmo kandidātu nopelniem. Šī iemesla dēļ tos var ņemt vērā tikai, lai nošķirtu kandidātus ar vienādiem nopelniem.

Turklāt administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz to, kādu nozīmi tā piešķir katram no trim Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, jo šī panta noteikumi neizslēdz kritēriju izsvēršanas iespēju.

(skat. 56.–58. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesas spriedums: 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, 52. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 24. marts, F‑104/09 Canga Fano/Padome, 68. punkts, spriedums pārsūdzēts Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑281/11 P; 2011. gada 8. septembris, F‑9/10 AC/Padome, 25. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Iecēlējinstitūcijai piešķirto novērtējuma brīvību ierobežo nepieciešamība salīdzinošo kandidātu izvērtēšanu veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam. Praktiski šis izvērtējums ir jāveic uz vienlīdzīga pamata un izmantojot salīdzināmus informācijas avotus un ziņas.

Šajā jomā tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā administrācijas vērtējumam izmantotās metodes un līdzekļus, tai nevar tikt pārmesta saprātīgu robežu pārsniegšana un vai tā savu novērtējuma brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

Tātad Civildienesta tiesai nav jāveic detalizēta visu amatā paaugstināmo kandidātu lietas dokumentu pārbaude, lai pārliecinātos, ka tā piekrīt iecēlējinstitūcijas secinājumam, jo, ja tā veiktu šādu uzdevumu, tā pārkāptu tiesiskuma pārbaudes robežas, kuras tai ir jāievēro, tādējādi minētās iestādes amatā paaugstināmo kandidātu nopelnu vērtējumu aizstājot ar savu vērtējumu.

Turklāt Civildienesta tiesa veikto ierēdņu kvalifikācijas un nopelnu novērtējumu nevar aizstāt ar savu vērtējumu un tā atcelšana, jo ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ir iespējama tikai tad, ja no lietas dokumentiem iziet, ka minētā iestāde ir pārsniegusi savas novērtējuma brīvības robežas.

(skat. 59.–62. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Casini/Komisija, minēts iepriekš, 52. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: AC/Padome, minēts iepriekš, 14. un 23. punkts; 2011. gada 13. decembris, F‑51/08 RENV Stols/Padome, 37. un 38. punkts.