Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 13. martā iesniedza Wiener Neustadt (Austrija) – YS/NK

(Lieta C-223/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Wiener Neustadt

Pamatlietas puses

Prasītājs: YS

Atbildētāja: NK

Prejudiciālie jautājumi

1.    Vai Direktīvas 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 1 un/vai Direktīvas 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos 2 , piemērošanas jomā ietilpst dalībvalsts regulējums, ja tā rezultātā bijušam darba devējam, izmaksājot arodpensijas, no tām ir jāietur noteiktas naudas summas, kas skar būtiski lielāku skaitu vīriešu, kuriem ir tiesības saņemt arodpensiju, nekā sieviešu, kurām ir šādas tiesības, un darba devējs ieturētās naudas summas drīkst izmantot pēc saviem ieskatiem, un vai šāds regulējums ir diskriminējošs iepriekš minēto direktīvu nozīmē?

2.    Vai Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju 3 , piemērošanas jomā ietilpst dalībvalsts regulējums, kas diskriminē vecuma dēļ, jo tas rada izdevumus tikai vecāka gadagājuma personām, kurām ir privāttiesībās balstītas tiesības saņemt arodpensiju, kas tika nolīgta kā tieši definētu pabalstu shēma, savukārt gados jaunākām un jaunām personām, kuras ir noslēgušas līgumus par arodpensiju, šādi izdevumi nerodas?

3.    Vai Pamattiesību hartas regulējums, it īpaši tajā paredzētais nediskriminācijas princips, kas izriet no 20. un 21. panta, ir jāpiemēro arodpensijām arī tad, ja dalībvalsts regulējums neietver diskrimināciju, kāda tā ir aizliegta saskaņā ar Direktīvu 79/7/EEK, Direktīvu 2000/78/EK un Direktīvu 2006/54/EK?

4.    Vai Pamattiesību hartas 20. un nākamie panti ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj dalībvalsts regulējumu, kas īsteno Savienības tiesību aktus Pamattiesību hartas 51. panta izpratnē un dzimuma, vecuma, īpašuma vai citu iemeslu, piemēram, īpašuma tiesību attiecību dēļ, kādos pašreiz atrodas šo personu bijušais darba devējs, diskriminē personas, kurām ir privāttiesībās balstītas tiesības saņemt arodpensiju, salīdzinājumā ar citām personām, kurām ir tiesības saņemt arodpensiju, un vai Pamattiesību harta aizliedz šāda veida diskrimināciju?

5.    Vai valsts tiesību normas, kas pienākumu veikt maksājumus savam bijušajam darba devējam paredz tikai nelielai personu grupai, kam ir līgumtiesības saņemt arodpensiju tieši definētu pabalstu shēmas veidā, nozīmē diskrimināciju vēl arī īpašuma dēļ Pamattiesību hartas 21. panta nozīmē, ja tas skar tikai personas, kas saņem lielākas arodpensijas?

6.    Vai Pamattiesību hartas 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts regulējumu, kas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un izslēdzot kompensāciju, paredz atsavinoša rakstura iejaukšanos līgumā par arodpensiju tieši definētu pabalstu shēmas veidā, kas noslēgts starp divām privātpersonām, radot izdevumus bijušajam darba ņēmējam, kas bijis nodarbināts uzņēmumā, kas veidojis uzkrājumus arodpensijas izmaksai un neatrodas ekonomiski sarežģītā situācijā?

7.    Vai normatīvajos aktos bijušajam darba devējam noteiktais pienākums neizmaksāt personai, kurai ir tiesības saņemt arodpensiju, nolīgtās atlīdzības (nolīgtās arodpensijas) daļas, kā līgumu slēgšanas brīvības pārkāpums nozīmē iejaukšanos darba devēja tiesībās uz īpašumu?

8.    Vai Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts regulējumu, kas ar normatīvajiem aktiem īsteno atsavināšanu un neparedz citu atsavināšanas novēršanas iespēju kā prasības par zaudējumu atlīdzību un atsavinātās summas atmaksu celšanu pret atsavināšanas labuma guvēju (bijušo darba devēju un maksātāju saskaņā ar pensijas līgumu)?

____________

1 OV 1979, L 6, 24. lpp.

2 OV 2006, L 204, 23. lpp.

3 OV 2000, L 303, 16. lpp.