Language of document : ECLI:EU:F:2011:146

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 20. septembrī


Lieta F‑45/06 REV


Sandrine De Buggenoms u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Tiesvedība – Pieteikums pārskatīt nolēmumu – Civildienesta tiesas Reglamenta 119. pants – Civildienesta tiesas lēmums – Pieteikums pārskatīt rīkojumu izslēgt lietu no reģistra pēc atteikšanās no prasības – Res judicata spēks – Neesamība – Pēc savas ierosmes izvirzīta nepieņemamība

Priekšmets      Pieteikums pārskatīt Civildienesta tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2010. gada 16. septembra rīkojumu par izslēgšanu no reģistra lietā F‑45/06 Avendano u.c./Komisija

Nolēmums      Pieteikumu pārskatīt rīkojumu noraidīt kā nepamatotu. Pieteikuma iesniedzēji atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. Padome – persona, kas iestājusies pārskatīšanas lietā, – sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Sprieduma pārskatīšana – Pieteikums saistībā ar rīkojumu izslēgt lietu no reģistra pēc prasītāja atteikšanās no prasības – Nepieņemamība

(Tiesas Statūtu 44. pants un I pielikuma 7. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 74. pants, 89. panta 5. punkts un 119. pants)

2.      Tiesvedība – Lietas dalībnieku pārstāvība – Pilnvara pārstāvībai tiesā – Uzrādīšanas nepieprasīšana

(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 5. punkts, 39. panta 1. punkta trešā daļa un 74. pants)

3.      Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Apjoms

(LES 6. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 52. panta 7. punkts)

1.      Tā kā motivētam rīkojumam par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas vai lietas izbeigšanu, kas izdots Savienības tiesas kompetences neesamības dēļ vai tādēļ, ka prasība bija nepieņemama vai acīmredzami slikti pamatota, ir tādas pašas sekas kā spriedumam, pieteikumu par pārskatīšanu atbilstoši Tiesas Statūtu 44. pantam, kas saskaņā ar minēto statūtu I pielikuma 7. pantu ir piemērojams Civildienesta tiesai, var iesniegt par šādu rīkojumu, lai arī minētajā 44. pantā tas nav tieši paredzēts. Tādā pašā izpratnē no Civildienesta tiesas Reglamenta 119. panta formulējuma izriet, ka pārskatīšanas pieteikums ir attiecināms ne tikai uz Civildienesta tiesas spriedumiem, bet arī uz Civildienesta tiesas nolēmumiem.

Tomēr, pat ja saskaņā ar 119. panta formulējumu, nenošķirot spriedumus no rīkojumiem, ir paredzēts, ka par visiem Civildienesta tiesas nolēmumiem var iesniegt pieteikumu pārskatīt nolēmumu, no tā izriet, ka Savienības tiesu sistēmā pārskatīšana nav apelācijas tiesvedība, bet ārkārtas pārskatīšanas procedūra, kura ļauj apstrīdēt, ka galīgais spriedums vai rīkojums ir res judicata.

Šajā ziņā tiktāl, ciktāl atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 74. pantam izdotajā rīkojumā izslēgt lietu no reģistra nav lemts ne par lietas pieņemamību, ne arī par lietu pēc būtības, tam nav res judicata spēka un tātad to nevar pielīdzināt motivētam rīkojumam, kam ir tādas pašas sekas kā spriedumam. Faktiski, ja saskaņā ar minēto 74. pantu Civildienesta tiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu izslēdz lietu no Civildienesta tiesas reģistra, viņš vien var ņemt vērā prasītāja vēlmi atteikties no prasības. Šādā rīkojumā uz lietas dalībniekiem attiecas vienīgi tie noteikumi, saskaņā ar kuriem Civildienesta tiesas priekšsēdētājs lemj par tiesāšanās izdevumiem atbilstoši [Civildienesta tiesas] Reglamenta 89. panta 5. punktam.

(skat. 31.–33., 35., 36., 38., 39. un 41. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1995. gada 7. marts, C‑130/91 REV ISAE/VP un Interdata/Komisija, 6. punkts; 1998. gada 5. marts, C‑199/94 P un C‑200/94 P‑REV Inpesca/Komisija, 16. punkts; 2007. gada 29. novembris, C‑12/05 P‑REV Meister/ITSB, 16. punkts; 2009. gada 2. aprīlis, C‑255/06 P‑REV Yedaş Tarim ve Otomotiv Sanayi ve Ticaret/Padome un Komisija, 15.–17. punkts.

2.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 5. punktu un 39. panta 1. punkta trešo daļu advokātam, kas pārstāv lietas dalībnieku Civildienesta tiesā, nav jāievēro nekādas citas formālas prasības, kā vien jāapliecina, ka viņam ir advokāta statuss, un viņam nav jāuzrāda pienācīgi izdota pilnvara, izņemot, lai apliecinātu savu pilnvarojumu, ja tas tiek apstrīdēts. Līdz ar to, tā kā advokātam principā nav jāpierāda, ka viņam ir klienta pienācīgi izdota pilnvara, ne ceļot prasību, ne paziņojot Civildienesta tiesai, ka viņa klients ir nodomājis atteikties no prasības, jo par pēdējā minētā lēmumu saskaņā ar minētā reglamenta 74. pantu Civildienesta tiesu var informēt pat mutvārdos tiesas sēdē, klienta piešķirtas pilnvaras advokātam pārstāvībai tiesā pastāvēšana, apjoms vai pat atsaukums, ja vien tas netiek apstrīdēts, ir jautājumi, kas nav minētās tiesas kompetencē.

(skat. 45. un 46. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1965. gada 16. februāris, 14/64 Barge/Augstā iestāde.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 26. septembris, T‑139/89 Virgili‑Schettini/Parlaments.

3.      Saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību no skaidrojumiem, kas attiecas uz Pamattiesību hartas 47. pantu, kuri saskaņā ar LES 6. panta 1. punkta trešo daļu un minētās hartas 52. panta 7. punktu ir jāņem vērā, veicot šīs hartas interpretāciju, izriet, ka minētā panta otrā daļa atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punktam, lai gan tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā Savienības tiesībās tiek piemērotas ne tikai strīdiem par civiltiesiskām tiesībām un pienākumiem. Kas attiecas uz Pamattiesību hartas 47. panta pirmo daļu, tā balstīta uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. pantu, taču Savienības tiesībās paredzētā aizsardzība ir plašāka, jo tajās tiek garantētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, nevis tikai tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību valsts tiesā. Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību Pamattiesību hartas 47. panta pirmās daļas izpratnē neattiecas vienīgi uz pamattiesību aizsardzību, bet ietver arī visu Savienības tiesībās garantēto tiesību un brīvību aizsardzību.

(skat. 53. punktu)