Language of document : ECLI:EU:F:2013:79

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2013. gada 18. jūnijā

Lieta F‑100/11

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Dienas nauda – Piešķiršanas nosacījumi – Faktiska iekārtošanās dienesta vietā – Acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Tiesas izdevumi – Reglamenta 94. pants

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio, konkrēti, lūdz atcelt 2010. gada 22. decembra lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir atteikusies viņam piešķirt dienas naudu

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu. L. Marcuccio sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. L. Marcuccio samaksā Eiropas Savienības Civildienesta tiesai summu EUR 2000 apmērā.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Dienas nauda – Piešķiršanas nosacījumi – Kumulatīvs raksturs

(Civildienesta noteikumu 20. pants; VII pielikuma 10. pants)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Nepamatoti vai lieki radīti izdevumi, kurus Civildienesta tiesa piespriež par ierēdņa prasību, kurai ir ļaunprātīgs nolūks

(Civildienesta tiesas Reglamenta 94. pants)

1.      Dienas naudas piešķiršanai ir izvirzīts nosacījums par faktisku dzīvesvietas maiņu, lai būtu izpildīts Civildienesta noteikumu 20. pantā paredzētais dzīvesvietas pienākums un nosacījums, ka rodas izmaksas vai grūtības, ko izraisījusi nepieciešamība pārvietoties vai pagaidām iekārtoties dienesta vietā. Tā kā šie abi nosacījumi ir kumulatīvi, dienas nauda, it īpaši, nevar tikt piešķirta ierēdnim, kurš nepamato to, ka viņam radušās šādas izmaksas vai grūtības.

(sal. ar 27. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 5. februāris, 280/85 Mouzourakis/Parlaments, 9. un 12. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. jūlijs, T‑63/91 Benzler/Komisija, 20. un 21. punkts.

2.      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 94. pantam, ja šai tiesai ir radīti izdevumi, no kuriem būtu bijis iespējams izvairīties, tostarp, ja prasība ir ar acīmredzami ļaunprātīgu nolūku, Civildienesta tiesa var piespriest šim lietas dalībniekam, kurš minētos izdevumus radījis, tos pilnībā vai daļēji segt tā, lai šīs atlīdzības apmērs nepārsniegtu EUR 2000.

Šī tiesību norma ir jāpiemēro gadījumā, ja prasība ir acīmredzami nepamatota un ar ļaunprātīgu nolūku, un ja tā attiecas uz lēmumu, kurš pieņemts vairāk nekā deviņarpus gadus agrāk un kuru minētā Civildienesta tiesa ir atcēlusi, turklāt prasītājs bez jebkāda pienācīga pamatojuma ir izvēlējies tiesāties.

(sal. ar 45. un 46. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2011. gada 14. septembra spriedums, T‑236/02 Marcuccio/Komisija, par ko Tiesā tiek izskatīta apelācija, lieta C‑617/11 P.