EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2013. gada 28. jūnijā

Lieta F‑44/11

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts – Prasības celšanas termiņā, kas, pamatojoties uz attālumu, palielināts par desmit dienām, pa faksu nosūtīts prasības pieteikums – Prasības pieteikums, kas nosūtīts pa pastu desmit nākamo dienu laikā – Pirmā un otrā neidentiskums – Novēlota prasība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio, konkrēti, lūdz, lai Civildienesta tiesa konstatētu Eiropas Komisijas lēmuma, ar ko ir noraidīts viņa 2010. gada 6. marta lūgums, neesamību vai atceltu šo lēmumu, kā arī konstatētu lēmuma, ar ko ir noraidīta viņa 2010. gada 3. septembra sūdzība, neesamību vai atceltu šo lēmumu, un piešķirtu viņam atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam esot nodarīti ar to, ka viens no Komisijas medicīniskā dienesta ārstiem konsultantiem 2004. gada 8. martā ir nosūtījis vēstuli viņa ārstējošajam ārstam. Pirms pa pastu tika nosūtīts prasības pieteikuma oriģināls, 2011. gada 13. aprīlī pa faksu tika nosūtīts dokuments, kas tika pasniegts kā prasības pieteikuma oriģināla kopija

Nolēmums      Prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu. L. Marcuccio sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Administrācijas akti – Spēkā esamības prezumpcija – Neesošs akts – Jēdziens – Ierēdņa prasības par kaitējuma atlīdzību, norādot uz iestādes ārsta konsultanta iespējamo vainu, jo ir nosūtītas atsevišķas ziņas minētā ierēdņa ārstējošajam ārstam, noraidīšana, un nepamatota noraidīšana – Izslēgšana

(LESD 288. pants)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Advokāta pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta pa pastu nosūtītajā prasības pieteikuma oriģinālā – Sekas – Faksa saņemšanas datuma neņemšana vērā, lai novērtētu, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš

(Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts; Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)

1.      Uz Savienības iestāžu tiesību aktiem principā attiecas tiesiskuma prezumpcija, un tādējādi tie, pat ja tajos ir pieļauti pārkāpumi, rada tiesiskas sekas, līdz tie tiek atcelti vai atsaukti. Tomēr pastāv izņēmums no šī principa, ka tiesību akti, kuros ir pieļauti tik acīmredzami būtiski pārkāpumi, ka tos Savienības tiesību sistēmā nevar pieļaut, ir atzīstami par tādiem, kuriem nav bijis nekādu tiesisko seku. Tādu seku smagums, kuras ir saistītas ar konstatējumu par Savienības iestāžu akta neesamību, prasa, lai tiesiskās drošības nolūkā šis konstatējums tiktu izmantots tikai īpašos izņēmuma gadījumos.

Nevar uzskatīt, ka īpašajos izņēmuma gadījumos ietilptu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, konfidencialitātes pārkāpums, ārsta profesiju reglamentējošo ētikas normu pārkāpums, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

Tādējādi ierēdņa lūgums atzīt par neesošu Komisijas lēmumu, ar ko netieši noraidīta viņa prasība par kaitējuma atlīdzību attiecībā uz zaudējumiem, kas iespējami nodarīti ar to, ka viens no Komisijas medicīniskā dienesta ārstiem konsultantiem ir nosūtījis vēstuli viņa ārstējošajam ārstam, ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemams, jo, pirmkārt, abi ārsti darbojas invaliditātes komitejā, kuras uzdevums ir izskatīt minētā ierēdņa lietu, un, otrkārt, ārsta konsultanta paustais lūgums sniegt informāciju ir tieši saistīts ar šī ierēdņa invaliditātes lietas izskatīšanu. Ārsts konsultants, lūgdams šādas ziņas tikai tāpēc, lai labi izpildīti viņam uzticētos pienākumus, veic ar dienestu saistītas darbības, ievērojot savu priekšrocību ierobežojumus un nepārkāpjot viņam saistošo ārsta noslēpumu. Tātad šis ārsts konsultants nepārkāpj nevienu ētikas normu, kas ir piemērojama viņa profesijā.

Turklāt tas, ka ārsts konsultants ir informējis ierēdņa ārstējošo ārstu par to, ka ir mainījusies ierēdņa administratīvā adrese, nav nedz tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, nedz arī konfidencialitātes pienākuma neizpilde, jo šis apstāklis ir minēts lēmumā par ierēdņa iecelšanu citā amatā dienesta interesēs, kurš ir paziņots ierēdnim un publicēts vismaz pašā iestādē. Visbeidzot, lēmums noraidīt prasību par kaitējuma atlīdzību katrā ziņā nevar tikt uzskatīts par neesošu tādēļ vien, ka tas nav ticis pamatots.

(sal. ar 23. un 26.–29. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2010. gada 24. novembris, T‑9/09 P Marcuccio/Komisija, 37. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Saistībā ar Savienības civildienesta strīdu jebkura procesuālā dokumenta likumīgai iesniegšanai ar Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta un it īpaši tā 1. punkta un 6. punkta normām, kurās ir atļauts prasības pieteikumu iesniegt pa faksu, lietas dalībnieka pārstāvim ir noteikts pienākums pirms nosūtīšanas pa faksu ar roku parakstīt šī dokumenta oriģinālu, un iesniegt šo pašu oriģinālu Civildienesta tiesas kancelejā, vēlākais, desmit nākamo dienu laikā.

Šajos apstākļos, ja ar atpakaļejošu spēku izrādās, ka uz dokumenta oriģināla, kas faktiski ir iesniegts kancelejā desmit dienu laikā pēc nosūtīšanas pa faksu, nav tāda paša paraksta, kā uz dokumenta, kurš nosūtīts pa faksu, tad ir jākonstatē, ka Civildienesta tiesas kancelejā ir saņemti divi dažādi procesuālie dokumenti, pat ja tos parakstījusi viena un tā pati persona. Tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesai nav jāpārbauda, vai viens un otrs teksts vārds vārdā sakrīt, ir acīmredzams, ka tad, ja paraksts, kas ir uz kāda no abiem dokumentiem, nav identisks parakstam uz otra dokumenta, pa faksu nosūtītais dokuments nav kopija pa pastu nosūtītajam procesuālā dokumenta oriģinālam.

Turklāt, ja pa faksu sūtītā teksta nosūtīšana neatbilst Reglamenta 34. pantā izvirzītajiem tiesiskās noteiktības nosacījumiem, tad pa faksu nosūtītā dokumenta iesniegšanas datums nevar tikt ņemts vērā saistībā ar prasības celšanas termiņa ievērošanu.

(sal. ar 36., 37. un 39. punktu)