VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2019. gada 7. martā (*)
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti par toksiskuma pētījumiem, kas veikti aktīvās vielas glifosāta apstiprinājuma atjaunošanai– Daļējs piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību – Sevišķas sabiedrības intereses – Regula (EK) Nr. 1367/2006 – Informācijas, kas attiecas uz emisijām vidē, jēdziens
Lietā T‑716/14
Anthony C. Tweedale, Brisele (Beļģija), ko pārstāv B. Kloostra, avocat,
prasītājs,
ko atbalsta
Zviedrijas Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja A. Falk, C. Meyer‑Seitz, U. Persson, N. Otte Widgren, E. Karlsson un L. Swedenborg, vēlāk – A. Falk, C. Meyer‑Seitz, H. Shev, L. Swedenborg un F. Bergius, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
pret
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), ko pārstāv D. Detken, J. Tarazona, C. Pintado un B. Vagenende, pārstāvji, kuriem palīdz R. van der Hout un A. Köhler, vēlāk – R. van der Hout un C. Wagner, advokāti,
atbildētāja,
par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt EFSA 2017. gada 16. oktobra lēmumu, ar ko atceļ un aizstāj 2014. gada 30. jūlija lēmumu un piešķir daļēju piekļuvi diviem toksiskuma pētījumiem par aktīvo vielu glifosātu, kuri veikti šīs aktīvās vielas apstiprinājuma atjaunošanas procedūras ietvaros atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.),
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [A. M. Collins], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] un G. De Bāre [G. De Baere] (referents),
sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2018. gada 13. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Glifosāts ir ķīmiska viela, ko izmanto pesticīdos, kas ir augu aizsardzības līdzekļi.
2 Lai glifosātu kā aktīvo vielu iekļautu Padomes Direktīvas 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 1991, L 230, 1. lpp.) I pielikumā ietvertajā sarakstā, par to Vācijas Federatīvā Republika izstrādāja novērtējuma ziņojumu, uz kuru pamatojoties Eiropas Kopienu Komisija 2001. gada 29. jūnijā pieņēma glifosāta pārskata ziņojumu, kas tika publicēts 2002. gada 21. janvārī.
3 Ar Komisijas Direktīvu 2001/99/EK (2001. gada 20. novembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Direktīvai 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, lai iekļautu glifosātu un tifensulfuronu kā aktīvās vielas (OV 2001, L 304, 14. lpp.), glifosāts tika iekļauts Direktīvas 91/414 I pielikumā ietvertajā sarakstā. Glifosāta kā aktīvās vielas iekļaušana bija spēkā no 2002. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam.
4 Pēc tam, kad Komisija bija saņēmusi pieteikumu par glifosāta kā aktīvās vielas apstiprinājuma atjaunošanu, glifosāta iekļaušana Direktīvas 91/414 I pielikumā ietvertajā aktīvo vielu sarakstā ar Komisijas Direktīvu 2010/77/ES (2010. gada 10. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz termiņu, līdz kuram konkrētas darbīgās vielas paliek iekļautas I pielikumā (OV 2010, L 293, 48. lpp.), tika uz pagaidu laiku pagarināta līdz 2015. gada 31. decembrim.
5 Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.), pieņemšanas glifosāts tika iekļauts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV 2011, L 153, 1. lpp.), pielikumā. Apstiprinājuma beigu termiņš palika nemainīgs, proti, 2015. gada 31. decembris.
6 Komisijas Regulā (ES) Nr. 1141/2010 (2010. gada 7. decembris), ar ko nosaka procedūru, ar kuru Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā atkārtoti iekļauj aktīvo vielu otro grupu, un izveido šo vielu sarakstu (OV 2010, L 322, 10. lpp.), aktīvās vielas glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā Vācijas Federatīvā Republika tika norīkota kā ziņotāja dalībvalsts un Slovākijas Republika tika norīkota par otro ziņotāju dalībvalsti.
7 Aktīvās vielas glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā Vācijas Federatīvā Republika atbilstoši Regulai Nr. 1141/2010 Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) iesniedza “novērtējuma ziņojuma projektu” (turpmāk tekstā – “NZ”), kas datēts ar 2013. gada 18. decembri un kura publiski pieejamo redakciju EFSA publicēja 2014. gada 12. martā.
8 Ar 2014. gada 11. aprīļa vēstuli, kas pa pastu tika nosūtīta nākamajā dienā, prasītājs Anthony C. Tweedale vērsās EFSA ar pieteikumu par piekļuvi dokumentiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.), kā arī atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).
9 Šis pieteikums attiecās uz toksiskuma pētījumiem ASB2012‑11499 un TOX95552393, “diviem “atslēgpētījumiem”, kas izmantoti, lai noteiktu glifosāta pieļaujamo dienas devu (PDD)” (turpmāk tekstā – “pieprasītie pētījumi”).
10 Prasītāja pieteikumā bija norādīts, ka “NZ [neesot] to publiski pieejamo kopsavilkumu vai jebkādu elementu no to protokoliem vai rezultātiem, kuri [esot] nepieciešami, lai novērtētu to uzticamību, kas [esot] uzdevums, kas jāveic[ot] ne tikai EFSA”, un ka “pieprasītā informācija [esot] ziņojums, kas balstīts izmēģinājumos ar dzīvniekiem un izejas datiem vai citiem ar šiem izmēģinājumiem saistītiem datiem”.
11 Ar 2014. gada 5. jūnija vēstuli EFSA atteica piekļuvi pieprasītajiem pētījumiem. EFSA minēja, ka tā esot apspriedusies ar pieprasīto pētījumu īpašniekiem atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktam. Tā norādīja, ka no šo īpašnieku nostājas un viņu pašu vērtējuma izriet, ka šiem pētījumiem ir piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts par komerciālo interešu aizsardzību, tostarp attiecībā uz intelektuālo īpašumu, un ka to pilnīga aizsardzība ir šo pētījumu kvalifikācijas par “konfidenciāliem” Regulas Nr. 1107/2009 63. panta izpratnē tiešas sekas. Tā uzskatīja, ka pieprasīto pētījumu publiskošana atklātu zinātību speciālo zinātnisko zināšanu jomā un to īpašnieku komerciālo stratēģiju, tostarp to zinātību lietas materiālu apkopošanā un tiktu apdraudētas to komerciālās intereses.
12 EFSA piebilda, ka attiecībā uz interešu izsvēršanu un sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu, kas pamatotu pieprasīto pētījumu publiskošanu, sabiedrības intereses piekļūt zinātniskajai informācijai par aktīvās vielas glifosāta drošību esot acīmredzami un pilnībā apmierinātas, publicējot NZ publisko redakciju (pieejama EFSA tīmekļvietnē). EFSA atteicās prasītājam izsniegt pieprasītos pētījumus, balstoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā minētajiem izņēmumiem, lasot kopā ar šīs regulas normām par zinātniska novērtējuma nolūkā saņemtu komercdatu konfidencialitāti, neskarot Regulu Nr. 1367/2006.
13 Ar 2014. gada 24. jūnija vēstuli prasītājs iesniedza atkārtotu pieteikumu, lūdzot EFSA savu nostāju grozīt.
14 Ar 2014. gada 30. jūlija lēmumu EFSA apstiprināja atteikumu piekļūt pieprasītajiem pētījumiem, pamatodamās uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu un Regulas Nr. 1107/2009 63. pantu. Tā turklāt norādīja, šie pētījumi nav informācija, kas “attiecas uz emisijām vidē” Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē.
15 Pēc šīs prasības celšanas, tā kā aktīvās vielas glifosāta novērtējums tika aizkavēts, tā apstiprinājuma spēkā esamība tika pagarināta līdz 2016. gada 30. jūnijam ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1885 (2015. gada 20. oktobris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām 2,4‑D, acibenzolar‑S-metilam, amitrolam, bentazonam, cihalofopbutilam, dikvatam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetils), esfenvalerātam, famoksadonam, flumioksazīnam, glifosātam, iprovalikarbam, izoproturonam, lambda‑cihalotrīnam, metalaksilam‑M, metsulfuronmetilam, pikolinafēnam, pimetrozīnam, piraflufēnetilam, prosulfuronam, tiabendazolam, tifensulfuron‑metilam un triasulfuronam (OV 2015, L 276, 48. lpp.).
16 Aktīvās vielas glifosāta risku novērtējums, ko NZ bija veikusi ziņotāja dalībvalsts, tika iesniegts EFSA zinātniski recenzētam zinātniskam pētījumam (turpmāk tekstā – “zinātniski recenzēts zinātniskais pētījums”). Zinātniski recenzētā zinātniskā pētījuma secinājumi tika pieņemti 2015. gada 30. oktobrī un publicēti 2015. gada 12. novembrī.
17 Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1056 (2016. gada 29. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajai vielai glifosātam (OV 2016, L 173, 52. lpp.), glifosāta iekļaušana Regulas Nr. 540/2011 sarakstā tika pagarināta līdz 2017. gada 31. decembrim, ņemot vērā, ka vielas novērtējums un lēmums par tās apstiprināšanas atjaunošanu bija aizkavējušies.
18 2017. gada 16. oktobrī EFSA pieņēma jaunu apstiprinošu lēmumu, ar ko atceļ un aizstāj 2014. gada 30. jūlija lēmumu un ar ko prasītājam tika piešķirta daļēja piekļuve pieprasītajiem pētījumiem.
19 Šajā lēmumā EFSA precizēja, ka pieprasītie pētījumi tika identificēti šādi:
– 1991, Brooker u.c., “The Effect of Glyphosate on Pregnancy of the Rabbit (Incorporates Preliminary Investigations)”, Huntingdon Research Centre, date: 1991‑10‑14, Reference TOX95552393,
– 1996, Coles u.c., “Glyphosate technical: oral gavage teratology study in the rabbit Safepharm Laboratories Limited”, Shardlow Business Park, dated 1996‑07‑04.
20 EFSA, ņemdama vērā prasītāja argumentus šajā tiesvedībā, nolēma viņam piešķirt piekļuvi pieprasīto pētījumu izejas datiem un secinājumiem (kas bija apkopoti tabulās un shēmās). Tā uzskatīja, ka šo pētījumu īpašnieku izvirzītie konfidencialitātes lūgumi, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, lasot kopā ar Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punktu, uz šo informāciju neattiecas.
21 Savukārt EFSA uzskatīja, ka, pirmkārt, pētījumu daļas, kas identificētas kā tādas, kas ietilpst tās informācijas sarakstā, kura var kaitēt šo pētījumu īpašnieku komerciālajām interesēm Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punkta izpratnē, ir aizsargājamas atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajam ievilkumam. Otrkārt, EFSA uzskatīja, ka pieprasītajos pētījumos ietvertā informācija par “zinātnisko zinātību”, proti, ievads, kurā iekļauta šo pētījumu administratīvā informācija, daļas attiecībā uz materiāliem un metodēm, kurās ietilpst partijas un analīzes metodes, arī ietilpst Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma piemērošanas jomā. Treškārt, tā uzskatīja, ka pieprasīto pētījumu pielikumi un citas administratīvās daļas, kas ietver šo pētījumu regulatīvo sertifikāciju specializētās laboratorijās un arī paziņojumu par atbilstību labai laboratorijas praksei, kā arī šo pētījumu īpašnieku izmantotos protokolus, ir aizsargājami atbilstoši šai pašai normai.
22 EFSA turklāt norādīja, ka pieprasītajos pētījumos ietvertie vārdi un paraksti, kuri nebija vēl publiski pieejami, ietilpst Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertā izņēmuma piemērošanas jomā.
23 EFSA arī norādīja, ka tā ir izsvērusi intereses atbilstoši Regulām Nr. 1049/2001 un Nr. 1367/2006 un secinājusi, ka nepastāv sevišķas sabiedrības intereses pieprasīto pētījumu izpaušanā. Tā uzskatīja, ka prasītājam paziņotā informācija atbilst publiskošanas vajadzībām un tā atspoguļo tās vērtējumu, vienlaikus aizsargājot pieprasīto pētījumu īpašnieku intereses. EFSA apgalvo, ka izejas dati un secinājumi ir pietiekami, lai rūpīgi pārbaudītu pieprasīto pētījumu rezultātu vērtējumu, kas veikts, novērtējot glifosātu un nosakot izvēlētos “līmeņus, kad nav novērojama kaitīga ietekme” (LNNKI), un, kombinējot ar jau publicēto informāciju, tie ir pietiekami, lai pārbaudītu to lomu piedāvātās pieļaujamās dienas devas (PDD) noteikšanā.
24 Visbeidzot EFSA uzskatīja, ka nepubliskotajās pieprasīto pētījumu daļās nebija informācijas par augu aizsardzības līdzekļu vai to atlieku emisijām vidē, nedz informācijas par glifosāta emisijām vai izplūdi, vai to ietekmi uz vidi un ka Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktā ietvertais pieņēmums tādējādi neesot piemērojams.
25 Turklāt ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2324 (2017. gada 12. decembris), ar ko atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2017, L 333, 10. lpp.), glifosāta apstiprinājums tika pagarināts līdz 2022. gada 15. decembrim, neskarot I pielikumā ietvertos nosacījumus.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
26 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 9. oktobrī, prasītājs cēla šo prasību.
27 Ar procesuālo dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 19. janvārī, EFSA lūdza tiesvedību apturēt, līdz tiks pasludināti nolēmumi lietā C‑673/13 P Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe un lietā C‑442/14 Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting. Prasītājs apsvērumus par šo lūgumu neiesniedza.
28 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 22. janvārī, Zviedrijas Karaliste lūdza tai atļaut iestāties šajā tiesvedībā prasītāja prasījumu atbalstam.
29 Ar 2015. gada 14. aprīļa rīkojumu Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētājs apmierināja lūgumu par tiesvedības apturēšanu, pamatodamies uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 54. panta trešo daļu un Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 77. panta a) punktu.
30 Vispārējās tiesas palātu sastāva izmaiņu rezultātā, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 27. panta 5. punktu, tiesnesis referents tika iekļauts ceturtajā palātā, kurai līdz ar to ir iedalīta šī lieta.
31 Pēc 2016. gada 23. novembra sprieduma Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe (C‑673/13 P, EU:C:2016:889) un 2016. gada 23. novembra sprieduma Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting (C‑442/14, EU:C:2016:890) pasludināšanas tiesvedība tika atsākta.
32 Ar 2016. gada 8. decembra rīkojumu Vispārējās tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs apmierināja Zviedrijas Karalistes lūgumu par iestāšanos lietā, kura savu iestāšanās rakstu iesniedza 2017. gada 28. februārī. Prasītājs un EFSA noteiktajos termiņos iesniedza savus apsvērumus par šo rakstu.
33 Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja lēmumu šī lieta tika nodota jaunam tiesnesim referentam, kurš darbojas astotajā palātā.
34 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2017. gada 19. oktobrī, EFSA informēja Vispārējo tiesu par 2017. gada 16. oktobra lēmuma pieņemšanu.
35 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 22. decembrī, prasītājs grozīja savus prasījumus, lai papildus panāktu arī 2017. gada 16. oktobra lēmuma atcelšanu.
36 EFSA un Zviedrijas Karaliste savus apsvērumus par prasījumu grozījumu rakstu iesniedza attiecīgi 2018. gada 9. februārī un 19. martā.
37 Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2018. gada 13. septembra tiesas sēdē.
38 Prasījumu grozījumu rakstā prasītājs, ko atbalsta Zviedrijas Karaliste, Vispārējai tiesai ir izvirzījis šādus prasījumus:
– atcelt 2014. gada 30. jūlija un 2017. gada 16. oktobra lēmumus;
– piespriest EFSA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
39 EFSA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
40 Tiesas sēdē prasītājs atteicās no prasījuma atcelt EFSA 2014. gada 30. jūlija lēmumu. Prasītājs turklāt norādīja, ka viņš nelūdz publiskot pieprasītajos pētījumos minēto personu vārdus un parakstus. Tādējādi ir jāatzīst, ka šī prasība ir vērsta uz 2017. gada 16. oktobra lēmuma (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) daļēju atcelšanu.
Juridiskais pamatojums
41 Prasības pamatojumam prasītājs prasības pieteikumā ir izvirzījis divus pamatus un prasījumu grozījumu rakstā ir izvirzījis četrus jaunus pamatus.
42 Pirmais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma un Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta pārkāpumu, jo pieprasītie pētījumi esot kvalificējami kā informācija, kas “attiecas uz emisijām vidē”, pēdējās minētās normas izpratnē.
43 Otrais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta un 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā parakstītās Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (2005. gada 17. februāris) (OV 2005, L 124, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Orhūsas konvencija”), 4. panta pārkāpumu, jo EFSA neesot izvērtējusi konkrēto kaitējuma risku, ko pieprasīto pētījumu publiskošana radītu norādītajām komerciālajām interesēm.
44 Trešais pamats ir par Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punkta kļūdainu piemērošanu.
45 Ceturtais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pārkāpumu, jo EFSA neesot atzinusi sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu, kas pamato pieprasīto pētījumu publiskošanu.
46 Piektais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pārkāpumu, jo EFSA neesot izsvērusi sabiedrības intereses piekļūt vides informācijai, kura ir pieprasītajos pētījumos, un uzņēmumu intereses aizsargāt savas komerciālās intereses un/vai ļaujot dominēt šo uzņēmumu ekonomiskajām interesēm.
47 Sestais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 1049/2001 2. un 4. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), 41. panta pārkāpumu, jo EFSA esot noliegusi tādu sabiedrības interešu un prasītāja interešu pastāvēšanu, kas pamatotu pieprasīto pētījumu publiskošanu.
48 Ar pirmo pamatu prasītājs uzskata, ka EFSA ir pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu un Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktu, jo tā neesot atzinusi, ka pieprasītos pētījumus var kvalificēt kā informāciju, kas “attiecas uz emisijām vidē”, pēdējās minētās normas izpratnē.
49 Prasītājs apgalvo, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā ietvertais izņēmums no dokumentu publiskošanas, kas pamatots ar komerciālo interešu aizsardzību, ir jānoraida sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanas dēļ. Proti, atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktam ir jāuzskata, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītā informācija “attiecas uz emisijām vidē”. Pieprasītie pētījumi saistībā ar glifosātu ietvēra informāciju, kas “attiecas uz emisijām vidē”, minētās normas izpratnē, un tādēļ tā bija jāpublisko.
50 Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā ir noteikts:
“2. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:
– juridiskas vai fiziskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai,
– tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai,
– pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem,
ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.”
51 Regulas Nr. 1367/2006 15. apsvērumā ir norādīts:
“Ja Regulā (EK) Nr. 1049/2001 ir paredzēti izņēmumi, tie būtu jāpiemēro, ievērojot jebkādus konkrētākus noteikumus pieprasījumiem piekļūt vides informācijai, kas paredzēti šajā regulā. Attiecībā uz pieeju vides informācijai atteikuma iemesli būtu jāinterpretē sašaurināti, ievērojot sabiedrības intereses saņemt informāciju un to, vai pieprasītā informācija attiecas uz emisijām apkārtējā vidē. Termins “komerciālās intereses” attiecas uz nolīgumiem par konfidencialitāti, ko noslēgušas iestādes vai struktūras, kas veic banku darbības.”
52 Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktā ir noteikts:
“Attiecībā uz Regulas [..] Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo un trešo ievilkumu, izņemot izmeklēšanas, jo īpaši attiecībā uz varbūtējiem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, uzskata, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē. Attiecībā uz pārējiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem, noraidījuma pamatojumus interpretē sašaurināti, ņemot vērā sabiedrības intereses informācijas izpaušanā un to, vai pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē.”
53 Regulas Nr. 1367/2006 6. pants papildina Regulu Nr. 1049/2001 ar speciālām normām attiecībā uz piekļuves pieteikumiem saistībā ar vides informāciju (spriedums, 2013. gada 14. novembris, LPN un Somija/Komisija, C‑514/11 P un C‑605/11 P, EU:C:2013:738, 79. punkts).
54 Attiecībā uz informāciju, kura “attiecas uz emisijām vidē”, Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē ir jāatgādina, ka Tiesa ir norādījusi, ka no Regulas Nr. 1049/2001 2. apsvēruma izriet, ka atklātība nodrošina lielāku Savienības iestāžu leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā un ka, pieļaujot, ka atšķirības starp vairākām nostājām tiek atklāti apspriestas, tā tostarp palielina pilsoņu uzticēšanos (spriedums, 2018. gada 4. septembris, ClientEarth/Komisija, C‑57/16 P, EU:C:2018:660, 75. punkts).
55 Regulas Nr. 1049/2001 mērķis, kā to atklāj tās 4. apsvērums un 1. pants, ir piešķirt sabiedrībai tiesības uz iespējami plašāku piekļuvi iestāžu dokumentiem. Tāpat arī Regulas Nr. 1367/2006 mērķis, kā tas paredzēts tās 1. pantā, ir panākt cik iespējams plašu sistemātisku vides informācijas, kas ir Savienības iestāžu un struktūru rīcībā, publisku pieejamību un izplatīšanu (skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 52. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums, 2018. gada 4. septembris, ClientEarth/Komisija, C‑57/16 P, EU:C:2018:660, 98. punkts).
56 Tikai tad, ja ar izņēmumiem tiek izdarīta atkāpe no principa par iespējami plašāku piekļuvi šiem dokumentiem, ierobežojot šo piekļuvi, izņēmumi no šī principa, it īpaši Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētie, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri. Šādas šauras interpretācijas nepieciešamība turklāt ir apstiprināta Regulas Nr. 1367/2006 15. apsvērumā (skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).
57 Turpretī, izvirzot pieņēmumu, saskaņā ar kuru tiek uzskatīts, ka informācijas, kas “attiecas uz emisijām vidē”, izņemot to, kas attiecas uz izmeklēšanām, izpaušana ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs salīdzinājumā ar interesēm, kas izriet no noteiktas fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzības, tādējādi, ka minēto komerciālo interešu aizsardzība nevar būt šķērslis šādas informācijas izpaušanai, Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā neapšaubāmi ir ietverta atkāpe no Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā paredzētā noteikuma par interešu izsvēršanu. Tomēr minētā 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir pieļauta praktiska principa, saskaņā ar kuru sabiedrībai ir jāsaņem visplašākā iespējamā piekļuve Savienības iestāžu un struktūru rīcībā esošajiem dokumentiem, īstenošana, līdz ar to šīs tiesību normas šaura interpretācija nav pamatota (spriedums, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 54. punkts).
58 Tas nozīmē, ka Savienības iestāde, kurai jāizskata piekļuves dokumentam pieteikums, nevar atteikt tam piekļūt, pamatojoties uz noteiktas fiziskas vai juridiskas komerciālo interešu aizsardzību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē, ja šajā dokumentā ietvertā informācija “attiecas uz emisijām vidē” Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē.
59 Taču jāatgādina, ka šajā lietā EFSA apstrīdētajā lēmumā savu atteikumu izpaust noteiktas pieprasīto pētījumu daļas pamatoja ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, atsaucoties uz pieprasīto pētījumu īpašnieku komerciālo interešu aizsardzību.
60 Pieprasītos pētījumu prasītājs savā pieteikumā par piekļuvi dokumentiem bija definējis kā ““divus atslēgpētījumus”, kas izmantoti, lai noteiktu glifosāta [PDD]”. Runa ir par diviem toksiskuma pētījumiem uz attīstību, kas izmantoti aktīvās vielas glifosāta apstiprinājuma atjaunošanai.
61 Lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka šie abi pētījumi ir tikuši veikti laboratorijās ar grūsnām trusenēm, iebarojot tām augstas glifosāta devas. Šo pētījumu mērķis bija novērtēt aktīvās vielas glifosāta ietekmi uz embriju un augļa attīstību un noteikt līmeņus, kad nav novērojama kaitīga ietekme (LNNKI) uz maternālo toksicitāti un augļa attīstību.
62 Lietas dalībnieki arī piekrīt, ka, pamatojoties uz pieprasītajiem pētījumiem, LNKKI tika noteikts 50 mg uz kilogramu ķermeņa masas dienā (turpmāk tekstā – “mg/kg ķm/d”) un ka glifosāta PDD, kas aprēķināta, pamatojoties uz LNNKI, piemērojot drošības koeficientu 100, NZ tika noteikta 0,5 mg/kg ķm/d apmērā.
63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV 2005, L 70, 1. lpp.), 3. panta 2. punkta j) apakšpunktā PDD ir definēta kā “aprēķināts vielas daudzums pārtikā, kas izteikts, ņemot par pamatu ķermeņa masu, un ko var uzņemt katru dienu visas dzīves laikā, un kas – pamatojoties uz visiem novērtēšanas laikā zināmajiem faktiem un ņemot vērā paaugstināta riska grupas sabiedrībā (piemēram, bērnus un vēl nedzimušos bērnus) – nerada jūtamu risku patērētājam”.
64 No NZ 1. daļas 2.6. nodaļas par aktīvās vielas glifosāta ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību izriet, ka no pieprasītajiem pētījumiem secinātais LNKKI ļāva noteikt arī “akūto references devu” (ARD), kas tika noteikta, piemērojot drošības koeficientu 100, 0,5 mg apmērā uz kilogramu ķermeņa masas.
65 Regulas Nr. 396/2005 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā “akūtā references deva” ir definēta kā “aprēķināts vielas daudzums pārtikā, kas izteikts, ņemot par pamatu ķermeņa masu, un ko var uzņemt īsā laikposmā, parasti vienā dienā, un kas – pamatojoties uz attiecīgu pētījumu rezultātā iegūtos datus un ņemot vērā paaugstināta riska grupas sabiedrībā (piemēram, bērnus un vēl nedzimušos bērnus) – nerada jūtamu risku patērētājam”.
66 Pirmkārt, ir jānorāda, ka pieprasītie pētījumi, kuri tika kvalificēti kā “atslēgpētījumi”, kas izmantoti, lai noteiktu glifosāta [PDD]”, ir obligātā informācija, kura ir jāiekļauj atjaunošanas lietā.
67 Proti, Regulas Nr. 1107/2009 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka darbīgās vielas ražotājam ir jāiesniedz ziņotājai dalībvalstij pieteikums darbīgās vielas apstiprināšanai, tam pievienojot kopsavilkumu un pilnīgu dokumentāciju, kā paredzēts Regulas Nr. 1107/2009 8. panta 1. un 2. punktā.
68 Regulas Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.1 punktā tostarp ir noteikts, ka “saskaņā ar 7. panta 1. punktu iesniegtā dokumentācija satur informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu pieļaujamo dienas normu (ADI) [PDD], pieļaujamo iedarbības pakāpi uz strādājošajiem (AOEL) un akūto standartdevu (ARfD) [ARD]”.
69 Otrkārt, ir jāatzīst, ka pieprasīto pētījumu mērķis ir noteikt glifosāta iedarbības uz cilvēku veselību riskus.
70 Atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 3. panta 23. punktam “izmēģinājumi un pētījumi” ir definēti kā “izpēte vai eksperimenti, kuru mērķis ir noteikt darbīgās vielas vai augu aizsardzības līdzekļu īpašības un darbību, paredzēt pakļautību darbīgo vielu un/vai to atbilstošo metabolītu iedarbībai, noteikt drošus iedarbības līmeņus, kā arī paredzēt noteikumus augu aizsardzības līdzekļu drošai izmantošanai”.
71 Turklāt Komisijas Regulas (ES) Nr. 283/2013 (2013. gada 1. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām (OV 2013, L 93, 1. lpp.), 3. pantā ir noteikts, ka Komisijas Regula (ES) Nr. 544/2011 (2011. gada 10. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu datu prasībām (OV 2011, L 155, 1. lpp.), ir piemērojama procedūrām, kas attiecas uz darbīgās vielas apstiprināšanu vai apstiprinājuma grozīšanu, kuras uzsāktas pirms 2013. gada 31. decembra. Regula Nr. 544/2011 tādējādi ir piemērojama glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā (skat. iepriekš 4. punktu).
72 Regulas Nr. 544/2011 pielikumā ir uzskaitītas prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu datiem atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam.
73 Attiecībā uz toksikoloģiskajiem un vielmaiņas pētījumiem Regulas Nr. 544/2011 pielikuma 5. punkta ievadā tostarp ir noteikts, ka:
“i) Sniegtajai informācijai, ko papildina informācija par vienu vai vairākiem darbīgo vielu saturošiem preparātiem, jābūt pietiekamai, lai varētu novērtēt riskus cilvēkiem, kuri saistīti ar rīkošanos ar darbīgo vielu saturošu augu aizsardzības līdzekli un tā lietošanu, kā arī ar risku cilvēkiem, kurš saistīts ar vielas atlieku pēdām pārtikā vai ūdenī. Turklāt sniegtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai būtu iespējams:
– pieņemt lēmumu par to, vai darbīgo vielu var vai nevar apstiprināt,
– norādīt attiecīgos nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar apstiprināšanu,
– klasificēt darbīgo vielu pēc bīstamības,
– noteikt attiecīgo pieļaujamo dienas devu (ADI) [PDD] cilvēkam,
– noteikt pieļaujamo iedarbību līmeni uz lietotājiem (AOEL),
– [..].”
74 Attiecībā uz konkrēti attīstības toksiskuma pētījumiem, par kādiem ir uzskatāmi arī pieprasītie pētījumi, Regulas Nr. 544/2011 pielikuma 5.6.2. punktā ir norādīts, ka:
“Paziņotajiem pētījumu rezultātiem kopā ar pārējiem būtiskajiem datiem un informāciju par darbīgo vielu jābūt pietiekamiem, lai varētu novērtēt iedarbību uz embrija un augļa attīstību pēc atkārtotas darbīgās vielas iedarbības, un tai jo īpaši jābūt pietiekamai, lai varētu:
– noteikt tiešo un netiešo ietekmi uz embrija un augļa attīstību, kas izriet darbīgās vielas iedarbības,
[..]
– noteiktu NOAEL.”
75 No tā izriet, ka pieprasītie pētījumi, tā kā tie ļauj tostarp noteikt glifosāta PDD un ARD, kas ir aplēstais pārtikas produktos esošais daudzums, ko ikdienā vai visas dzīves garumā var uzņemt ar pārtiku, nepastāvot riskam patērētāja veselībai, ir daļa no aktīvās vielas risku cilvēku veselībai novērtējuma glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā.
76 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāpārbauda, vai pieprasītajos pētījumos ietvertā informācija “attiecas uz emisijām vidē” Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē, ko apstrīd EFSA.
77 Pirmkārt, EFSA apgalvo, ka pieprasītie pētījumi neattiecas nedz uz faktiskajām vai paredzamajām emisijām vidē, nedz uz šādu emisiju sekām.
78 Atbilstoši Tiesas judikatūrai no Regulas Nr. 1367/2006 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta, skatot to kopsakarā ar tās 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu, faktiski izriet, ka minētās regulas mērķis ir nodrošināt tiesības piekļūt informācijai par tādiem faktoriem kā emisijas, kas ietekmē vai var ietekmēt vides elementus, it īpaši gaisu, ūdeni un zemi. Taču tas tā nav tikai hipotētisku emisiju gadījumā (skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).
79 Tomēr informācijas, kas “attiecas uz emisijām vidē”, jēdziens nebūtu attiecināms vienīgi uz informāciju par emisijām, kas tiek faktiski izdalītas vidē, lietojot augu aizsardzības līdzekli vai aktīvo vielu uz augiem vai zemes, jo šīs emisijas ir atkarīgas it īpaši no lauksaimnieka faktiski izmantotā produkta daudzuma, kā arī tirgotā galaprodukta sastāva (spriedums, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 73. punkts).
80 Tādējādi šajā jēdzienā ietilpst arī informācija par augu aizsardzības līdzekļa vai aktīvās vielas paredzamajām emisijām vidē, kas normālos vai reālos šī produkta vai aktīvās vielas lietošanas apstākļos atbilst tām, attiecībā uz kurām ir izdota šī produkta vai vielas tirdzniecības atļauja un kas dominē zonā, kurā šo produktu vai vielu ir paredzēts lietot (skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).
81 Lai arī ar produkta vai vielas laišanu tirgū parasti nepietiek, lai uzskatītu, ka šis produkts vai viela noteikti tiks izdalīta vidē un ka informācija par abiem minētajiem attiecas uz “emisijām vidē”, tas tā nav tāda produkta kā augu aizsardzības līdzeklis un tajā esošo vielu gadījumā, kuras normālas lietošanas gadījumā ir paredzēts izdalīt vidē to funkciju dēļ vien. Šādā gadījumā paredzamās emisijas vidē normālos vai reālos attiecīgā produkta vai šajā produktā esošās aktīvās vielas lietošanas apstākļos nav varbūtējas un ietilpst jēdzienā “emisijas vidē” Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē (skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).
82 No tā izriet, ka augu aizsardzības līdzekļos esošu vielu, kā glifosātu, tās parastās izmantošanas mērķiem ir paredzēts izdalīt vidē tās funkciju dēļ vien un tās paredzamās emisijas tādējādi nav uzskatāmas par vienīgi hipotētiskām.
83 Katrā ziņā glifosāta emisijas nav kvalificējamas par tikai paredzamām emisijām. Proti, pieprasītie pētījumi ietilpa aktīvas vielas glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas lietā.
84 Šajā ziņā jāatgādina, ka glifosāts kā aktīvā viela bija iekļauts [sarakstā] no 2002. gada 1. jūlija. Kopš šī datuma glifosāts tika atļauts dalībvalstīs un tika faktiski lietots augu aizsardzības līdzekļos. Kā norādīts Īstenošanas regulas Nr. 2017/2324 19. apsvērumā, glifosāts ir viens no visplašāk izmantotajiem herbicīdiem Savienībā.
85 Tātad glifosāta emisijas vidē ir reālas. Šī aktīvā viela arī atlieku veidā ir sastopama augos, ūdenī un pārtikā.
86 Līdz ar to pieprasītie pētījumi ir tādi pētījumi, kuru mērķis ir noteikt tādas aktīvās vielas toksiskumu, kura faktiski ir sastopama vidē.
87 Tādēļ EFSA nevar uzskatīt, ka pieprasītie pētījumi nav nedz par reālām emisijām, nedz par reālu emisiju sekām.
88 Otrkārt, EFSA apgalvo, ka pieprasītie pētījumi ir veikti, lai noteiktu glifosāta bīstamās īpašības, nevis lai noteiktu iespējami pieļaujamo emisiju līmeni, un ka tādēļ to mērķis neesot izvērtēt faktiskās vai paredzamās emisijas. Saikne ar emisijām vidē neesot pietiekama, lai uz šiem pētījumiem varētu attiecināt Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktu.
89 Tiesa, protams, ir nospriedusi, ka, lai gan jēdziens informācija, kas “attiecas uz emisijām vidē”, nav jāinterpretē šauri, šajā jēdzienā tomēr nevar tikt iekļauta visa informācija, kurai ir jebkāda saikne, pat tieša, ar emisijām vidē. Ja šis jēdziens tiktu interpretēts tādējādi, ka tajā ietilpst šāda informācija, tas lielā mērā pārklātos ar jēdzienu “vides informācija” Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē. Šāda interpretācija arī atņemtu jebkādu lietderīgo iedarbību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētajai iespējai iestādēm atteikt vides informācijas publiskošanu, pamatojoties it īpaši uz to, ka šāda publiskošana apdraudētu noteiktas fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzību un apdraudētu līdzsvaru, ko Savienības likumdevējs ir vēlējis nodrošināt starp pārskatāmības mērķi un šo interešu aizsardzību. Tas arī nesamērīgi apdraudētu LESD 339. pantā garantēto profesionālā noslēpuma aizsardzību (spriedums, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 81. punkts).
90 Katrā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 57. punktā minēto judikatūru Regulas Nr. 1367/2006 mērķis atbilstoši tās 1. pantam ir garantēt pēc iespējas plašāku sistemātiskas vides informācijas publisku pieejamību un izplatīšanu. Būtībā no šīs regulas 2. apsvēruma izriet, ka šajā regulā garantētās pieejas vides informācijai mērķis it īpaši ir veicināt efektīvāku sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā, tādējādi palielinot kompetento iestāžu atbildību par lēmumu pieņemšanu, lai sekmētu sabiedrības informētību un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem (spriedumi, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 80. punkts, un 2018. gada 4. septembris, ClientEarth/Komisija, C‑57/16 P, EU:C:2018:660, 98. punkts).
91 Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu pieņemtie lēmumi vides jomā ir pamatoti, un lai varētu efektīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā vides jomā, sabiedrībai ir jābūt piekļuvei informācijai, kas tai ļauj pārbaudīt, vai emisijas ir tikušas pareizi novērtētas, un tai ir jāspēj saprātīgi saprast, kā minētās emisijas var ietekmēt vidi. Tādēļ Tiesa atzina, ka jēdzienā informācija, kas “attiecas uz emisijām vidē”, ir jāietver arī informācija, kas ļauj sabiedrībai pārbaudīt, vai faktisko vai paredzamo emisiju, uz kurām pamatojoties kompetentā iestāde izsniegusi attiecīgā produkta vai vielas tirdzniecības atļauju, attīstība ir pareiza, kā arī dati par šo emisiju ietekmi uz vidi (spriedums, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 80. punkts).
92 No šīs judikatūras izriet, ka informācijas, kas “attiecas uz emisijām vidē”, jēdziens Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē neaprobežojas tikai ar informāciju, kas ļauj novērtēt emisijas pašas par sevi, bet ietver arī informāciju par šo emisiju ietekmi.
93 Šajā ziņā Tiesa ir sniegusi precizējumus, interpretējot jēdzienu “informācija[, kas] skar piesārņojuma emisiju vidē”, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV 2003, L 41, 26. lpp.) 4. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē.
94 Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrās daļas mērķis ir īstenot Orhūsas konvencijas, kuras prasības ir neatņemama Savienības tiesību sistēmas sastāvdaļa, 4. panta 4. punkta d) apakšpunktu (skat. spriedumu, 2018. gada 15. marts, North East Pylon Pressure Campaign un Sheehy, C‑470/16, EU:C:2018:185, 46. punkts un tajā minētā judikatūra). Šai konvencijai ir augstāks spēks par atvasinātajiem Savienības tiesību aktiem, kuri jāinterpretē cik vien iespējams atbilstīgi šai konvencijai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 11. jūlijs, Bosphorus Queen Shipping, C‑15/17, EU:C:2018:557, 44. punkts).
95 Tātad, interpretējot Direktīvu 2003/4, ir jāņem vērā Orhūsas konvencija (spriedums, 2016. gada 23. novembris, Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting, C‑442/14, EU:C:2016:890, 54. punkts) un Regula Nr. 1367/2006 (spriedums, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 61. punkts).
96 Jānorāda, ka Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta d) apakšpunkta un Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta mērķis ir īstenot to pašu Orhūsas konvencijas normu.
97 Kā secinājumu lietā Saint‑Gobain Glass Deutschland/Komisija (C‑60/15 P, EU:C:2016:778) 40. punktā norādījis ģenerāladvokāts M. Špunars [M. Szpunar], būtu vēlams nodrošināt šo abu aktu (Direktīvas 2003/4 un Regulas Nr. 1367/2006) interpretācijas saskaņotību, jo ar tiem tiek īstenoti vieni un tie paši Orhūsas konvencijas noteikumi. Ir loģiski pieņemt, ciktāl nekas skaidri neliecina par pretējo, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies īstenot šo konvenciju Savienības tiesībās vienveidīgi – gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan Savienības iestādēm.
98 Tādēļ ir jāuzskata, ka interpretācija, ko Tiesa 2016. gada 23. novembra spriedumā Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting (C‑442/14, EU:C:2016:890) sniegusi jēdzienam “informācija[, kas] skar piesārņojuma emisiju vidē”, Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē, attiecas arī uz informācijas, kas “attiecas uz emisijām vidē”, jēdzienu Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē.
99 Tiesa ir atzinusi, ka sabiedrībai ir jābūt piekļuvei ne tikai informācijai par pašām emisijām, bet arī informācijai par šo emisiju īslaicīgāku vai ilglaicīgāku ietekmi uz vides stāvokli, piemēram, par minēto emisiju ietekmi uz organismiem, kas nav mērķorganismi. Sabiedrība ir ieinteresēta piekļūt informācijai par emisiju vidē tieši tādēļ, lai uzzinātu ne tikai to, kas tiek vai paredzamā veidā tiks novadīts vidē, bet arī lai saprastu veidu, kādā attiecīgās emisijas var ietekmēt vidi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting, C‑442/14, EU:C:2016:890, 86. punkts).
100 No tā izriet, ka informācijas, kas “attiecas uz emisijām vidē”, jēdziens Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas ne tikai uz informāciju par pašām emisijām, proti, par norādēm saistībā ar šo emisiju raksturu, sastāvu, daudzumu, datumu un vietu, bet arī uz datiem par minēto emisiju īslaicīgāku vai ilglaicīgāku ietekmi uz vides stāvokli (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembra spriedumu, Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting, C‑442/14, EU:C:2016:890, 87. punkts).
101 Šajā ziņā, tā kā pieprasītie pētījumi ļauj noteikt glifosāta LNKKI un PDD, proti, maksimālo aktīvās vielas devu, kurai nav novērota kaitīga ietekme, kā arī vielas aplēsto daudzumu, kuru var uzņemt ikdienā visu dzīvi, neradot ievērojamu risku patērētājam, tie atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 3. panta 23. punktā sniegtajai definīcijai ir uzskatāmi par tādiem, ar kuriem bija iespējams “noteikt [glifosāta] drošus iedarbības līmeņus” un “paredzēt noteikumus [tā] drošai izmantošanai”.
102 Turklāt no Regulas Nr. 544/2011 pielikuma 5. punkta izriet, ka, tā kā pieprasītie pētījumi ļauj noteikt glifosāta PDD, tie ir informācija, kas ļauj “novērtēt riskus cilvēkiem, kuri saistīti ar rīkošanos ar darbīgo vielu [..] un tā[s] lietošanu”, kā arī “risku cilvēkiem, kurš saistīts ar vielas atlieku pēdām pārtikā vai ūdenī”. Precīzāk, pieprasītie pētījumi kā toksiskuma uz attīstību pētījumi ir vērsti uz to, lai saskaņā ar Regulas Nr. 544/2011 pielikuma 5.6.2. punktu “varētu novērtēt iedarbību uz embrija un augļa attīstību pēc atkārtotas darbīgās vielas iedarbības”.
103 Tādēļ ir jāatzīst, ka, tā kā pieprasītajos pētījumos ir noteikts LNKKI, uz kā pamata ir aprēķinātas PDD un ARD, tie ir ļāvuši noteikt līmeņus, kādos glifosāts pārtikā nerada risku cilvēku veselībai ilgākā vai īsākā laika periodā, un tādējādi noteikt dažādas vērtības, kas saistītas ar glifosāta emisiju ietekmi uz cilvēku veselību.
104 Turklāt, kā norāda Zviedrijas Karaliste, PDD atspoguļo robežvērtību, kura nerada risku patērētājiem ilgtermiņā. Tādējādi, ja augu aizsardzības līdzekļa izmantošana vai tā atliekas pārsniedz PDD, tas ir uzskatāms par kaitīgu veselībai.
105 Šajā ziņā EFSA atzīst, ka PDD ir daļa no risku izvērtējuma procesa, kas tiek veikts, apstiprinot aktīvo vielu, un kurā nepieciešams izpildīt Regulas Nr. 1107/2009 4. panta nosacījumus. Tā norāda, ka šai nolūkā ir jāizvērtē, vai aktīvā viela vai tās atliekas kaitīgi ietekmē cilvēku veselību. EFSA norāda, ka pirmajā posmā toksikoloģiskā atsauces vērtība, ko izmanto, lai izvērtētu cilvēku ekspozīciju ilgtermiņā, ir PDD, kas aprēķināta, par pamatu ņemot LNKKI, un ka otrajā posmā ekspozīcija darbīgajai vielai vai tās atliekām tiek izvērtēta un salīdzināta ar PDD.
106 No zinātniski recenzētā zinātniskā pētījuma izriet un lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka, pamatojoties uz pieprasītajiem pētījumiem, glifosāta PDD no 0,3 mg/kg ķm/d pirmajā glifosāta apstiprinājuma periodā ir palielināta līdz 0,5 mg/kg ķm/d pēc šīs aktīvās vielas apstiprinājuma atjaunošanas.
107 PDD palielinājums nozīmē, ka palielināsies arī glifosāta atlieku, par kuram uzskatāms, ka tām nav kaitīgas ietekmes uz veselību, daudzums. Kā norāda Zviedrijas Karaliste, PDD palielināšanas rezultātā kompetentās iestādes pieļaus augstākus glifosāta atlieku līmeņus pārtikā.
108 Treškārt, EFSA uzskata, ka mugurkaulniekiem laboratorijas apstākļos ievadītās devas neatbilst devām, ar kādām saskaras cilvēki, lietojot šo vielu, un ka šie laboratorijās veiktie pētījumi neatbilst paredzētajam lietošanas veidam un nenotiek reālos apstākļos. Laboratorijas pētījumos izmantotie ekspozīcijas apstākļi neesot salīdzināmi ar cilvēku un vides ekspozīcijas diapazonu, glifosātu izsmidzinot atbilstoši pareizai lauksaimniecības praksei.
109 Protams, šajā lietā nav apstrīdēts, ka pieprasītie pētījumi ir tikuši veikti laboratorijā uz grūsnām trusenēm, tām iebarojot lielas glifosāta devas, kuras neatbilst devām, ar kādām cilvēki saskaras šīs vielas parastā izmantošanā.
110 Tiesa ir atzinusi, ka nozīme ir ne tik daudz tam, ka attiecīgie dati izriet no pētījumiem, kuri pilnībā vai daļēji ir veikti uz vietas vai laboratorijā, vai arī no translokācijas pārbaudes, bet gan tam, ka minēto pētījumu mērķis bija izvērtēt “emisijas vidē” Direktīvas 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē, proti, aplūkotā produkta vai vielas faktiskās vai paredzamās emisijas vidē apstākļos, kas atspoguļo parastus vai reālus šī produkta vai šīs vielas izmantošanas apstākļus, vai analizēt šo emisiju ietekmi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting, C‑442/14, EU:C:2016:890, 89. punkts).
111 Tādējādi par informāciju, kas “attiecas uz emisijām vidē”, nebūtu uzskatāmi dati, kas iegūti no izmēģinājumiem ar mērķi izpētīt attiecīgā produkta vai vielas devu, kura ievērojami pārsniedz maksimālo devu, kam ir piešķirta tirdzniecības atļauja un kas tiktu praktiski izmantota, vai arī ievērojami koncentrētāka produkta izmantošanas sekas, jo šādi dati attiecas uz emisijām, kas nav paredzamas parastos vai reālos izmantošanas apstākļos (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting, C‑442/14, EU:C:2016:890, 90. punkts).
112 Savukārt informācijas, kas “attiecas uz emisijām vidē”, jēdzienā ietilpst pētījumi ar mērķi noteikt produkta vai vielas toksiskumu, iedarbību un citus aspektus reālos apstākļos, kas ir vissliktākie, kādi vien, saprātīgi pieņemot, varētu rasties, kā arī pētījumi, kuri veikti apstākļos, kas pēc iespējas pietuvināti parastai lauksaimniecības praksei, un apstākļos, kas dominē zonā, kurā šis produkts vai šī viela tiks izmantoti (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting, C‑442/14, EU:C:2016:890, 91. punkts).
113 No tā izriet, ka, lai pētījumus varētu kvalificēt par informāciju, kas “attiecas uz emisijām vidē”, Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē, svarīgi ir nevis šo pētījumu veikšanas apstākļi, tostarp tas, vai tie ir vai nav tikuši veikti laboratorijās, bet gan to mērķis.
114 Tādējādi EFSA nevar apgalvot, ka pieprasītajos pētījumos izmantotās augstās devas, lai noteiktu PDD, neatbilst vidē faktiski emitētajām, jo pieprasītie pētījumi nav saistīti ar plānoto pielietojumu un ir vienīgi teorētiska rakstura.
115 Proti, tas nozīmē, ka pieprasītajos pētījumos, balstoties uz vienīgi hipotētiskiem datiem, kuriem nav nekādas saiknes ar to, kādā veidā cilvēki nonāks saskarē ar glifosātu tā izmantošanā, ir noteikts LNKKI cilvēkiem, uz kuru pamatojoties ir aprēķināta PDD.
116 Līdz ar to EFSA arguments, ka pieprasīto pētījumu veikšanas apstākļi nav saistīti ar emisijām, nav atbilstošs. Svarīgi ir ne tik daudz pieprasīto pētījumu veikšanas apstākļi, bet gan to mērķis, kurš ir noteikt LNKKI, kas ticis izmantots par pamatu PDD un ARD noteikšanai. No tā izriet, ka pieprasīto pētījumu mērķis ir noteikt robežas, kuras pārsniedzot aktīvā viela glifosāts rada riskus cilvēku veselībai.
117 Līdz ar to, tā kā pieprasītie pētījumi ļāva noteikt maksimālo glifosāta ekspozīciju, kuru pārsniedzot aktīvās vielas atliekas ir uzskatāmas par kaitīgām cilvēku veselībai, tie ir pētījumi, kuru mērķis ir noteikt glifosāta toksiskumu visnelabvēlīgākajos reālas izmantošanas apstākļos, kādus saprātīgi iespējams iedomāties.
118 Turklāt, piemērojot iepriekš 91. punktā minēto judikatūru, atbilstoši kurai sabiedrībai ir jādod iespēja pienācīgi saprast, kādā veidā emisijas var apdraudēt vidi, ir jāatzīst, ka, sniedzot prasītājam piekļuvi pieprasītajiem pētījumiem, viņam tiktu ļauts saprast, kādā veidā cilvēku veselību varētu ietekmēt glifosāta atliekas vidē.
119 No iepriekš minētā izriet, ka pieprasītie pētījumi ir uzskatāmi par informāciju, kas “attiecas uz emisijām vidē”, Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē.
120 Tādēļ, piemērojot šo normu, tās publiskošana ir sevišķās sabiedrības interesēs un EFSA nedrīkst atteikties to publiskot, pamatojot, ka tādējādi tiktu apdraudētas pieprasīto pētījumu īpašnieku komerciālās intereses Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma nozīmē.
121 No tā izriet, ka nav atbilstošs EFSA arguments par to, ka pieprasīto pētījumu daļas, kuras tika publiskotas, ļauj pārbaudīt pētījumu rezultātus vai veikto novērtējumu un pilnīga piekļuve tiem nav nepieciešama.
122 Turklāt apstrīdētajā lēmumā, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto izņēmumu, EFSA ir norādījusi, ka Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punktā ir neizsmeļošs jutīgas informācijas saraksts, kuras izpaušana principā ir uzskatāma par attiecīgo personu komerciālo interešu aizskārumu. Tā uzskatīja, ka pētījumu daļas, uz kurām var attiecināt šo sarakstu, ir aizsargājamas atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajam ievilkumam.
123 Pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka EFSA nav precizējusi, kuras pieprasīto pētījumu daļas ir uzskatāmas par tādām, uz kurām attiecas Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punktā ietvertais saraksts.
124 Šajā ziņā jānorāda, ka informācija par to personu vārdiem un adresēm, kuras veic pētījumus ar mugurkaulniekiem, kas norādīta Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punkta g) apakšpunktā, EFSA ir skaidri minējusi, ka tā ir aizsargāta saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta minēto izņēmumu. Tomēr jāatgādina, ka šī prasība neattiecas uz minēto informāciju.
125 Savukārt EFSA nav norādījusi, uz kuru pieprasītajos pētījumos ietverto informāciju būtu attiecināms kāds cits no Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punktā minētajiem izņēmumiem. Šajā ziņā jānorāda, ka apstrīdētajam lēmumam pievienotajā tabulā, kurā norādīts, kuras pieprasīto pētījumu daļas ir vai nav publiskotas un kādu iemeslu dēļ, nav atsauces uz Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punktu saistībā ar tām šo pētījumu daļām, kuras ir tikušas publiskotas, proti, nosaukumu, satura radītāju un tabulām, shēmām un pielikumiem, kuros ietverti pētījumu izejas dati.
126 Otrkārt, EFSA apstrīdētajā lēmumā skaidri min, ka tā Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma ietvaros, proti, par komerciālo interešu aizsardzību, ir piemērojusi Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punktu.
127 Tātad no iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā ietvertais izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību nevar tikt izvirzīts, lai iebilstu pret pieprasīto pētījumu publiskošanu, kuri ir uzskatāmi par informāciju, kas “attiecas uz emisijām vidē” Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta izpratnē.
128 Tādēļ ir jāuzskata, ka EFSA nav pamatojusi Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punkta piemērošanu.
129 Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, pirmais pamats ir jāapmierina un tādēļ jāatceļ apstrīdētais lēmums, kurā ticis atteikts publiskot abus pieprasītos pētījumus, šo atcelšanu neattiecinot uz tajos minēto personu vārdiem un parakstiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
130 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
131 Tā kā EFSA spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus atbilstoši tā prasījumiem.
132 Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam dalībvalstis, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādējādi Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 16. oktobra lēmumu, ar ko atceļ un aizstāj 2014. gada 30. jūlija lēmumu un piešķir daļēju piekļuvi diviem toksiskuma pētījumiem par aktīvo vielu glifosātu, kuri veikti šīs aktīvās vielas apstiprinājuma atjaunošanas ietvaros, kurā EFSA ir atteikusies publiskot abus šos pētījumus, šo atcelšanu neattiecinot uz tajos minēto personu vārdiem un parakstiem.
2) EFSA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Anthony C. Tweedale tiesāšanās izdevumus.
3) Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 7. martā.
[Paraksti]