Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 17. decembrī Jean-François Jalkh iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2018. gada 17. oktobra spriedumu lietā T-27/17 Jalkh/Parlaments

(Lieta C-793/18 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Jean-François Jalkh (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas septītās palātas 2018. gada 17. oktobra spriedumu (T-27/17);

līdz ar to:

atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 22. novembra lēmumu, ar kuru pieņemts ziņojums Nr. A8-0319/2016 par pieprasījumu atcelt Eiropas Parlamenta locekļa Jean-François JALKH imunitāti un privilēģijas;

pieņemt lēmumu par summu, kas jāpiešķir apelācijas sūdzības iesniedzējam tiesāšanās izdevumu segšanai;

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamati attiecas uz Savienības tiesību pārkāpumu, kļūdu tiesību piemērošanā un kļūdu faktu juridiskā rakstura kvalifikācijā, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Par sprieduma ievada apsvērumiem

Pretēji Vispārējās tiesas apgalvojumam pārsūdzētā sprieduma 21. punktā, tas, ka nav tikusi atcelta parlamentārā imunitāte, neatņemot personai iespēju mēģināt Francijā panākt zaudējumu atlīdzināšanu tikai civiltiesiskā kārtībā, pamatojoties uz vainu (Civilkodeksa 1240. pants) attiecībā pret deputātu.

Par Vispārējās tiesas izvērtēto pirmo prasības pamatu

Vispārējās tiesas vērtējumā tiekot jauktas divas tiesību normas. H punkts ietilpstot argumentācijā ar atsauci uz Protokola Nr. 7 8. pantu par viedokļu paušanu, bet Vispārējā tiesa savu argumentāciju par šo pašu tematu 44.–46. punktā ir izvērtusi, atsaucoties uz Protokola Nr. 7 9. pantu par imunitāti, kurā ir norāde uz atbilstīgajām valsts tiesību normām.

Par Vispārējās tiesas izvērtēto otro un trešo prasības pamatu

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nepiešķirot normatīvu vērtību Eiropas Parlamenta Pētniecības ģenerāldirektorāta darba dokumentam par “Parlamentāro imunitāti Eiropas Kopienas dalībvalstīs un Eiropas Parlamentā, Juridisko lietu sērija” un neņemot vērā tajā atgādinātos principus, tādējādi izdarīdama no lietas apstākļu viedokļa kļūdainu Protokola Nr. 7 9. panta vērtējumu.

Par Vispārējās tiesas izvērtēto ceturto prasības pamatu

Par pastāvošo praksi

Pretēji tam, ko atzīst Vispārējā tiesa, pastāvot iedibināta Parlamenta prakse “noraidīt pieprasījumus atcelt parlamentāro imunitāti, kuri ir balstīti uz faktiem, kas ir saistīti ar deputātu politisko darbību”; pamatojoties uz to, šai tiesai esot bijis jāizdara atšķirīgs secinājums par parlamentārās imunitātes atcelšanu.

Par fumus persecutionis

Tieslietu iestādes neveicot pārbaudi attiecībā uz kādas apvienības partejiskumu vai tā neesamību, kas Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā, vienkārši izlasot 1881. gada 29. jūlija likumu.

Vispārējā tiesa esot varējusi, izvērtējot ielūguma uz Fédération des Maisons des Potes kolokviju formulējumu, pārbaudīt, cik partejiska ir šī apvienība, kas ir Front National un Jean-François Jalkh politiskā pretiniece.

Tas esot acīmredzams fumus persecutionis gadījums.

____________