CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 9. jūlijā
Lieta F‑91/07
Javier Torijano Montero
pret
Eiropas Savienības Padomi
Civildienests – Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – Nelabvēlīgs akts – Pieņemamība – Prasītā kvalifikācija – Pakāpe – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips – Dienesta intereses – Vienlīdzīga attieksme
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru J. Torijano Montero lūdz atcelt paziņojumu par vakanci 197/06, kas publicēta, lai aizpildītu administratora amatu (AD 11‑8) Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta Drošības biroja direktorāta “Ārējā drošība” dienestā
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Paziņojums par vakanci – Nosacījumi, kas izslēdz ierēdņus, kuri var tikt pārcelti citā amatā vai paaugstināti amatā – Pieņemamība
(Civildienesta noteikumu 29., 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā – Iegūtās tiesības saglabāt amatu, kurā ierēdnis ticis iecelts – Neesamība
3. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā – Paziņojums par vakanci – Nosacījumi, kuru sekas ir tāda ierēdņa kandidatūras izslēgšana, kurš ir veicis paziņojumā par vakanci minētajam amatam atbilstošus darba pienākumus – Tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums – Neesamība
4. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Ieņemamā amata līmeņa noteikšana – Kritēriji
(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)
5. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Ieņemamā amata līmeņa noteikšana – Administrācijas rīcības brīvība
(Civildienesta noteikumu 7. pants)
1. Ciktāl paziņojumā par vakanci minēto nosacījumu pieejai amatam sekas ir ierēdņu, kuri var tikt pārcelti citā amatā vai paaugstināti amatā, kandidatūras izslēgšana, šis paziņojums par vakanci ir šiem ierēdņiem nelabvēlīgs akts. Šo secinājumu nevar atspēkot ar to vien, ka kandidātam nav šajā paziņojumā prasītās pakāpes. Ja vienīgi tādi kandidāti, kuriem ir paziņojumā par vakanci prasītā pakāpe, varētu apstrīdēt tā tiesiskumu, tas liegtu visiem tiem ierēdņiem, kuriem ir citāda pakāpe nekā paziņojumā par vakanci prasītā, iespēju apstrīdēt tajā paredzētos nosacījumus. Tādējādi paziņojuma ar vakanci tiesiskuma pārbaudes efektivitāte būtu ļoti ierobežota, jo tiesības uz pārbaudi tiesā tiktu attiecinātas vienīgi uz tiem ierēdņiem, kuri atbilst nosacījumam par minimālo prasību vakantā amata ieņemšanai. Taču šiem ierēdņiem nav intereses celt prasību par šādu paziņojumu par vakanci, izņemot, ja kāda cita paziņojumā par vakanci paredzēta nosacījuma sekas būtu viņu kandidatūras izslēgšana.
(skat. 27., 30. un 31. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1975. gada 19. jūnijs, 79/74 Küster/Parlaments, Recueil, 725. lpp., 5. un 6. punkts; 1978. gada 11. maijs, 25/77 De Roubaix/Komisija, Recueil, 1081. lpp., 7. un 8. punkts.
Civildienesta tiesa: 2006. gada 18. maijs, F‑13/05 Corvoisier u.c./ECB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑19. un II‑A‑1‑65. lpp., 42. punkts.
2. Ierēdnim nav iegūtu tiesību saglabāt amatu, kurā viņš ir ticis iecelts. Šāda nemainība nepieļaujami ierobežotu iestāžu brīvību organizēt savus dienestus un tos pielāgot savu vajadzību attīstībai.
(skat. 74. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 28. janvāris, T‑138/01 F/Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑25. un II‑137. lpp., 43. punkts.
3. Nepastāvot ierēdnim administrācijas sniegtiem konkrētiem, beznosacījumu un saskaņotiem solījumiem, ka viņš var izvirzīt savu kandidatūru minētā amata ieņemšanai un tā tiks akceptēta, paziņojums par vakanci, kurā paredzēti nosacījumi, kuru sekas ir šī ierēdņa kandidatūras izslēgšana, nav uzskatāms par tādu, ar kuru tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, tikai tādēļ vien, ka šis ierēdnis ir veicis šajā paziņojumā minētajam amatam atbilstošus darba pienākumus.
(skat. 74. punktu)
4. Dienesta interešu jēdziens ir saistīts ar pienācīgu iestādes darbību vispār un it īpaši – ar aizpildāmā amata īpašajām prasībām. Lai gan iestādei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz savu dienestu organizēšanu un amatu novērtēšanu, tomēr galvenais kritērijs, saskaņā ar kuru jānosaka aizpildāmā amata līmenis, ir noteiktam amatam uzticēto uzdevumu un pienākumu nozīme. No šī principa izriet, ka iecēlējinstitūcijai ir pienākums noteikt aizpildāmā amata līmeni atkarībā no šī amata nozīmes, bet neatkarīgi no iespējamā kandidāta vai iespējamo kandidātu, kas ir pietiekušies pēc paziņojuma par vakanci publicēšanas, kvalifikācijas.
(skat. 77. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1980. gada 28. oktobris, 2/80 Dautzenberg/Tiesa, Recueil, 3107. lpp., 9. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1994. gada 9. februāris, T‑3/92 Latham/Komisija, Recueil FP, I‑A‑23. un II‑83. lpp., 45. punkts; 1998. gada 19. februāris, T‑3/97 Campogrande/Komisija, Recueil FP, I‑A‑89. un II‑215. lpp., 41. punkts.
5. Lēmums, ar kuru iestāde nosaka amata līmeni, nenozīmē, ka iestāde sev liedz iespēju vēlāk pārskatīt šī amata klasifikāciju, ņemot vērā jaunu pieeju. Tas vien, ka agrāk tika veikts citāds vērtējums, nav pierādījums tam, ka būtu tikušas pārsniegtas robežas rīcības brīvībai, kas iestādei ir attiecībā uz aizpildāmā amata līmeņa noteikšanu, vai ka tā būtu acīmredzami kļūdaini izmantota.
(skat. 80. un 86. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1987. gada 4. februāris, 324/85 Bouteiller/Komisija, Recueil, 529. lpp., 6. punkts; 1987. gada 12. februāris, 233/85 Bonino/Komisija, Recueil, 739. lpp., 5. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1999. gada 16. decembris, T‑143/98 Cendrowicz/Komisija, Recueil FP, I‑A‑273. un II‑1341. lpp., 23. un 28. punkts.