Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 10. janvārī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – A.m.a. – Azienda Municipale Ambiente SpA/Consorzio Laziale Rifiuti – Co.La.Ri.

(Lieta C-15/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāja: A.m.a. – Azienda Municipale Ambiente SpA

Atbildētājs: Consorzio Laziale Rifiuti – Co.La.Ri.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 1999/31/[EK] 1 10. un 14. pantam atbilst tiesas, kura izskatīja apelācijas sūdzību, pieņemtā interpretācija, kura vēlējās ar atpakaļejošu spēku piemērot Leģislatīvā dekrēta 36/2003 15. un 17. pantu, kas valsts līmenī īsteno iepriekš minētās [Savienības tiesību] normas, ar tādām sekām, ka tādējādi noteiktie pienākumi – konkrēti daļā, kur apsaimniekošana pēc poligona slēgšanas tiek pagarināta no desmit līdz trīsdesmit gadiem –, beznosacījuma kārtībā tiek attiecināti uz esošiem poligoniem, kuriem jau ir izdota ekspluatācijas atļauja?

Vai, it īpaši – saistībā ar Direktīvas 1999/31/[EK] 10. un 14. panta, kuros attiecīgi dalībvalstis tiek mudinātas veikt “pasākumus, lai panāktu, ka visas izmaksas, kas saistītas ar poligona ierīkošanu un ekspluatāciju, cik iespējams, ieskaitot 8. panta a) punkta iv) apakšpunktā minētā finansiālā vai tam līdzvērtīgā nodrošinājuma izmaksas un slēgšanas tāmes vērtību, kā arī izmaksas, kas saistītas ar vismaz 30 gadu apsaimniekošanu pēc slēgšanas, sedz apsaimniekotāja pieprasītā cena par jebkura veida atkritumu apglabāšanu poligonā” un “pasākumus, lai poligoni, kuriem ir izdota atļauja vai kuri jau darbojas šīs direktīvas transponēšanas laikā, nevarētu turpināt darbību” 2 , normatīvo raksturu -, ar tiem ir saderīga tiesas, kura izskatīja apelācijas sūdzību, pieņemtā interpretācija, kura vēlējās piemērot Leģislatīvā dekrēta 36/2003 15. un 17. pantu esošiem poligoniem, kuriem jau ir izdota ekspluatācijas atļauja, lai gan, īstenojot šādi noteiktos pienākumus arī attiecībā uz minētajiem poligoniem, 17. pantā īstenošanas pasākumi ir ierobežoti ar paredzēto pārejas periodu un nav paredzēts neviens pasākums, kam būtu jāierobežo finanšu slogs, ko “īpašniekam” rada apsaimniekošanas pagarinājums?

Turklāt, vai Direktīvas 1999/31/[EK] 10. un 14. pantam atbilst tiesas, kura izskatīja apelācijas sūdzību, pieņemtā interpretācija, kura vēlējās ar atpakaļejošu spēku piemērot iepriekš minēto Leģislatīvā dekrēta 36/2003 15. un 17. pantu esošiem poligoniem, kuriem jau ir izdota ekspluatācijas atļauja, arī saistībā ar finanšu slogu, kas rodas no tādējādi noteiktiem pienākumiem, un, konkrēti, no poligona apsaimniekošanas pēc tā slēgšanas pagarinājuma no desmit līdz trīsdesmit gadiem, liekot šo slogu nest “īpašniekam” un tādējādi leģitimizējot apstākli, ka šim “īpašniekam” tarifi, kas noteikti līgumos par atkritumu apglabāšanas darbību, mainās uz slikto pusi?

Visbeidzot, vai Direktīvas 1999/31/[EK] 10. un 14. pantam atbilst tiesas, kura izskatīja apelācijas sūdzību, pieņemtā interpretācija, kura vēlējās iepriekš minēto Leģislatīvā dekrēta 36/2003 15. un 17. pantu piemērot esošiem poligoniem, kuriem jau ir izdota ekspluatācijas atļauja, arī saistībā ar finanšu slogu, kas rodas no tādējādi noteiktiem pienākumiem, un, konkrēti, no poligona apsaimniekošanas pēc tā slēgšanas pagarinājuma no desmit līdz trīsdesmit gadiem, uzskatot, ka – to noteikšanas nolūkā – ir jāņem vērā ne tikai atkritumi, kas nodoti poligonā pēc īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, bet arī jau agrāk nodotie atkritumi?

____________

1     Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV 1999, L 182, 1. lpp.).

2     N.d.t : Šajā panta daļā latviešu valodā, atšķirībā no itāļu valodas, ir izmantota nolieguma konstrukcija nosacījumu formulējumā “pasākumus, lai poligoni, kuriem ir izdota atļauja vai kuri jau darbojas šīs direktīvas transponēšanas laikā, nevarētu turpināt darbību, ja vien [..] nav izpildīti turpmāk noteiktie nosacījumi”.