Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. augustā iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – DŚ/Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Jaśle
(Lieta C-522/18)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Najwyższy
Pamatlietas puses
Prasītājs: DŚ
Atbildētāja: Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Jaśle
Prejudiciālie jautājumi
Vai LES 19. panta 1. punkta 2. teikums kopsakara ar tā 4. panta 3. punkta 3. teikumu un 2. pantu, LESD 267. panta trešā daļa un [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”)] 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesnešu neatceļamības princips, kas ir tiesību efektīvas aizsardzības tiesā principa un tiesiskās valsts principa sastāvdaļa, tiek pārkāpts ikreiz, kad valsts likumdevējs samazina dalībvalsts pēdējās instances tiesnešu pensionēšanās vecumu (pensijas vecumu) (piemēram, no 70 līdz 65 gadiem) un tiesnešiem aktīvajā dienestā piemēro jaunu zemāku pensijas vecumu, neatstājot lēmumu par zemākā pensijas vecuma izmantošanu tikai ieinteresētā tiesneša ziņā?
Vai LES 19. panta 1. punkta 2. teikums kopsakarā ar tā 4. panta 3. punkta 3. teikumu un 2. pantu, LESD 267. panta trešā daļa un Hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiek pārkāpts tiesiskās valsts princips un neatkarības standarts, kas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā Savienības lietās, ja valsts likumdevējs, pārkāpjot tiesnešu neatceļamības principu, samazina parasto vecumu, līdz kuram dalībvalsts pēdējās instances tiesnesis var ieņemt tiesneša amatu, no 70 līdz 65 gadiem, padarot iespēju turpināt ieņemt šo amatu par atkarīgu no izpildvaras iestādes diskrecionāra lēmuma?
Vai Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju 1 2. pants kopsakarā ar 6. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesnešu pensionēšanās vecuma (pensijas vecuma) samazināšana un tiesneša, kurs ir sasniedzis jauno zemāko pensionēšanās vecumu, iespējas turpināt ieņemt šo amatu padarīšana par atkarīgu no izpildvaras iestādes diskrecionāra lēmuma ir diskriminācija vecuma dēļ?
Vai Direktīvas 2000/78/EK 2. pants, 9. pants un 11. pants kopsakarā ar Hartas 47. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesnešu diskriminācijas vecuma dēļ gadījumā sakarā ar pensionēšanās vecuma (pensijas vecuma) samazināšanu no līdzšinējiem 70 gadiem līdz 65 gadiem šai tiesai — izskatot jebkādu lietā ar tādu tiesnesi savā sastāva, kuru skārušas šādu diskriminējošo valsts tiesību aktu noteikumu sekas un kurš nevēlas izmantot jauno pensijas vecumu, — iepriekš izlemjot jautājumu par iztiesāšanas sastāvu, ir jāatteicas piemērot valsts tiesību normas, kas ir pretrunā Direktīvai 2000/78/EK un Hartas 21. pantam un jāturpina izskatīt lietu ar šāda tiesneša piedalīšanos, ja tas ir [oriģ. 3. lpp] vienīgais efektīvais veids, kā nodrošināt efektīvu tiesneša tiesību, kas izriet no Savienības tiesībām, aizsardzību tiesā?
Vai LES 19. panta 1. punkta 2. teikums kopsakarā ar 4. panta 3. punkta 3. teikumu un 2. pantu, LESD 267. panta trešā daļa un Hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskā valsts ir jāuzskata par Eiropas Savienības pamatvērtību, ka šaubu gadījumā par valsts tiesību aktu par tiesnešu pensionēšanās vecuma (pensijas vecuma) samazināšanu 1. un 2. jautājumā aprakstītajā veidā atbilstību šai pamatvērtībai un no tā izrietošajam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam — tiesu un tās tiesnešu neatkarības jomā — valsts tiesai ir jābūt tiesībām pēc savas ierosmes apturēt tādu valsts tiesību normu piemērošanu, kas ir pretrunā tiesnešu neatceļamības principam attiecībā uz visiem tiesnešiem, kuriem ir piemērojamas šīs normas?
____________
1 OV, poļu speciālais izdevums, 05. nodaļa, 04. sējums, 79. lpp.