VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2016. gada 2. jūnijā *(1)
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Priekšspriegojuma tērauda Eiropas tirgus – Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Ekonomiska vienība – Tieša līdzdalība pārkāpumā – Mātesuzņēmumu atvasināta atbildība – Uzņēmumu pēctecība – Salikts pārkāpums – Vienots un turpināts pārkāpums – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Atpakaļejoša spēka aizlieguma un soda tiesiskuma principu pārkāpums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Maksātspēja – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu – Pārskatīšanas lūgums – Faktisko apstākļu izmaiņu neesamība – Noraidījuma vēstule – Nepieņemamība
Apvienotās lietas no T‑426/10 līdz T‑429/10 un no T‑438/12 līdz T‑441/12
Moreda-Riviere Trefilerías, SA, Hihona [Gijón] (Spānija), ko lietā T‑426/10 pārstāv F. González Díaz un A. Tresandi Blanco un lietā T‑440/12 – sākotnēji González Díaz un P. Herrero Prieto, vēlāk – González Díaz un Tresandi Blanco, advokāti,
prasītāja lietās T‑426/10 un T‑440/12,
Trefilerías Quijano, SA, Loskorralesa de Buelna [Los Corrales de Buelna] (Spānija), ko lietā T‑427/10 pārstāv González Díaz un Tresandi Blanco un lietā T‑439/12 – sākotnēji González Díaz un Herrero Prieto, vēlāk – González Díaz un Tresandi Blanco,
prasītāja lietās T‑427/10 un T‑439/12,
Trenzas y Cables de Acero PSC, SL, Santandera [Santander] (Spānija), ko lietā T‑428/10 pārstāv González Díaz un Tresandi Blanco un lietā T‑441/12 – sākotnēji González Díaz un Herrero Prieto, vēlāk – González Díaz un Tresandi Blanco,
prasītāja lietās T‑428/10 un T‑441/12,
Global Steel Wire, SA, Serdaniola del Bajesa [Cerdanyola del Vallés] (Spānija), ko lietā T‑429/10 pārstāv González Díaz un Tresandi Blanco un lietā T‑438/12 – sākotnēji González Díaz un Herrero Prieto, vēlāk – González Díaz un Tresandi Blanco,
prasītāja lietās T‑429/10 un T‑438/12,
pret
Eiropas Komisiju, ko lietās T‑426/10, T‑427/10, T‑429/10 un no T‑438/12 līdz T‑441/12 pārstāv V. Bottka, F. Castillo de la Torre un C. Urraca Caviedes, pārstāvji, kuriem palīdz L. Ortiz Blanco un A. Lamadrid de Pablo, advokāti, un lietā T‑428/10 – Bottka un Castillo de la Torre, kuriem palīdz Ortiz Blanco un Lamadrid de Pablo,
atbildētāja,
par prasību atcelt un grozīt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C(2010) 4387, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38344 – Priekšspriegojuma tērauds), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 30. septembra Lēmumu C(2010) 6676, galīgā redakcija, un Komisijas 2011. gada 4. aprīļa Lēmumu C(2011) 2269, galīgā redakcija, kā arī Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2012. gada 25. jūlija vēstuli.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un E. M. Kolinss [A. M. Collins],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2015. gada 9. jūlija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (2)
[..]
Juridiskais pamatojums
[..]
II – Par trešo lietu sēriju
[..]
B – Par prasību pieņemamību
539 Komisija, izvirzot iebildi, ir apstrīdējusi trešās lietu sērijas pieņemamību. Šīs iebildes, ko prasītājas ir apstrīdējušas, ir tikušas aplūkotas saistībā ar lietas izskatīšanu pēc būtības.
540 Ir jāatgādina, ka ikviena Savienības iestādes rakstveida viedokļa paušana nav uzskatāma par lēmumu, par kuru var tikt celta prasība atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. panta pirmo daļu, ja tā nevar radīt tiesiskas sekas vai tās mērķis nav radīt šādas sekas (šajā ziņā skat. spriedumus, 1980. gada 27. marts, Sucrimex un Westzucker/Komisija, 133/79, EU:C:1980:104, 15.–19. punkts, un 1988. gada 27. septembris, Apvienotā Karalistē/Komisija, 114/86, EU:C:1988:449, 12.–15. punkts).
541 Līdzīgi ne katra vēstule, ko Savienības struktūra ir nosūtījusi, atbildot uz tās adresāta izteiktu pieprasījumu, ir uzskatāma par tiesību aktu, par kuru var tikt celta prasība saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu (šajā ziņā skat. rīkojumu, 1993. gada 27. janvāris, Miethke/Parlaments, C‑25/92, EU:C:1993:32, 10. punkts).
542 Turpretim saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pasākumi, kas rada saistošas tiesiskas sekas, kuras var ietekmēt trešo personu intereses, būtiski grozot to tiesisko stāvokli, ir uzskatāmi par aktiem, par kuriem var tikt celta prasība saskaņā ar LESD 263. pantu (skat. spriedumus, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 9. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2008. gada 17. aprīlis, Cestas/Komisija, T‑260/04, EU:T:2008:115, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).
543 Turklāt ir nepieciešams pievērst uzmanību akta, kuru prasa atcelt, būtībai, lai noteiktu, vai to var apstrīdēt ar prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. pantu, savukārt formai, kādā tas tika pieņemts, šajā ziņā nav nozīmes (skat. spriedumus, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 9. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2008. gada 17. aprīlis, Cestas/Komisija, T‑260/04, EU:T:2008:115, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).
544 Tikai tiesību akts, ar kuru Savienības struktūra nepārprotami un galīgi izsaka savu nostāju formā, kas ļauj noteikt tās raksturu, ir lēmums, par kuru var tikt celta prasība saskaņā ar LESD 263. pantu, tomēr ar nosacījumu, ka šis lēmums nav kāda agrāka akta vienkāršs apstiprinājums (šajā ziņa skat. spriedumu, 1982. gada 26. maijs, Vācija un Bundesanstalt für Arbeit/Komisija, 44/81, EU:C:1982:197, 12. punkts).
545 Saskaņā ar iedibinātu judikatūru prasība, kas ir celta par tiesību aktu, ar kuru ir vienīgi apstiprināts cits lēmums, kas ir kļuvis galīgs, ir nepieņemama. Akts ir uzskatāms par tādu, ar kuru ir vienīgi apstiprināts agrāks lēmums, ja tajā nav ietverti nekādi jauni apstākļi salīdzinājumā ar agrāku lēmumu un ja pirms tā pieņemšanas nav ticis pārskatīts šī lēmuma adresāta stāvoklis (spriedumi, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, Krājums, EU:T:2001:42, 44. punkts; 2012. gada 22. maijs, Sviluppo Globale/Komisija, T‑6/10, nav publicēts, EU:T:2012:245, 22. punkts, un 2014. gada 2. oktobris, Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija, T‑199/12, nav publicēts, EU:T:2014:848, 40. punkts).
546 Tomēr tiesību akta apstiprinošs vai neapstiprinošs raksturs nevar tikt novērtēts vienīgi atkarībā no tā satura, salīdzinot ar agrāka lēmuma, kuru tas apstiprina, saturu. Apstrīdēta tiesību akta raksturs ir arī jāizvērtē, ņemot vērā lūguma, uz kuru ar šo aktu tiek atbildēts, raksturu (spriedumi, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, Krājums, EU:T:2001:42, 45. punkts; 2012. gada 22. maijs, Sviluppo Globale/Komisija, T‑6/10, nav publicēts, EU:T:2012:245, 23. punkts, un 2014. gada 2. oktobris, Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija, T‑199/12, nav publicēts, EU:T:2014:848, 41. punkts).
547 It īpaši, ja aktā ir sniegta atbilde uz pieteikumu, kurā ir izvirzīti jauni un būtiski fakti un ar kuru administrācijai lūdz pārskatīt agrāku lēmumu, šo aktu nevar uzskatīt tikai par apstiprinošu, ciktāl tajā tiek lemts par šiem faktiem un tajā salīdzinājumā ar agrāku lēmumu parādās jauni apstākļi (spriedumi, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, EU:T:2001:42, 46. punkts; 2012. gada 22. maijs, Sviluppo Globale/Komisija, T‑6/10, nav publicēts, EU:T:2012:245, 24. punkts, un 2014. gada 2. oktobris, Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija, T‑199/12, nav publicēts, EU:T:2014:848, 42. punkts).
548 Saskaņā ar pastāvīgu judikatūru jaunu un būtisku faktu esamība var būt pamats, lai iesniegtu lūgumu par agrāka lēmuma, kurš ir kļuvis galīgs, pārskatīšanu. Ja lūgums attiecībā uz lēmuma, kas ir kļuvis galīgs, pārskatīšanu ir balstīts uz jauniem un būtiskiem faktiem, attiecīgajai iestādei šī pārskatīšana ir jāveic. Šīs pārskatīšanas rezultātā iestādei ir jāpieņem jauns lēmums, kura likumību attiecīgajā gadījumā var apstrīdēt Savienības tiesā. Turpretim, ja pārskatīšanas lūgums nav balstīts uz jauniem un būtiskiem faktiem, iestādei tas nav jāapmierina (skat. spriedumus, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, EU:T:2001:42, 47. un 48. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2014. gada 2. oktobris, Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija, T‑199/12, nav publicēts, EU:T:2014:848, 43. punkts).
549 Prasība, kas ir celta par lēmumu, ar kuru ir atteikts veikt lēmuma, kas ir kļuvis galīgs, pārskatīšanu, ir jāatzīst par pieņemamu, ja ir konstatējams, ka lūgums faktiski ir balstīts uz jauniem un būtiskiem faktiem. Turpretim, ja ir konstatējams, ka lūgums nav balstīts uz šādiem faktiem, prasība par lēmumu, ar kuru ir atteikts veikt prasīto pārskatīšanu, ir jāatzīst par nepieņemamu (skat. spriedumus, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, EU:T:2001:42, 49. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 2. oktobris, Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija, T‑199/12, nav publicēts, EU:T:2014:848, 44. punkts).
550 Saistībā ar jautājumu, atbilstoši kādiem kritērijiem fakti ir jākvalificē kā “jauni” vai “būtiski”, no judikatūras izriet, ka, lai faktu varētu uzskatīt par “jaunu”, ir nepieciešams, lai agrāka lēmuma pieņemšanas brīdī ne prasītājam, ne administrācijai attiecīgais fakts nebūtu bijis zināms un tā nebūtu varējusi par to zināt (skat. spriedumus, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, EU:T:2001:42, 50. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 2. oktobris, Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija, T‑199/12, nav publicēts, EU:T:2014:848, 45. punkts).
551 Lai fakts būtu “būtisks”, ir nepieciešams, lai attiecīgais fakts varētu būtiski grozīt sākotnējā lūguma, uz kā pamata ir ticis pieņemts agrāks lēmums, kurš ir kļuvis galīgs, autora stāvokli (skat. spriedumus, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, EU:T:2001:42, 51. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 2. oktobris, Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija, T‑199/12, nav publicēts, EU:T:2014:848, 46. punkts).
552 Pamatojoties uz šo judikatūru, ir jāpārbauda šo prasību pieņemamība tiktāl, ciktāl tās ir vērstas pret 2012. gada 25. jūlija vēstuli.
553 Vispirms ir jānorāda, ka, lai noraidītu otros pieteikumus, ģenerāldirektors 2012. gada 25. jūlija vēstulē ir pamatojies uz tiem pašiem motīviem, kurus Komisijas locekļu kolēģija bija izmantojusi apstrīdētajā lēmumā.
554 Tādējādi šajā lietā ģenerāldirektors ir uzskatījis, ka prasītāju kopš apstrīdētā lēmuma pieņemšanas norādītie apstākļi atklājot, ka to finansiālais stāvoklis ir uzlabojies, salīdzinot ar to, ko Komisija bija ņēmusi vērā, uzskatot, ka tās var veikt naudas soda samaksu, nepieciešamības gadījumā izmantojot kredītiestādes.
555 Otro apstrīdētajā lēmumā norādīto motīvu, tas ir, iespēju vērsties pie akcionāriem, kas ir juridiskas un fiziskas personas, ģenerāldirektors ir pārņēmis identiskā veidā, uzskatot, ka Rub. k-ga nāvei, kas ir notikusi otro pieteikumu izskatīšanas laikā, neesot būtiskas ietekmes, ņemot vērā, ka viņa personīgā manta ir tikusi nodota viņa tiesību pārņēmējiem.
556 Lai gan Komisijai nav pamata norādīt, ka tikai uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanās var būt pamats tam, ka uzņēmums iesniedz jaunu lūgumu novērtēt tā maksātspēju, tomēr ir uzskatāms, ka, ja izmaiņas, salīdzinot ar faktisko situāciju, ko Komisija ir izskatījusi laikā, kad tā novērtēja uzņēmuma maksātspēju, veido vienīgi tā finansiālā stāvokļa uzlabošanās, tā Komisijai adresētais lūgums, lai Komisija pārskatītu savu iepriekš ieņemto nostāju, nav pieņemams. Tādējādi šādā situācijā tas, ka Komisija noraida šo pārskatīšanas lūgumu, nav pārsūdzams akts.
557 Tādējādi, ja administrācija izskata lūgumu pārskatīt iepriekš pieņemtu lēmumu, jautājums attiecībā uz faktiskā un tiesiskā stāvokļa, kurā atrodas ieinteresētā persona, izskatīšanu ir jānošķir no agrāka lēmuma pārskatīšanas jautājuma. Tikai tad, ja, noslēdzot ieinteresētās personas situācijas pārbaudi, administrācijā konstatē ieinteresētās personas stāvokļa būtiskas izmaiņas tiesību vai faktu ziņā, tai ir jāveic sava lēmuma pārskatīšana. Turpretim, ja apstākļu būtiskas izmaiņas tiesību vai faktu ziņā nav notikušas, administrācijai nav jāveic savu lēmumu pārskatīšana un nostājas paušanai, ar kuru tā noraida šajos apstākļos iesniegtu pārskatīšanas lūgumu, nav lēmuma rakstura, tādēļ prasība, kas ir celta par šādu nostājas paušanu, ir jānoraida kā nepieņemama, jo tā ir vērsta pret nepārsūdzamu aktu. Tomēr administrācijas vērtējums, ka ieinteresētā persona neiesniedz nevienu jaunu faktu un nepierāda sava faktiskā un tiesiskā stāvokļa būtiskas izmaiņas, var tikt nodots Savienības tiesas pārbaudei.
558 Tātad ir jāpārbauda, vai, kā norāda Komisija, prasītāju finansiālais stāvoklis, salīdzinot ar to, ko tā ir ņēmusi vērā apstrīdētajā lēmumā, ir uzlabojies, ko prasītājas apstrīd.
559 Vispirms ir jāatgādina, ka Komisija, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir varējusi pamatoti ņemt vērā prasītāju stāvokli, kāds tas ir bijis atbilstoši pēdējiem pieejamajiem gada pārskatiem, kuri attiecas uz 2009. gada saimniecisko gadu (skat. iepriekš 518. punktu). Turklāt, lai pamatotu otros pieteikumus, prasītājas ir norādījušas vairākus apstākļus attiecībā uz savu finansiālo stāvokli (skat. iepriekš 532. punktu). Pirmie apstākļi ir tikuši norādīti šo pieteikumu datumā, tas ir, 2011. gada jūlijā, un ir attiekušies uz 2011. gada sākumu. Otro pieteikumu izmeklēšana ir turpinājusies vairāk par vienu gadu, kura laikā Komisija ir lūgusi un saņēmusi informāciju, tāpēc 2012. gada 25. jūlija vēstulē ģenerāldirektors ir pamatojies uz finansiālo informāciju, kāda ir bijusi 2011. gada beigās.
560 Prasītājas, lai pamatotu savus apgalvojumus, ka kopš apstrīdētā lēmuma pieņemšanas to stāvoklis esot pasliktinājies, salīdzina nevis 2011. gada beigu datus, tas ir, pēdējos pieejamos datus, kad ģenerāldirektors ir pieņēmis nolēmumu, ar 2009. gada datiem, proti, tiem, kurus Komisija ir ņēmusi vērā apstrīdētajā lēmumā, bet 2011. gada sākuma datus ar 2008. gada datiem, kas ir ekonomiskās krīzes augstākā punkta gads.
561 Tomēr ir jākonstatē, ka no salīdzinājuma starp prasītāju stāvokli, kāds ir varējis būt zināms 2012. gada jūlijā, ar stāvokli 2009. gadā, ko Komisija ir ņēmusi vērā apstrīdētajā lēmumā, izriet būtisks uzlabojums. Komisijas šajā ziņā sniegtos datus prasītājas nav apstrīdējušas.
562 Tātad, lai gan 2010. gadā kopējais naudas sodu apmērs, ieskaitot procentus, ir bijis 54,26 miljoni EUR un 2011. gada beigās tas ir sasniedzis 58,6 miljonus, GSW pasaules apgrozījums tajā paša laikposmā ir pieaudzis no 543 līdz 823 miljoniem EUR. Attiecība starp naudas sodu apmēru un GSW apgrozījumu tātad ir samazinājusies no 10 % apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā līdz 7,1 % ģenerāldirektora nolēmuma pieņemšanas dienā.
563 Šajā pašā laikposmā ir jākonstatē, ka attiecība starp naudas sodu apmēru un GSW un TQ kopējo aktīvu vērtību ir palikusi stabila un ir no 6 līdz 7 %.
564 Lai gan ir taisnība, ka prasītāju pašu līdzekļi laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam ir samazinājušies no 212 līdz 196 miljoniem EUR, tā ka attiecība starp kopējo naudas sodu apmēru un pašu līdzekļiem tāpat ir nedaudz pasliktinājusies, pieaugot no 26 līdz 30 %, tomēr ir jāņem vērā prasītāju Komisijai sniegtās prognozes, saskaņā ar kurām 2015. gadā gaidāmais pašu līdzekļu līmenis ir 244 miljoni EUR, kas ir līmenis, kurš pārsniedz 2009. gada saimnieciskajam gadam reģistrēto līmeni.
565 Turklāt šajā pašā laikposmā ir būtiski uzlabojušās GSW rentabilitātes prognozes. 2009. gadā GSW ir reģistrējusi zaudējumus pēc tam, kad piecu secīgu gadu laikā darbības rezultāti ir bijuši pozitīvi. Rezultātu prognozes 2010. un 2011. gadam 2009. gada beigās ir tikušas noteiktas attiecīgi kā zaudējumi 6 miljonu EUR un 5 miljonu EUR apmērā. Tomēr gūtie darbības rezultāti ir bijuši labāki par šīm prognozēm, tas ir, peļņa 1 miljons 2010. gadā un 25 miljoni EUR 2011. gadā. Līdzīgi, lai gan “earnings before interest, taxes, depreciation, and amortization” (ienākumi pirms procentiem, nodokļiem, vērtības samazināšanās un amortizācijas, EBITDA) 2009. gadā ir bijuši 20 miljoni EUR, 2010. gadā tie ir sasnieguši 51 miljonu EUR un 2011. gadā – 90 miljonus EUR. GSW riska profils, ko veido attiecība starp tā neto parādu ar vai bez naudas soda, no vienas puses, un EBITDA, no otras puses, laikposmā starp 2009. gadu un 2011. gadu tāpat ir būtiski uzlabojies.
566 Turklāt likviditātes pieejamība laikposmā starp 2009. gadu un 2011. gadu arī ir uzlabojusies, uzņēmuma apgrozības kapitālam mainoties no 51 miljona EUR 2010. gadā līdz 42 miljoniem EUR 2011. gadā. Lai gan Altmana Z-score testa, kas ir maksātnespējas riska indikators, kurš balstīts uz retrospektīviem datiem, rezultāts 2009. gadā ir bijis satraucošs (0,59 bez naudas soda un 0,44, ieskaitot naudas sodu), 2011. gadā tas vairs tāds nebija (1,35 bez naudas soda un 1,29, ieskaitot naudas sodu), kur robežvērtība nozarei ir bijusi 1,23.
567 Visbeidzot, lai gan 2009. gadā GSW bankas kredītu kopējā vērtība ir bijusi vairāk nekā 160 miljoni EUR, no kuriem 22 miljoni EUR 2011. gadā nav bijuši izmantoti, uzņēmuma banku parādi ir tikuši rezultatīvi pārskatīti par summu 3 miljardu EUR apmērā, no kuras naudas sodi veido aptuveni 2 %.
568 Prasītājas neapstrīd šo finanšu datu patiesumu. Tās vienīgi piedāvā citus salīdzinājumus attiecībā uz datiem, kas saistīti ar atšķirīgiem gadiem. Šajā ziņā iepriekš 559. punktā minēto iemeslu dēļ Komisija var pamatoti uzskatīt, ka, lai izvērtētu prasītāju stāvokļa attīstības jautājumu uz 2012. gada 25. jūlija vēstules datumu, salīdzinājums ir jāveic starp, no vienas puses, stāvokli, kas ir pastāvējis 2009. gada beigās un kas ir ticis ņemts vērā apstrīdētajā lēmumā, un, no otras puses, stāvokli, kas ir pastāvējis datumā, kad ģenerāldirektors ir pieņēmis 2012. gada 25. jūlija vēstuli. Ir jākonstatē, ka laikposmā starp šiem diviem datumiem prasītāju finansiālais stāvoklis ir būtiski uzlabojies.
569 Ņemot vērā iepriekš 556. un 557. punktā minētos apsvērumus, no minētā izriet, ka fakti, kurus prasītājas ir apgalvojušas otrajos pieteikumos, nav varējuši būtiski grozīt apstrīdētajā vēstulē norādīto vērtējumu attiecībā uz to maksātspēju. Tādējādi 2012. gada 25. jūlija vēstulei nav lēmuma rakstura un prasības, kas veido trešo lietu sēriju (lietas no T‑438/12 līdz T‑441/12), kuras ir vērstas pret minēto vēstuli, ir jānoraida kā nepieņemamas.
570 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka visas šīs prasības ir jānoraida.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) prasības noraidīt;
2) Moreda-Riviere Trefilerías, SA, Trefilerías Quijano, SA, Trenzas y Cables de Acero PSC, SL un Global Steel Wire, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Dehousse | Collins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2016. gada 2. jūnijā.
[Paraksti]