CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 7. jūlijā

Apvienotās lietas F‑99/07 un F‑45/08

Marjorie Danielle Bernard

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropols)

Civildienests – Eiropola personāls – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pāriešana augstākā līmenī – Akta izdevēja kompetence – Pieņemamība – Lēmuma atsaukšana – Sūdzības neesamība

Priekšmets Prasības, kas iesniegtas atbilstoši Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija), 40. panta 3. punktam un Eiropola Civildienesta noteikumu 93. panta 1. punktam, ar ko M. D. Bernard lūdz: lietā F‑99/07, pirmkārt, atcelt 2007. gada 5. februāra un 2007. gada 25. jūlija novērtējuma ziņojumus, kā arī atcelt viņas 2007. gada 26. jūnija sūdzības noraidījumu, otrkārt, vispirms piespriest Eiropolam, sākot no 2006. gada 1. septembra, viņai izmaksāt algas palielinājumu ar likumīgajiem procentiem un turklāt izmaksāt viņai EUR 7500 zaudējumu atlīdzināšanai, lietā F‑45/08 viņa lūdz atcelt 2007. gada 25. jūlija novērtējuma ziņojumu un atcelt tieši neizteikto lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņas 2007. gada 23. oktobra sūdzība, kā arī piespriest Eiropolam viņai izmaksāt EUR 7500 zaudējumu atlīdzināšanai

Nolēmums Atcelt prasītājas 2007. gada 25. jūlija novērtējuma ziņojumu. Eiropols izmaksā prasītājai EUR 3000 zaudējumu atlīdzināšanai. Prasību pārējā daļā lietā F‑99/07 Bernard/Eiropols noraidīt. Šajos apstākļos vairs nav jālemj par prasību lietā F‑45/08 Bernard/Eiropols. Eiropols atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus lietā F‑45/08 Bernard/Eiropols un sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī četras piektdaļas no prasītājas tiesāšanās izdevumiem lietā F‑99/07 Bernard/Eiropols. Prasītāja sedz vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem lietā F‑99/07 Bernard/Eiropols.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropola darbinieki – Pāriešana augstākā līmenī reizi divos gados

(Eiropola Civildienesta noteikumu 28. un 29. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Strīds, kas saistīts ar finansēm Eiropola Civildienesta noteikumu 93. panta izpratnē

(Eiropola Civildienesta noteikumu 93. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Eiropola iekšējie noteikumi par personāla novērtējumu – Tiesiskās sekas

(Eiropola Civildienesta noteikumu 28. un 29. pants)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Eiropola iekšējie noteikumi par personāla novērtējumu – Pārkāpums

(Eiropola Civildienesta noteikumu 28. un 29. pants)

5.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pienākums noteikt mērķus – Piemērojamība

6.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdētā akta atcelšana, kas nenodrošina pienācīgu atlīdzību par morālo kaitējumu

(Eiropola Civildienesta noteikumu 93. pants)

1.      Novērtējuma ziņojumu, kura autors ir nevis Eiropola direktors, kurš ir kompetents, lai piešķirtu pāriešanu augstākā līmenī, bet gan par novērtēšanu atbildīgais novērtētājs, nekādi arī netieši nevar uzskatīt par sākotnēju lēmumu atteikumam pāriešanai augstākā līmenī, jo šiem diviem dažādajiem lēmumu veidiem ir atšķirīgs priekšmets un tos pieņem divas dažādas kompetentās instances.

(skat. 54. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑121/06 Spee/Eiropols, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 40. punkts.

2.      Strīdos, kas saistīti ar finansēm, Civildienesta tiesai saskaņā ar Eiropola Civildienesta noteikumu 93. pantu ir neierobežota kompetence, kas tai ļauj piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt noteiktu summu, ko attiecīgā gadījumā var palielināt ar nokavējuma procentiem.

Prasība samaksāt algas palielinājumu, kam pieskaitīti nokavējuma procenti, nav prasījums, lai izdotu rīkojumu, bet gan prasījums, kas saistīts ar finansēm.

(skat. 57. un 58. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 23. marts, T‑197/98 Rudolph/Komisija, Recueil FP, I‑A‑55. un II‑241. lpp., 33. un 92. punkts.

3.      Kopienu iestādes lēmums, kas ir paziņots visam personālam un kas ir domāts, lai garantētu vienādu attieksmi attiecībā uz novērtējumu, ir uzskatāms par iekšējiem noteikumiem, un kā tādi tie ir jāuzskata par norādošiem rīcības noteikumiem, kurus administrācija ir pati sev noteikusi par saistošiem un no kuriem tā nevar atkāpties, nepaskaidrojot cēloņus, kuri tai liek šādi rīkoties, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Vadlīnijas attiecībā uz novērtējuma ziņojuma pieņemšanu Eiropolā ir uzskatāmas par šādiem iekšējiem noteikumiem. Tādējādi, ja iekšējos noteikumos ir paredzēts, ka novērtējuma ziņojumu pieņem un paraksta darbinieka tiešais priekšnieks, tad ziņojums, ko pieņēmis un parakstījis apstiprinātājs, vēl jo vairāk bez tiešā priekšnieka pilnvarojuma, ir iepriekš minēto iekšējo noteikumu pārkāpums.

Ja lēmumu, ko pieņēmusi nekompetenta instance, pārkāpjot noteikumus par pilnvaru sadali, var atcelt tikai tad, ja minēto noteikumu pārkāpums varētu apdraudēt kādu no garantijām, kas ierēdņiem paredzēta Civildienesta noteikumos vai labas pārvaldības noteikumos personāla vadības jomā, vadlīniju par procedūru karjeras izaugsmei un darbinieku novērtējumam mērķis ir nodrošināt administrācijai periodisku maksimāli pilnīgu un precīzu informāciju par tās novērtēto darbinieku darba izpildes apstākļiem un garantēt, ka novērtējumu veic personas, kuras vislabāk pārzina darbinieku pienākumus un kuras šī apstākļa dēļ ir vispiemērotākās, lai noteiktu darbiniekiem sasniedzamos mērķus. Tātad šo noteikumu mērķis ir veicināt labu pārvaldību personāla vadības jomā un to pārkāpuma gadījumā principā var atcelt novērtējuma ziņojumu, ko pieņēmis un parakstījis apstiprinātājs.

(skat. 79., 80., 83.–85., 87. un 88. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 10 . septembris, T‑165/01 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑963. lpp., 44. punkts; 2006. gada 13. jūlijs, T‑165/04 Vounakis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑155. un II‑A‑2‑735. lpp., 45.–50. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑108/06 Diomede Basili/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 61. un 62. punkts.

4.      Atsevišķos gadījumos, ja tam ir objektīvs pamatojums, administrācija var atkāpties no iekšējos noteikumos paredzētās kārtības. Tomēr apstāklis, ka Eiropola darbinieks novērtējuma laikā bija pakļauts trīs dažādiem tiešajiem priekšniekiem un ka to vērtējumi bija strīdīgi, nevar attaisnot to, ka novērtējuma ziņojums tika pieņemts, neievērojot vadlīniju par procedūru karjeras izaugsmei un darbinieku novērtējumu 8. punktu, kaut arī minētā 8. punkta otrās daļas noteikumi tieši ir domāti, lai regulētu gadījumus, kuros darbinieks ir padots vairākiem tiešajiem priekšniekiem vienā novērtēšanas periodā.

Turklāt tas, ka vairāku tiešo priekšnieku darbinieka novērtējumi bija dažādi, principā nevar būt attaisnojums, lai neievērotu vadlīnijās paredzēto noteikumu, atbilstoši kuram darbinieka novērtējuma ziņojumu pieņem nesenākais tiešais priekšnieks, citādi šis noteikums zaudētu jebkādu jēgu.

Tādējādi, ja nav objektīva pamatojuma, lai atkāptos no vadlīnijām, novērtējuma ziņojums, kurš ir pieņemts, pārkāpjot iepriekš minēto vadlīniju 8. punkta otrajā daļā paredzēto noteikumu, ir jāuzskata par tādu, ko pieņēmusi nekompetenta instance.

(skat. 89.–91. un 93. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 21. oktobris, T‑100/96 Vicente‑Nuñez/Komisija, Recueil FP, I‑A‑591. un II‑1779. lpp., 67.–76. punkts; McAuley/Padome, minēts iepriekš, 45. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 9. jūlijs, F‑98/07 Kuchta/ECB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 49.–59. punkts.

5.      No vadlīnijām par procedūru karjeras izaugsmei un darbinieku novērtējumu izriet, ka Eiropolam ir pienākums katra novērtēšanās perioda beigās amatu ieņemošajai personai noteikt mērķus, kuri būs par pamatu, lai sagatavotu nākamā perioda novērtējuma ziņojumu.

(skat. 95., 96. un 100. punktu)

6.      Morālais kaitējums, kas nodarīts darbiniekam ar novērtējuma ziņojumu, kurā ir pieļauts visai nopietns pārkāpums, kā šajā gadījumā, kad to ir pieņēmusi nekompetenta instance un darbiniekam nav bijis zināms, kādi mērķi tam ir jāsasniedz, netiek pienācīgi un pietiekami atlīdzināts ar šī ziņojuma atcelšanu.

(skat. 104.–106. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 30. septembris, T‑16/03 Ferrer de Moncada/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑261. un II‑1163. lpp., 68. punkts.