EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2015. gada 18. jūnijā

Lieta F‑79/14

EG

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Darba samaksa – Apgādnieka pabalsts – Piešķiršanas nosacījums – Tā paša dzimuma pāris – Saskaņā ar Beļģijas tiesībām reģistrētas partnerattiecības, kas nav laulība – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļa – Pieeja civiltiesiskai laulībai dalībvalstī – Nediskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ princips – Iekārtošanās pabalsts

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko EG būtībā lūdz atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu atteikties piešķirt viņam apgādnieka pabalstu un ierobežot iekārtošanās pabalstu līdz apmēram, kas līdzvērtīgs vienai viņa mēneša pamatalgai

Nolēmums      Prasību noraidīt. EG sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Darba samaksa – Ģimenes pabalsti – Apgādnieka pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Ierēdnis, kurš ir reģistrēts kā pastāvīgs partneris, kas nav laulātais – Pieejas civiltiesiskai laulībai neesamība – Pienākums pārbaudīt šīs pieejas konkrēto un iedarbīgo raksturu

(LESD 19. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants un 21. panta 1. punkts; Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļa)

Tiesību uz apgādnieka pabalstu attiecināšana arī uz ierēdņiem, kuri ir reģistrēti kā pastāvīgi partneri, kas nav laulātie, ieskaitot tā paša dzimuma partnerus, kuriem nav pieejama civiltiesiska laulība dalībvalstī, atbilst likumdevēja vēlmei nodrošināt LESD 19. panta 1. punktā noteiktā nediskriminācijas principa piemērošanu un tādējādi turpināt attīstīt personāla politiku, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem, neņemot vērā ieinteresētās personas seksuālo orientāciju vai laulāto tiesiskās attiecības, kas atbilst arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā paredzētajam visu veidu diskriminācijas aizliegumam seksuālās orientācijas dēļ. Turklāt tiesību uz apgādnieka pabalstu attiecināšana uz ierēdņiem, kuri ir reģistrēti kā pastāvīgi tā paša dzimuma partneri, kas nav laulātie, ieskaitot tā paša dzimuma partnerus, kuriem nav pieejama laulība, atspoguļo prasību aizsargāt ierēdņus pret administrācijas iejaukšanos Hartas 7. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā atzīto tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību īstenošanā.

Šajā ziņā tādējādi gan no Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļas teksta, gan no tās mērķa izriet, ka minētā tiesību norma, nekādi neradot ierēdņu vidū nekādu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, ļauj piešķirt apgādnieka pabalstu ikvienam ierēdnim, kurš ir reģistrēts kā pastāvīgs partneris, kas nav laulātais, neņemot vērā viņa seksuālo orientāciju.

Saskaņā ar šo tiesību normu uz ierēdni, kurš ir reģistrēts kā pastāvīgs partneris, kas nav laulātais, heteroseksuālā pārī, attiecas tāds pats nosacījums par pienākumu pierādīt, ka tam nav pieejas civiltiesiskai laulībai dalībvalstī, lai varētu saņemt apgādnieka pabalstu.

Administrācijai minētā tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz apgādnieka pabalstu nepaliek teorētiskas vai šķietamas, bet gan konkrētas un iedarbīgas, kas var nonākt līdz tam, ka tiek ņemts vērā tāds valsts likums, kurš nebija piemērojams laulības noslēgšanai, bet kas tomēr bija cieši saistīts ar attiecīgo situāciju ieinteresēto personu pilsonības dēļ.

No Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļas teksta izriet, ka attiecībā uz ierēdni, kurš ir reģistrēts kā pastāvīgs partneris, kas nav laulātais, pats fakts, ka pārim nav pieejama laulība dalībvalstī, kurā ieinteresētā persona ir norīkota dienestā, nav pietiekams pierādījums tam, ka šim pārim nav pieejas laulībai un tātad ka attiecīgajam ierēdnim ir jāsaņem apgādnieka pabalsts.

(skat. 48.–50., 81. un 82. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2010. gada 14. oktobris, W/Komisija, F‑86/09, EU:F:2010:125, 42., 43. un 45. punkts, un 2014. gada 6. maijs, Forget/Komisija, F‑153/12, EU:F:2014:61, 26. punkts.