CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 14. decembrī

Lieta F‑80/09

Erika Lenz

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – “Heilpraktiker” veiktas ārstēšanas izdevumu segšana – Nediskriminācijas princips

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam un ar kuru E. Lenz prasa atcelt Eiropas Savienības iestāžu kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas lēmumu par tādu izdevumu neatlīdzināšanu, kas saistīti ar ārstēšanos pie dziednieka (“Heilpraktiker”), kurš atrodas Vācijā un kam nav ārsta diploma

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja sedz visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

2.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Izdevumi, kas radušies saistībā ar slimību – Atlīdzināšana

(Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Ierobežojumi – Prettiesiski piešķirtas priekšrocības

1.      Administrācija izpilda pienākumu norādīt pamatojumu lēmumam par atteikumu atlīdzināt veselības aprūpes izdevumus, pamatojot lēmumu par sūdzības noraidīšanu, jo šī pēdējā minētā lēmuma pamatojums ir attiecīgi uzskatāms par tā lēmuma pamatojumu, par kuru tikusi iesniegta sūdzība.

(skat. 29. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑133. un II‑B‑1‑807. lpp., 55. un 56. punkts.

2.      Eiropas Savienības iestāžu kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas piemērošanas jomas definēšana ir tikai Savienības likumdevēja kompetencē. Apstāklis, ka dalībvalsts ierēdņiem un bijušajiem ierēdņiem ir iespēja no savas sociālā nodrošinājuma shēmas vai privātām slimokasēm saņemt “Heilpraktiker” (dziednieks vai ārstētājs, kam nav ārsta diploma) sniegtas aprūpes izdevumu atlīdzinājumu, pats par sevi nemaz nenozīmē, ka tāda pati iespēja būtu jāsniedz Eiropas ierēdņiem vai bijušajiem ierēdņiem kaut vai tāpēc, ka “Heilpraktiker”, kam nav ārsta diploma, sniegtas aprūpes izdevumu neatlīdzināšana principā vai piemērošanas ziņā nešķiet acīmredzami neatbilstoša sociālā nodrošinājuma principam, kas ir Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punkta pirmās daļas pamatā.

Eiropas ierēdņi un bijušie ierēdņi, kas dzīvo šajā dalībvalstī, un attiecīgās dalībvalsts ierēdņi un bijušie ierēdņi ir apdrošināti dažādās sociālā nodrošinājuma sistēmās un tāpēc tie neatrodas līdzīgās situācijās.

(skat. 44. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 16. aprīlis, T‑66/95 Kuchlenz‑Winter/Komisija, Recueil, II‑637. lpp., 64. punkts.

3.      Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana ir jāsaskaņo ar tiesiskuma principu, saskaņā ar kuru neviens savās interesēs nevar atsaukties uz citas personas interesēs pieļautu prettiesiskumu, jo šāda pieeja nozīmētu principa “vienlīdzīga attieksme prettiesiskumā” atzīšanu. Iespējams prettiesiskums, kas pieļauts citas Eiropas Savienības iestāžu kopīgās veselības apdrošināšanas shēmā apdrošinātas personas interesēs nevar likt Savienības tiesai konstatēt diskrimināciju un tādējādi arī prettiesiskumu pret ierēdni. Šādos apstākļos tikai tāds apstāklis, ka kāda persona pretēji normām, kas ir noteiktas Komisijas pieņemtajos Vispārīgajos Civildienesta noteikumu 72. panta īstenošanas noteikumos, no šīs veselības apdrošināšanas shēmas ir saņēmusi “Heilpraktiker” (dziednieks vai ārstētājs, kam nav ārsta diploma) sniegtas aprūpes izdevumu atlīdzinājumu, nerada tādas pašas tiesības ieinteresētajai personai.

(skat. 45. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑4/07 Skoulidi/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑47. un II‑A‑1‑229. lpp., 81. punkts.