CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2011. gada 8. novembrī

Lieta F‑92/09 DEP

U

pret

Eiropas Parlamentu

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana – Lēmums par sūdzības noraidīšanu – Pagaidu noregulējuma tiesvedība

Priekšmets Prasības pieteikums, ar kuru U vērsās Civildienesta tiesā ar lūgumu noteikt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 92. panta 1. punktu

Nolēmums      Noteikt atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summu, kas Parlamentam jāizmaksā prasītājai, EUR 23 670 apmērā, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus, kurus sāk skaitīt no šī rīkojuma paziņošanas dienas līdz izmaksas dienai, tos aprēķinot saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi galvenajiem refinansēšanas darījumiem, kas bija spēkā attiecīgajā laikposmā, pieskaitot divus punktus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Vērā ņemami elementi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

4.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts; Civildienesta noteikumu 91. panta 4. punkts)

5.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Lietas dalībnieku izdevumi pirms prasības iesniegšanas – Izslēgšana

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

6.      Tiesvedība – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Tiesāšanās izdevumi, kas radušies tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(Civildienesta tiesas Reglamenta 86. un 92. pants)

7.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Nokavējuma procenti

1.      No Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkta izriet, ka atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir ierobežoti, pirmkārt, ar tiesāšanās izdevumiem Civildienesta tiesā un, otrkārt, ar izdevumiem, kas bija nepieciešami šādiem mērķiem. Turklāt prasītajam ir pienākums pierādīt, ka izdevumi, kuru atmaksu viņš lūdz, ir patiesi.

(skat. 37. punktu)

2.      Savienības tiesa nav pilnvarota noteikt atlīdzību, kas lietas dalībniekiem jāmaksā to advokātiem, bet summas apmēru, kādā šo atlīdzību var piedzīt no lietas dalībnieka, kuram piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Pieņemot lēmumu attiecībā uz pieteikumu noteikt tiesāšanās izdevumus, Savienības tiesai nav jāņem vērā ne valsts noteiktā advokātu atlīdzības takse, ne arī iespējamā vienošanās, kas šajā ziņā noslēgta starp ieinteresēto lietas dalībnieku un tā pārstāvjiem vai padomdevējiem.

Tā kā attiecībā uz tarifiem Savienības tiesību noteikumu nav, tiesai ir brīvi jāizvērtē attiecīgā informācija, ņemot vērā strīda priekšmetu un raksturu, tā nozīmību no Savienības tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, kas tiesvedības rezultātā varēja rasties iesaistītajiem pārstāvjiem vai padomdevējiem, un lietas dalībnieku ekonomiskās intereses saistībā ar lietu.

(skat. 38. un 39. punktu)

3.      Atlīdzību, kas lietas dalībniekiem jāmaksā to advokātiem attiecībā uz laikposmu pēc mutvārdu procesa, var neņemt vērā kā atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus. Tas it īpaši attiecas uz atlīdzību, kas tiek pieprasīta par spriedumu analīzi un apelācijas sūdzību sagatavošanu. Tomēr no LESD 278. un 279. panta izriet, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības priekšmets ir pagaidu situācijas radīšana tiesvedībā pēc būtības un kamēr tiek gaidīts lēmums par to. Turklāt nepieciešamība tiesvedībā pēc būtības ņemt vērā izdevumus, kas attiecas uz rīkojuma par pagaidu noregulējumu analīzi, izriet no tā, ka šie procesi nav atsevišķi un neatkarīgi viens no otra, jo tie attiecas uz vienu un to pašu lietu un tādēļ tiem ir būtiski kopīgi elementi.

(skat. 46. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2011. gada 31. marts, T‑5/02 DEP un T‑80/02 DEP Tetra Laval/Komisija, 77. punkts.

4.      Saistībā ar atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem lēmuma, ar kuru noraidīta attiecīgā sūdzība, interpretācija a priori attiecas uz tiesvedības pēc būtības pirmstiesas stadiju. Tomēr, tā kā tiesvedība Civildienesta tiesā tika ierosināta tikai, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 91. panta 4. punktu, proti, nekavējoties pēc sūdzības iesniegšanas un nesagaidot iecēlējinstitūcijas lēmumu par to, tiesvedības pēc būtības turpināšanai ir nepieciešams, lai prasītājs iepazītos ar šo lēmumu, kurš tika pieņemts tiesvedības gaitā, un izvērtētu tā sekas.

(skat. 47. punktu)

5.      Kā izdevumi, kas nebija nepieciešami tiesvedībā, netiek ņemta vērā tāda atlīdzība advokātiem, kas attiecas uz laikposmiem, kuros netika paziņots neviens ar tiesvedību saistīts akts.

(skat. 48. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2004. gada 6. janvāris, C‑104/89 DEP Mulder u.c./Padome un Komisija, 47. punkts; Willeme/Komisija, minēts iepriekš, 37. punkts.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 21. decembris, T‑34/02 DEP Le Levant 015 u.c./Komisija, 33. punkts.

6.      Civildienesta tiesas Reglamenta 92. pantā attiecībā uz domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem atšķirībā no minētā reglamenta 86. panta nav paredzēts, ka lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver galīgajā spriedumā vai rīkojumā. Ja saskaņā ar Reglamenta 92. pantu Savienības tiesa lemtu par domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem pamatlietā un atsevišķi par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem, kas radušies saistībā ar šīm domstarpībām, atsevišķā gadījumā vēlāk varētu rasties jaunas domstarpības par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem. Tātad nav pamata atsevišķi lemt par izdevumiem un honorāriem, kuri ir radušies šajā tiesvedībā Civildienesta tiesā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu. Tomēr Savienības tiesai, nosakot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, ir jāņem vērā visi lietas apstākļi līdz rīkojuma par tiesāšanās izdevumu noteikšanu pieņemšanas brīdim.

(skat. 63.–65. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 26. aprīlis, F‑7/08 DEP Schönberger/Parlaments, 45.–47. punkts.

7.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 92. pantu Civildienesta tiesas ekskluzīvā kompetencē ietilpst, pirmkārt, konstatēt pienākumu maksāt nokavējuma procentus par tiesāšanās izdevumiem, ko piespriedusi minētā tiesa, un, otrkārt, noteikt piemērojamo likmi.

(skat. 67. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑147/08 DEP X/Parlaments, 35. punkts.