Language of document : ECLI:EU:F:2013:116

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 11. jūlijā

Lieta F‑9/12

CC

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Ārpuslīgumiskā atbildība – Atklāts konkurss – Piemēroto kandidātu saraksta pārvaldībā pieļautās kļūdas – Sprieduma izpildes pasākumi – Pienākums saglabāt dokumentus – Iespējas zaudēšana

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko CC būtībā lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas viņai esot nodarīts, Eiropas Parlamentam pieļaujot dažādas kļūdas tā piemēroto kandidātu saraksta pārvaldībā, kurš izveidots konkursa EUR/A/151/98 beigās un kurā viņa bijusi iekļauta pēc Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta sprieduma lietā T‑24/01 [CC]/Parlaments (turpmāk tekstā – “spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts”)

Nolēmums      Eiropas Parlaments samaksā CC summu EUR 15000 apmērā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies CC.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Saprātīga termiņa ievērošana – Vērtēšanas kritēriji

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Kaitējums – Dokumentu par darbībām, kas veiktas attiecībā uz veiksmīgo kandidātu, kurš iekļauts konkursa piemēroto kandidātu sarakstā, prettiesiska iznīcināšana, ko veic iestāde – Iznīcināšana, kas neatņem veiksmīgajam kandidātam visas iespējas saņemt atlīdzību – Kaitējuma neesamība

(LESD 340. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Termiņi – Iestādei adresēts lūgums atlīdzināt zaudējumus – Saprātīga termiņa ievērošana – Vērtēšanas kritēriji

(Tiesas statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Konkurss – Organizētājas iestādes pienākums informēt pārējās iestādes par rezultātiem – Neesamība – Izņēmums – Tādu solījumu esamība, kuri var radīt tiesisko paļāvību – Pārkāpums – Dienesta pārkāpums

5.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Jēdziens – Iespējas zaudēšana kandidatūras prettiesiskas noraidīšanas dēļ – Zaudējumu novērtēšanas kritēriji

(LESD 340. pants)

6.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Mantiskais kaitējums, kas nodarīts konkursa veiksmīgajam kandidātam, kuram nav bijušas tādas pašas iespējas tikt pieņemtam darbā, kādas tikušas sniegtas pārējiem veiksmīgajiem kandidātiem – Novēršams kaitējums

(LESD 340. pants)

7.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Morālais kaitējums – Cēloņsakarība – Pierādīšanas pienākums – Neesamība

(LESD 340. pants)

1.      Jautājums par to, vai prasītājs prasību par zaudējumu atlīdzību ir iesniedzis saprātīgā termiņā, ir jāizvērtē nevis kopumā, bet gan attiecībā uz katru iespējamo kļūdu un dienu, kurā ar katru no šīm kļūdām radīti zaudējumi.

(skat. 54. punktu)

2.      Tas, ka Savienības iestāde iznīcina dokumentus par darbībām, kādas šī iestāde veikusi, lai pārējās Savienības iestādes un struktūras informētu par prasītāja iekļaušanu konkursa piemēroto kandidātu sarakstā, kas uzskatīts par prettiesisku tādēļ, ka minēto dokumentu glabāšanas ilgums ir bijis īsāks par termiņu, kādā var tikt celta prasība par zaudējumu atlīdzību, neatņem prasītājam visas iespējas saņemt atlīdzību. Ja minētajai iestādei bija jāinformē pārējās Savienības iestādes un struktūras par prasītāja iekļaušanu minētajā sarakstā, tad iestādei būtu jāpierāda, ka tā ir izpildījusi šo pienākumu. Tādējādi apstāklis, ka iestāde ir tīši radījusi sev situāciju, kurā tā nespēj pierādīt šo apgalvojumu ticamību, var būt radies tikai tai par sliktu. Tātad šajā ziņā pati iznīcināšana prasītājam nevar nodarīt kaitējumu.

(skat. 71. punktu)

3.      Ja prasījumi ir vērsti tikai uz atlīdzību tādā ziņā, ka tie nav vērsti uz konkrēta tiesību akta atcelšanu, bet gan ir vērsti tikai uz tāda kaitējuma atlīdzināšanu, kas, iespējams, radīts vairāku pārkāpumu vai bezdarbības dēļ, kuri, tā kā tiem nav nekādas juridiskas iedarbības, nevar tikt kvalificēti par nelabvēlīgiem aktiem, administratīvajam procesam ir jāsākas ar ieinteresētās personas lūgumu iecēlējinstitūcijai atlīdzināt iespējamo kaitējumu un, vajadzības gadījumā, jāturpinās ar sūdzību par lēmumu noraidīt prasību, pretējā gadījumā šis process ir nepieņemams. Tā kā Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā šajā ziņā nekas nav teikts, šāda lūguma atlīdzināt kaitējumu iesniegšanas termiņam ir jābūt saprātīgam, kas ir jāizvērtē, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus un it īpaši tiesvedības nozīmīgumu ieinteresētajai personai, lietas sarežģītību un attiecīgo lietas dalībnieku izturēšanos. Tomēr, lai to izvērtētu, salīdzināšanas pamatu var derīgi secināt no piecu gadu noilguma termiņa, kāds Tiesas statūtu 46. pantā paredzēts attiecībā uz prasību saistībā ar Savienības ārpuslīgumisko atbildību. Noilguma termiņš sāk ritēt no brīža, kad cietušajam nodarītais kaitējums ir faktiski radies.

(skat. 80., 81. un 95. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 17. jūlijs, C‑51/05 P Komisija/Cantina sociale di Dolianova u.c., 63. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 2. maijs, F‑23/05 Giraudy/Komisija, 69. punkts; 2010. gada 11. maijs, F‑30/08 Nanopoulos/Komisija, 116. un 117. punkts; 2011. gada 8. februāris, F‑95/09 Skareby/Komisija, 52. punkts.

4.      No apstākļa, ka Savienības iestādes un struktūras, izņemot to vai tās, kas organizējušas konkursu, var pieņemt darbā veiksmīgos kandidātus, kuri iekļauti šī konkursa rezultātā izveidotajā piemēroto kandidātu sarakstā, nevar secināt, ka iestādei vai struktūrai, kam uzdots organizēt konkursu, būtu kāds pienākums informēt visas Savienības iestādes un struktūras par konkursa rezultātiem.

Citādi ir gadījumā, ja organizētāja iestāde vairākkārt ir ļāvusi veiksmīgajam kandidātam saprast, ka šī iestāde ir informējusi pārējās Savienības iestādes un struktūras par viņa iekļaušanu konkursa piemēroto kandidātu sarakstā un ka tā ir nosūtījusi tām viņa curriculum vitae. Ja iestāde sniedz personai solījumus precīzas, beznosacījumu un saskanīgas informācijas formā, kuras avoti ir pilnvaroti un uzticami, šai personai ir tiesības atbilstoši tiesiskās paļāvības principam sagaidīt, ka šī iestāde izpildīs sniegtos solījumus. Pretējā gadījumā attiecīgā iestāde izdara pārkāpumu, kas izraisa Savienības atbildību.

Šādos apstākļos pārējo Savienības iestāžu un struktūru neinformēšana ir pārkāpums, kas izraisa Savienības atbildību. Šo secinājumu neatspēko apstāklis, ka veiksmīgais kandidāts pats ir pacenties informēt atsevišķas Savienības iestādes un struktūras. Proti, šis apstāklis ir varējis tikai mazināt veiksmīgajam kandidātam nodarīto kaitējumu, bet tas nemaina to, ka organizētājas iestādes rīcība ir prettiesiska.

(skat. 99., 100., 104. un 105. punktu)

5.      Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā kaitējumam ir jābūt pienācīgi pierādītam un nepārprotamam. No tā izriet, ka, ja varbūtējais kaitējums ir saistīts ar iespējas zaudēšanu, tad, pirmkārt, zaudētajai iespējai jābūt reālai un, otrkārt, šai zaudēšanai jābūt galīgai.

Ir jāpastāv tiešai un nepārprotamai cēloniskai saiknei starp attiecīgās iestādes pieļauto kļūdu un norādīto kaitējumu. Šis nosacījums tomēr neizslēdz to, ka gadījumā, ja varbūtējais kaitējums rodas labvēlīgas iespējamības zaudēšanas dēļ, attiecīgajai personai tiek atlīdzināts nevis tas, ka ir zaudētas tiesības uz to, lai šī iespējamība piepildītos, bet gan ir zaudēta iespēja, ka šī iespējamība radīsies.

Tikai tad, ja minētie nosacījumi ir izpildīti, proti, ja zaudētā iespēja ir bijusi reāla un ja šī zaudēšana ir bijusi galīga, attiecīgajai personai ir tiesības uz atlīdzību par iespējas zaudēšanu, tas ir, attiecībā uz to, ka tā ir zaudējusi iespēju, ka Savienības iestāde to pieņems darbā, tiesības saņemt atalgojumu, kādu tā būtu saņēmusi, ja būtu tikusi iecelta amatā par pārbaudāmo ierēdni, ar koeficientu, kurš atspoguļo varbūtību, ka šī iespēja tiktu īstenota, ja prettiesiskās rīcības nebūtu bijis.

Šajā ziņā apstāklis, ka zaudētā iespēja ir maza, nav šķērslis tam, ka to raksturo cēloņsakarība starp izdarīto pārkāpumu un nodarīto kaitējumu. Proti, apstāklis, ka zaudētā iespēja ir neliela, nav saistīts ar cēloņsakarības esamību, bet atspoguļo vienīgi to, ka nodarītais kaitējums ir neliels. Turklāt, ja zaudētās iespējas atlīdzināmībai tiktu prasīts, lai tā būtu ievērojama, tad tiktu atlīdzināti tikai zināma apmēra kaitējumi, bet Savienībai ir pilnībā jāatlīdzina ierēdņiem un darbiniekiem zaudējumi, ko tā viņiem nodarījusi.

Protams, izdarītajam pārkāpumam noteikti jābūt noteicošajam cēlonim tam, ka varbūtējā iespēja nav piepildījusies. Proti, Savienība var tikt saukta pie atbildības par kaitējumu tikai tad, ja tas pietiekami tieši izriet no iestādes prettiesiskās rīcības, kas nozīmē, ka šim prettiesiskumam jābūt noteicošajam cēlonim tam, ka iespēja ir zaudēta.

(skat. 115., 116., 118. un 119. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 21. jūnijs, 69/83 Lux/Revīzijas palāta, 13. punkts; 1999. gada 9. septembris, C‑257/98 P Lucaccioni/Komisija, 22. un 28. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 5. oktobris, T‑45/01 Sanders u.c./Komisija, 150. punkts; 2004. gada 5. oktobris, T‑144/02 Eagle u.c./Komisija, 165. punkts; 2006. gada 6. jūnijs, T‑10/02 Girardot/Komisija, 96. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 25. novembris, F‑50/07 Hristova/Komisija, 41. punkts; 2011. gada 12. maijs, F‑50/09 Missir Mamachi di Lusignano/Komisija, 179. punkts un tajā minētā judikatūra.

6.      Apstāklis, ka konkursa veiksmīgais kandidāts nav ticis iecelts par ierēdni, neliedz viņam lūgt atlīdzināt kaitējumu, kādu tam nācies ciest konkursa atlases komisijas lēmuma ab initio neierakstīt viņu konkursa piemēroto kandidātu sarakstā prettiesiskuma dēļ, un kas saistīts ar iespējas tikt ieceltam par pārbaudāmo ierēdni zaudēšanu.

Proti, lai arī persona, kura novēloti ierakstīta piemēroto kandidātu sarakstā un pēc tam tiek pieņemta darbā, var saņemt kaitējuma atlīdzību par iespējas tikt ieceltai par pārbaudāmo ierēdni agrāk, nekā šī iecelšana notikusi, zaudēšanu, tas nenozīmē, ka persona, kura nav tikusi iecelta par ierēdni, nevarētu saņemt atlīdzību par to, ka nav varējusi izmantot tādas pašas iespējas tikt pieņemtai darbā, kādas sniegtas veiksmīgajiem kandidātiem, kuri iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā ab initio, it īpaši ja ir acīmredzams, ka šīs iespējas tikt pieņemtam darbā bija lielākas un ka tās vairāk atbilda iespējām, kādas šī persona beigās izmantojusi.

(skat. 126. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2011. gada 13. septembris, F‑101/09 AA/Komisija, 81. un nākamie punkti.

7.      Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā prasītājam nav jāpierāda morālā kaitējuma vai cēloņsakarības esamība, jo tie var tikt secināti no konstatētā pārkāpuma apstākļiem un rakstura. Tādējādi nav strīda par to, ka netaisnīguma sajūta un mokas, ko rada fakts, ka personai ir jāsāk pirmstiesas procedūra, tad tiesas process, lai panāktu, ka tiek atzītas viņas tiesības, ir kaitējums, kas var tikt secināts no tā vien, ka administrācija ir rīkojusies prettiesiski.

(skat. 128. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, 27. un 28. punkts.