CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2008. gada 23. maijā
Lieta F‑79/07
Kurt‑Wolfgang Braun‑Neumann
pret
Eiropas Parlamentu
Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Apgādnieka zaudējuma pensija – Pārskaitījums 50 % apmērā, ja ir vēl viens pārdzīvojušais apgādājamais laulātais – Nepieņemamība – Novēlota sūdzība – Absolūts šķērslis tiesas procesam – Jautājuma izskatīšana pēc savas ierosmes – Civildienesta tiesas Reglamenta piemērošana laikā
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru K. V. Brauns-Neimanis [K. W. Braun‑Neumann] lūdz piespriest Parlamentam ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada 1. augusta izmaksāt viņam apgādnieka zaudējuma pensijas otru pusi, kas viņam pienākas viņa laulātās Mantas [Mandt], dzimusi Neimane [Neumann], nāves gadījumā, EUR 1670,84 apmērā mēnesī, pieskaitot procentus Eiropas Centrālās bankas (ECB) refinansēšanas likmes apmērā, palielinot to par 3 %.
Nolēmums: Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Prasības pieņemamība – Novērtējums, ņemot vērā prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošos noteikumus
(Civildienesta tiesas Reglamenta 77. pants)
2. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Formas prasības – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
4. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
1. Kaut arī Civildienesta tiesas Reglamenta 77. pantā noteiktā norma, saskaņā ar kuru Civildienesta tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apsvērt, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam, un, neveicot tālākas procesuālās darbības, var ar rīkojumu noraidīt prasību, ir procesuāla norma, kuru piemēro no tās spēkā stāšanās datuma visos strīdos, kuri tiek izskatīti Civildienesta tiesā, tad tas nav tāpat attiecībā uz normām, ar kurām tiek noteikts absolūts šķērslis tiesas procesam un kuras tiktāl, ciktāl tās nosaka prasības nepieņemamību, var būt tikai tās, kuras ir piemērojamas prasības celšanas brīdī.
(skat. 33. punktu)
2. Sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņi, kas ir noteikti Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā, atbilst tiesiskās drošības prasībai un nepieciešamībai novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu attieksmi tiesas spriešanā, ir absolūti un tos nevar atstāt lietas dalībnieku un tiesas, kurai ir jāpārliecinās, pat pēc savas ierosmes, vai tie ir ievēroti, ziņā. Tas, ka iestāde ir atbildējusi pēc būtības uz novēlotu sūdzību, nevar būt atkāpe no šiem obligātajiem termiņiem, nedz arī atbrīvot Civildienesta tiesu no pienākuma pārliecināties, pat pēc savas ierosmes, par to ievērošanu.
(skat. 37. un 49. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1971. gada 7. jūlijs, 79/70 Müllers/CES, Recueil, 689. lpp., 18. punkts; 1984. gada 12. jūlijs, 227/83 Moussis/Komisija, Recueil, 3133. lpp., 13. punkts; 1987. gada 4. februāris, 276/85 Cladakis/Komisija, Recueil, 495. lpp., 11. punkts; 2000. gada 29. jūnijs, C‑154/99 P Politi/Eiropas Profesionālās izglītības fonds, Recueil, I‑5019. lpp., 15. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 11. jūlijs, T‑19/90 Von Hoessle/Revīzijas palāta, Recueil, II‑615. lpp., 23. punkts; 1991. gada 25. septembris, T‑54/90 Lacroix/Komisija, Recueil, II‑749. lpp., 25. punkts; 2000. gada 23. marts, T‑197/98 Rudolph/Komisija, Recueil FP, I‑A‑55. un II‑241. lpp., 41. punkts; 2001. gada 17. janvāris, T‑14/99 Kraus/Komisija, Recueil FP, I‑A‑7. un II‑39. lpp., 20. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑64/05 Veramme/Komisija, Krājumā nav publicēts, 20. un 21. punkts.
3. Nelabvēlīgs akts ir tāds akts, kurš rada obligātas juridiskas sekas, kuras skar prasītāja intereses tieši un uzreiz, būtiski grozot tā juridisko situāciju. Apstāklis, ka šādam aktam ir neformāls raksturs, nevar tam liegt nelabvēlīga akta raksturu, jo šajā sakarā netiek izvirzīta neviena formas prasība un tas var būt pat izteikts mutvārdos.
(skat. 39. un 47. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. jūnijs, T‑46/90 Devillez u.c./Parlaments, Recueil, II‑699. lpp, 14. punkts; 2002. gada 16. aprīlis, T‑51/01 Fronia/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑187. lpp., 31. punkts.
Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑101/05 Grünheid/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑55. un II‑A‑1‑199. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra; 2007. gada 24. maijs, F‑27/06 un F‑75/06 Lofaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 57. punkts, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība Pirmās instances tiesā, lieta T‑293/07 P.
4. Pat ja ir vēlams, ka nelabvēlīgā aktā tiktu minētas pārsūdzības iespējas, kā arī šajā ziņā ievērojamie termiņi, šādas norādes neesamības, ja nepastāv tiesiskais regulējums, kas to nosaka, gadījumā nevar apstrīdēt prasības par nelabvēlīgu aktu nepieņemamību tādēļ, ka iepriekšēja administratīva sūdzība ir tikusi iesniegta novēloti.
(skat. 48. un 50. punktu)