Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 4. novembrī iesniedza Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānija) – kriminālprocess pret FQ, GP, HO, IN, JM

(Lieta C-811/19)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

FQ, GP, HO, IN un JM

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkts, Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 1. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 1 , 58. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības 2 , [kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (1995. gada 26. jūnijs)] , 4. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā, – Curtea Constituțională a României (Rumānijas Konstitucionālā tiesa), – pieņem nolēmumu par procesuālo iebildi saistībā ar tiesas kolēģijas sastāva iespējamo nelikumību, ņemot vērā Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānijas Augstākās kasācijas tiesas) tiesnešu specializācijas principu (kas nav paredzēts Rumānijas konstitūcijā), un uzliek tiesu iestādei pienākumu nosūtīt apelācijas instancē izskatāmās lietas atpakaļ atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesā, tajā pašā sastāvā?

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā, konstatē augstākās instances tiesas palātas kolēģijas sastāva nelikumību (kolēģijas, kas sastāv no amatā esošiem tiesnešiem, kuri iecelšanas amatā brīdī cita starpā atbilda specializācijas prasībai, kas ir nepieciešama iecelšanai amatā augstākās instances tiesas Krimināllietu palātā)?

Vai Savienības tiesību pārākums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj valsts tiesai nepiemērot Konstitucionālās tiesas nolēmumu, kurā ir interpretēta norma, kurai ir zemāks rangs nekā konstitūcijai un kura attiecas uz Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānijas Augstākās kasācijas tiesas) organizāciju un ir iekļauta iekšējā likumā par korupcijas novēršanu, identificēšanu un sodīšanu, – norma, kuru sešpadsmit gadus tiesu iestāde interpretē pastāvīgi tādā pašā veidā?

Vai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu brīvas piekļuves tiesu sistēmai princips ietver tiesnešu specializāciju un specializētu kolēģiju izveidi augstākas instances tiesā?

____________

1 OV 2015, L 141, 73. lpp.

2 OV 2017, L 198, 29. lpp.