Language of document : ECLI:EU:F:2011:163

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2011. gada 28. septembrī


Lieta F‑26/10


AZ

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Paaugstināšana amatā – 2009. gada paaugstināšana amatā – Spēja strādāt trīs valodās – Disciplinārlietas esamība – Izslēgšana no paaugstināšanas amatā procedūras

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru AZ lūdz atcelt Komisijas lēmumu par viņa izslēgšanu no 2009. gada paaugstināšanas amatā procedūras

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noraidošs lēmums – Apstrīdētā akta pamatojuma aizstāšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Principi – Tiesības uz aizstāvību

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Nosacījumi – Spēju strādāt trīs valodās pierādīšana

(Civildienesta noteikumu 45. panta 2. punkts)

4.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pamati – Termiņā neapstrīdēta administrācijas lēmuma prettiesiskums – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā, ņemot vērā šajos pantos paredzētās pirmstiesas procedūras attīstību, administrācijai, kad tā noraida sūdzību, var nākties papildināt vai grozīt pamatojumu, balstoties uz kuru tā ir pieņēmusi apstrīdēto aktu.

(skat. 38. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, 55.–60. punkts.

2.      Pamats par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu nav izvirzāms saistībā ar ikvienu nelabvēlīgu aktu, proti, ikvienu aktu, kas rada tādas obligātas tiesiskās sekas, kas var tieši un individuāli skart ierēdņa intereses, būtiski mainot viņa tiesisko stāvokli. Šajā ziņā, nosakot administrācijai pienākumu uzklausīt ikvienu darbinieku pirms katra tam nelabvēlīga akta pieņemšanas, tai tiktu radīts pārmērīgs slogs.

Proti, no fakta, ka lēmums no procesuālā viedokļa ir nelabvēlīgs akts, nav automātiski secināms, ka iecēlējinstitūcijai, neņemot vērā pret attiecīgo ierēdni uzsāktās procedūras raksturu, būtu pienākums pirms šā lēmuma pieņemšanas pienācīgi uzklausīt ieinteresēto personu.

Tāpēc šķiet, ka pamatu par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu var lietderīgi izvirzīt tikai tad, ja, pirmkārt, apstrīdētais lēmums ir pieņemts pret ieinteresēto personu uzsāktās procedūras rezultātā un, otrkārt, ir pierādīts, cik nopietni šis lēmums var ietekmēt šīs personas stāvokli.

(skat. 49.–51. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2004. gada 29. aprīlis, C‑111/02 P Parlaments/Reynolds, 57. punkts.

3.      Nosacījums, ka jāpierāda spēja strādāt trīs valodās, ir objektīvs nosacījums, kas ierēdnim noteikti ir jāizpilda, lai tas tiktu paaugstināts amatā. Līdz ar to nosacījums, ka jāpierāda spēja strādāt trīs valodās, viņam nekļūst nepiemērojams tāpēc vien, ka viņam pret savu gribu šo valodas pārbaudījumu nav bijis iespējams kārtot.

(skat. 68. punktu)

4.      Ierēdnis, kas Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajos termiņos nav cēlis prasību atcelt viņam iespējami nelabvēlīgu tiesību aktu, šo bezdarbību nevar labot ar prasību atlīdzināt šī akta radīto kaitējumu un tādējādi iegūt jaunus prasības celšanas termiņus.

(skat. 85. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 29. februāris, T‑547/93 Lopes/Tiesa, 174. punkts.