Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. novembrī Portugāles Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 26. septembra spriedumu lietā T-463/16 Portugāle/Komisija
(Lieta C-737/18 P)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Portugāles Republika (pārstāvji: L. Inez Fernandes, P. Barros da Costa, P. Estȇvão un J. Saraiva de Almeida)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl Vispārējā tiesa tajā ir noraidījusi prasību atcelt Eiropas Komisijas (EK) Lēmumu C(2016) 3753 1 (2016. gada 20. jūnijs);
atcelt Eiropas Komisijas (EK) Lēmumu C(2016) 3753 (2016. gada 20. jūnijs), jo Tiesai ir pamats Portugāles Republikas argumentus atzīt par pamatotiem;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Portugāles Republika lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu un tādējādi atcelt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz šādiem pārkāpumiem:
1) Kļūda tiesību piemērošanā un tiesiskās drošības principa pārkāpums – Regulas (EK) Nr. 73/2009 2 24. panta un Regulas (EK) Nr. 1122/2009 3 54. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrās daļas un 71. panta 1. punkta noteikumu pārkāpums un acīmredzama pretruna – kas izriet no kļūdas tiesību piemērošanā – ar to, kas ir noteikts pārsūdzētā sprieduma 43. un 44. punktā, jo, atzīstot, ka Komisijas izvirzītais otrais pamats ir nepamatots, Vispārējā tiesa prezumēja, ka Portugāles savstarpējās atbilstības kontroles sistēma ir efektīva kontroles sistēma, un tādējādi, pamatu atzīstot par nepamatotu un neatceļot apstrīdēto lēmumu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā un ir nonākusi pretrunā ar judikatūru, kā arī ir pārkāpusi tiesiskās drošības principu.
2) Kļūda tiesību piemērošanā, pretruna ar judikatūru un samērīguma principa pārkāpums, ciktāl pārsūdzētā sprieduma 41. punktā ir atzīts nepārprotams nošķīrums starp attiecināmību un savstarpējas atbilstības sistēmu un 46. un 47. punktā pretrunīgi ir apgalvots, ka kopējā lauksaimniekiem piešķirtā atbalsta summa ir jākoriģē. Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 43. punktā kļūdaini ir secināts, ka risks fondam nevar tikt ierobežots ar izlases veida pārbaudi, un ir saglabāta Komisijas finanšu korekcija, kura tika piemērota visiem izdevumiem, un tas nav ne atbilstošs, ne vajadzīgs pasākums izvirzītā mērķa sasniegšanai un tādējādi nav samērīgs. Šis Vispārējās tiesas apgalvojums ir pretrunā LES 5. panta, Regulas Nr. 1290/2005 4 31. panta 2. punkta un Regulas Nr. 1122/2009 50. panta 1. punkta noteikumiem, no kuriem izriet, ka korekcijas procentuālā daļa ir piemērojama tikai tai izdevumu daļai, kura ir pakļauta riskam, proti, 1 %. Tādējādi pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un ir norādīts pretrunīgs pamatojums, kā arī ir pārkāpti vispārējie principi un noteikumi, kas ir paredzēti Komisijas darba dokumenta AGRI-2005-64043 2. punkta pirmajā un sestajā daļā, jo tie ir nepareizi piemēroti, pārkāpjot arī Komisijas darba dokumentu DS/2010/29 REV un samērīguma principu.
____________
1 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1059 (2016. gada 20. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 3753) (OV 2016, L 173, 59. lpp.).
2 Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.).
3 Komisijas Regula (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV 2009, L 316, 65. lpp.).
4 Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.).